Nepietiekami lielas pensijas bieži tiek asociētas tikai ar šodienas pensionāriem. Taču, arvien skaidrāks kļūst, ka arī nākotnē daudzi Latvijas iedzīvotāji uz labklājībā pavadītām vecumdienām var īpaši necerēt. To veicina gan nepietiekami lielās sociālās iemaksas, gan sabiedrības novecošanās. Tas nozīmē, ka uz arvien liesāku pensiju budžetu pretendēs arvien vairāk cilvēku un potenciāli saņems zemas pensijas.
Diemžēl partiju priekšvēlēšanu programmās šie visai jutīgie jautājumi praktiski netiek skarti, vai arī tiek akcentēts tikai kāds atsevišķs elements, kura mainīšana problēmu kā tādu atrisināt nespēs. Acīmredzot partijas ir izvēlējušās ar saviem vēlētājiem spēlēt “aklās vistiņas” un par sāpīgiem risinājumiem pirms laika nerunāt. Vai vēl ļaunāk – nemaz nedomā par šīs problēmas risināšanu, atliekot to uz tālāku nākotni, kad ikviens solis būs jau daudz sāpīgāks un risinājums potenciāli neefektīvāks.
Nepietiekamie maksājumi pensijām
Galvenā problēma gan šodienas, gan rītdienas pensionāriem ir nepietiekamie sociālie maksājumi. No tiem veidojas gan pirmais pensiju līmenis, no kura pensijas saņem tagadējie pensionāri, gan otrais jeb fondēto pensiju līmenis, no kura pēc pensionēšanās piemaksas pie pirmā līmeņa pensijas saņems cilvēki, kuri dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija.
“Pirmkārt, vairāki simti tūkstoši aplokšņu algu saņēmēju no pensiju sistēmas daudz gaidīt nevar. Otrkārt, mums ir daudz pašnodarbināto, vairāk nekā 33 tūkstoši autoratlīdzību saņēmēju, kā arī vairāk nekā 40 tūkstoši mikrouzņēmumu. Ja cilvēks neveic sociālās iemaksas vai tās veic no minimālās darba algas, gaidāmā pensija ir graši. Tādēļ jācīnās ar aplokšņu algām, kā arī jārisina pašnodarbināto un mikrouzņēmumu problemātika,” intervijā aģentūrai LETA stāsta pensiju pārvaldnieka “Indexo” valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.
Neko daudz spožāk neiet ar trešo pensiju līmeni, kuru veido privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus katrs papildus var uzkrāt brīvprātīgi. “Manapensija.lv” dati liecina, ka jūlija beigās trešajā pensiju līmenī uzkrāti nepilni 500 miljoni eiro un to dalībnieku skaits joprojām nav pārsniedzis pat 300 tūkstošus.
“2001. gadā Latvijā tika ieviesta moderna un mūsu situācijai atbilstoša trīs līmeņu pensiju sistēma. Diemžēl labie nodomi laika gaitā ir deformējušies. Par spīti gaidāmajai demogrāfiskajai krīzei tika samazinātas iemaksas 2. līmenī, bet 3. pensiju līmenis vairāku iemeslu dēļ tā savu potenciālu nav realizējis,” rezumē Siksnis.
Savu roku šai situācijai ir pielikuši ne tikai nodokļu “optimizācijas” cienītāji, bet arī politiķi. Ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija nosacījums, ka līdz 2010.gadam iemaksu apmērs fondēto pensiju sistēmā pakāpeniski palielināsies, 2010.gadā sasniedzot pusi no sociālajām iemaksām jeb 10% likmi, otrus 10% atstājot pirmajam pensiju līmenim. Tomēr pienāca krīze, un 2008.gadā jau sasniegtā 8% iemaksu likme atkal atgriezās pie 2001.gada sākumpunkta – 2% -, priekšroku dodot pirmajam pensiju līmenim. Kaut gan krīze ir pārvarēta un esam pat pārsnieguši pirmskrīzes iekšzemes kopprodukta līmeni, iemaksu apmērs fondēto pensiju sistēmā pamazām ir pakāpies vien līdz 6%. Par kādreiz solītajiem 10% politiķi šķiet pilnībā aizmirsuši.
“Izmaiņas pašnodarbināto un mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā ir pavisam reālas, bet tām ir nepieciešama liela politiskā griba un cīņas spars. Šeit nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas, bet tās neizbēgami izsauks lielu pretestību. Pašnodarbinātie un mikrouzņēmumu darbinieki skaita algu “uz rokas” šodien un par sociālo apdrošināšanu aizdomājas tad, kad jau ir par vēlu. Arī paaugstināt 2. pensiju līmeņa iemaksas ir reāli. Sistēmu ieviešot, bija skaidrs plāns kā to darīt. Iemaksu palielināšana atbilstoši sākotnējām iecerēm prasa tālredzību, politisko gribu un spēju pateikt vēlētājiem – šodien jāiekrāj vairāk, lai izvairītos no bedres nākotnē,” norāda Siksnis.
Pensijā vēlāk
Realitāte, ar kuru nākotnē jārēķinās, un ne tikai Latvijā, ir arī pensionēšanās vecuma tālāka palielināšana. Latvijā jau pirms šīs Saeimas darbības laika tika pieņemts lēmums, ka 2025.gadā pensionēšanās vecums pakāpeniski sasniegs 65 gadus abiem dzimumiem. Ļoti daudzās Eiropas valstīs jau pašlaik kā mērķis ir nosprausti 67 gadi, un pilnīgi iespējams, ka nākamais daudzviet redzamais solis jau būs 70 gadi.
Prognozes par Latviju liecina, ka 2070.gadā 65 gadus un vecāku cilvēku īpatsvars pret 15 līdz 64 gadu veco jeb nodarbināto iedzīvotāju skaitu būs 53,8%. Tas ir pieaugums par 23 procentpunktiem, salīdzinot ar 2016.gadu. Visai līdzīga aina ir gaidāma arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Varam gan sevi mierināt, ka būsim visai tuvu vidējiem Eiropas rādītājiem un ir valstis, kur situācija būs daudz drūmāka.
Ir arī labās ziņas – vecāko cilvēku kļūst ne tikai vairāk, bet tie arī dzīvo ilgāk, tādēļ pensionēšanās vecuma celšana ir visai loģiska. Kopš 1960.gada vīriešu vidējais dzīves ilgums Latvijā ir audzis par 4,5 gadiem – līdz 70 gadiem, sievietēm – par 7 gadiem līdz 80 gadiem. Taču daudz lielāks dzīves ilguma pieaugums gaidāms turpmāk. Prognozes liecina, ka vidējais vīriešu dzīves ilgums līdz 2070.gadam Latvijā varētu palielināties par 13 gadiem līdz 83 gadiem un sievietēm par 9 gadiem līdz 89 gadiem.
Taču te ir liels jautājums par veselības aprūpi. Lai gan cilvēki mūsdienās dzīvo ilgāk, un attiecīgi var un bieži vien arī vēlas strādāt arī pēc oficiālā pensijas vecuma sasniegšanas, vienmēr būs kāds, kuram tas nebūs pa spēkam.
“Pensijas apmērs pret pirmspensionēšanās perioda darba algu šobrīd vidēji ir 40%, bet sabiedrības novecošanās dēļ ap 2060.gadu šis rādītājs būs noslīdējis līdz nedaudz virs 20%. Tā ir bumba ar laika degli, kas var izsaukt sociālus nemierus un politisku spiedienu kaut ko darīt, dot papildu kompensācijas, iespējams, caur budžetu. Jautājums ir, ko darīt? Vienīgais, ko šādā situācijā, kad sabiedrība noveco un palielinās mūža ilgums, var darīt, ir palielināt pensionēšanās vecumu. Tas, kas pašlaik ir ielikts likumdošanā, ir stipri par maz. Daudzas citas valstis pensionēšanās vecumu ir sasaistījušas ar paredzamo mūža ilgumu. Acīmredzot arī Latvija no tā nekur nespruks un tā vajadzēs darīt. Taču problēma rodas tajā, ka mums ir zems tā saucamais veselīga mūža ilgums. Praktiski tas nozīmē mūža ilgumu, kuru veselība ļauj produktīvi strādāt. Latvijā šīs veselīgā mūža ilgums ir 52-55 gadi. Eiropas Savienībā (ES) vidēji tie ir aptuveni 65 gadi jeb par vismaz desmit gadiem ilgāk. Tas nozīmē, ka, ja mēs būtiski neuzlabosim veselības aprūpes sniegumu, tad ar pensijas vecuma palielināšanu mēs neko neatrisināsim, jo cilvēki nebūs gatavi strādāt veselības problēmu dēļ. Tā ir būtiska problēma, raugoties ilgtermiņā,” norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Partijas problēmu ignorē
Diemžēl politisko partiju priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmās atrast kaut ko par nepieciešamību palielināt naudas ieplūdi pensiju budžetā vai par pensionēšanās vecuma palielināšanu nākotnē ir visai pagrūti. Par to, ka grūti iet ne tikai šodienas pensionāriem, bet visdrīzāk nekāda saldā maize negaida arī rītdienas seniorus, partijas ir izvēlējušās “paklusēt”.
Zaļo un zemnieku savienība par pensijas vecuma celšanu nerunā, bet tā vietā sola izstrādāt pasākumus pakāpeniskai pensijas palielināšanai personām ar lielu darba stāžu. Savukārt abas pārējās tagadējās koalīcijas dalībnieces – Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” – savās programmās pensiju sistēmā briestošajām problēmām nepievēršas vispār, solot vien palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām.
Socioloģiskajās aptaujās populārākā partija – “Saskaņa” – savukārt sola iestāties par paaudžu solidaritātes elementiem un būtiski palielināt pensijas. Nav gan precizēts, tieši par kādiem paaudžu solidaritātes elementiem ir runa. Taču par to, ka būtu jāpārskata ar sociālo nodokli apliekamā bāze, jāpalielina iemaksu īpatsvars fondēto pensiju līmenī vai jārēķinās ar potenciālu tālāku pensionēšanās vecuma celšanu, arī lielākā opozīcijas partija nemin ne vārda.
Vēl virkne partiju koncentrējas uz pensiju neaplikšanu ar nodokli līdz minimālās algas apmēram un pensiju otrā līmeņa mantošanu – Latvijas reģionu apvienība, Latvijas krievu savienība, “No sirds Latvijai”. “KPV LV” sola mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus.
Praktiski vienīgā no reitingos uz iekļūšanu parlamentā pretendējošajām partijām, kura nopietnāk pievēršas šiem jautājumiem, ir “Attīstībai/Par”. Tās programmā tiek solīts, ka pensiju sistēma tiks mainīta tā, lai visiem Latvijas cilvēkiem nākotnē ir tiesības paļauties uz vispārējo pamatpensiju vismaz minimālās algas apmērā. Savukārt sagatavošanās pārejai uz jaunu pensiju modeli jāuzsāk nekavējoties. Kāds tad būs jaunais modelis, gan nav precizēts.
Latvijas Krievu savienība savukārt aicina doties pretējā virzienā – apturēt pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz vīriešu (!) mūža ilgums Latvijā nesasniegs vidējo vīriešu mūža ilgumu ES. Savukārt sievietēm, kuras izaudzinājušas vismaz trīs bērnus, noteikt agrāku pensionēšanās vecumu. Pret pensionēšanās vecuma palielināšanu iestājas arī Rīcības partija. Vēl virkne partiju savās 4000 zīmju programmās pensiju jautājumiem nav veltījušas nevienu teikumu.
• Publicēta: 17.09.2018 01:36
• Nozare.lv, LETA
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133EFB2D-85C5-DC53-98AD-D58E1A0F3A3A/
