Dzintars Zaļūksnis
Rimšēvičs: gandrīz visa Eiropa dzīvo «nedabiskā» stāvoklī
Bezdarbība notrulina un liek ieslīgt pašapmierinātībā. To nupat ir parādījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, kura kantorim kopš lata nozūmēšanas vairs nav pat jāsola, ka mūsu valūta “būs stabila”: eiro kurss svārstās neatkarīgi no tā, ko saka vai nesaka Rimševičs. Rau, nupat mūsu galvenais baņķieris ir pateicis ko tādu, ka Eiropai teorētiski vajadzētu sākt briesmīgi nervozēt. Proti, Rimševičs secinājis, ka lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) dzīvo “nedabiskā stāvoklī”.
Bet Eiropa saglabā vēsu mieru. Vai tā kļuvusi kurla vai varbūt Rimševičs runā muļķības? Vērtējiet paši. Latvijas Bankas vadonis sūrojas, ka “bezdarbs Latvijā ir sarucis zem dabiskā līmeņa”. Nu, tas nav lāb’, nu, tas nav lāb’! “Treknajos gados problēmu radīja pārāk straujā pieprasījuma izaugsme un tautsaimniecība bija jādzesē. Pašlaik bažas rosina situācijas nerisināšana darbaspēka piedāvājuma pusē jeb darbaspēka pieejamība. Tas nozīmē, ka šoreiz ir nevis jābremzē kreditēšana un patēriņš, bet jāveic pasākumi, kuri nodrošinātu uzņēmējiem darbaspēka pieejamību. Neko nedarot, Latvija zaudēs konkurētspēju un izaugsme bremzēsies, (..) bezdarbs Latvijā jau ir sarucis zem dabiskā bezdarba līmeņa. Tā rezultātā pastiprinās spiediens uz algām, pieaug uzņēmēju izmaksas un tādējādi samazinās mūsu uzņēmēju konkurētspēja,” burtiski kliedz Rimšēvičs.
Un kā tad ir citur Eiropā? Bezdarba līmeni ES mērogā 2017. gada beigās mēs varam aplūkot zemāk pievienotajā tabulā (oriģināls šeit: https://www.statista.com/statistics/268830/unemployment-rate-in-eu-countries/ )
Ko mēs te redzam? Johaidī! Latvijā, kurā, kā secinājis Rimševičs, ir nedabiski zems (konkrēti – 8,2%) bezdarba līmenis, tas tomēr ir devītais augstākais starp ES valstīm! Vēl trakāk – bezdarba vidējais līmenis ES (7,4%) ir zemāks nekā Latvijā!
Tas nozīmē, ka ES telpā “dabiskā stāvoklī” dzīvo tikai Grieķija (bezdarbs: 20,6%), Spānija (16,7%), Itālija (11,1%), Horvātija (10,5%), Kipra (10,2%), Francija (9,4%), Somija (8,7%) un, iespējams, Portugāle (8,5%) – tās rādītāji ir bīstami tuvi mūsējiem.
Pieņemot, ka grieķu un spāņu bezdarba līmenis tomēr arī nav gluži “dabisks”, tikai uz otru galu, gribot negribot nākas secināt, ka “dabiskā” stāvoklī patlaban atrodas tikai sešas no 28 ES valstīm! Hei, eiropieši, jūs ko, domājat, ka Rimševičs fleitē?
Rēķinot atbilstoši Latvijas Bankas vadītāja metodei, Maltas bruņinieki, vācieši, ungāri un briti ir uz iznīcības robežas, bet čehi vispār jau apēduši savus pēdējos knēdeļus, izdzēruši pēdējo kausu pilzenieša un var iet slīcināties Vltavā.
Ha hā! Atšķirībā no jums, nelaimīgie, bagātās Latvijas iedzīvotājiem vēl ir cerība piedzīvot kārtējo veiksmes stāstu. Tik vien vajadzīgs, kā fiksi likvidēt dažus tūkstošus darba vietu,– tad Latvijas Bankas šefs varēs spodrināt fanfaras, un mūsu valsts aizauļos zilās sviesta, ķīseļa un šprotu tālēs.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/rimsevics-gandriz-visa-eiropa-dzivo-nedabiska-stavokli
“Eurostat”: Latvijā trešajā ceturksnī bijis devītais lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums ES
Rīga, 19.dec., LETA. Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar jūliju-septembri pērn, pieauga par 5,2%, kas ir devītais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” jaunākie dati.
Lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā – par 16,5%, kam sekoja Ungārija (+12,6%), Bulgārija (+10,7%), Igaunija (+8,6%), Lietuva (+7,9%), Slovākija (+7,3%), Čehija (+7%) un Slovēnija (+6,8%).
Savukārt darbaspēka izmaksu samazinājums reģistrēts vienīgi Somijā (-3%) un Portugālē (-1,1%).
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 2,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 1,6%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieauga par 2%, bet eirozonā kāpums bija par 1,5%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas jūlijā-septembrī bija 4,9% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 8,6%, bet Igaunijā – 8,2%.
Savukārt būvniecībā ES vidējās darbaspēka izmaksas stundā jūlijā-septembrī gada izteiksmē palielinājās par 2,5%, bet eirozonā – par 2,1%. Tostarp Latvijā reģistrēts izmaksu palielinājums par 2,5%, Lietuvā – par 8,7%, bet Igaunijā – par 11,5%.
Trešajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 2,6%, bet eirozonā par 2,1% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 3,7%, Lietuvā – par 9,5%, bet Igaunijā – par 9,6%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9D3C-8BB1-2012-B423-976E6C49B294/
