Dzintars Zaļūksnis
Pasaulē ir ne mazums valstu, kuru pamatiedzīvotāji uzskata, ka mācīties svešvalodas ir – hm – intelektuāļu priekšrocība. Pārsvarā tās ir bijušās vai esošās impērijas – ASV, Francija, Spānija, Itālija… Arī Krievija.
Nav runa par likumiem, valsts valodām, faktisko stāvokli, izglītības līmeni, nostalģiju. Drīzāk – par mentalitāti, un no tās arī atkarīgs, cik absolūti tiek ievērots “nerunāšanas svešās mēlēs” likums. Brits brīnīsies, ja konstatēs, ka svešā valstī viņu nesaprot. Un angļu valodas nepratēju droši vien klusībā vai atklāti uzskatīs par tumsoņu. Lielā mērā tā laikam gan arī būs, un tā ir viena no stabilākajām Britu Impērijas laika “atraugām”.
Atbilstoši Krievijas sociālo pētījumu uzņēmuma “Ļevada-centr” (Левада-центр) veiktā pētījuma datiem 86% Krievijas pilsoņu nemāk nevienu svešvalodu (šeit:
http://www.the-village.ru/village/city/situation/223769-skolko-rossiyan-ne-znayut-nikakogo-inostrannogo-yazyka ). Tikai 14% Krievijas iedzīvotāju vairāk vai mazāk pārvalda kādu no svešvalodām.
Savukārt starptautiskā līmenī veikts “EF (Education First)” pētījums uzrāda, ka vairākums krievu nelabprāt apgūst arī angļu mēli: šajā ziņā Krievijas indekss (51,59) tiek vērtēts kā “zems” un ir pat zemāks nekā Francijai, kura ir “monovalodīgākā” starp Eiropas Savienības (ES) valstīm (šeit: https://www.rbc.ru/economics/03/11/2015/563866969a79474acfd69663 ). Kāds gan brīnums, ja angļu valodas pratēju Krievijā kopumā esot tikai 5,31% (šeit: https://kireev.livejournal.com/1046255.html )? Protams, Maskavā un Sanktpēterburgā valodu pratēju ir krietni vairāk – attiecīgi 15,15% un 13,83%. Tomēr arī šajās lielpilsētās angliski sazināties spēj tikai katrs sestais-septītais iedzīvotājs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins (Владимир Путин) ir milzum daudz paveicis Krievijas iedzīvotāju nacionālās pašapziņas celšanā. Tas noteikti ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Rietumu pasaule, kurā dominē anglosakšu mentalitāte, dara visu, lai Krieviju starptautiski izolētu. Nevarētu teikt, ka šī izolācija notiek bez panākumiem. Un lielā mērā vainojams tas, ka “krievu pasaules” (русский мир) koncepta dominējošais valis ir krievu valoda – turklāt nevis kā līdztiesīga pasaules valoda, bet gan vienīgā valoda (великий и могучий), kurā ir ar mieru runāt “krievu pasaulei” piederīgais.
Kāds gan brīnums, ka pasaule krievus nesaprot? Kāds gan brīnums, ka pašlaik, kad atkal veidojas bipolāra pasaule, Krievija izrādās pat ne “kaut kur pa vidu”, bet gan “pilnīgi ārpus” gan amerikāniskajam, gan ķīniskajam “lādiņam”.
Latvija ir viena no retajām anglosakšu teritorijām, kuru “krievu pasaules” piederīgie vēl cer “pārvilkt” savā pusē. Diemžēl dara to ar pārlieku agresīvām metodēm, un tas arvien vairāk nozīmē izolāciju no visas pārējās pasaules. Lai kā man personīgi gribētos Latvijas sabiedrību redzēt daudznacionālu un dzīvojam mierā un saticībā, realitātē šāds modelis kļūst arvien problemātiskāks.
Re, krievu skolu aizstāvji, protestējot pret pāreju uz izglītību latviešu valodā, sola organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju – tā pauž Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Būs šis referendums vai nebūs, tas vēl ar dakšām ūdenī rakstīts. Taču runa, protams, nav par skolām vai atgriešanos “pie 1919. gadā pastāvējušās kārtības izglītībā”. Runa ir par “krievu pasaulei“ piederīgo “svētajām” tiesībām nerunāt nevienā citā valodā, izņemot krievu.
Un tā ir platforma, kura pavisam noteikti nav pieņemama Latvijas sociālā klimata būvēšanai. Diemžēl pusbeigtās partijas “Vienotība” dēls, izglītības un zinātnes ministrs un amatu apvienošanas kārtībā arī klauns Kārlis Šadurskis noteikti ļoti labi apzinās, ar kādu uguni viņš spēlējas. Ideoloģiskā plaisa starp latviešiem un krieviem pašlaik vairāk nekā jebkad glābj valdošās koalīcijas “latviskās” partijas un politiskajā cirkā nodrošina komfortablu vietu ne tikai “Saskaņai”, bet arī tādam 20. gadsimta pārpratumam kā pašpasludinātā Nacionālā apvienība koalīcijas partijas “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK personā.
Kamēr pastāvēs “latviski krieviskā” opozīcija, pašlaik valdošā koalīcija var justies droši: abas pretnostatītās puses jūtas aizvainotas un nav gatavas piekāpties ne par collu –, lai cik vāja vai pat iluzora šajā nodevīgajā procesā nekļūtu mūsu kopīgā Latvija.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/kamer-pastaves-latviski-krieviskais-pretnostatijums-valdosa-koalicija-nemainisies
