Solītais skolotājiem makā neiekrīt

Skolas direktore: Neretas vidusskolā skolotāju alga samazinājusies vidēji par 119 eiro.
Ieviešot jauno darba algas modeli, 28 Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas pedagogi saņem vidēji par 119 eiro mazāku atalgojumu, aģentūru LETA informēja izglītības iestādes direktore Laima Grebska.
“Pedagogi, tāpat kā liela daļa sabiedrības, savu ģimenes budžetu plāno atalgojuma ietvaros. Ir nepieņemama situācija, ka pat līdz septembra beigām pedagogi vēl nezināja, kādu algu saņems par jau nostrādāto septembri,” pauda Grebska, kas savu viedokli par jauno atalgojumu modeli nosūtījusi arī arodbiedrībām, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), Valsts kancelejai un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim.
Grebska skaidro, ka saskaņā ar jauno darba algas modeli pedagogi zaudē no darba algas piemaksu par pedagogu kvalitātes pakāpēm. Iepriekš par kvalitāti tika maksāts arī tad, ja skolotājs gatavojās stundām, konsultēja, audzināja klasi, bet tagad tikai par fakultatīvajām nodarbībām un kontaktstundām. “Vai tas ir godīgi? Tika runāts, ka būs pielikums, bet rezultātā ir mazāk! Vienmēr taču rēķināmies ar tiem līdzekļiem, kurus varētu ieguldīt ģimenes budžetā,” pauda skolas direktore.
Skolas pedagogi nav apmierināti ar to, ka Ministru kabinets lēma uz laiku līdz 2018.gada 31.augustam apturēt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesu. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2017.gada 1.septembri, astoņiem, bet, sākot ar 2018.gada 1.septembri, septiņiem Jaunsudrabiņa vidusskolas skolotājiem algas kļūs vēl zemākas.
Reformas rezultātā minimālais atalgojums par vienu pedagoģisko likmi tika palielināts no 420 eiro par 21 kontaktstundu līdz 680 eiro par 30 kontaktstundām, taču vienlaikus tika pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
“Vai ir pieļaujams, ka pēc jaunās reformas skolotājiem piemaksā pašvaldības tik daudz, lai algas saglabātos tādas, kādas bijušas iepriekš? Visa iepriekš minētā rezultātā lielākajai daļai pedagogu darba algas samazinās. Vai tāds ir reformas mērķis? Uzskatām, ka valdībai jāuzņemas atbildība par radušos situāciju valstī!” skolas pedagogu viedokli pauda Grebska.
Kā ziņots, lielākā daļa pedagogu Neretas novadā pēc jaunā modeļa saņem mazāku atalgojumu, aģentūru LETA informēja novada izglītības darba speciāliste Žanna Miezīte.
“Lielai daļai atalgojums ir samazinājies, jo likmes samazinātas. Algas ir lielākas ļoti minimālam pedagogu skaitam,” skaidroja pašvaldības speciāliste.
Sproģu pamatskolā, kur skolēnu ir ļoti maz, pašvaldība sedz pusi no finansējuma, lai varētu izmaksāt arī pedagogu algas.
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=nereta&mode=nonozare,stem&item=C2A3F140-1E70-44A6-97EF-9CA81D1BAF10
Tvitera lietotāji pauž savu sašutumu par jauno pedagogu algu reformu, kuras dēļ daudziem skolotājiem alga nav palielinājusies, bet daļai atalgojums pat sarucis. Ieviešot jauno darba algas modeli, 28 Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas pedagogi saņem vidēji par 119 eiro mazāku atalgojumu, informēja izglītības iestādes direktore Laima Grebska. “Vai tas ir godīgi? Tika runāts, ka būs pielikums, bet rezultātā ir mazāk! Vienmēr taču rēķināmies ar tiem līdzekļiem, kurus varētu ieguldīt ģimenes budžetā,” pauda skolas direktore.
Žurnāliste Inga Paparde nesaprot īstenoto reformu mērķi: “Skolas direktore: Neretas vidusskolā skolotāju alga samazinājusies vidēji par 119 eiro (leta). Kāds vispār bija reformas mērķis?”
Skaidrojumu sniedz žurnālists Jānis Eglītis: “Piespiest pašvaldības samazināt skolu un skolotāju skaitu, ko nevaram uzturēt un palielināt algas palikušajiem.”
Arī “Neatkarīgā Rīta Avīze” galvenai redaktorei Anitai Daukštei ir sava versija par reformu jēgu: “Izskatās, ka mērķis bija pazemot skolotājus. Brīnums, ka LIZDA tik kusli reaģē .”
Žurnālists Romāns Meļņiks mēģina saprast, kur palikusi ietaupītā nauda: “Ja teju vai visi skolotāji saka, ka algu reformas rezultātā saņem mazāk, izglītības budžetā taču jābūt milzīgam ietaupījumam. Kāds tas ir?”
Izmaiņas pedagogu atalgojumā pārsteidz arī biedrības “Vecāki par izglītību” dibinātāju Gundegu Zemturi: “Interesanta matemātika: iedod algām >7milj. klāt, bet rezultātā nesamērīgi daudz skolotājiem algas mīnusā un darba vairāk. To vajag mācēt.”
Vēsturnieks un bijušais politiķis Juris Celmiņš vaino politiķus demogoģijā: “Demagoģija Latvijas gaumē: skolotāju algas sola palielināt, bet samazina, elektrības cenu sola samazināt, bet palielina.Mana sieva joprojām strādā skolā. Šogad par to pašu darbu viņa saņem mazāk. Lūk, kā!”
Folkloras pētniece Māra Treiberga skaidrojumu rod tautasdziesmas “Pūt, vējiņi” vārdos: “Ne velti mūsu mīļākajā dziesmā ir vārdi – solīīīt soola, bet needevaaa…”
Valmieras Drāmas teātra Literārās daļas vadītāja, dramaturģe Madara Rutkēviča jūt līdzi pedagogiem: “Mana visdziļākā līdzjūtība skolotājiem algas dienā.”
Arī tvitera lietotāja Ieva, kura slēpjas aiz segvārda “Angry by default” (Vienmēr dusmīga), norāda uz pedagogu neapskaužamo situāciju: “Un mēs vēl bļaujam,ka skolotājiem ir slikti apmaksāts darbs.kur vēl algas mierīgi varētu samazināt par pārsimt eiro?”
Ģeogrāfe Alla Kudiņa norāda, ka atsevišķās skolās pedagogu atalgojums ir paaugstinājies: “Ir taču skolas, kurās algas skolotājiem ir paaugstinājušas. Kāpēc tas netiek nekur! parādīts? Analizēts? Salīdzināts? Kā bija pirms/pēc?”
Tvitera lietotājs Andrejs notikušajā vaino izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V): “Nākamis izglītības reformas solis ir vispār neizmaksāt skolotājiem algu. Šadurskis ir šīs valsts izglītības sistēmas 4. stadijas vēzis.”
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/8d64fa49-5f92-454c-b2c5-c5b3be1f3f09