Zivrūpniecībā visvairāk trūkstot rūpnīcas strādnieku

Rīga, 11.nov., LETA. Zivrūpniecībā ir darbinieku trūkums un visvairāk trūkst rūpnīcas strādnieku, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents Didzis Šmits.
“Nozarē trūkst visa veida darbinieku, bet apjomu ziņā patlaban zivrūpniecībā sāk trūkt tieši rūpnīcas strādnieku, kas ir pakotāji, darbinieki, kas strādā uz līnijām,” sacīja Šmits. Vienlaikus viņš atzina, ka zivrūpniecības nozare nav vienīgā sfēra, kur trūkst darbinieku, jo līdzīgas problēmas ir arī citās nozarēs.
Šmits teica, ka darbinieku trūkums nav saistīts ar to, ka nozarē strādājošie būtu izbraukuši no valsts laikā, kad Krievijas ieviestā embargo zivrūpniekiem nācās samazināt ražošanas jaudas. Daļa darbinieku varētu būt pārgājuši uz darbu citās nozarēs, taču pastāv strādājošo trūkums valstī kopumā. “Problēma nav tikai zivrūpniecības sfērā un nav jau runa par lētu darbaspēku, bet par darbaspēku kopumā,” sacīja Šmits, atgādinot, ka arī pagājušajā gadsimtā Latvijā šī problēma bija aktuāla un to risināja, ievedot viesstrādniekus no citām valstīm.
Viņš piebilda, ka darbaspēka ievešana no ārvalstīm būtu piemērotākais risinājums arī šobrīd, taču lēmējvara to neizprotot. “Man šķiet, ka politiķiem jūk imigrācija ar viesstrādnieku jēdzienu. Viesstrādnieks ir cilvēks, kurš atbrauc uz šejieni, pastrādā un brauc atpakaļ. Šis cilvēks šeit nepaliek uz dzīvi,” sacīja Šmits, piebilstot, ka patlaban normatīvo aktu prasības kavē viesstrādnieku ievešanu Latvijā. Piemēram, viesstrādniekam no Ukrainas tiek prasīta trīs gadu pieredze zivsaimniecībā, kuras nereti viņam nav, lai gan pieredzi var gūt darba gaitā.
Vienlaikus Šmits teica, ka arī citas valstis, kurās ir līdzīga problēma, apzinās, cik būtiski ir piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm. Par viesstrādniekiem no Ukrainas šobrīd notiek cīņa. “Polijā ir apmēram 40 miljoni iedzīvotāju, un tur strādā viens miljons ukraiņu. Varētu domāt, vai viņi ir dīvaini, ka tā ir. Nē, tas ir loģiski, viņi saprot, ka viņiem arī vajag cilvēkus,” teica LZS prezidents.
Viņš piebilda, ka viesstrādnieku ievešana būtu risinājums, kā nodrošināt nepieciešamo darbaspēku Latvijā. Nav pamata cerēt, ka vietējie iedzīvotāji, kuriem ilgstoši formāli Latvijā bijis bezdarbnieka statuss, vēlas atgriezties darba tirgū. “Pēc laika daļa no viņiem ne īsti grib, ne vairs var atgriezties darba dzīvē. Ja ir pierasts, ka var dzīvot no sociālajiem pabalstiem un nestrādāt, ir drusku utopija domāt, ka viņi var atgriezties darba tirgū,” sacīja Šmits, piebilstot, ka šādā gadījumā motivējošs faktors nav arī konkurētspējīgs atalgojums.
LZS apvieno vadošos zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā. Pirms Krievijas veterinārā fitosanitārā dienesta lieguma ievest Latvijas zivju pārstrādes produktus, eksporta apjoms uz Krieviju veidoja aptuveni 100 miljonus eiro gadā, nozarē nodarbinot virs 5000 cilvēku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EC140385-D873-4C8D-9D0B-B164E28125D4/