74% Latvijas iedzīvotāju uzskatot, ka paši nespēj mazināt diskrimināciju sabiedrībā

Rīga, 11.nov., LETA. Lielākā daļa jeb 74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka personīgi nevar paveikt neko vai var paveikt maz, lai ikdienā mazinātu diskrimināciju, pausts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pētījumā “Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu stratēģija pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanai.
Turklāt pētījumā secināts, ka 14% latviešu biežāk nekā cittautieši, tostarp 10% krievu, atzīst, ka personīgi var daudz paveikt ikdienas diskriminācijas mazināšanā. Turklāt vairākums jeb 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, redzot nevienlīdzīgu attieksmi, cilvēkam būtu jāiejaucas tikai atsevišķos gadījumos.
Vienlaikus Latvijā, salīdzinot ar citiem Eiropas Savienības valstu respondentiem, gandrīz divas reizes mazāk iedzīvotāju diskriminācijas mazināšanas centienus valstī vērtē kā efektīvus. Latvijā centienus par efektīviem vērtē 14% iedzīvotāju, bet Eiropā – 27%. “No vienas puses, tas liecina par līdz šim veikto pasākumu neefektivitāti, no otras puses – iespējams, norāda uz Latvijas iedzīvotāju neticību valsts veikto pasākumu nozīmīgumam,” skaidrots pētījumā.
SIF uzskata, ka šī iemesla dēļ nepieciešams radīt cilvēkos pārliecību par to, ka ikviens, tostarp darba devēji, jaunieši, kolēģi un citi Latvijas iedzīvotāji, ar savu rīcību un attieksmi var mainīt esošo situāciju, negaidot valsts iniciētus pasākumus, jo katra cilvēka iesaiste un reakcija uzlabo sabiedrības kopējo tolerances līmeni.
Pētījumā pausts, ka saskaņā ar 2017.gada februārī veiktā pētījuma datiem visievērojamākie iebildumi Latvijas sabiedrībā ir pret romiem, cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, cilvēkiem ar citu ādas krāsu, reliģisko pārliecību un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tieši šo grupu pārstāvjus iedzīvotāji visbiežāk negribētu redzēt kā savus kaimiņus, kolēģus un draugus.
Aptaujas rezultāti rāda, ka gandrīz 35% iedzīvotāju būtu iebildumi, ja kaimiņos dzīvotu roms, 32% iebilstu, ja kaimiņos dzīvotu musulmanis, 28% – bēglis vai patvēruma meklētājs, 26% – cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem, bet 16% – cilvēks ar citu seksuālo orientāciju. Vienlaikus gandrīz 37% cilvēku nevēlētos darbā pieņemt cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.
SIF pētījumā secinājis, ka Latvijā tikai aptuveni piektdaļai iedzīvotāju nav iebildumu pret kādu no aptaujā minētajām grupām.
Trešdaļa respondentu atzīmējuši, ka Latvijā ir izplatīta diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ, kuru norādījuši 35% respondentu, un diskriminācija etniskās izcelsmes dēļ, ko norādījuši 32% respondentu. Vienlaikus pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā 22,6% respondentu uzskata, ka aptaujā minētās grupas nesaskaras ar diskrimināciju.
Kā skaidrots pētījumā, fokusa grupu diskusiju un strukturēto interviju dalībnieki atzīst, ka lielākoties izpratni par noteiktām grupām veido plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos gūtā informācija, bet attieksme var mainīties brīdī, kad saskaras ar konkrētu cilvēku.
Vienlaikus šogad veiktajā pētījumā gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka nezina, kur vērsties, ja pats pamanītu vai saskartos ar diskriminējošo attieksmi pret kādu citu. Zemāks zināšanu līmenis ir cilvēkiem ar pamatizglītību (73%), krieviem un citu tautību pārstāvjiem (64%), strādniekiem (65%), pensionāriem (65%) un respondentiem Kurzemē (73%).
“Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu stratēģija pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanai” izstrādāta Sabiedrības integrācijas fonda Eiropas Sociālā fonda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” pasākuma “Dažādību veicināšana (diskrimināciju novēršana)” projektā “Dažādības veicināšana”.
Projekta mērķis ir veicināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto personu nodarbinātību un sociālekonomisko iekļaušanos, vienlaikus sekmējot sabiedrības informētību un vispārējo izpratni par diskriminācijas novēršanu un iekļaujošu sabiedrību
Izpētes laikā tika apkopoti un izvērtēti vairāk nekā 100 Latvijā un citviet pasaulē veikti pētījumi par diskrimināciju, toleranci un vienlīdzību. Tāpat tika veikts tiešais pētījums, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju. 34 strukturētajās intervijās pārrunāti aktuālie jautājumi ar diskriminācijas riskam pakļauto grupu pārstāvjiem, darba devējiem un nozares ekspertiem. Izvērtēta pasaules komunikācijas kampaņu labā prakse.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B4204C4F-D77F-4E21-AB3D-881DE2623498/