Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem “oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijā
Rīga, 11.nov., LETA. Ģenerālprokuratūra pēc Saeimas deputāta Andreja Judina (V) iesnieguma sākusi pārbaudi par bijušā politiķa Aināra Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Pārbaudi veic prokurors Māris Leja, kuru prokuratūra deleģējusi kā savu pārstāvi parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš aģentūrai LETA teica, ka informācijai par pārbaudes gaitu ir ierobežota pieejamība. Viņš arī neprognozēja pārbaudes pabeigšanas termiņu.
Judins iesniegumā Ģenerālprokuratūrai raksta, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu. Uzaicinātājām personām ir pienākums sniegt izmeklēšanas komisijai paskaidrojumus, bet par atteikšanos to darīt ir paredzēta atbildība.
30.oktobrī Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, šādā veidā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai, uzskata Judins.
Bijušais Satiksmes ministrs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Šlesers neatbildēja uz vairākiem konkrētiem jautājumiem, tostarp arī tādiem, kas neattiecās ne uz viņu pašu, ne uz viņa ģimenes locekļiem. Piemēram, Šlesers neatbildēja uz vairākkārt uzdotu jautājumu par to, vai viņam kaut kas ir zināms par norādījumu došanu valsts kapitālsabiedrībām slēgt reklāmas līgumus ar atsevišķiem medijiem, šādā veidā nodrošinot viņiem finansējumu.
Vairākkārtīgi novirzoties no uzdotajiem jautājumiem un nesniedzot atbildi pēc būtības, Šlesers ir izvairījies no informācijas sniegšanas komisijai, kas, pēc Judina domām, ir skaidra, lai arī vārdos neformulēta atteikšanās dot paskaidrojumus komisijai.
Papildus tam Šlesers vairākkārt kategoriski norādījis, ka neatbildēs uz jautājumiem, kas attiecas uz kriminālprocesu.
“Tātad tas, kas attiecas uz pašu kriminālprocesu, tas, kas ir bijis piecu gadu garumā… es esmu konsultējis savu advokātu, mums nav jāiet detaļās, jo ir bijušas daudzu gadu garumā tik daudzas pratināšanas, intervijas un tā tālāk, tā joprojām,” komisijas sēdē paziņoja Šlesers.
Ņemot vērā, ka par atteikšanos sniegt paskaidrojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir paredzēta kriminālatbildība, Judins lūdzis veikt nepieciešamās procesuālās darbības, lai noskaidrotu, vai Šlesers nav izdarījis Krimināllikuma 272.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tāpat Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē 30.oktobrī paziņoja, ka viņa rīcībā ir informācija par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izdarīšanā bijušas iesaistītas atbildīgas valsts amatpersonas, tai skaitā tādiem, kurus viņš apzīmēja kā “Vienotības tumbočkas”, “Rēzeknes burtnīciņas” un “Liepājas metalurgs”.
Komisijas sēdes laikā Šlesers izteicis Judinam piedāvājumu satikties ar viņu privāti, apsolot papildus informācijas sniegšanu par minētajiem nodarījumiem. Pēc komisijas sēdes Šlesers no šādas tikšanās atteicies. Ņemot vērā, ka Šlesera rīcībā, iespējams, ir informācija par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, Judins lūdzis veikt nepieciešamās procesuālās darbības, lai iegūtu šo informāciju, kā arī izvērtēt, vai Šlesera ilgstoša informācijas nesniegšana par šiem nodarījumiem neietver sevī Krimināllikuma 315.pantā paredzētā nozieguma pazīmes. Šis likuma pants paredz atbildību par neziņošanu par noziegumu.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaudes rezultāti pagaidām netiek publiski izpausti.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/97CB60DF-B168-4F0A-9D50-8A0DA6A890C0/
Prokuratūra nesāks kriminālprocesu par žurnālistu izteikumiem “oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijā
Rīga, 11.nov., LETA. Savulaik “oligarhu lietu” uzraugošais prokurors Māris Leja nolēmis nesākt kriminālprocesu saistībā ar divu žurnālistu izteikumiem par žurnālu “Ir” “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Leja aģentūrai LETA skaidroja, ka kriminālprocess netiks sākts, jo žurnālistu izteikumos nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Žurnāls “Ir” iepriekš vērsās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā ar oficiālu iesniegumu, kurā norāda uz komisijas sēdē izskanējušo nepatieso informāciju un aicina rīkoties, lai panāktu likuma prasību ievērošanu.
Žurnāla galvenās redaktores Nellijas Ločmeles iesniegumā minēts, ka izmeklēšanas komisijas 18.septembra sēdē nepatiesu informāciju sniegušas divas uzaicinātās personas – Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvji Juris Paiders un Imants Liepiņš.
Paiders komisijas sēdē nepatiesi apgalvojis, ka neesot iespējams noskaidrot žurnāla “Ir” izdevējas AS “Cits medijs” patiesos labuma guvējus, jo tie neesot publiskoti.
Ločmele norāda, ka patiesībā jau kopš žurnāla rašanās 2010.gadā pilns “Cits medijs” akcionāru saraksts ir publiskots internetā. Lai gan likums to neprasa, “Ir” brīvprātīgi esot publiskojis akcionāru sarakstu, lai tas būtu zināms ikvienam lasītājam vai interesentam. Starp “Ir” akcionāriem esot tikai fiziskas personas, kas atbilstoši Komerclikumam arī ir sabiedrības patiesie labuma guvēji, līdz ar to šīs ziņas esot publiski pieejamas un Paiders komisijā sniedzis nepatiesu informāciju, uzskata Ločmele.
Savukārt Liepiņš, Ločmeles vērtējumā, komisijai sniedzis nepatiesu paskaidrojumu, apgalvojot, ka “Ir” veiktā “Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas” un “žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus”.
“Patiesībā “Rīdzenes sarunu” saturs nav viltus ziņas, bet gan visos gadījumos patiess un precīzs valsts amatpersonu un to sarunbiedru teiktā atspoguļojums. “Ir” publikācijas balstās izmeklēšanas iestāžu noklausītās sarunās, kas viesnīcā “Rīdzene” notikušas un fiksētas laikā no 2009. līdz 2011.gadam. Līdz ar to Liepiņa sniegtie paziņojumi un aplēstie skaitļi ir nepatiesa informācija. Paskaidrojumu konteksts liecina, ka Paiders un Liepiņš nepatieso informāciju komisijai sniedza apzināti, lai nomelnotu žurnālu “Ir” un tā izdevēju “Cits medijs”,” uzsvērusi Ločmele.
Leja aģentūrai LETA skaidroja, ka vērtējis Liepiņa izteikumu par to, ka “Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas”, kontekstā ar viņa sagatavotā ziņojuma saturu. Šis izteikums jāsaprot tā, ka “79,49% no Rīdzenes sarunā runātā nav realizējies dzīvē”, secinājis prokurors.
Leja norāda, ka liela daļa no Rīdzenes sarunās minētā nav realizējies vai vismaz tas nav pierādīts atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam standartam un tas atbilst patiesībai, tātad šis Liepiņa izteikums nav nepatiess.
Savukārt Liepiņa turpmākais izteikums, ka “žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus” ir viedoklis, ko Liepiņš paudis, balstoties uz ziņojumā apkopoto faktu izvērtējumu. Tā ir žurnālista subjektīvā pārliecība un par viedokļa paušanu Krimināllikumā nav paredzēta atbildība.
Arī Paidera izteikums, ka nav iespējams noskaidrot žurnāla “Ir” izdevēja AS “Cits medijs” patiesos labuma guvējus, ir viedoklis, norādīja Leja.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaudes rezultāti pagaidām netiek publiski izpausti.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/37163BBB-ACBC-4AC5-A1CE-B5022B998E31/
