Rīgā turpināsies starptautiska pretkorupcijas konference
Rīga, 10.okt., LETA. Rīgā šodien turpināsies starptautiska konference “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas”, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Šodien konferencē galveno uzmanību pievērsīs pārskatam par KNAB darbību 15 gados un nākotnes izaicinājumiem. Ar ziņojumiem uzstāsies KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un viņa vietnieki.
Vienā no konferences sesijām uzstāsies prokurors no Brazīlijas Serdžo Bruno Kabral Fernandes, kurš stāstīs par kriminālo izmeklēšanu “Carwash case” lietā, kas ir viena no skaļākajiem visu laiku korupcijas skandāliem pasaulē. Lietā ticis iesaistīts Brazīlijas prezidents, divi bijušie prezidenti, bijušais Pārstāvju Palātas spīķeris, bijušais Senāta prezidents, simtiem likumdevēju, ministru, gubernatoru, mēru, politisko vadītāju un ietekmīgu uzņēmēju.
Tāpat notiks diskusijas par politiskās korupcijas raksturojumu un pretdarbības iespējām.
Konferenci organizē Valsts administrācijas sadarbībā ar Valsts kanceleju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Saeimu.
Kā ziņots, Ministru kabinets šā gada 7.martā atbalstīja Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu, kas paredz nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlējiem un veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecības, veidojot vienotu, skaidru un aptverošu tiesisko regulējumu trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai.
Likumprojektā ir ietverts skaidrs definējums, kas ir trauksmes cēlējs un ko nozīmē trauksmes celšana; prasības sistemātiski veidot iekšējus trauksmes celšanas mehānismus; kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, piemēram, anonimitāte, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, nelabvēlīgo seku novēršana, vēršoties tiesā, pierādīšanas pienākums darba devējam, atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/60761A6E-4F03-400C-9294-A72848F1CB74/
Sergejs Dolgopolovs konferencē Saeimā: korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanā būtiska ir sabiedrības iesaiste
Mūsu valstij sāpīgākie jautājumi ir korupcija, ēnu ekonomika un zems atbildīgo amatpersonu un ierēdņu kvalifikācijas, efektīvās rīcības un atbildības līmenis. Šo šķēršļu pārvarēšanai un problēmu risināšanai ir radīti vairāki mehānismi, taču, ja šajos procesos neiesaistīsies sabiedrība, tad mērķis par labklājīgu valsti ar augstu dzīves līmeni un kvalitāti nebūs sasniedzams. To šodien, 9.oktobrī, atklājot starptautisko konferenci “Trauksmes celšanas veicināšana un trauksmes cēlēju aizsardzība”, sacīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
“Latvijā ir radītas vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar šo jautājumu risināšanu – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts kontrole. Tas ir apsveicami, taču ir būtiski, ka iesaistās arī paši cilvēki, kam tieši arī ir domāta valsts pārvalde un valsts attīstība. Bet jautājums, kā iesaistīt, ir ārkārtīgi sāpīgs un svarīgs jebkurai demokrātiskai valstij. Un te ir ļoti svarīgi atrast tādu mehānismu, kas palīdzētu stimulēt cilvēkus iesaistīties, kā arī motivētu tos, kuri ir ieinteresēti šim darbam,” pauda S.Dolgopolovs.
Runājot par Saeimā iesniegto Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu, Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka “tam ir pietiekami liela birokrātijas piegarša. 11 pantos visvairāk runa ir, nevis par trauksmes cēlēju aizsardzību, bet gan par to, kā izveidot pašu trauksmes celšanas mehānismu, pārāk maz uzmanības veltot galvenajam jautājumam – trauksmes cēlēju aizsardzībai”.
“Jau šobrīd likumdošanā pastāv vairāki mehānismi, un to ir pietiekami daudz – tās ir normas Darba likumā, Civilprocesa likumā, Civillikumā. Tāpēc aktuāli būtu vērtēt, vai līdzšinējais regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai darbojas efektīvi un vai nebūtu īstais laiks to pārskatīt,” uzrunājot konferences dalībniekus, akcentēja S.Dolgopolovs.
Komisijas priekšsēdētājs aicināja arī pievērst uzmanību un domāt par inovācijām – iespēju valstij sniegt finansiālu atbalstu trauksmes cēlēju juridiskās palīdzības nodrošināšanai, atbrīvot no valsts nodevas iespējamās tiesvedības gadījumā, kā arī tiesības koordinēt visus ar trauksmes celšanu saistītos jautājumus dot tiesībsargam.
“Kas ir trauksmes cēlēju formālais dokuments? Mutvārdos, rakstveidā vai elektroniski – vienmēr tas būs iesniegums. Un jau tagad visu darbu ar iesniegumiem nosaka Iesniegumu likums. Vai nevajadzētu pārskatīt arī šī likuma normas, iestrādājot tajā sadaļu, kas būtu veltīta trauksmes cēlēju aizsardzībai?” uzrunas noslēgumā uzsvēra S.Dolgopolovs, aicinot konferences dalībniekus izteikt savas idejas un priekšlikumus, lai likumdevējs jauno regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai varētu izveidot kā efektīvu instrumentu cīņā ar nesaimniecisku un nelikumīgu rīcību.
Saeimā šodien, 9.oktobrī, norisinās konference, lai uzklausītu ekspertu viedokļus un veicinātu diskusiju par trauksmes celšanas (ziņošanas) mehānismiem, tostarp trauksmes cēlēju aizsardzību, kā arī labās prakses apmaiņu, sniedzot atbalstu aizsāktajam darbam vienota tiesiskā ietvara – Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma – izstrādē.
Pasākuma atklāšanā dalībniekus uzrunāja arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume un Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa.
Konference notiek trīs sesijas, un to darbā piedalās virkne ekspertu no Latvijas, Lietuvas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Nīderlandes, Īrijas un Francijas, kā arī pārstāvji no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD). Tāpat pasākumā aicināti piedalīties pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības vides pārstāvji.
Pasākumu organizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Valsts kanceleja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts administrācijas skola.
Diskusija Saeimā norisinās starptautiskās konferences “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas” ietvaros, kas no 9. līdz 11.oktobrim notiek Rīgā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/DAC5D5F9-241B-4197-B37F-86BA4AE51167
Korupcijas pētniece: Efektīvākais veids cīņai ar politisko korupciju ir nesodāmības sajūtas izskaušana
Rīga, 10.okt., LETA. Efektīvākais veids cīņai ar politisko korupciju ir reāla soda pieredze jeb nesodāmības sajūtas izskaušana, starptautiskajā konferencē “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas” sacīja Korupcijas pētniece Rasma Kārkliņa.
Viņasprāt, ir daudz skaļu korupcijas lietu, par kurām ir runāts un rakstīts medijos, bet nav nekādu rezultātu, un tas demoralizē citus cilvēkus, kas gribētu valstī kaut ko mainīt. Klātesošajiem pētniece centās definēt politisko korupciju, minot arī piemērus un norādot ka tā ietver kompleksas darbības, tostarp valsts sagrābšanu, kas ietver valsts institūciju “de facto” pārņemšanu, privātu “muižu” veidošanu un publisku institūciju izmantošanu savas un “savējo” bagātības vairošanai.
“Politiskā korupcija arī ietver slepenu koruptīvu varas tīklu veidošanu, likumdevēja varas ļaunprātīgu izmantošanu, tiesas procesa korupciju, korupciju medijos un citas. Mediju jautājumos arī nav rezultātu par to, kam tad pieder lielākie mediji, neskatoties uz to, ka ir aizdomas,” norādīja Kārkliņa.
Pēc pētnieces domām, korupcija pēc definīcijas ir slēpta, tādēļ to ir grūti pierādīt, tomēr ir veidi, kā mazināt politisko korupciju. Politiskās korupcijas apkarošanā svarīga loma ir institūcijām, proti, skaidriem un stingriem likumiem. Jābūt arī pretkorupcijas iestādēm un pilsoniskas pretkorupcijas organizācijām un sadarbībai starp institūcijām. Svarīgi ir arī rīki korupcijas atklāšanai, pie kuriem pētniece minēja trauksmes cēlājus, pētniecisko žurnālistiku un operatīvo darbību.
“Ļoti būtisks ir sabiedriskais nosodījums, skaidra sabiedrības informēšana un skaidrojums par korupcijas kaitējumu sabiedrībai. Tāpat jākoncentrējas arī uz stratēģiju, proti, jābūt fokusam uz lielāko sabiedrisko kaitējumu un “lielajām zivīm” jābūt kā prioritātei, skaidroja Kārkliņa.
Viņasprāt, pats būtiskākais ir nesodāmības pieredzes novēršana, proti, ātra izmeklēšana, nekavēta tiesvedība, kā arī redzams un iespaidīgs sods. Pētniece vērsa klātesošo uzmanību, ka diemžēl līdz šim Latvijā ir vērojama nesodāmības kultūra. “Varbūt labāk pat neatklāt sabiedrībai lielas lietas, nekā sacelt troksni un beigās pateikt, ka nav rezultāta, kas veicina nesodāmības izjūtu ne tikai vainīgajos, bet arī sabiedrībā,” uzskata Kārkliņa.
Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja Demokrātiskas pārvaldības un dzimumu vienlīdzības nodaļas priekšnieks Marcins Valeckis uzsvēra, ka cīņā ar politisko korupciju nepieciešami neatkarīga finansējuma regulatori, vēlētāji, kas gatavi izbalsot koruptīvus politiķus, pilsoniskā sabiedrība un mediji, kā arī nepieciešama spēcīga iekšējā kontrole pašās partijās.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka pastāv sadarbības problēmas starp starptautiskām tiesībsargājošajām iestādēm, bet tajā pašā laikā korumpantiem starptautiska sadarbība nav nekāda problēma un šie noziedznieki kļūst arvien gudrāki. Tāpat vērojams disbalanss starp resursiem cīņai pret politisko korupciju un politisko partiju milzīgajiem resursiem un to plūsmām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C3ACE640-F0B3-4D0B-A575-434B20E34825/
Eksperts iesaka Latvijas iestādēm būt modrām ar ārvalstu finansējumu partijām
Rīga, 10.okt., LETA. Latvijas atbildīgajām iestādēm nepieciešams savlaicīgi pievērst uzmanību ārvalstu finansējuma ieplūšanai partijās, šodien Rīgā notiekošajā pretkorupcijas konferencē atzina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja Demokrātiskas pārvaldības un dzimumu vienlīdzības nodaļas priekšnieks Marcins Valeckis.
Valeckis, kurš savulaik gatavojis ziņojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveidošanas sākumposmu, piedalījās konferences paneļdiskusijā par nākotnes izaicinājumiem cīņā pret politisko korupciju. Viņš norādīja, ka KNAB kopš izveidošanas pirms 15 gadiem šobrīd ir kļuvis par spēcīgu iestādi jeb “labu franču vīnu”.
Eksperts gan norādīja, ka apstāties pie sasniegtā nevar un jāanalizē pēdējo gadu tendences par valsts finansējumu partijām. Latvijā partijām atšķirībā no citām valstīm tiek piešķirti daudz mazāki valsts līdzekļi, tāpēc ir jādomā vai šāda sistēma ir efektīva un tā samazina privātās korupcijas ietekmi politikā.
“Iespējams, problēma pieaugs ar ārvalstu finansējumu un to apliecina Marinas Lepēnas gadījums Francijā. Tāpēc jābūt ļoti modriem, jo vēlēšanās nav tikai nacionālā ietekme, bet ir arī starptautiska ietekme un jābūt pārliecinātiem strādāt ar visiem robiem,” uzsvēra Valeckis.
Tikmēr sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka sarunās ar cilvēkiem saņēmusi anonīmas atbildes par to, ka mainoties varām, mainās “kasieri” un ar politiku saistīti cilvēki, kas ietekmē valsts un pašvaldību pārvaldes darbiniekus. Tāpat viņa šādās sarunās dzirdējusi par iepirkumu procedūrām, kurās uzvar uzņēmumi, kas sponsorē partijas.
Viņa secināja, ka Latvijā politiskais līmenis gandrīz ar neko nav riskējis, tāpēc ir jādomā par risinājumiem kā politisko korupciju padarīt riskantāku.
Pētniece arī domā, ka jāstrādā pie vēlēšanu kampaņu kontroles internetā. Ja nākotnē kampaņas internetā kļūs par vadošāko kampaņas elementu, tad agri vai vēlu risinājums būs jārod jau ES līmenī.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pauda atzinīgus vārdus par Kažokas minēto attiecībā uz to, kā padarīt politisko korupciju riskantāku. Tas ir KNAB uzdevums, un, jo vairāk būs profesionālu darbinieku, jo lielāki būs rezultāti.
Straume arī diskusijas dalībniekiem atklāja “utopisku redzējumu”. Lai arī sabiedrībā pastāv stereotipi par darbošanos partijās, Straume uzskata, ka jo vairāk cilvēku iesaistīties partijās, jo vairāk cilvēki savu vēlmi paudīs kā valstij jāvirzās pareizā virzienā un būs mazāka iespēja politiskajai korupcijai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E50BC245-A802-4113-AD9D-D171930022B2/
Kalnmeiers: Tiesībsargājošo iestāžu darbinieku profesionalitātes celšanai nepieciešams domāt par mācību iestādes izveidi
Rīga, 10.okt., LETA. Nav sistēmas, kurā tiesībsargājošo iestāžu speciālistus sagatavotu jau no augstskolas, tādēļ šo iestāžu darbinieku profesionalitātes celšanai nepieciešams domāt par mācību iestādes izveidi, atklājot starptautiskās konferences “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas” otro dienu sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pastāvošās problēmas un izaicinājumus, viņš norādīja, ka ļoti svarīga problēma ir sabiedrības iesaiste koruptīvo problēmu atklāšanā, taču bez tās jābūt arī speciālām metodēm un tehniskajam nodrošinājumam, kas ir otra problēma, proti, valsts budžeta iespējas atbalstīt tiesībsargājošās iestādes, tostarp KNAB.
“15 gados ir gājis dažādi. Jāatzīst, ka valdība tomēr pēdējos gados ir pievērsusies šīm problēmām un saprot, ka ir nepieciešams materiāls atbalsts, jo bez tā risināt problēmas nav iespējams. Tāpat jābūt sakārtotai normatīvai bāzei, un kvalitatīvi sagatavotiem cilvēkiem, kas apzinās sava darba vērtību un zina, ka viņa darbs tiks novērtēts. Šādu speciālistu sagatavošana jau no augstskolas nav, kas ir vēl viena problēma,” teica Kalnmeiers.
Viņš uzskata, ka valstij ļoti nepieciešams domāt par mācību iestādes izveidi, kura ilgtermiņā izstrādā mācību programmas, kurās tiesībsargājošo iestāžu profesionāļi varētu paaugstināt savu profesionalitāti. Pēc ģenerālprokurora domām, nepieciešamas arī samērotas darba slodzes, jo lielāka noslodze nozīmē zemāku kvalitāti, norādīja Kalnmeiers.
“Profesionalitāte, alga un slodze, kā arī sabiedrības iesaiste un sadarbība starp tiesībsargājošajām iestādēm ir lietas, kas nepieciešamas, lai būtu samērīgs rezultāts. Cerams, ka KNAB ir sācies restarts un tas būs ļoti veiksmīgs,” pauda ģenerālprokurors.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) vērsa uzmanību, ka KNAB pastāvēšanas laikā nācies piedzīvot to, ka viena lieta ir politiķu publiski apliecinājumi, bet, atskatoties uz KNAB vēsturi, redzams, ka politiķi nereti pieņem pavisam citādākus lēmumus. Viņš pauda cerību, ka jaunā KNAB priekšnieka iecelšana amatā būs jauns atspēriena punkts KNAB un uzsvēra, ka KNAB ir nepieciešams stingrs neatkarīgs vadītājs, kurš ļauj saviem darbiniekiem darīt savu darbu neatkarīgi.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume uzsvēra, ka viņā ir nostiprinājusies pārliecība par to, ka korupciju ir iespējams samazināt, bet tikai, strādājot ciešā sadarbībā visiem kopā. Viņš aicināja visas valsts pārvaldes institūcijas sadarboties likumdošanas iniciatīvu jomā, lai samazinātu korupcijas rašanos. “Ticu, ka sadarbojoties, tiks sasniegts nozīmīgs pavērsiens,” teica Straume.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A6D4D1E3-F518-4CC6-AEDE-67916AF61F66/
KNAB: Koruptīvi noziegumi arvien biežāk ir starptautiski
Rīga, 11.okt., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) arvien biežāk koruptīvos noziegumos novēro pārrobežu raksturu un korupcijas sasaisti ar citiem noziegumiem, šodien Rīgā notiekošajā pretkorupcijas konferencē atzina KNAB izmeklētājs Igors Ivanovs.
KNAB arī novērojis, ka arvien izšķirošāka loma izmeklēšanā ir pierādījumu iegūšanai no ārvalstīm un sadarbībai ar ārvalstu kolēģiem.
“Nereti mēs no ārvalstu partneriem gūstam indikācijas, uz kuru pamata atklājam noziegumus. Svarīga ir cieša sadarbība, kas balstīta uz savstarpējo uzticību,” uzsvēra Ivanovs un atgādināja, ka, pateicoties sadarbībai, ir izdevies atklāt liela apmēra kukuļošanu, kura veikta Igaunijā un Lietuvā.
Tāpat KNAB pie izmeklēšanas tendencēm novērojis korupcijas sasaisti un kopību ar citiem noziegumiem.
KNAB šī gada prioritātes ir publiskie iepirkumi, kas saistīti ar ES fondu izmantošanu, pašvaldības un publisko personu kapitālsabiedrības, tiesu vara un politiskā korupcija.
Ivanovs atgādināja par pērn veiktu aptauju, kurā 23% aptaujāto atzinuši, ka būtu gatavi dot kukuli valsts amatpersonai. Ivanovs uzskata, ka šis īpatsvars ir pietiekami liels un KNAB vēl ļoti daudz būs jāstrādā, turklāt biežāk apņēmību dot kukuli pauduši jauni cilvēki. Lai arī pērnā gada rādītājs ir augsts, Ivanovs atgādināja, ka 2007.gadā gatavību dot kukuli pauda 39,4% respondentu.
Ivanovs arī minēja korupcijas apkarošanu kavējošus faktorus un tie ir iecietība un vienaldzība pret korupciju, neuzticība institūcijām un neticība iespējamām pārmaiņām. KNAB, piemēram, praksē saskāries ar gadījumu, kad pēc korupcijas atklāšanas iestādes vadība ignorē iekšējās kontroles pasākumu stiprināšanu.
Diskusijā uzstājās arī Polijas, Igaunijas un citu valstu korupcijas apkarošanas iestāžu vadība. Polijas centrālā pretkorupcijas biroja vadītāja vietnieks Gžegožs Ocežeks diskusijā norādīja, ka, pateicoties mērķtiecīgam darbam un sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, Polijā izdevies atklāt liela apmēra korupcijas noziegumus, turklāt Polija starptautiskajā uztveres indeksā 2006.gadā bija 61.vietā, bet pērn jau 29.vietā.
Ocežeks gan vērsa uzmanību, ka noziedznieki izdomā arvien jaunas metodes, kā izspiest naudu, tāpēc valstu varas iestādēm starptautiskā līmenī ir jāmācās vienai no otras un jādalās ar labākajiem prakses piemēriem.
Igauniju konferencē pārstāvēja divas amatpersonas – Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes Korupcijas noziegumu biroja priekšnieks Mati Omblers un Igaunijas Iekšējās drošības dienesta biroja priekšnieks Mēlis Rataseps.
Omblers savā prezentācijā norādīja, ka Igaunijā korupcijas problemātiskākās jomas ir pašvaldības un tām piederošie uzņēmumi, Ceļu satiksmes drošības direkcija un tehniskās apskates joma. Trešā joma, kurai Igaunijai pievērš uzmanību korupcijas apkarošanā, ir medicīna.
Omblers prezentācijā uzsvēra prevencijas lielo nozīmi korupcijas mazināšanā, jo tas uzlabotu cilvēku informētību un uzticēšanos korupcijas apkarošanas iestādēm.
Rataseps arī uzsvēra prevencijas mehānisma ieviešanu, jo augsta līmeņa korupcija ir apdraudējums valsts drošībai, tāpēc svarīgi esot to apkarot, lai saglabātu valsts suverenitāti un drošību.
Ņemot vērā korupciju kā latentu noziegumu, Rataseps uzsvēra arī kiberdrošības faktoru veiksmīgas korupcijas apkarošanā, jo noziedznieki sazinās dažādos tīklos un slēpjas tā sauktajā “tumšajā tīmeklī”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0524BBFD-1889-4306-B5A8-429125E5417D/
KNAB: Iestāde cenšas pāriet no represīvas un sodošas uz konsultējošu un izglītojošu
Rīga, 10.okt., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) cenšas pāriet no represīvas un sodošas uz konsultējošas un izglītojošas iestādes tēlu, starptautiskajā konferencē “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas” sacīja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
Viņa skaidroja, ka KNAB strādājošie darbinieki ir cilvēki ar īpašu motivāciju un misijas apziņu un KNAB pastāvēšanas vēsturē līdz šim ieguldījis milzīgus resursus sabiedrības informēšanā, uzlabojot metodes. Jurča vērsa uzmanību, ka katru gadu birojs izglīto 3000 amatpersonas.
“Birojs piedalījies un ieguldījis milzīgus resursus arī dažādu normatīvo aktu izstrādē, uzskatot, ka tā var panākt visefektīvāko rezultātu. Esam veikuši daudz grozījumus dažādos likumos, piemēram, vairāk kā desmit grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā. Šo gadu gaitā esam kontrolējuši personu ziedojumus partijām 44,5 miljonu eiro apmērā, kurus veikuši aptuveni 12 000 personu. Tāpat esam veikuši kontroli par desmit dažādām vēlēšanu kampaņām, uzliekot naudas sodus vairāk kā 200 000 eiro apmērā,” par rezultātiem informēja Jurča.
KNAB priekšnieka vietniece norādīja, ka interešu konflikta jomā sastādītas 2500 administratīvo pārkāpumu lietas, kurās arī pieņemti lēmumi. “Šobrīd cenšamies pāriet no represīvas un uz sodiem vērstas institūcijas, uz vairāk konsultējošu un izglītojošu iestādi. Vairāk cenšamies izteikt brīdinājumu un konsultēt, nevis sodīt,” skaidroja Jurča.
Bet KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos Jānis Roze klātesošajiem teica, ka vidēji gadā birojā tiek uzsākts aptuveni no 20 līdz 30 krimināllietām un tikpat vai lielāks skaits tiek nodots vajāšanai uz prokuratūru. Viņš arī norādīja uz sadarbību starp citām tiesībsargājošajām iestādēm, kas, viņaprāt, ir ļoti būtiska. Viņš uzskaitīja arī apjomīgākās KNAB izmeklētās lietas, tostarp atgādināja, ka KNAB lietvedībā šobrīd ir divas aktīvas lietas, par politisko partiju pretlikumīgu finansēšanu, kas neesot vienkāršas un to ietvaros jāveic apjomīga izmeklēšana.
Tikmēr KNAB priekšnieks Jēkabs Straume uzsvēra, ka birojam jāseko līdzi laikam un inovācijām un izcēla starptautisko sadarbību kā ļoti būtisku KNAB attīstībā. Viņš pauda gandarījumu, ka sadarbība Baltijas reģionā un ar Poliju ir ļoti veiksmīga un vērsa uzmanību, ka pēc iestāšanās OECD turpinās darbs, lai izpildītu nepieciešamās rekomendācijas.
“Stājoties amatā es konstatēju, ka birojs ir ļoti labā stāvoklī, neskatoties uz publiskajā telpā esošo viedokli. Uzreiz sāku meklēt jaunas iespējas, kā savu darba pieredzi likt lietā un uzlabot biroja spējas un kapacitāti. Sapratu, ka ir trūkums, proti, ir divi bloki, kas ir dzīvojuši un strādājuši atsevišķi – nebija vienota elementa. Mani mērķi bija vienot biroju un pacelt morālo klimatu darbinieku vidū, ļaujot tiem kļūt arvien motivētākiem. Domāju, ka skats nākotnē birojam būs veiksmīgs,” pārliecību pauda Straume.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FB62EFBC-811B-4B51-B51D-D53DD1E5BA31/
Uzņēmumu reģistrs pievienojas kustībai “#atkrāpies!”
Rīga, 10.okt., LETA. Atbalstot legālu uzņēmējdarbību, godprātīgu nodokļu nomaksu un atklātību, Uzņēmumu reģistrs (UR) ir pievienojies kustībai “#atkrāpies!”, aģentūru LETA informēja UR.
Reģistrā norādīja, ka Latvijā vairāk nekā 30 valsts un pašvaldības iestādes, kā arī vairāki komersanti ir iesaistījušies pretkrāpšanas kustībā “#atkrāpies!”, lai sadarbotos krāpšanas apkarošanas un sabiedrības izglītošanas jautājumos. Pretkrāpšanas kustība apvieno organizācijas, kurām rūp godīgums Latvijā un kuras ir gatavas kopīgi par par to cīnīties, iesaistot Latvijas sabiedrību.
“UR atbalsta godprātīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un aicina ikvienu esošo un jauno uzņēmēju savā darbībā un attieksmē pieņemt vērtības, par kurām iestājas pretkrāpšanas kustība – ilgtspējība, vienotība, atvērta komunikācija, uzdrīkstēšanās un atbildība,” informēja UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Viņa norādīja, ka UR aicina sabiedrību kļūt modrākai un izvērtēt uzņēmējdarbības attīstību apdraudošus riskus, situācijās, kad pastāv krāpšanas riski un notiek nelikumīgas darbības, ziņojot tiesībsargājošajām iestādēm.
Jau ziņots, ka “#atkrāpies” mērķis ir cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību.
Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu. Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni. Tāpat tiek skaidrotas iespējas vērsties tiesībsargājošās iestādēs, ja radušās aizdomas vai zināmi konkrēti krāpšanas gadījumi.
Iniciatīvā “#atkrāpies” ir iesaistījusies Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Konkurences padome, Valsts robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Patentu valde, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Latvijas Banka, Latvijas Komercbanku asociācija, kā arī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un citi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/43BE5666-9AAF-465D-9076-78678ED20978/
Sabīne Bērziņa
Trauksmes cēlēju likums pusgadu iestrēdzis Saeimā
Cilvēki, kas informē par nelikumībām darbavietā, vēl joprojām sodīti var tikt paši. Darba devējam ir daudz iespēju izrēķināties, ja nodarījumu iecerēts slēpt. Savukārt likumprojekts, kas tā sauktos trauksmes cēlējus aizsargātu, jau pusgadu iestrēdzis Saeimā, tāpēc bez uztraukuma par izrēķināšanos par pārkāpumiem ziņot nav iespējams.
“Tā pieeja, kas tur ir ietverta, tā neder. Mēs gribam formalizēt šīs lietas, nevis labāk pasargāt trauksmes cēlējus,” šādus vārdus par Valsts kancelejas darba grupā tapušo likumprojektu, ko marta sākumā atbalstīja valdība un iesniedza Saeimā, tam veltīja parlamenta atbildīgās komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”).
Šī likuma izstrādāšana palīdzētu aizsargāt cilvēkus, kuri sniedz informāciju par pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Piemēram, pārkāpumi būvniecībā, iepirkumos, mantas izšķērdēšana, korupcija. Pagājis pusgads, bet ne soli tuvāk pretim pieņemšanai likumprojekts vēl nav pavirzījies un nekādus uzlabojumus nav sagaidījis.
“Mēs vienojāmies par to, ka [Valsts] kanceleja izskatīs mūsu iebildumus pret šo likumprojektu un iesniegs komisijai un Saeimai priekšlikumus, ko darīt tālāk. Es tos gaidu,” teica Dolgopolovs.
Valsts kancelejas pārstāve gan uzsver, ka uzlabojumi tiek gaidīti tieši no deputātiem.
“Šobrīd likumprojekts atrodas Saeimā. Mēs ļoti ceram, ka likumprojekts tiks tālāk skatīts, nepieciešamības gadījumā stiprināts. Esam gatavi tālākai sadarbībai ar Saeimu šajā jautājumā,” sacīja Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārstāve pirmdien, 9. oktobrī, konferencē brīdināja, ka, nepieņemot stingru aizsardzības mehānismu trauksmes cēlējiem, cilvēki, kas sabiedrības interesēs sniedz informāciju par pretlikumībām, var kļūt par izrēķināšanās upuriem.
“Atriebšanās iespējas ir tik plašas, cik atriebēja iztēle. Ir iespējama gan atlaišana, zaudēta iespēja saņemt paaugstinājumu, pārcelšana citā amatā, gan vēršanās pret kolēģiem un ģimeni, draudi. Kad valstis izveido stingru trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu, uzņēmumiem, valdībai un sabiedrībai tas var nākt vienīgi par labu,” vērtēja OECD pārstāve Lea Amblere.
Kad vaicā cilvēkiem, vai viņi bez īpašas aizsardzības ziņotu par pārkāpumiem darbavietā, atbilde biežāk ir – nē. Daži pat šaubās, vai palīdzētu arī likumā noteikta aizsardzība.
No ārvalstu ekspertiem pirmdien izskanēja arī priekšlikums paplašināt “trauksmes cēlēja” definīciju Latvijā, attiecinot to ne tikai uz valsts iestādēs strādājošajiem, bet uz ikvienu sabiedrības pārstāvi.
…Info avots un video: http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/trauksmes-celeju-likums-pusgadu-iestredzis-saeima.a253071/
Atzīmēs KNAB 15.gadadienu
Rīga, 12.okt., LETA. Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.15 Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 15.gadadienas svinīgajā sanāksmē, liecina amatpersonu darbakārtība.
KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu noteiktas konkrētas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
2002.gada 10.oktobris, kad Saeima amatā iecēla KNAB pirmo priekšnieku Gunti Rutki, tiek uzskatīts par KNAB darbības sākumu.
Šobrīd KNAB priekšnieks ir Jēkabs Straume.
…Info avots un video: http://www.leta.lv/news/latvia/5FCBB52B-38C9-4945-A2C2-D5DC0034B98D/
