Aptauja: 30% jauniešu vēlamais ikmēneša atalgojums ir no 801 līdz 1200 eiro
Rīga, 10.okt., LETA. Vēlamais ikmēneša atalgojums 30% jauniešu Latvijā ir no 801 līdz 1200 eiro, liecina “SEB bankas” veiktā aptauja.
Savukārt 13% uzskata, ka viņiem vajadzētu saņemt vairāk nekā 1200 eiro mēnesī. Atalgojumu no 501 līdz 800 eiro mēnesī par atbilstošu uzskata 37% jauniešu, bet 17% jauniešu būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, no 301 līdz 500 eiro mēnesī.
Atbilstoši aptaujas datiem, vairāk nekā 80% jauniešu vecumā no 18 līdz 19 gadiem galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un to ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Jauniešiem, kuri apvieno mācības ar darbu vidējais ienākumu līmenis ir augstāks – apmēram trešdaļai no viņiem ienākumu summa ir no 301 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt vēl vienai trešdaļai ienākumi ir lielāki – no 501 līdz 800 eiro.
Galvenais ienākumu avots tikai strādājošajiem jauniešiem ir alga, turklāt kopējais ienākumu līmenis to vidū ir augstāks. Šajā respondentu grupā 43% jauniešu pelna no 501 līdz 800 eiro mēnesī. Piektajai daļai respondentu ikmēneša ienākumi pārsniedz 800 eiro, savukārt 6% tie pārsniedz 1200 eiro mēnesī.
Dati liecina, ka 38% aptaujāto jauniešu, kas tikai strādā un nemācas, ir pārliecināti, ka viņu zināšanām un pieredzei atbilstošai algai jābūt lielākai par 800 eiro mēnesī. Vienlaikus 20% uzskata, ka ikmēneša atalgojumam būtu jābūt virs 1200 eiro. Tikai 8% no pašlaik strādājošajiem jauniešiem apgalvo, ka no 301 līdz 500 eiro liela ikmēneša alga “uz rokas” būtu uzskatāma par “taisnīgu”.
Tāpat aptauja liecina, ka, runājot par “taisnīgu” atalgojumu, jaunieši šogad kļuvuši pieticīgāki nekā pērn – to strādājošo skaits, kuri vēlētos saņemt virs 1000 eiro mēnesī, ir samazinājies. Vienlaikus, raugoties uz nākotni, jaunieši ir kļuvuši daudz ambiciozāki – gandrīz 40% jauniešu pēc pieciem gadiem vēlētos saņemt vismaz 1500 eiro “uz rokas”.
“SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem gandrīz 40% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem mēnesī saņem no 500 līdz 800 eiro. “Turklāt šādu algu saņēmēju skaits šogad ir augstāks nekā pērn, un varam secināt, ka vidējās algas apmērs jauniešiem arī pieaudzis – no 605 eiro 2016.gadā līdz 691 eiro tagad,” norādīja Škapars.
Tomēr viņš atzina, ka, līdzīgi kā pērn, jaunieši uzskata, ka viņu pieredze un zināšanas nav pienācīgi novērtētas, jo viņi vēlētos sev vidēji par 200 eiro lielāku algu, nekā pašlaik saņem.
Škapars norādīja, ka gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka viņu algai pēc pieciem gadiem būtu jābūt lielākai par 1000 eiro. “Ambiciozāki ir vīrieši – vairāk nekā puse vēlas pelnīt virs 1500 eiro. Sievietes ir pieticīgākas – lielākā daļa (64%) sev vēlamo algu redz kategorijā no 500 līdz 1500 eiro,” skaidroja “SEB bankas” valdes loceklis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šogad novērojama jauna tendence – to jauniešu skaits, kuri pēc pieciem gadiem vēlas saņemt virs 2000 eiro mēnesī, pieauga no 10% līdz 13% sieviešu vidū un no 21% līdz 26% vīriešu vidū.
Tāpat Škapars norādīja uz vēl vienu, viņaprāt, zīmīgu tendenci – 40% no aptaujātajiem jauniešiem plāno iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai tādējādi palielinātu gan savus ienākumus, gan neatkarību. “Turklāt jauniešiem ir zināmas nozares, kurās viņi vēlētos attīstīt savu uzņēmumu,” sacīja “SEB bankas” valdes loceklis.
Pēc viņa teiktā, populārākās jomas, kurās jaunieši vēlas sākt uzņēmējdarbību, ir tirdzniecība, ražošana, individuālā profesionālā darbība, piemēram, juridiskie vai inženierpakalpojumi, dizaina un šūšanas pakalpojumi un citi, kā arī māksla un izklaide.
Personāla atlases portāla “CV Online” vadītājs Aivis Brodiņš žurnālistiem norādīja, ka pēdējo gadu laikā jauniešu bezdarbs Latvijā ir samazinājies, tomēr šis rādītājs atpaliek no Lietuvas un Igaunijas datiem. Vienlaikus Latvijas darba tirgū novērojams arī vidējā atalgojuma apmēra pieaugumu, jo pieaudzis arī brīvo vakanču skaits – tas, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājies par 15%.
Tāpat Brodiņš sacīja, ka darba devēji pēdējo gadu laikā kļuvuši atvērtāki, domājot par jauniešu pieņemšanu darbā, turklāt neizvirzot stingras prasības, darba aprakstā iekļaujot tādus kritērijus kā potenciālā darbinieka interesi par attiecīgo jomu un tā vēlmi attīstīties uzņēmumā. Vienlaikus būtisku atbalstu jauniešiem darba meklēšanā, pēc “CV Online” vadītāja teiktā, sniedz dažādas valsts un Eiropas Savienības programmas.
Tomēr viņš norādīja, ka emigrācija un izglītības izvēle vēl joprojām ir faktori, kas veicina bezdarbu jauniešu vidū Latvijā. Brodiņš skaidroja, ka daļa jauniešu izvēlas gūt pieredzi ārvalstīs, kā arī lielāks jauniešu īpatsvars izvēlas apgūt sociālās un humanitārās zinātnes, bet mazāk – eksaktās un inženierzinātnes, tādējādi radot robu darba tirgū.
“CV Online” vadītājs norādīja, ka jaunieši parasti darba tirgū izvēlas iesaistīties strādājot algotu darbu, iesaistoties brīvprātīgajā darbā, darbojoties praksē vai uzsākot savu biznesu. Pārsvarā jaunieši darba gaitas sāk tādos sākuma līmeņa amatos kā asistents vai jaunākais speciālists, kā arī strādājot mazumtirdzniecības jomā par pārdevēju vai klientu konsultantu, pakalpojumu centros kā klientu atbalsta vai telemārketinga speciālistiem, vai sabiedriskās ēdināšanas jomā par viesmīli vai bārmeni.
Brodiņš uzsvēra, ka būtiskākās īpašības, kurām jauniešiem jāpiemīt, ja tie vēlas veiksmīgi ienākt darba tirgū, ir iniciatīva, ieinteresētība izvēlētajā jomā un motivācija tajā attīstīties. Vienlaikus viņš piebilda, ka jauniešiem ir jābūt gataviem sākt savu profesionālo gājumu no apakšas, jāsamazina ambīcijas un jābūt motivētiem strādāt un attīstīties.
Aptauja veikta 2017.gada augustā internetā, un tajā piedalījās 1195 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DCCC6039-61E0-48A6-BFC3-70F5B7BDFF62/
Aptauja: Puse strādājošo savu emocionālo stāvokli darbā vērtē kā pozitīvu
Rīga, 10.okt., LETA. Apmēram puse jeb 52% Latvijas nodarbināto iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem savu emocionālo stāvokli darbā vērtē kā pozitīvu, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” aptaujas dati.
30% nodarbināto iedzīvotāju, domājot par savu ikdienas darbu, savu emocionālo stāvokli darbā vērtē kā neitrālu, bet 17% savu emocionālo stāvokli darbā vērtē kā negatīvu.
Runājot par to, kas ietekmē pozitīvo emocionālo stāvokli darbā, 58% aptaujāto norādīja, ka tā ir pozitīva darba vide, 49% respondentu pozitīvas emocijas rada kolēģu atbalsts un vadības attieksme, bet 47% – iespēja pašiem plānot savus darbus, kā arī darba vietas stabilitāte.
Emocionālo stāvokli darbā cilvēkiem uzlabo arī atbilstošs atalgojums, optimāls darba laika un atpūtas sadalījums, patīkams darba saturs, iespēja doties atvaļinājumā paša izvēlētajā laikā, optimāla darba slodze, skaidrs pienākumu sadalījums, kā arī izaugsmes iespējas.
Tikmēr negatīvu emocionālo stāvokli darbā aptaujas dalībniekiem visbiežāk rada emocionāli intensīvs darbs, kam seko pārāk zems atalgojums un vadības attieksme.
Tāpat negatīvas emocijas cilvēkos raisa liela darba slodze, nemitīga pārslēgšanās no vienas nodarbes uz otru, neskaidrs pienākumu sadalījums, nedrošība par nākotni darbā, profesionālās izaugsmes iespēju trūkums, laika trūkums, neatrsināti konflikti darbā, nav iespējams doties atvaļinājumā izvēlētajā laikā, emocionālā atsvešinātība, kolēģu atbalsta trūkums ikdienas darbā, pusdienu pārtraukuma trūkums, kā arī izteikta konkurence.
Aptauja veikta septembrī, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 694 nodarbinātos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BFA04A14-A7C5-42B9-8B4C-4608E0669B59/
Aptauja: 96% Latvijas iedzīvotāju ir svarīga droša un ērta darba vide
Rīga, 10.okt., LETA. Vairumam jeb 96% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir svarīga ergonomiska – droša un ērta – darba vide, bet atlikušie 4% respondentu to neuzskata par nozīmīgu, liecina darba portāla “CV Market” veiktā aptauja.
Aptaujā noskaidrojies, ka drošu un ērtu darba vidi visvairāk novērtē biroja darbinieki, savukārt mazsvarīgāka tā ir tehniskajā jomā strādājošajiem. Ergonomiku kā svarīgu īpaši uzsver finansēs un apdrošināšanas nozares pārstāvji, piemēram, grāmatveži, administrācijas un asistēšanas jomas pārstāvji, piemēram, biroja administratori, vadītāji, sekretāres, vadītāju asistenti. Tāpat ērta un droša darba vide ir noteicoša programmētājiem un citiem informācijas tehnoloģiju jomas pārstāvjiem, kā arī dizaineriem, projektu vadītājiem.
“Ergonomiska darba vide nozīmē konkrētā darbinieka vajadzībām un īpatnībām piemērotu, drošu un ērtu vidi strādāšanai. Tā izpaužas gan kā pielāgots biroja krēsls, dators pareizā leņķī, gan, piemēram, skaņas izolācija, kaitīgo vielu ietekmes ierobežošana tehniskos darbos. Darba vides ergonomikai mūsdienās tiek piešķirta arvien lielāka nozīme, un ne par velti,” teica “CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš piebilda, ka ērta vide darbiniekam nozīmē mazāk veselības problēmu, kas mūsdienu sēdošajā dzīves ritmā ir īpaši aktuāli, kā arī produktīvāku darbu, kas darbadevējam savukārt nodrošina augstākus ienākumu un lojālus darbiniekus.
Aptaujas dati arī parāda, ka darba vides ērtums un drošums nav noteicošais, lielākoties respondentiem, kuri strādā nozarēs, kuras paredz tehnisku darbu, piemēram, transporta, loģistikas, enerģētikas, rūpniecības un ražošanas nozarē strādājošie. Viņi pārstāv tādas specialitātes kā piemēram, iepakotājs, autovadītājs, enerģētikas vai apkopes inženieris, ražošanas strādnieks, operators un citas. Tāpat par darba ērtumu īpaši neaizdomājas pārdošanas nozarē strādājošie, piemēram, konsultanti un kasieri.
Kolosovs pieļāva, ka tehniskajās jomās strādājošajiem nav svarīga ergonomiska darba vide, jo daudzās no šīm nozarēm ir visai sarežģīti to nodrošināt, piemēram, mehāniķim vai tehniķim, kuriem darba pienākumi jau paredz sarežģītus strādāšanas apstākļus. Tāpat daļā no šīm profesijām strādājošajiem, piemēram, ražošanas strādniekiem, darba devējs to īsti nav paredzējis.
Aptaujā noskaidrojies, ka ergonomiska darbavieta ir svarīgāka sievietēm, īpaši vecumā līdz 35 gadiem. Savukārt bez ērtībām biežāk var iztikt gados jauni vīrieši.
CV Market aptaujā “Vai Jums ir svarīgi, lai darba vide būtu ergonomiska (droša un ērta)?” kopumā piedalījās 665 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D97E18A5-79B4-4DC6-BDA1-36F5C83427E9/
SEB aptauja: jaunieši sev vēlas vidēji par 200 eiro lielāku algu nekā saņem
30% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801-1200 eiro, savukārt 13% uzskata, ka viņiem vajadzētu saņemt vairāk nekā 1200 eiro mēnesī. 37% jauniešu par atbilstošu uzskata 501-800 eiro lielu algu, bet 17% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu – 301-500 eiro mēnesī, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati*.
Saskaņā ar aptaujas datiem, vairāk nekā 80% 18-19 gadus vecu jauniešu galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Jauniešiem, kuri apvieno mācības ar darbu, vidējais ienākumu līmenis ir augstāks – apmēram trešdaļa no viņiem saņem no 301 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt vēl vienai trešdaļai ienākumi ir lielāki – no 501 līdz 800 eiro.
Galvenais ienākumu avots tikai strādājošiem jauniešiem ir alga, turklāt kopējais ienākumu līmenis strādājošo vidū ir augstāks. 43% jauniešu šajā grupā pelna no 501 līdz 800 eiro. Piektajai daļai respondentu ienākumi pārsniedz 800 eiro un vēl 6% – pārsniedz 1200 eiro mēnesī.
“Aptaujas dati rāda, ka gandrīz 40% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem saņem mēnesī no 500 līdz 800 eiro. Turklāt šādu algu saņēmēju skaits šogad ir augstāks nekā pērn un varam secināt, ka vidējās algas apmērs jauniešiem arī pieaudzis – no 605 eiro 2016.gadā līdz 691 eiro tagad. Tomēr, tāpat kā pērn, jaunieši uzskata, ka viņu pieredze un zināšanas nav pienācīgi novērtētas – viņi vēlētos sev vidēji par 200 eiro lielāku algu nekā saņem,” atzīmē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Saskaņā ar SEB bankas aptaujas datiem, 38% jauniešu, kas tikai strādā un nemācas, pārliecināti, ka viņu zināšanām un pieredzei atbilstošai algai jābūt lielākai par 800 eiro mēnesī. Vēl 20% uzskata, ka ikmēneša atalgojumam būtu jābūt virs 1200 eiro. Tikai 8% no šobrīd strādājošajiem jauniešiem apgalvo, ka 301-500 eiro liela alga “uz rokas” būtu uzskatāma par “taisnīgu”.
“Šobrīd situācija darbā tirgū ir ļoti labvēlīga jauniešiem – ņemot vērā vispārējo darbaspēka trūkumu, darba devēji aizvien aktīvāk pieņem darbā jauniešus pat bez pieredzes. Aug ne tikai jauniešu nodarbinātība, bet arī vidējais atalgojums. Tomēr viens no situācijas uzlabošanas ierobežojošajiem faktoriem paliek pārāk lielās jauno cilvēku ambīcijas attiecībā uz darba pozīciju un algu. Jauniešiem jābūt gataviem sākt savas darba gaitas no zemākajām pozīcijām, tādejādi pierādot gan vēlmi strādāt šajā uzņēmumā, gan spēju mācīties, gūt pieredzi un attīstīties. Jauniešiem, kuriem nav darba pieredzes, par vērtīgu ierakstu CV var kļūt gan prakse, gan brīvprātīgais darbs – tas viss pierāda nopietnu pieeju. Es arī ieteiktu nopietnāk attiekties darba meklēšanas procesam – nevis sūtīt CV uz visām iespējamām vietām, bet tiešām atrast to īsto vietu un mērķtiecīgi strādāt, lai saņemtu tur darba piedāvājumu. Izglītoties, attīstīt savas prasmes un meklēt iespējas iegūt praktisko pieredzi tieši sājā virzienā”, ar padomiem dalās CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.
Interesanti, ka, runājot par “taisnīgu” algu, šogad jaunieši kļuvuši daudz pieticīgāki, nekā pērn – to strādājošo skaits, kuri vēlētos saņemt virs 1000 eiro mēnesi, ir samazinājies. Toties jaunieši ir daudz ambiciozāki, skatoties uz nākotni. Gandrīz 40% jauniešu pēc pieciem gadiem vēlētos saņemt vismaz 1500 eiro uz rokām.
“Gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka viņu algai pēc pieciem gadiem būtu jābūt lielākai par 1000 eiro. Ambiciozāki ir vīrieši – vairāk nekā puse vēlas pelnīt virs 1500 eiro. Sievietes ir pieticīgākas – lielākā daļa (64%) sev vēlamo algu redz kategorijā no 500 līdz 1500 eiro. Tomēr šogad novērojām vēl vienu tendenci – to jauniešu skaits, kuri pēc pieciem gadiem vēlas saņemt virs 2000 eiro, pieauga no 10% līdz 13% sieviešu vidū un no 21% līdz 26% vīriešu vidū. Ir arī vēl viena zīmīgā tendence – 40% no aptaujātiem jauniešiem plāno iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai tādējādi palielinātu gan savus ienākumus, gan neatkarību. Turklāt jauniešiem jau ir zināmas nozares, kurās viņi vēlētos attīstīt savu uzņēmumu. Populārākās jomas ir tirdzniecība, ražošana, individuālā profesionālā darbība, piemēram, juridiskie vai inženierpakalpojumi, dizaina un šūšanas pakalpojumi un citi, kā arī māksla un izklaide,” papildina Arnis Škapars.
Noderīgu informāciju par patstāvīgas dzīves uzsākšanu jaunieši var atrast speciāli izveidotājā lapā seb.lv/firssteps. Savukārt nākotnes uzņēmējiem vērtīga un iedvesmojoša informācija atrodama speciāli izveidotājā platformā eakademija.seb.lv.
*Interneta aptauja tika veikta 2017.gada augustā, un tajā piedalījās 1195 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina klātesamība 20 pasaules valstīs. Uz 2017.gada 30.jūniju SEB grupas kopējie aktīvi veido 2 777 miljardu Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 1 835 miljards Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 15 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8AC319AD-E447-497E-837B-CD3C328CCC0D/
