Orbāns pret Briseli

Svētdien, 2.10.2016, Ungārijā notiek referendums, kurā vēlētāji, kā liecina aptaujas, teiks pārliecinošu nē Eiropas Savienības (ES) iecerētajai patvēruma meklētāju pārvietošanas shēmai, kas paredz pārdalīt Itālijā un Grieķijā nelegāli ieceļojušos imigrantus pa citām dalībvalstīm, un tas, domājams, tikai vairos kareivīgā premjerministra Viktora Orbāna ietekmi viņa cīņā ar Briseli.
Orbāna vadītā konservatīvā valdība pirms referenduma izvērsusi agresīvu mediju kampaņu, aicinot vēlētājus teikt nē patvēruma meklētāju pārdales kvotām. Lai gan Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka Ungārijas referendums neietekmēšot nedz kvotu shēmu, nedz ES līgumus, Orbāns paudis pārliecību, ka ungāru negatīvajam balsojumam būs arī tiesiski saistošas sekas.
“Dalībvalstīm ir tiesiska atbildība pildīt jau pieņemtos lēmumus,” žurnālistiem Briselē uzsvēra ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls, piesaucot lēmumu, kas tika pieņemts pagājušā gada septembrī dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksmē, ignorējot Višegrādas grupas – Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas – iebildumus.
Tomēr, neskatoties uz Briseles amatpersonu uzspēlēto optimistisko bravūru, Ungārijas referenduma iznākums, domājams, vairos iekšējo spriedzi ES, kas, vēl pilnībā neatguvusies no eirozonas finanšu krīzes, pērn tika ierauta nekontrolētās nelegālās imigrācijas izraisītajā krīzē, bet šogad saņēma jaunu triecienu, britiem negaidīti nobalsojot par izstāšanos no bloka.
To acīmredzami apzinās arī Brisele, un vēl jūlijā EK prezidents Žans Klods Junkers brīdināja, ka “gadījumā, ja referendumi tiks organizēti par katru Ministru padomes un Eiropas Parlamenta (EP) lēmumu, tiesiskā drošība ir apdraudēta”. Arī eksperti atzīst, ka ungāru noraidošais balsojums par patvēruma meklētāju pārdales kvotām, domājams, stiprinās Orbāna pozīcijas, viņam uzņemoties pretstata lomu Vācijas kancleres Angeles Merkeles aizstāvētajai “atvērto durvju” imigrācijas politikai.
Referendumā ungāriem būs jāatbild uz jautājumu: “Vai Jūs vēlaties, ka ES bez nacionālās sapulces piekrišanas uzdod obligātā kārtā pārvietot uz Ungāriju [personas], kas nav Ungārijas pilsoņi?”, un opozīcija ir aicinājusi vēlētājus šo tautas nobalsošanu boikotēt, jo gadījumā, ja pie balsošanās urnām dosies mazāk nekā puse no astoņiem miljoniem balsstiesīgo, referendumu nevarēs uzskatīt par notikušu.
Līdz šim Budapešta ES shēmas ietvaros nav uzņēmusi nevienu pašu patvēruma meklētāju un kopīgi ar Slovākiju ar vairākuma procedūras palīdzības pieņemto lēmumu apstrīdējusi ES tiesā. Orbāns norādījis, ka šis lēmums pārkāpj nacionālo suverenitāti un draud izmainīt “Eiropas kultūras un reliģisko identitāti”. “Man Ungārija patīk tieši tāda, kāda tā ir, un es nevēlos, lai kāds to varētu mainīt pēc rīkojuma no ārienes,” norādījis Ungārijas premjers. Tā vietā, lai pārdalītu patvēruma meklētājus, kas nelegāli ieradušies ES, pa bloka dalībvalstīm, Orbāns aicinājis izvietot viņus bēgļu nometnēs ārpus bloka robežām, piemēram, Lībijas piekrastē.
Orbāna vadītā konservatīvā partija “Fidesz” rīkojusi desmitiem sanāksmju vietējās pašvaldībās, lai pirms referenduma mobilizētu vēlētājus. “Vai jūs zināt, ka Brisele vēlas Ungārijā izmitināt pilsētas iedzīvotāju skaitam pielīdzināmu nelegālo imigrantu skaitu?” retoriski vaicā viens no tūkstošiem plakātu, kas tautas nobalsošanas priekšvakarā izvietoti visā valstī. Citi plakāti atgādina par imigrantu saistību ar terorismu un noziedzību.
“Fidesz” cenšas uzrunāt arī cilvēkus, kas neveido konservatīvo tradicionālo elektorātu. Piemēram, vēsturnieks Lāslo Tokeckis, nesen uzstājoties sabiedriskajā radio, norādīja: “Nepieciešams nepārprotami pateikt feministēm, homoseksuāļiem, ebrejiem un ateistiem, ka gadījumā, ja uzvarēs islāms, ar viņiem ir cauri.” Dažādajos apaļajos galdos un forumos izskan arī brīdinājumi, ka savus pabalstus, ierodoties patvēruma meklētājiem, var zaudēt arī tādas atstumto grupas kā čigāni.
2015.gada vasarā un rudenī Ungāriju šķērsoja aptuveni 400 000 nelegālo imigrantu, kas, atsaucoties Merkeles “aicinājumam”, centās sasniegt “apsolīto zemi” Vāciju un tās dāsnos sociālos pabalstus. Šo plūsmu izdevās apturēt vienīgi pēc tam, kad Ungārija uz savas robežas ar Serbiju un pēc tam arī ar Horvātiju uzcēla žogu un pieņēma bargus likumus par robežas nelegālu šķērsošanu. Tomēr kopējo nelegālo imigrantu straumi uz Vāciju un citām Eiropas ziemeļu valstīm izdevās iegrožot tikai pēc tam, kad Briseles skaļi peltajam Budapeštas paraugam sekoja arī pārējās valstis, kas atradās tā dēvētā Balkānu maršruta ceļā.
Paradoksālā kārtā tas, iespējams, vismaz pagaidām glābis Merkeli, pret kuru vērstais iekšpolitiskais spiediens, ko izsauca nekontrolēta masveida nelegālo imigrantu ierašanās Vācijā, šovasar nedaudz atslāba, pateicoties ieceļotāju skaita relatīvam kritumam. Tiesa gan, situācija atkal strauji mainījās, kad augustā Vāciju satricināja terorakti, kurus, kā izrādījās, bija pastrādājuši patvēruma meklētāji.
Tikmēr eksperti jau sākuši zīlēt, ko Orbāns darīs pēc tam, kad svētdienas referendumā būs guvis uzvaru, turpinot savu “kultūras kontrrevolūciju” pret līdzšinējo “Briseles konsensu”. “Viņš nepārprotami ļāvis noprast, ka viņam ir Eiropas programma, kas sniedzas tālāk par migrāciju,” norāda Budapeštas domnīcas “Political Capital” direktors Pēters Kreko. “Viņš ES vēlas kļūt par pārveidotāju spēku.” Kreko piebilst, ka Orbāna stratēģijas būtiskākais elements ir pulcēt ap sevi pārējās Centrāl un Austrumeiropas valstis.
Pagaidām pats Orbāns gan nesteidzas notikumiem pa priekšu, un intervijā tīmekļa vietnei “origo.hu” viņš pagājušajā nedēļā norādīja, ka atklāt, kas notiks tālāk, šobrīd “būtu pāragri”.
Tomēr eksperti Budapeštā pauž viedokli, ka, izmantojot “Pēcbreksita” situāciju, Ungārijas premjers vēlas mazināt EK ietekmi, atdodot vairāk varas dalībvalstu nacionālajām valdībām. “Viņš vēlas novērst tādu ES lēmumu pieņemšanu, kas būtu pretrunā ar jebkuras dalībvalsts nacionālajām interesēm, pat ja tas ved pie divu ātrumu ES,” norāda “origo.hu” redaktors Bence Ģērģi.
(Avoti: AFP, DPA, “Financial Times”.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133A1A17-6C31-5A4C-6C7A-90BF47D36EEF/