Iekšlietu ministrija «bēgļu» naudu «apguvusi», bet «plāns nedarbojas»

Nebija jābūt orākulam, lai paredzētu, ka sociāli ekonomiskie apstākļi Latvijā nav tādi, ko varētu uzskatīt par pievilcīgiem valsts iedzīvotājiem, kur nu vēl patvēruma meklētājiem. Ar lielu pašsalavināšanu iztērējusi vairākus desmitus miljonu, lai “savestu kārtībā” “bēgļu” uzņemšanas centru Muceniekos, Iekšlietu ministrija nu ir spiesta atzīt acīmredzamo: Latvija tik un tā nav tā vieta, par kuru sapņo pat cilvēki, kas veikuši bīstamu ceļu, lai pamestu kara plosītu valsti: LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ziņo, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.
Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) aģentūrai LETA skaidro, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm. Arī Labklājības ministrijā un biedrībā “Latvijas Sarkanais krusts”, kas nodrošina ārvalstniekiem mentora pakalpojumus nav informācijas par ārvalstnieku plāniem pārcelties uz dzīvi citā valstī.
Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. PMLP skaidroja, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona ir mirusi, ja persona gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu vai arī ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu. Tāpat pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas un zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, PMLP neesot tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas vairs neuzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, neizmaksāt attiecīgo pabalstu.
Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. 23 no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo – 18 personas.
Un ko par to visu domā Iekšlietu ministrija, kura ir galvenā atbildīgā par “bēgļu plānu” un tam paredzētā finansējuma galvenā tērētāja? Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane spiesta atzīt, ka “patvēruma meklētāju pārvietošanas programma no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm darbojas, taču Latvijā problēmas ir ar sociālekonomiskās iekļaušanas plāna iedzīvināšanu”. Primārā problēma esot nevis grūtības atrast pienācīgi atalgotu darbu, nevis latviešu valodas apgūšana vai mājokļa īrēšana (arī tas viss, protams sagādā grūtības) – bet gan “samazinātais pabalsts”.
Kad speciālisti Latvijā izstrādājuši bēgļu iekļaušanas rīcības plānu, starptautiskie kolēģi to uzskatījuši par labu paraugu. Tomēr viņi norādījuši, ka “pabalstu samazināšana nav labs lēmums”, jo uzņemtie cilvēki nevarēšot uzsākt patstāvīgu dzīvi valstī. Varētu gan pavaicāt: kāds sakars pabalstam, ko imigrantiem dāvina Latvijas iedzīvotāji, ar “patstāvīgu dzīvi valsti”? Vai jau sākotnēji bija paredzēts, ka uzņemtie patvēruma meklētāji līdz mūža galam parazitēs uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina?
Tālāk – trakāk. Kā jau tipiska Latvijas politiskās elites pārstāve, Pētersone-Godmane uzsver, ka, “lemjot par pabalstu apmēru, nevar bēgļu situāciju salīdzināt ar valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem”. Viņa gan nenoliedz, ka līdz ar bēgļu pārvietošanu šajā programmā ES piešķir arī 6000 eiro par katru cilvēku, kas būtu jātērē bēgļu iekļaušanai sabiedrībā. Krietni patērējušas mūsu visu kopīgos līdzekļus, koalīcijas partijas šo ES naudu jau ir saņēmušas, bet tagad izrādās, ka “bēgļi”, kuriem tā paredzēta, ir aizbēguši arī no “veiksmes stāsta” piemeklētās Latvijas.
Atliek pēdējais jautājums: vai pirms bēgļu uzņemšanas nebija jāgādā par Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu? Tad arī patvēruma meklētājiem še būtu daudz patīkamāk vieglāk integrēties. Taču diezin vai “bēgļu naudas apguvējiem” kaut kas tāds ir ienācis prātā.  
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/iekslietu-ministrija-beglu-naudu-apguvusi-bet-plans-nedarbojas