Bēgļu kampaņas plakātu varoņi aizbraukuši

KAMPAŅA CAURI. Pārvietojamie bēgļi uz Latviju braukt nevēlas, bet, ja arī atbrauc, ātri vien ir projām. Tā izdarījis arī Muhameds Atefs Katijs ar sievu Bunanu Katiju. Viņi ir skandalozās kampaņas Mēs darītu tāpat! sejas. Šobrīd no 23 aizsardzības statusu ieguvušajām personām 21 jau ir projām Vācijā, taču pabalstus viņiem turpina maksāt Latvija.
Eiropas Savienības migrantu aprūpes programmā uz Latviju pārvietotās personas pēc starptautiskās aizsardzības statusa iegūšanas devušās tālāk uz bagāto Rietumeiropu, taču pabalstus viņiem turpina maksāt Latvija.
Pašlaik top Patvēruma likuma grozījumi, lai šo neloģisko situāciju novērstu. Nākotnē bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušie pabalstus varēs saņemt tikai ar nosacījumu, ka reģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, meklēs darbu un strādās. Taču pagaidām gandrīz visi Latvijas patvērumu saņēmušie ir prom, bet viņu kontos turpina ienākt nauda. Maksātājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, taču premjers Māris Kučinskis īpaši uzsver, ka līdzekļus par katru uzņemto bēgli Latvijas valstij piešķir Eiropas Komisija.
Pabalstā vienai pieaugušai personai tie ir 139 eiro mēnesī, nepilngadīgai – 97 eiro, tikpat arī ģimenes locekļiem. Bēglis pabalstu saņem 12 mēnešus, bet alternatīvo statusu ieguvušais deviņus mēnešus. Plus, mīnus – pusotrs tūkstotis sanāks.
Latvija – tranzīta valsts
Šobrīd no 23 aizsardzības statusu ieguvušajām personām 21 jau ir projām Vācijā, ziņo Latvijas Televīzija, un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane pieļauj – tas tāpēc, ka pabalsts par mazu. Jau pirms diviem gadiem, kad vēl tikai sākās diskusijas par migrantu uzņemšanu, eksperti prognozēja, ka Latvija viņiem būs tikai tranzīta valsts. Salīdzinājumā ar Vāciju – nabadzīga, savas kopienas te nav ne afrikāņiem, ne sīriešiem. Tad vēl slapjie rudeņi un aukstās ziemas. Un arī īpašu viesmīlību latvieši neizrāda, īpaši, ja ģimenēs ir bērni, – dzīvokli noīrēt ir grūti pat vietējiem.
Prognozes piepildījušās. Pārvietojamie bēgļi uz šejieni braukt nevēlas, bet, ja arī atbrauc, ātri vien ir projām. Tā izdarījis arī Muhameds Atefs Katijs ar sievu Bunanu Katiju un trim bērniem. Šis vīrs vēl nesen bija skandolozo plakātu seja ANO Bēgļu aģentūras kampaņā Mēs darītu tāpat! Kampaņas atklāšanas pasākumā viņš ar sievas starpniecību Neatkarīgajai skaidroja, ka visām valstīm jāsadodas rokās, lai viņa prombūtnē izglābtu Sīriju. Viņš tikmēr kara negaisu pārlaidīs Latvijā. Mēnesi vēlāk ģimene jau bija Vācijā – tā izpētījusi Latvijas Televīzija.
Oficiāli migrantiem nav jāatskaitās, kur viņi atrodas un ko dara. Tāpat kā ikviens Latvijas pilsonis viņš drīkst ceļot pa visu Eiropas Savienības teritoriju, arī atgriezties savā dzimtenē, taču tur viņus gaida bargi sodi par izvairīšanos no militārā dienesta un sadarbību ar cilvēku kontrabandistiem. Tāpēc dzimtene vilina vēl mazāk nekā Latvija. Vilina Vācija.
Jāmaksā, jo likums tāds
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei šobrīd nav juridiska pamata pārtraukt pabalstu izmaksu tikai tāpēc, ka aizsardzības statusu saņēmušās personas atrašanās vieta nav zināma. Kā skaidro pārvaldes pārstāve Santa Jonāte, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pabalstu izmaksu var pārtraukt piecos gadījumos. Ja persona ir mirusi, gūst ienākumus, kas pārsniedz minimālo algu, ja par noziegumu ielikta cietumā, ja samelojusies deklarācijā par saviem iztikas līdzekļiem un, visbeidzot, ja persona zaudējusi aizsardzības statusu. Bēgļa bēgšana no Latvijas šajā uzskaitījumā nav minēta. Turklāt operatīvi veikt grozījumus noteikumos nevar, jo augstākajā normatīvajā aktā – Patvēruma likumā kā vienīgais kritērijs pabalsta saņemšanai minēts tas, ka personai nav cita iztikas avota.
PMLP vēsta, ka šogad pabalsta izmaksa atsevišķos gadījumos tika atteikta vai pārtraukta, pamatojoties uz likumā noteiktajiem punktiem, – par ienākumiem, kas pārsniedz minimālo darba algu, un nepatiesu ziņu sniegšanu iztikas līdzekļu deklarācijā. Taču konkrētas izmaksātās un neizmaksātās summas iestāde nenorāda.
Rosina apturēt patvēruma procedūru
Lai novērstu situāciju, ka nauda tiek maksāta personas atbalstam dzīvei Latvijā, bet realitātē tā dzīvo Rietumeiropā, Patvēruma likumā ir sagatavoti grozījumi. PMLP skaidro, ka, nemainot pabalsta apmēru, tiks mainīti pabalstu izmaksas principi un kārtība: «Pabalstu darbspējīgā vecumā esošām personām plānots sasaistīt ar reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā un bezdarbnieku pienākumu, tajā skaitā darba meklēšanas un piemērotu darba pienākumu pieņemšanas, pildīšanu un nodarbinātību.» Šīs izmaiņas stāsies spēkā janvārī.
Bet pagaidām Nacionālās apvienības vadītā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija apsver iespēju rosināt līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai apturēt patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tās priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis paskaidro: «Tagad ir īstais pēdējais brīdis izvērtēt un koriģēt līdzšinējo darbu. Citādi bezmērķīgi tiks tērēti līdzekļi mentoriem, latviešu valodas mācīšanai, stāstiem par Latviju un pabalstiem.»
Salīdzinājumam – Igaunijā migrantu uzņemšana norit krietni sekmīgāk. Aģentūra BNS vēsta, ka 47 cilvēki uzņemti un visi pagaidām palikuši tur uz dzīvi.
…Info avots: http://m.nra.lv/latvija/184111-begli-latvija-plakatu-varoni-aizbraukusi.htm ; http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2016/09/07/plakatu-varoni-aizbraukusi