Lietuvā notikušas pašvaldību vēlēšanas
Viļņa, 4.marts, LETA–BNS. Lietuvas vēlētāji svētdien devās uz balsošanas iecirkņiem, lai vēlētu pašvaldību padomju deputātus un mērus.
Vairāk nekā 13 000 Lietuvas politiķi šajās vēlēšanās sacentās par 1502 mandātiem pašvaldību padomēs, bet pāri par 400 kandidātiem pretendēja uz 60 mēru amatiem.
Pašvaldību padomju locekļi tiek ievēlēti uz četriem gadiem. Saskaņā ar likumu šajās vēlēšanās savus kandidātus varēja izvirzīt partijas vai sabiedriskās vēlēšanu komitejas, bet pilsoņi varēja izvirzīt savu kandidatūru paši, ja atbilstoši likumam ir reģistrēti kā politiskās kampaņas dalībnieki.
60 pašvaldībās 2 459 047 balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju izvēlei tiek piedāvāti 465 kandidātu saraksti. 364 no tiem izveidojušas partijas, 14 – partiju koalīcijas un 87 – sabiedriskās vēlēšanu komitejas. Saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos šogad tika ievēlēts par 22 pašvaldību padomju deputātiem mazāk nekā pirms četriem gadiem.
Balsošanas iecirkņi bija atvērti no plkst.7 līdz 20.
Lietuvā svētdien notikušajās pašvaldību vēlēšanās aktivitāte sasniedza 47,8%, paziņoja centrālā vēlēšanu komisija. Tostarp 6,3% vēlētāju savu izvēli izdarījuši iepriekšējā balsošanā.
2015.gada pašvaldību vēlēšanās Lietuvā aktivitāte bija 47,2%, bet 2011.gada pašvaldību vēlēšanās – 44%.
Pašvaldību mēri Lietuvā otro reizi kopš neatkarības atjaunošanas tika ievēlēti tiešā balsojumā. Līdz tam viņus ievēlēja pašvaldību padomju deputāti.
Kā neilgi pirms vēlēšanām izteikusies prezidente Daļa Grībauskaite, domājams, ka tiešās mēru vēlēšanas ir attaisnojušās. “Cilvēkiem tā ir iespēja tiešā veidā paust savu viedokli, tiešā veidā izvēlēties. (..) Tiešā ceļā ievēlētie mēri jau gluži citādi sajūt cilvēku atbalstu vai kritiku un tiešā veidā ir atbildīgi viņu priekšā,” viņa atzinusi.
Viļņā uz mēra amatu šoreiz pretendēja 17 kandidāti, tai skaitā pašreizējais mērs Remiģijs Šimašus, agrākais pilsētas galva Artūrs Zuoks, Eiropas Parlamenta deputāts un Darba partijas līderis Viktors Uspaskihs, vicemērs un Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs Gintauts Palucks un vicemēre, Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības un Krievu alianses kandidāte Edita Tamošūnaite.
Galvenā vēlēšanu intriga Viļņā šoreiz faktiski bija gluži tāda pati kā pirms četriem gadiem – par reālākajiem pretendentiem uz iekļūšanu otrajā kārtā arī šoreiz tika uzskatīti Šimašus un Zuoks, kurš jau bijis Viļņas mērs laikā no 2000. līdz 2007.gadam un no 2011. līdz 2015.gadam. Tiesa, šoreiz viņi abi ir mainītās lomās – 2015.gadā Šimašus vēlētājiem solīja pārmaiņas pēc ilggadējas Zuoka valdīšanas, bet šogad viņš cer noturēt varu, uz kuru atkal pretendē Zuoks, kurš solījis Viļņai dot “otro elpu”.
Šimašus pērnruden izstājās no Liberāļu kustības, kuru savulaik vadījis, un šajās vēlēšanās startē ar kustību “Par Viļņu, ar kuru lepojamies”. Viņš lolo vērienīgas ieceres pārveidot galvaspilsētas dzelzceļa staciju un autoostu par modernu daudzfunkcionālu satiksmes centru, līdz nepazīšanai pārvērst visu apkārtējo rajonu, atdzīvināt mikrorajonus un pabeigt velotīkla izveidi pilsētā.
Savukārt Lietuvas Brīvības savienības (liberāļu) līderis Zuoks šoreiz vēlētāju atbalstu cenšas iekarot ar sarakstu “Laimīgā Viļņa”, un vērienīgākais no viņa piedāvājumiem ir bezmaksas transports. Kā apgalvo Zuoks, tas cita starpā pamudināšot oficiāli reģistrēties Viļņā daļu no tiem 60 000 faktiskajiem iedzīvotājiem, kas šeit ieradušies no citām Lietuvas pilsētām, un līdz ar to pieaugšot arī galvaspilsētas budžets.
Viļņā, kur ir 151 balsošanas iecirknis, pēc balsu saskaitīšanas 142 iecirkņos Šimašus bija vadībā ar 36,89% balsu, bet Zuoks bija saņēmis 22,71% balsu.
Tikmēr Kauņā nekādas īpašas intrigas mēra vēlēšanās šoreiz nav – kā liecināja priekšvēlēšanu aptaujas, pašreizējam mēram Visvaldam Matijošaitim, kura kandidatūru atbalsta valdošā Zemnieku un zaļo savienība, bija izredzes tikt pārvēlētam uz jaunu pilnvaru termiņu jau pirmajā kārtā. No visām Lietuvas lielajām pilsētām te ir visīsākais kandidātu saraksts – izaicinājumu mēram met tikai seši politiķi.
Ietekmīgā uzņēmēja Matijošaiša vadītā sabiedriskā kustība “Vienotā Kauņa” 2015.gadā uzvarēja pašvaldību vēlēšanās Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā, kura līdz tam tika uzskatīta par stingru “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu” atbalsta punktu.
Kā apgalvo pats mērs, kas pilsētai piesaistījis vairākus lielus investorus, viņa vadībā Kauņa no “pelēkas, nolaistas un nedrošas” četru gadu laikā kļuvusi par “pilsētu, uz kuru visi raugās ar cieņu”. Viņš solījis “piešķirt pārmaiņām paātrinājumu” un rūpēties par stadiona, zinātnes muzeja un koncertzāles celtniecību.
Tikmēr “tēvzemiešu” kandidāte, Kauņas Tehnoloģiskās universitātes docente Jurgita Šugždieniene savā programmā izceļ vīziju par Kauņu kā reģiona līderi, inovatīvu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības centru, un vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi vairāk ieklausīties cilvēku viedoklī un veicināt kritiskās domāšanas attīstību.
Daļa Kauņas iedzīvotāju tiešām atzīst, ka diskusiju pilsētā trūkst. Cilvēki norāda, ka līdz ar Matijošaiša nākšanu pie varas būtiski palielināts mediju finansējums, un pauž aizdomas, ka patiesais mēra veikums tiek vēl papildus izskaistināts. Iedzīvotāju neapmierinātību pērn izraisīja arī pilsētas vadības lēmums, neuzklausot sabiedrības viedokli, izcirst vairākus simtus koku.
Kauņā, kur ir 91 balsošanas iecirknis, pēc balsu saskaitīšanas 89 iecirkņos Matijošaitis bija pārliecinošā vadībā ar 79,52% balsu.
Tikmēr Klaipēdā, kas gadiem ilgi uzskatīta par liberāļu pilsētu, šobrīd, kad Liberāļu kustība piedzīvo nopietnu krīzi, bija gaidāma sīva sacensība par mēra amatu, uz kuru pretendēja pavisam 12 kandidāti. Pašreizējam mēram Vītautam Grubļauskam, kas amatā arī ievēlēts ar liberāļu karogu, bet tagad izveidojis savu vēlēšanu komiteju, nopietnu izaicinājumu metis zaļzemnieku pārstāvis, Klaipēdas jūras ostas vadītājs Arvīds Vaitkus, Seima deputāte, tēvzemiete Agne Bilotaite, Klaipēdas pilsētas padomes deputāte Nina Puteiķiene un citi politiķi.
Klaipēdas mēra amata kandidāti savās programmās īpaši izceļ izglītību, kas palīdzētu noturēt pilsētā jaunus cilvēkus, kā arī ekoloģiskās problēmas, kas saistītas lielākoties ar kravu pārkraušanu ostā un pēdējā gada laikā apspriestas arī Lietuvas valdībā.
Klaipēdā pēc balsu saskaitīšanas visos 54 balsošanas iecirkņos Grubļausks bija uzvarējis, saņemot 31,15% balsu, bet otrajā vietā bija Vaitkus ar 22,82% balsu.
Saskaņā ar daļējiem provizoriskiem rezultātiem 16 Lietuvas rajonu un pilsētu pašvaldībās par mēriem ievēlēti Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāti, 15 pašvaldībās – partijas “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” kandidāti, sešās pašvaldībās – Lietuvas Republikas Liberāļu savienības kandidāti.
Par mēriem ievēlēti arī trīs kandidāti no Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības, divi kandidāti – no partijas “Kārtība un taisnīgums”, divi kandidāti – no Poļu vēlētāju akcijas un krievu alianses koalīcijas, un pa vienam kandidātam – no trim citām partijām vai partiju koalīcijām.
No sabiedriskām vēlēšanu komitejām par mēriem ir ievēlēti 13 kandidāti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13414602-A04B-4240-33C1-993DB1B0BAE1/
Lietuvā pašvaldību vēlēšanās lielākais atbalsts sabiedriskajām vēlēšanu komitejām un tēvzemiešiem
Viļņa, 4.marts, LETA–BNS. Lietuvas vēlētāji svētdien notikušajās pašvaldību padomju vēlēšanās atbalstījuši galvenokārt sabiedrisko vēlēšanu komiteju, kā arī partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” kandidātus, bet no 60 pašvaldību mēriem pirmajā kārtā ievēlēti 19, liecina provizoriskie balsošanas rezultāti.
Vēlētāju aktivitāte bijusi nedaudz augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, bet iespējamu pārkāpumu konstatēts divreiz mazāk.
No trim Lietuvas lielākajām pilsētām vienīgi Kauņā jau kļuvis skaidrs, ka pilsētu turpmākos četrus gadus vadīs līdzšinējais mērs Visvalds Matijošaitis, kura kandidatūru atbalstīja valdošā Zemnieku un zaļo savienība.
Viļņā par mēra amatu otrajā kārtā sacentīsies esošais pilsētas galva Remiģijs Šimašus, kas vēlēšanās startēja ar kustību “Par Viļņu, ar kuru lepojamies”, un agrākais mērs Artūrs Zuoks, kas šoreiz vēlētāju atbalstu centies iekarot ar sarakstu “Laimīgā Viļņa”.
Savukārt Klaipēdas vēlētājiem otrajā kārtā būs jāizšķiras starp pašreizējo mēru Vītautu Grubļausku, kas iepriekš amatā ievēlēts no Liberāļu kustības, bet tagad izveidojis savu vēlēšanu komiteju, un zaļzemnieku pārstāvi, Klaipēdas jūras ostas vadītāju Arvīdu Vaitku.
No 1970 balsošanas iecirkņiem šobrīd rezultātus iesnieguši 1969. Šie provizoriskie rezultāti liecina, ka daudzmandātu apgabalos par sabiedrisko vēlēšanu komiteju sarakstiem balsojuši 26,75% vēlētāju.
“Tēvzemes savienību-Lietuvas kristīgos demokrātus” atbalstījuši 16,02% vēlētāju, kamēr pirms četriem gadiem viņi ieguva 15% balsu.
Par Lietuvas Sociāldemokrātu partijas sarakstiem balsojuši 13,26%, bet par Zemnieku un zaļo savienību – 11,15%. 2015.gadā par šīm partijām balsoja attiecīgi 20% un 7%.
Liberāļu kustība šogad ieguvusi 5,9% – daudz mazāk nekā 2015.gadā, kad to atbalstīja aptuveni 14% vēlētāju.
Darba partija šajās vēlēšanās ieguvusi 5,1% balsu, Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība – 5,03%, partija “Kārtība un taisnīgums” – 2,95%, bet no Sociāldemokrātu partijas atšķēlusies Lietuvas Sociāldemokrātu darba partija -1,67% balsu.
Pirms četriem gadiem Darba partija ieguva aptuveni 9%, Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas koalīcija ar Krievu aliansi – 8%, bet “Kārtība un taisnīgums” – 6%.
Vēlētāju aktivitāte šoreiz sasniegusi 47,8% un bijusi nedaudz augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2015. un 2011.gadā, kad tā bija attiecīgi 47,2% un 44%. Svētdien pie balsošanas urnām devušies 41,5% Lietuvas balsstiesīgo iedzīvotāju, bet vēl 6,3% savu izvēli izdarījuši jau iepriekšējā balsošanā.
Pēc Lietuvas policijas informācijas, šo vēlēšanu laikā konstatēts divreiz mazāk iespējamu pārkāpumu nekā pirms četriem gadiem. Līdz pirmdienas rītam saņemts 231 ziņojums par pārkāpumiem, 11 gadījumos sākta pirmstiesas izmeklēšana un septiņos izrakstīti administratīvo pārkāpumu protokoli.
“Rupji pārkāpumi nav fiksēti, un tas priecē, (..) vēlētāji kļuvuši apzinīgāki,” norādījis policijas ģenerālkomisāra vietnieks Edvards Šileris.
Vairāk nekā 13 000 Lietuvas politiķi šajās vēlēšanās sacentās par 1502 mandātiem pašvaldību padomēs, bet uz 60 mēru amatiem pretendēja pāri par 400 kandidātiem.
60 pašvaldībās 2 459 047 balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju izvēlei tika piedāvāti 465 kandidātu saraksti. 364 no tiem izveidojušas partijas, 14 – partiju koalīcijas un 87 – sabiedriskās vēlēšanu komitejas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/6AA1FD38-81F3-4F2C-A9D2-D7186B040917/ un https://rezultatai.vrk.lt/
Lietuvas pašvaldību vēlēšanās visvairāk mandātu ieguvušas sabiedriskās vēlēšanu komitejas
Viļņa, 4.marts, LETA–BNS. Svētdien notikušajās Lietuvas pašvaldību padomju vēlēšanās vislabāk veicies sabiedriskajām vēlēšanu komitejām, kas ieguvušas 311 mandātus pašvaldību padomēs, tai skaitā četrus mēru amatus, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.
Kopumā pirmajā vēlēšanu kārtā sadalīts 1461 no 1502 deputātu mandātiem, par kuriem sacentās vairāk nekā 13 000 Lietuvas politiķi. Pārējo mandātu īpašnieki būs jānoskaidro vēlēšanu otrajā kārtā 17.martā, kad jāievēl mēri vēl 41 pašvaldībā, kur pirmajā kārtā to nav izdevies izdarīt.
No politiskajām partijām vislabāk veicies “Tēvzemes savienībai-Lietuvas kristīgajiem demokrātiem”, kas ieguvuši 267 mandātus, tai skaitā trīs mēru amatus. Lietuvas Sociāldemokrātu partija ieguvusi 264 mandātus, tai skaitā piecus mēru amatus, Zemnieku un zaļo savienība 218, un Liberāļu kustība 121, un abas pēdējās izcīnījušas katra pa diviem mēru amatiem.
60 mandātu ieguvusi Darba partija, 54 – Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība un 49 – partija “Kārtība un taisnīgums”. Šo partiju kandidāti pagaidām mēru amatus nav ieguvuši.
Vēl 32 mandātus, tai skaitā vienu mēra vietu, izcīnījusi Lietuvas Brīvības savienība (liberāļi) un 24 – Lietuvas Sociāldemokrātu darba partija, kurai mēra vietu nav.
Kā ziņots, vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās sasniegusi 47,8% un bijusi nedaudz augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2015. un 2011.gadā, kad tā bija attiecīgi 47,2% un 44%. Svētdien pie balsošanas urnām devušies 41,5% Lietuvas balsstiesīgo iedzīvotāju, bet vēl 6,3% savu izvēli izdarījuši jau iepriekšējā balsošanā.
60 pašvaldībās 2 459 047 balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju izvēlei tika piedāvāti 465 kandidātu saraksti. 364 no tiem izveidojušas partijas, 14 – partiju koalīcijas un 87 – sabiedriskās vēlēšanu komitejas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/E8641B21-3124-47B6-A648-839E749AD01F/
Politoloģe: Pastiprinās Lietuvas pašvaldību feodalizācija
Viļņa, 4.marts, LETA–BNS. Vērtējot svētdien Lietuvā notikušo pašvaldību padomju un mēru vēlēšanu rezultātus, bažas rada “pieaugoša feodalizācija, bijušo mēru nostiprināšanās”, pirmdien izteikusies politoloģe Aine Ramonaite.
Pēc viņas sacītā, ja šādas tendences turpināsies, ar laiku pēc vietējo vēlēšanu rezultātiem vairs nevarēs prognozēt valsts mēroga vēlēšanu rezultātus.
No 60 Lietuvas pašvaldībām pirmajā kārtā mēri ievēlēti tikai 19, bet no piecām lielākajām pilsētām tikai divās – Kauņā jau kļuvis skaidrs, ka pilsētu turpmākos četrus gadus vadīs līdzšinējais mērs Visvalds Matijošaitis, kurš guvis gandrīz 80% vēlētāju atbalstu, savukārt Šauļos ar 53% uzvarējis pašreizējais mērs Artūrs Visocks. Arī citi pirmās kārtas uzvarētāji lielākoties ir esošie pilsētu un rajonu mēri.
Pārējās pašvaldībās vēlētājiem pēc divām nedēļām, 17.martā, būs jālemj, kuru no diviem stiprākajiem pretendentiem izraudzīties par pilsētas galvu.
Viļņā par mēra amatu sacentīsies esošais mērs Remiģijs Šimašus un viņa priekštecis Artūrs Zuoks, Klaipēdā – pašreizējais mērs Vītauts Grubļausks un Klaipēdas jūras ostas vadītājs Arvīds Vaitkus, bet Panevēžā – esošais mērs Rītis Račkausks un Seima deputāts Povils Urbšis.
Īpaši pārliecinošu uzvaru guvis Kauņas mērs Matijošaitis. Arī viņa vadītā vēlēšanu komiteja “Vienotā Kauņa” sev nodrošinājusi absolūto vairākumu pašvaldības padomē, kurā cita starpā ievēlēti arī Matijošaiša dēli Daiņus un Šarūns.
Politologs Laurs Bielinis izteicies, ka šāda Matijošaiša uzvara bija sagaidāma, taču vienlaikus uzsvēris, ka Kauņas mēram derētu nepiemirst arī opozīcijas nozīmi.
Politoloģe Ieva Petronīte uzskata, ka Kauņas vēlēšanu rezultāti no pārvaldes efektivitātes viedokļa uzskatāmi par panākumu, jo ļaus ātrāk un vienkāršāk pieņemt lēmumus. “Jautājums ir tikai par demokrātijas kultūru un to Kauņas iedzīvotāju viedokļa ievērošanu, kuri šim vairākumam nepiekrīt, un šai ziņā pastāv lielas šaubas,” viņa spriedusi.
Tikmēr “Swedbank” galvenais ekonomists Nerijus Mačulis tendenci otrreiz ievēlēt tos pašus mērus skaidrojis ar to, ka vēlētāji par viņu nopelniem uzskata taustāmās pārmaiņas – infrastruktūras attīstību un citus projektus, bet mazāk zina par viņu darba aizkulisēm.
“Iedzīvotāji vairāk pamana laukumus, parkus, ietves, sporta infrastruktūru, bērnudārzu un skolu attīstību un retāk saredz aizkulises – kā veidojas attiecības ar uzņēmējiem, vai ir sarežģīti saņemt atļaujas, vai ir korupcijas pazīmes. Šīs lietas ir neredzamas, bet, protams, ja pašvaldība strādā ļoti necaurskatāmi un neefektīvi, tad, jādomā, līdzekļu normālas infrastruktūras attīstībai arī nepaliktu,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Kā uzskata politologi, vēlēšanu rezultāti, kas liecina, ka vislielāko vēlētāju atbalstu pašvaldību padomēs guvušas sabiedriskās vēlēšanu komitejas, norāda uz zināmu partiju sistēmas eroziju.
Jau ziņots, ka par sabiedrisko vēlēšanu komiteju kandidātiem balsojuši gandrīz 27% vēlētāju, bet no partijām vislabāk klājies “Tēvzemes savienībai-Lietuvas kristīgajiem demokrātiem”, kas ieguvusi 16,02% vēlētāju atbalstu, kā arī Lietuvas Sociāldemokrātu partijai un Zemnieku un zaļo savienībai, kuras ieguvušas attiecīgi 13% un 11% balsu.
Kā izteicies politologs Mažvīds Jastramskis, “vienīgā pretinde sabiedriskajām komitejām ir stipras partijas, bet šajās vēlēšanās partijas nav sevi apliecinājušas kā stipras”.
Pēc viņa sacītā, tas, ka pagājušajās Seima vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušie zaļzemnieki šoreiz palikuši ceturtie, liek domāt, ka atbalsts šai partijai nav tik plašs, kā lēsuši tās līderi, kas iepriekš apgalvoja, ka uzvarēs “visās šogad paredzētajās vēlēšanās”. Lietuvu maijā vēl gaida ne tikai Eiropas Parlamenta, bet arī prezidenta vēlēšanas, kurās zaļzemnieki atbalsta premjera Sauļus Skverneļa kandidatūru.
Zaļzemnieku līderis Ramūns Karbauskis pirms pašvaldību vēlēšanām paziņoja, ka viņa partija iegūs 20 līdz 25 no 60 pašvaldību mēru amatiem, taču no 19 jau pirmajā vēlēšanu kārtā sadalītajiem mēru portfeļiem zaļzemnieki ieguvuši tikai divus, bet 17.martā paredzētajā otrajā kārtā visā Lietuvā iekļuvuši tikai 13 šīs partijas kandidāti. Karbauskim pirmdien jau nācies atzīt, ka viņa prognoze “nav bijusi precīza”.
No otras puses, politologi atzīst, ka salīdzinājumā ar 2015.gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām zaļzemnieki ieguvuši krietni vairāk mandātu pašvaldību padomēs – to skaits saskaņā ar provizoriskām aplēsēm pieaudzis no 140 līdz 216.
Ramonaites vērtējumā šīs vēlēšanas bijušas diezgan dīvainas, jo tajās nevar runāt par reāliem uzvarētājiem. Jautāta, vai par uzvarētājām nevar uzskatīt bezpartijiskās komitejas, politoloģe atbildējusi neviennozīmīgi: “Jā, tās ieguvušas diezgan daudz, izgriezušas pogas partijām. Bet tā jau nav viena komiteja, tās ir gandrīz simt komitejas visā Lietuvā, dažkārt ļoti atšķirīgas, un nereti tās veidojuši cilvēki, kas aizbēguši no partijām”.
Lūgti novērtēt pašvaldību vēlēšanu rezultātu iespējamo ietekmi uz maijā gaidāmajām valsts prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pēc pusotra gada paredzētajām Seima vēlēšanām, politologi atzinuši, ka pagaidām par to spriest grūti.
Jastramskis saskatījis zināmas paralēles starp vēlēšanu komiteju panākumiem tikko aizvadītajās vēlēšanās un šobrīd priekšvēlēšanu aptaujās pārliecinoši vadošā prezidenta amata kandidāta Gitana Nausēdas popularitāti, norādot, ka arī bezpartijiskais ekonomists Nausēda aptver “visplašāko caurmēra vēlētāja noskaņojumu un viedokļu spektru”.
Savukārt runājot par 2020.gada rudenī gaidāmajām Seima vēlēšanām, viņš aicinājis pievērst uzmanību tendencei, ka “lietuvieši visvairāk sliecas sodīt pie varas esošās partijas”. Tomēr zaļzemnieku izredzes, viņaprāt, nav pārāk drūmas un Seimā viņi, domājams, iekļūs.
Politologs arī pieļāvis iespēju, ka daļa no vietējām vēlēšanu komitejām, kurām šoreiz veicies labi un kuru līderi tiek vērtēti augstu, mēģinās pirms parlamenta vēlēšanām izveidot valsts mēroga politiskos spēkus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/AF142CCB-0BF3-4C66-B726-D7CCB6B2ED5A/
FOTO avots; http://www.diena.lt/naujienos/lietuva/politika/rinkimai-i-marijampole-grizta-intriga-kas-valdys-velionio-v-brazio-miesta-901724
