Dzintars Zaļūksnis
Skolotājus, kā parasti, piekrāpa. Un skolotāji, kā parasti, «norīs krupi»
Arturs Krišjānis Kariņš, protams, neko nav dzirdējis par varas pārmantojamības principu, kas ir obligāts jebkurā demokrātiskā iekārtā. Vai arī neuzskata, ka Latvijā pastāv demokrātija, kurā iepriekšējās likumdevējas varas pieņemtie likumi un valdības taisītie lēmumi ir jāpilda arī jaunam parlamentam un valdībai. Kamēr (ievērojot attiecīgo procedūru) nav grozīti vai atcelti.
Lai gan pēc iepriekšējās valdības pieņemtā pedagogu darba samaksas grafika (kas balstījās uz Kariņa partijas kolēgas Kārļa Šadurska “reformas” aprēķiniem) 2019. gadā vienas slodzes likmei pedagogiem bija jāpalielinās līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā, šogad algu palielinājumu skolotāji var negaidīt, apstiprina premjerministrs Kariņš iz “Jaunās Vienotības”, kas tak ir “jaunā” – atšķirībā no “vienkāršās”, kura šitos murgus učukiem apsolīja. Pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka katru gadu pedagogu algas celsies, līdz 2022. gadā minimālā likme būs 900 eiro mēnesī? Prasiet tam, kas to izdomāja!
Tomēr lielās pedagogu piekrāpšanas autors Šadurskis un pašreizējais valdības vadītājs Kariņš ir un paliek partijas Kāda tur Vienotība biedri. Kariņš nupat no Briseles iegriezies Latvijā īslaicīgā vizītē, lai vadītu aborigēnus uz saulaino nākotni, bet Šadurskis pēc veiksmīgi organizētas izglītības klaunādes – tieši pretēji – nesen ieradies Briselē pelnītā atpūtā. Un tagad viens jenots stāsta, ka neko nezina par otra jenota stiķiem. Nudien, jancīga tā “Vienotība”, atvainojiet par apsaukāšanos!
Kariņš, kā jau Skārletas O’ Haras tautietis, par to nedomās šodien, par to domās rīt. Proti, viņš sola, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu “plānots risināt 2020. gada budžetā”. Vai varbūt tās ir tikai žurnālistu iedomas un lāga zellis Kariņš neko tādu nav solījis? Klāt nebiju, nezinu.
Visādā ziņā uz jautājumu, vai ir atrasti līdzekļi iepriekš paredzētajai pedagogu atalgojuma palielināšanai, Kariņš nevis atbildēja, bet gan “vērsa uzmanību” uz to, ka šis lielā mērā esot “tehniskais budžets”, ko pēc iespējas ātrāk esot jāpieņem, citādi notikšot sazinkas. Tehniskajā budžetā, klāsta Kariņš, papildu tēriņi netiekot iekļauti, ja tie nav iepriekš nostiprināti. Un pedagogu algu pieaugumu bijušais galvenais izglītības klauns Kārlis nav paredzējis nekur citur, izņemot pedagogu iedomas. Starp citu, vai kāds par to brīnās, ņemot vērā, cik veikli tika “aizmanipulēta” skolu slēgšanas laikā “ietaupītā” nauda.
Kariņš uzsver, ka budžeta apstiprināšana jau tā esot ievilkusies un strīdīgu jautājumu skatīšana to vēl vairāk aizkavētu.
Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”, process attiekšoties uz 2020. gada budžetu. Bet varbūt arī neattiekšoties. Tad jau redzēs, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu,” skaidro partijas logo nomainījušais un līdz ar to atmiņu pilnīgi zaudējušais Kariņš.
Vai šādai situācijai nesekos pedagogu protesti? Eita nu, bīstieties Dieva! Valdība strādā tikai divas nedēļas (divus mēnešus, divus gadus utt.), un “nav iespējams šajā laikā atrisināt visas valstī sasāpējušās problēmas”.
Tas nav nekas oriģināls, mister Karinsh, arī Marija Antuanete, labu gribēdama, bet nenieka nejēgdama un slikti beigdama, piedāvāja badīgam pūlim vakardienas kūciņas. Atminaties, jūs, mister Karinsh, Briselē priecājāties par mobilo sakaru tarifu izlīdzināšanu Eiropas mērogos, nenieka nebēdādams, ka Latvijā, atšķirībā no Briseles, tas nozīmē tarifu celšanu. Bet par učukiem – kāda problēma šiem gadiņu paciesties? Vai divus. Vai visus četrus, ja gadījumā viņi neatbildīs “veidotajai politikai”.
Kādreiz taču tos pārdesmit eirikus varbūt arī sagaidīsiet – tā tak tāda sīķene, vienām pusdienām pieklājīgā krogā knapi pietiek. Valsts attīstības vārdā skolotāji vienreiz gadā var uzēst arī pelmeņus, vai ne? Ja negribat pelmeņus, varu sagādāt vēl kādu krupi, varēsiet aprīt to.
Un ziniet, pedagogu arodbiedrība var cik uziet norādīt, ka “jau otro reizi valdība netur pedagogiem dotos solījumus”. Kāda valdība, bitīt matos! – Kariņš bija Briselē un nevienam neko nav solījis.
Vecais puika Kārlis māj ar rociņu no Briseles. Es taču biju pārliecinošs, vai ne? Foto no: twitter
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/skolotajus-ka-parasti-piekrapa-un-skolotaji-ka-parasti-noris-krupi
Latvijas Reģionu apvienība aicina “Jauno Vienotību” izpildīt “Vecās Vienotības” solījumus pedagogiem
2018.gadā Izglītības uz Zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums, turklāt, tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” ( https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim ).
“Šobrīd izskatās, ka jaunais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Vecā/Jaunā Vienotība) ir ieradies vadīt Latvijas valsti “kā balta lapa”, neko nezinot par šejienes notikumiem un iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Vai viņa vietu Briselē ieņēmušais Kārlis Šadurskis, esot Izglītības un Zinātnes ministra amatā, Latvijas pedagogiem ir melojis? Vai, mainoties valdībām, tiek dzēstas arī iesaistīto cilvēku atmiņas un pašreizējais Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vecā/Jaunā Vienotība), kurš kā ministrs strādāja arī iepriekšējā valdībā, vairs nespēj atcerēties sava partijas biedra Kārļa Šadurska solījumus un pat Ministru kabineta pieņemtos lēmumus saistībā ar pedagogiem? Vai atmiņas zudums piemeklējis arī Arvilu Ašeradenu (Vecā/Jaunā Vienotība), kurš arī bija ministrs iepriekšējā valdībā, bet šobrīd vada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju?” jautā Latvijas Reģionu Apvienības pārstāvis Varis Krūmiņš.
Aicinām “Jauno Vienotību” un tās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, kā arī vecās/jaunās valdības ministru Jāni Reiru un atbildīgās Saeimas komisijas vadītāju Arvilu Ašeradenu būt stipriem ne tikai vārdos, bet arī darbos, pildīt iepriekšējās apņemšanās un Ministru kabineta lēmumus, kam jau šobrīd jābūt iestrādātiem vidēja termiņa valsts budžetā.
Ja solījumi pedagogiem netiks pildīti, aicinām LIZDA un Latvijas pedagogus Satversmē un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būt pilsoniski aktīviem un aizstāvēt savas tiesības gan piketos un streikos, gan Latvijas Republikas tiesās.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/9D2786D2-18B0-44DF-9954-F2E1B585C409/
Ministre rosina apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, to novirzot pedagogu algām
Rīga, 10.febr., LETA. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām.
Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem.
“Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm,” vērtēja politiķe.
Šupinska pastāstīja, ka šāds rosinājums pārrunāts Sadarbības padomes sēdē, kur vairums par to bijis skeptisks, uzsverot, ka potenciālās tiesvedības var izmaksāt vēl lielākus līdzekļus.
“Brīdī, kad pietrūkst iespēju atbalstīt cilvēkkapitālu, mēs atkal liekam naudu būvēs, betonā,” pauda ministre, piebilstot, ka “ieIemesls tam ir pavisam vienkāršs”.
Viņa norādīja, ka 2017.gadā, pieņemot budžetu, Liepājas Tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras J.Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi.
“Noteikti deputāti to iesnieguši kā kvotas, to stingri iezīmējot uz trim gadiem, kas nozīmē, ka arī šogad pildām to, ko ZZS ielobējusi budžetā,” akcentēja ministre.
“Patlaban esam izšķiršanās priekšā. Esmu piedāvājusi finanšu ministram iet uz kardinālu soli – pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas. Nenotiek taču tā, ka dzīvs skolotājs var visu laiku ievilkt savus vēderus un pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt,” rosināja ministre.
Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes.
Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, skaidroja Kariņš.
Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī – līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī – līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī – līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13414017-6D8B-1E21-3514-65623C68E540/
