Bens Latkovskis
Nekā nedarīšana kā priekšnoteikums labam vērtējumam
Ieilgušajā jaunās valdības veidošanas procesā ir iezīmējusies viena visnotaļ stabila konstante – no vecās valdības amats obligāti esot jāsaglabā ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Viņš, lūk, esot nenoliedzams profesionālis, kura darbība ir nesusi, nes un nesīs Latvijas tautai tikai labus augļus. Tiesa, kāds tieši Latvijai labums no Rinkēviča darbības, netiek precizēts.
Ārlietas ir specifisks politikas elements. Ir ļoti grūti izmērīt un adekvāti novērtēt ārpolitikas ietekmi uz sabiedrības iekšējiem procesiem. Īpaši grūti to ir izmērīt, ja nekas netiek darīts un vienīgā Ārlietu ministrijas pozīcija ir kā Andas Zaices tēlotajai komjaunatnes sekretārei Rolanda Kalniņa filmā Četri balti krekli, kura par savu attieksmi pret izskatāmo jautājumu spēj vien pateikt: «Es pievienojos.»
Skaidrs, ka Latvija ar kaut kādas īpašas pozīcijas paušanu vietā un nevietā diez vai iemantotu pasaulē cieņu. Ar mūsu resursiem tas izskatītos pat ne smieklīgi. Tas būtu nožēlojami. Taču tas nenozīmē, ka Latvijai nevarētu būt sava, strikta pozīcija tajos jautājumos, kas skar tieši mūs. Varbūt neesmu pietiekami rūpīgi sekojis līdzi Rinkēviča darbībai, bet neesmu dzirdējis, ka mūsu ārlietu resors būtu lobējis kādu Latvijas uzņēmumu, stingri iestājies mūsējo pusē starptautiskos strīdos un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā daudzi uzņēmēji ar skaudību stāsta, kā citu valstu vēstniecības aizstāv savējo intereses. Var jau būt, ka arī mūsu vēstniecības citās valstīs dara to pašu, taču, ja arī to dara, tad, visticamāk, pēc savas iniciatīvas, nevis sekojot ministrijas vadības piemēram.
Pat tie, kuri ir tālu no banku sektora, būs dzirdējuši par Moneyval ziņojumu. Pašu šo ziņojumu būs lasījis retais, taču publiskajā telpā jau veidojas kopējā bilde – Latvija ir pasaules vai vismaz Eiropas naudas atmazgāšanas centrs, caur kuru plūst dažādu noziedzīgu sindikātu un teroristisku organizāciju miljardi. Latvijas banku sektors ir caurcaurēm sapuvis, un mums draud drīza nonākšana melnajā sarakstā ar pavisam nelāgām sekām. Zemāk vairs neesot kur krist.
Taču šādam Latvijas vērtējumam nav gatavs piekrist Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš, kurš intervijā Neatkarīgajai (8.01.2019.) apšauba tā objektivitāti un šausmināšanos par šo ziņojumu sauc par «slīgšanu pārspīlētā mazohismā». «Izlasot šo Moneyval ziņojumu, mums visiem, kas pārzina situāciju uz vietas, rodas jautājums – vai tiešām situācija Latvijā ir tik slikta? Kaut kā negribas ticēt. Es domāju, ka ne visos punktos un ne visos jautājumos ir tik bēdīgi, kā mums mēģina uztiept vai kaut kā iegalvot,» uzsver Putniņš un turpina: «Vai tiešām ir tik slikti, ka Latvija, kura ir eirozonas valsts, tradicionāli eiropeiska teritorija ar citu mentalitāti, citu pieeju biznesam, tiek nolikta kopā ar valstīm… Negribu nevienu nolikt, bet mēs varam iedomāties tās zemes, kuras ir tajā melnajā sarakstā. Vai tik tiešām tā ir? Mūsu delegācijas vadībai FATF procesā, ārlietu dienestiem (izcēlums mans – B.L.) ir jāspēj dot adekvātu informāciju, jo mēs redzam, ka atsevišķos starptautisko organizāciju dokumentos ir daudz neatbilstošas informācijas.»
Kuras tad ir tās valstis, ar kurām mūs grib nolikt kopā? Etiopija, Gana, Ziemeļkoreja, Sīrija, Irāna, Jemena un vēl dažas. Tajā pašā laikā Ukraina, Krievija un Azerbaidžāna, tas ir, valstis, kuru rezidentu apkalpošanu mums pārmet, šajā sarakstā nav. Tas nozīmē, ka Putniņam ir taisnība, kad viņš saka: «Mēs neesam pelnījuši tādu attieksmi.» Kā tas ir gadījies?
Putniņš paskaidro: «Ir ļoti būtiski, lai mūs sadzird, jo nedomāju, ka Latviju, kas ir eirozonas valsts, var likt vienā rindā ar tiešām klasiskām trešās pasaules valstīm, kur ir pavisam citi standarti un tradīcijas. Kā tas tā var būt? Viens no izskaidrojumiem ir – varbūt mēs neesam sadzirdēti? Mēs neesam pietiekami izskaidrojuši, kā mēs strādājam un kāds ir Latvijā vidējais standarts.»
Negribu teikt, ka ārlietu resors ir vienīgais, kurš vainojams pie tā, ka neesam «pietiekami izskaidrojuši, kā mēs strādājam», un atgādinājis, ka esam eirozonas valsts (ar attiecīgu normatīvo aktu saskaņošanu Frankfurtē), nevis Ziemeļkoreja vai Etiopija. Taču Ārlietu ministrija un tās ilggadējais vadītājs ir vismaz līdzatbildīgi par šī negatīvā Latvijas tēla radīšanu un nenovēršanu. Līdz ar to slavēt Rinkēviču kā neaizvietojamu ārlietu ministru nav nekāda pamata.
…Info abots: https://nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/269858-neka-nedarisana-ka-prieksnoteikums-labam-vertejumam.htm
Saeimas komisija neatbalsta deputātu pieprasījumu Rinkēvičam izskaidrot balsojumus par ANO Migrācijas paktu un Bēgļu paktu
Rīga, 16.janv., LETA. Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē šodien netika atbalstīts vairāku deputātu pieprasījums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) izskaidrot balsojumus par ANO Migrācijas paktu un ANO Bēgļu paktu.
Sēdē par pieprasījumu nobalsoja tikai viens deputāts, pret balsoja četri, bet seši komisijas locekļi atturējās. Par pieprasījumu vēl būs jālemj Saeimai.
Pieprasījumu ārlietu ministram “Par Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā” bija iesnieguši vairāki Saeimas deputāti, tajā skaitā no “Saskaņas” saraksta ievēlētā Jūlija Stepaņenko un virkne “KPV LV” politiķu – Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Iveta Benhena-Bēkena, Ēriks Pucens, Jānis Vitenbergs, Janīna Kursīte un Ralfs Nemiro.
Pieprasījumā deputāti norādījuši, ka, neskatoties uz Saeimas lēmumā pausto nepārprotamo noraidījumu Migrācijas paktam un Latvijas sabiedrības pausto nostāju, Latvijas pārstāvis pērn 19.decembrī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Migrācijas paktu atturējās, nevis balsoja “pret”.
Politiķi pārmet, ka, neinformējot sabiedrību un likumdevēju par plānotajām darbībām un saviem nodomiem, ĀM pilnvarotais Latvijas pārstāvis pērn 19.decembra balsojumā atbalstījis arī ANO Globālo deklarāciju par bēgļiem.
Deputāti vēlējās uzzināt atbildes uz vairākiem jautājumiem, tajā skaitā to, kāpēc ĀM pienācīgi neesot informējusi sabiedrību par ANO migrācijas paktu, kā arī iepriekš ievietojusi mājaslapā pakta neoficiālo tulkojumu, kas saturējis neprecizitātes. Tāpat deputāti vēlas zināt, kādēļ Latvijas pārstāvis balsojumā par paktu atturējies, nevis balsojis “pret”.
Parlamentārieši arī vēlējās uzzināt, kādas saistības Latvijai tiek uzliktas un vai veikta pakta juridiskā izpēte. Pēc parlamentāriešu domām, Saeimai un ĀM ir atšķirīgs redzējums par Migrācijas paktu. Savukārt attiecībā uz Bēgļu paktu, deputāti vēlas uzzināt, kāpēc sabiedrība neesot informēta par šī pakta sagatavošanu un atbalstīšanu.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka par balsojumu asamblejā komisija uzzinājusi vien attiecīgajā dienā. Tāpat komisija ir vērsusies pie Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas, lai tiktu sniegts atzinums, vai ĀM interpretācija par Saeimas rezolūcijā pausto aicinājumu ir atbilstošs balsojumam ANO Ģenerālajā asamblejā.
Ārlietu ministrs komisijas locekļiem skaidroja, ka diskusija par šo kompaktu un Ārlietu ministrijas (ĀM) pozīciju bijusi jau Saeimas Ārlietu komisijas sēdē un vēstulē, kas nosūtīta komisijai.
“Saeimas lēmums tika izpildīts precīzi, proti, neviens Latvijas pārstāvis nepiedalījās konferencē Marakešā, kurā tika apstiprināts kompakts. Savukārt 19.decembrī, pirms ANO Ģenerālās asamblejas balsojuma, Ārlietu komisija tika informēta par atturēšanos balsojumā, nevienam pret to neiebilstot. Tāpat Latvijas pārstāvis asamblejā izskaidroja Latvijas nostāju,” uzsvēra Rinkēvičs.
Politiķis arī norādīja, ka nesaskata pamatu pārmetumiem, ka Saeimas lēmums netiktu izpildīts. Tāpat, neatkarīgi no balsojuma, kompakts nav juridiski saistošs nevienai no ANO dalībvalstīm un neuzliek nekādas jaunas saistības, piebilda ministrs.
“Diskusija par ANO kompaktu teju visur sākās vienlaikus – novembrī. Ideālā variantā par to bija jālemj jaunajai valdībai. Tas ir labs pamats mums strādāt ar Saeimas komisijām un kolēģiem NVO, lai meklētu uzlabojumus, kā vienu vai otru jautājumu aktualizēt ātrāk,” teica Rinkēvičs.
Arī Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs iepriekš norādīja, ka Latvija ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Globālo migrācijas kompaktu atturējusies, jo Saeima rezolūcijā nav devusi mandātu iestāties pret to.
Jau vēstīts, ka Latvijas Saeima pieņēma rezolūciju, kurā aicināja valdību nepievienoties ANO migrācijas kompaktam.
19.decembrī ar ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, atbalstot Globālo migrācijas kompaktu.
Rezolūciju atbalstīja 152 valstis, piecas valstis – ASV, Čehija, Izraēla, Polija un Ungārija – bija pret, 12 valstis atturējās, ieskaitot Latviju.
ANO Globālais migrācijas pakts tika pabeigts jūlijā pēc 18 mēnešu ilgām sarunām. To vienbalsīgi atbalstīja 192 valstis. Taču pērnā gada decembrī ASV no pakta atkāpās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/ABFB91BA-AC63-4165-8334-9FBD70E395BB/
Saeima noraida deputātu pieprasījumu Rinkēvičam izskaidrot balsojumus par ANO Migrācijas paktu un Bēgļu paktu
Rīga, 17.janv., LETA. Saeimas vairākums šodien nolēma noraidīt vairāku deputātu pieprasījums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) izskaidrot balsojumus par ANO Migrācijas paktu un ANO Bēgļu paktu.
Iepriekš šo pieprasījumu neatbalstīja arī Pieprasījumu komisija.
Pieprasījumu ārlietu ministram “Par Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā” bija iesnieguši vairāki Saeimas deputāti, tajā skaitā no “Saskaņas” saraksta ievēlētā Jūlija Stepaņenko un virkne “KPV LV” politiķu – Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Iveta Benhena-Bēkena, Ēriks Pucens, Jānis Vitenbergs, Janīna Kursīte un Ralfs Nemiro.
Pieprasījumā deputāti norādījuši, ka, neskatoties uz Saeimas lēmumā pausto nepārprotamo noraidījumu Migrācijas paktam un Latvijas sabiedrības pausto nostāju, Latvijas pārstāvis pērn 19.decembrī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Migrācijas paktu atturējās, nevis balsoja “pret”.
Politiķi pārmeta, ka, neinformējot sabiedrību un likumdevēju par plānotajām darbībām un saviem nodomiem, ĀM pilnvarotais Latvijas pārstāvis pērn 19.decembra balsojumā atbalstījis arī ANO Globālo deklarāciju par bēgļiem.
Deputāti vēlējās uzzināt atbildes uz vairākiem jautājumiem, tajā skaitā to, kāpēc ĀM pienācīgi neesot informējusi sabiedrību par ANO migrācijas paktu, kā arī iepriekš ievietojusi mājaslapā pakta neoficiālo tulkojumu, kas saturējis neprecizitātes. Tāpat deputāti vēlas zināt, kādēļ Latvijas pārstāvis balsojumā par paktu atturējies, nevis balsojis “pret”.
Parlamentārieši arī vēlējās uzzināt, kādas saistības Latvijai tiek uzliktas un vai veikta pakta juridiskā izpēte. Pēc parlamentāriešu domām, Saeimai un ĀM ir atšķirīgs redzējums par Migrācijas paktu. Savukārt attiecībā uz Bēgļu paktu, deputāti vēlas uzzināt, kāpēc sabiedrība neesot informēta par šī pakta sagatavošanu un atbalstīšanu.
Ārlietu ministrs iepriekš komisijas locekļiem skaidroja, ka diskusija par šo kompaktu un Ārlietu ministrijas (ĀM) pozīciju bijusi jau Saeimas Ārlietu komisijas sēdē un vēstulē, kas nosūtīta komisijai.
“Saeimas lēmums tika izpildīts precīzi, proti, neviens Latvijas pārstāvis nepiedalījās konferencē Marakešā, kurā tika apstiprināts kompakts. Savukārt 19.decembrī, pirms ANO Ģenerālās asamblejas balsojuma, Ārlietu komisija tika informēta par atturēšanos balsojumā, nevienam pret to neiebilstot. Tāpat Latvijas pārstāvis asamblejā izskaidroja Latvijas nostāju,” uzsvēra Rinkēvičs.
Politiķis arī norādīja, ka nesaskata pamatu pārmetumiem, ka Saeimas lēmums netiktu izpildīts. Tāpat, neatkarīgi no balsojuma, kompakts nav juridiski saistošs nevienai no ANO dalībvalstīm un neuzliek nekādas jaunas saistības, piebilda ministrs.
Jau vēstīts, ka Latvijas Saeima pieņēma rezolūciju, kurā aicināja valdību nepievienoties ANO migrācijas kompaktam.
19.decembrī ar ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, atbalstot Globālo migrācijas kompaktu.
Rezolūciju atbalstīja 152 valstis, piecas valstis – ASV, Čehija, Izraēla, Polija un Ungārija – bija pret, 12 valstis atturējās, ieskaitot Latviju.
ANO Globālais migrācijas pakts tika pabeigts jūlijā pēc 18 mēnešu ilgām sarunām. To vienbalsīgi atbalstīja 192 valstis. Taču pērnā gada decembrī ASV no pakta atkāpās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AAF369A3-8160-48F9-9B1D-9D13FAB901F1/
Mēģinot slēpt ziņas par Rinkēviča un viņa Drēģera ārvalstu braucieniem, Ārlietu ministrija cietusi kārtējo sakāvi tiesā
Mēģinot slēpt ziņas par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka posteni ieņemošā Mārtiņa Drēģera ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina, Ārlietu ministrija cietusi jau kārtējo sakāvi administratīvajā tiesā.
Ziņas par ārvalstu braucieniem par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Rinkēvičs ņem līdzi savu padomnieku Drēģeri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicēta fotogrāfija, kurā bija redzams, kā Rinkēvičs uz svinīgo koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī ierodas kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Drēģeri.
Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu gados jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ļoti daudzos ārvalstu komandējumos, kuros šāda preses sekretāra līdzdalība ir grūti pamatojama ar darba vajadzībām.
Aizdomas par šādas līdzi ņemšanas patiesajiem iemesliem vēl nopietnākas padara fakts, ka to, kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Tikmēr pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.
Šīs aizdomas ir īpaši aktuālas pašlaik, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš ir nācis klajā ar nepārprotamiem pārmetumiem ārlietu resoram, kurš bijis nolaidīgs un bezdarbīgs, skaidrojot Latvijas progresu naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā.
Pietiek šodien pilnā apmērā publicē tiesas spriedumu, ko Rinkēviča vadītā ministrija vēl var mēģināt pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
…Info avots un dokumentu foto: https://m.pietiek.com/raksti/meginot_slept_zinas_par_rinkevica_un_vina_dregera_arvalstu_braucieniem,_arlietu_ministrija_cietusi_kartejo_sakavi_tiesa
Attēla avots: http://www.protests.online/protesti-soctiklos-pret-rinkevica-patvaribu-ano-paktu-keki-apmulko-latvijas-tautu-parakstot-ano-migracijas-paktu-caur-beglu-paktu/
