Diskutē par Baltijas valstu iespējām sasniegt Ziemeļvalstu labklājību
Rīga, 16.janv., LETA. “SEB banka” šodien rīko diskusiju par Baltijas valstu iespējām sasniegt Ziemeļvalstu labklājību, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
“Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija, Lietuva un Igaunija ir būtiski vairojušas savu iekšzemes kopproduktu (IKP), vidējo algas līmeni, pirktspēju un citus rādītājus, taču starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm joprojām pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības,” pauda bankā, norādot, ka diskusijā plānots runāt par to, cik tālu Baltijas valstis atpaliek no Ziemeļvalstu labklājības līmeņa, kas jādara, lai Baltijas valstis straujāk tam tuvotos, kādi riski un šķēršļi apgrūtina ātrāku dzīves līmeņa celšanos Baltijā, kas jādara politiķiem un kas – uzņēmējiem, kā arī par to, pēc cik ilga laika Baltijas valstis var cerēt uz līdzīgām algām un pensijām kā Ziemeļvalstīs.
Pasākumā piedalās Latvijas “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Lietuvas “SEB bankas” vecākais analītiķis Tads Povilausks (Tadas Povilauskas) un Igaunijas “SEB pank” ekonomists Mihkels Nestors (Mihkel Nestor).
Diskusija notiek plkst.13 “SEB bankas” Inovāciju centrā Vaļņu ielā 11, trešajā stāvā.
Pēc aktīvu apmēra “SEB banka” ir trešā lielākā banka Latvijā.
Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B356B438-A0F8-436C-850D-06243B8E5846/
Eksperti: Baltijas valstīm prioritāri jāatbalsta izglītības un veselības nozares
Rīga, 16.janv., LETA. Baltijas valstīm prioritāri jāatbalsta izglītības un veselības nozares, lai nākotnē nodrošinātu konkurētspējīgu darba tirgu, trešdien “SEB banka” diskusijā par Baltijas valstu iespējām sasniegt Ziemeļvalstu labklājību teica Latvijas “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Viņš uzsvēra, ka izglītots un vesels cilvēks ir obligāta nepieciešamība, ja nākotnē Baltijas valstis vēlas noturēt pietiekamu strādājošo īpatsvaru darba tirgū.
Gašpuitis atzīmēja, ka patlaban Lietuvas, Latvijas un Igaunijas viens no galvenajiem izaicinājumiem ir sabiedrības novecošanās samazināšana. Vienlaikus viņš norādīja, ka pēdējos gados imigrācija uz citām Eiropas valstīm ir samazinājusies un cilvēki labprāt paliek strādāt dzimtajā valstī. Kā skaidroja Gašpuitis, to veicinājis pēdējo gadu algu pieaugums.
Runājot par izglītības līmeni Baltijā, Igaunijas “SEB pank” ekonomists Mihkels Nestors (Mihkel Nestor) piebilda, ka Baltijas valstu izaugsmes potenciāls ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare, taču, lai varētu to jēgpilni attīstīt, nepieciešams ieguldīt izglītībā. Pretējā gadījumā, Baltija nespēs noturēt līderpozīciju digitālo risinājumu jomā.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka digitālos risinājumus nevarēs attīstīt, ja nebūs pietiekams IKT speciālistu skaits. “Baltijai ir nepieciešami labi un zinoši IKT speciālisti, tāpēc izglītībai jābūt prioritātei. Taču, lai motivētu jaunos IKT speciālistus palikt Baltijā, tiem jānodrošina pienācīgs atalgojums. Patlaban viņi to nesaņem, tāpēc arī zaudējam Ziemeļvalstīm, kas to spēj nodrošināt,” skaidroja Igaunijas ekonomists.
Savukārt Lietuvas “SEB bankas” vecākais analītiķis Tads Povilausks (Tadas Povilauskas) norādīja uz profesionālās izglītības attīstības nepieciešamību. Viņš uzsvēra, ka augstākā izglītība ir nepieciešama, taču nedrīkst piemirst profesijas, kur nepieciešamas arī specifiskas un praktiskas zināšanas.
Kā teica Povilausks, patlaban Somijā profesionālajai izglītībai ir visaugstākie rādītāji Eiropā. “Ja Baltijas valstis vēlas panākt Somiju, finansiāli jāatbalsta arī šī izglītības daļa,” pauda Povilausks.
Vienlaikus viņš pauda kritiku, ka Baltija valstis Ziemeļvalstu labklājības līmeni nesasniegs, ja Baltija nespēs izdomāt, kur gūt finansējumu, lai atbalstītu prioritārās nozares, tostarp izglītības un veselības nozares.
Pēc aktīvu apmēra “SEB banka” ir trešā lielākā banka Latvijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/312B0159-A6C7-49EF-80B4-B83420C6416A/
Ekonomisti: Ziemeļvalstu algu līmeni sasniegsim pēc 30 gadiem
Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.
“Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,” norādīja SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
“Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,” uzsvēra SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).
“Atsevišķās jomās Baltijas valstis jau pašlaik ir apsteigušas Ziemeļvalstis – piemēram, interneta pieslēguma ātrums un mobilo sakaru infrastruktūra Baltijā ir pat labāka nekā Skandināvijā. IT risinājumi ļauj apiet vienu no Baltijas valstu lielākajiem trūkumiem – mazo tirgus izmēru, jo digitālajos kanālos varam sasniegt neierobežotu skaitu patērētāju. Taču ir jautājums – vai mēs pratīsim šo priekšrocību efektīvi izmantot un pārvērst ekonomiskos ieguvumos,” sacīja SEB bankas Lietuvā vecākais analītiķis Tads Povilausks (Tadas Povilauskas).
Tāpat ekonomisti bija vienisprātis, ka, lai arī Baltijas valstīm būtu jāveltī krietni vairāk resursu pētniecībai, ir virkne lietu, kur ekonomisko efektu iespējams gūt salīdzinoši ātri. Ziemeļvalstīs ir simtiem kompāniju, kas dara to pašu, ko viņu Baltijas konkurenti. Atšķirība ir tā, ka zviedru un somu kompānijas par savu produktu var pieprasīt krietni augstāku cenu – tikai tādēļ, ka viņiem ir starptautiski atpazīstami un augsti novērtēti zīmoli. Baltijai pagaidām šādu zīmolu ir pārāk maz.
Ekonomisti arī uzsvēra, ka IKP un algas nav vienīgie rādītāji, uz ko Baltijas valstīm būtu jāorientējas. Ziemeļvalstu labklājība nozīmē arī starptautiski konkurētspējīgu izglītību un visiem sabiedrības slāņiem pieejamu veselības aprūpi. Kvalitatīva izglītības sistēma neapšaubāmi ir viena no atslēgām uz pārtikušāku sabiedrību, un visām trim Baltijas valstīm būtu jāmotivē vairāk jauniešus apgūt inženierzinātnes.
“Jāatceras arī tas, ka Ziemeļvalstis savu labklājību sāka būvēt pirms daudziem gadu desmitiem, bet Baltijas valstis – tikai pirms nepilniem 30 gadiem. Ja salīdzinām sevi nevis ar skandināviem, bet ar valstīm, kuras tāpat kā mēs savu ceļu atsāka deviņdesmito gadu sākumā, Baltijas valstis ir sasniegušas fantastiskus panākumus,” diskusijas noslēgumā secināja D.Gašpuitis.
SEB banka ir vadošā Ziemeļvalstu finanšu pakalpojumu grupa. Mūs motivē pārliecība, ka darbīgi prāti un inovatīvi uzņēmumi palīdz veidot labāku pasauli. Tādēļ ar tādām aktivitātēm kā grantu programma (ie)dvesma, Uzņēmumu izaugsmes programma un biznesa zināšanu platforma eAkademija.lv cenšamies iedvesmot un atbalstīt jaunos uzņēmējus. SEB banka tiecas veidot ciešas ilgtermiņa attiecības ar klientiem un atbalstīt tos gan labos laikos, gan pārbaudījumu brīžos. Par SEB grupu: www.sebgroup.com
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/26847F3C-288E-43B6-B214-7F89E2F6176A/
