Aizņemties esot principiāli nepareizi, tā uzskata vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju

Tallina, 27.dec., LETA–BNS. Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata kredītu ņemšanu par principiāli nepareizu, tikmēr Igaunijā tāds viedoklis ir piektajai daļai iedzīvotāju, savukārt Lietuvā attieksme pret aizņemšanos ir daudz pozitīvāka, liecina aptauja, ko šogad Baltijas valstīs veikusi socioloģisko pētījumu firma “Kantar Emor”.
Par to, ka Latvijas iedzīvotāju paustā nostāja nav tikai vispārīga, liecina respondentu nodomi – Latvijā no visām trim valstīm ir vismazāk cilvēku, kas tuvāko divu gadu laikā plāno ņemt kredītu. Proti, Latvijā tādu iespēju apsver 39% aptaujāto, Lietuvā 56%, bet Igaunijā – 42%.
Latvijas iedzīvotāji arī retāk nekā pārējās Baltijas valstīs noskaņoti aizņemties līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei. No tiem aptaujātajiem, kas gatavojas ņemt kredītu jau nākamā gada laikā, Latvijā to šim nolūkam to plāno izmantot tikai 16%, kamēr Igaunijā – piektā daļa un Lietuvā – trešā daļa respondentu. Latvijā toties trešā daļa respondentu vēlas pirkt ilglaicīgas lietošanas preces, bet 24% – aizņemies auto iegādei vai tā remontam.
Kā uzskata “Kantar Emor” eksperts Aivars Voogs, šīs aptaujas uzrādīto latviešu piesardzību attiecībā uz kredītiem var skaidrot ar to, ka 2008. un 2009. gada ekonomiskajā krīzē Latvijas bankas cieta nedaudz vairāk kā Igaunijā un Lietuvā. Turklāt aptauja atklāj vēl kādu būtisku apstākli – 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus, kamēr Lietuvā un Igaunijā šādu respondentu īpatsvars ir tikai attiecīgi 13% un 6%.
“Ņemot vērā, ka ātrie kredīti tiek izmantoti kā pēdējais līdzeklis, kas kopumā nav nekas patīkams, tas varētu izskaidrot latviešu daudz negatīvāko attieksmi pret aizņemšanos,” viņš spriedis.
Vienlaikus Baltijas valstu centrālo banku dati liecina, ka Igaunijā kredītsaistības, rēķinot uz vienu iedzīvotāju – no zīdaiņa līdz sirmgalvim, ir vairāk nekā divas reizes lielākas nekā Latvijā vai Lietuvā. Proti, Igaunijā tās ir 7500 eiro, Latvijā – 3600 eiro un Lietuvā – 3400 eiro.
Taču Igaunijas iedzīvotāji daudz vairāk uzticas bankām un ņem lielākus aizdevumus, kas paredzēti, piemēram, nekustamo īpašumu iegādei, norādījis Voogs.
Igauņi arī krietni retāk aizņemas naudu no draugiem un paziņām – tā rīkojušies tikai 12% respondentu, kamēr Latvijā un Lietuvā to darījuši attiecīgi 27% un 22% aptaujas dalībnieku.
Vogs piebildis, ka pērn Latvijā vidējā darba samaksa bija 926 eiro, Lietuvā – 836 eiro un Igaunijā – 1221 eiro, un pieļāvis, ka Igaunijā un Latvijā maksātspējīgākie iedzīvotāji jau atraduši sev piemērotas mājvietas, kamēr Lietuvā daudzi vēl tikai plāno iegādāties mājokli.
Latviešu vidū ir arī mazāk tādu respondentu, kuri domā, ka nepieciešams veidot uzkrājumus. Tikai 45% uzskata, ka naudas uzkrājumi ir ļoti svarīgi, savukārt Igaunijā un Lietuvā šādu viedokli pauž divas trešdaļas aptaujāto. 26% respondentu Latvijā atzīst, ka krāj naudu tikai noteiktam mērķim, savukārt 14% aptaujāto uzkrājumu veidošanu neuzskata par nepieciešamu.
“Kantar Emor” šādu plaša mēroga aptauju par attieksmi pret finansēm Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis pirmoreiz. Igaunijā aptauja notika maijā, Latvijā un Lietuvā – rudenī. Katrā valstī aptaujāti tūkstoš respondentu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8428F681-A201-4D06-849F-98F61141CE0B/

Attēla avots: http://www.la.lv/aiznemsanas-ir-principiali-nepareiza-ta-uzskata-vairak-neka-tresdala-latvijas-iedzivotaju