“Eurostat”: Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
Rīga, 12.dec., LETA. Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai veido 15,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas departamenta “Eurostat” jaunākie dati, kas apkopoti par 2016.gadu.
Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Nedaudz lielāki kā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Lietuvā (15,4% no IKP), Īrijā (15,8%), Igaunijā (16,6%), Maltā (16,7%), Bulgārijā (17,5%), Slovākijā (18,4%) un Čehijā (18,9%).
ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (34,3% no IKP), Somijā (32%), Dānijā (31,6%), Austrijā (30,3%), Beļģijā (29,8%), Itālijā (29,7%), Zviedrijā (29,6%), Nīderlandē (29,5%) un Vācijā (29,4%).
ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2016.gadā bija 28,2% no IKP.
Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,6% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,1%), Portugālē (57,9%), Itālijā (57,8%), Kiprā (56,2%) un Polijā (55,6%). Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (33,7%), Vācijā (38,7%), Luksemburgā (39,5%), Igaunijā (41,8%) un Lielbritānijā (42,3%). Latvijā tie veido 49% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā – 45,9%.
Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 36,9% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Horvātijā (44,3%), Īrijā (43,4%), Vācijā (43%), Nīderlandē (42,3%), Slovākijā un Igaunijā (abās valstīs 41,3%), kā arī Lietuvā (40,8%), bet vismazākais tas bijis Kiprā (22,8%), Grieķijā (26,4%), Itālijā (28,9%) un Polijā (29,9%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 34,1% no kopējiem pabalstu izdevumiem.
Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,4%), bet vismazākais – Nīderlandē un Grieķijā (abās valstīs 4%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 11,1% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 7,8%, bet Igaunijā – 13%.
Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 4,7%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 10,1% Īrijā, bet mazākajam – 0,6% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4,7% no kopējās pabalstu summas, Igaunijā tie bija 2,9%, bet Lietuvā – 3,3%.
Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksāti 4,2% no visas kopējās pabalstu summas. Lielākais šo pabalstu īpatsvars bija Kiprā (8,4%), bet mazākais – Polijā (0,8%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,2% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 2,3%, bet Igaunijā – 1,1%.
Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133F0DCA-88C5-349A-7D69-56289CED501F/
“Eurostat”: Latvija oktobrī starp sešām ES valstīm ar rūpniecības produkcijas kritumu
Rīga, 12.dec., LETA. Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājusies par 1,9%, tai esot starp sešām valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kritums, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” trešdien publiskotie dati par 23 bloka dalībvalstīm.
No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, kritums vēl fiksēts Portugālē (-0,5%), Francijā (-0,6%), Lielbritānijā (-0,8%), Grieķijā (-1%) un Horvātijā (-2,4%).
Savukārt straujākais kāpums fiksēts Lietuvā (+9,2%), Īrijā (+6,1%), Polijā (+5%) un Zviedrijā (+4,5%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 1,7%.
Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kritums oktobrī reģistrēts astoņās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati – Dānijā (-0,3%), Vācijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,6%), Portugālē (-0,8%), Čehijā (-1,1%), Latvijā (-1,2%), Grieķijā (-1,5%) un Somijā (-2,6%). Savukārt straujākais kāpums reģistrēts Lietuvā (+7,4%), Slovēnijā (+2,5%), Ungārijā un Zviedrijā (abās valstīs +2,1%).
Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide šajā periodā pieaugusi par 0,8%.
ES dalībvalstīs kopumā oktobrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2017.gadā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies par 1,3%, bet eirozonā – par 1,2%. Mēneša laikā rūpnieciskā ražošana gan ES, gan eirozonā pieaugusi par 0,2%.
Gan mēneša, gan gada dati nav pieejami par Austriju, Beļģiju, Kipru un Slovākiju. Savukārt Luksemburgas dati ir pašas valsts novērtēti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133F0DC0-CD58-C0C9-7DEB-A8CAFA68C4E3/
Attēla avots: http://www.protests.online/eurostat-latvija-izdevumi-tankiem-lielaki-bet-socialajai-aizsardzibai-zemaki-neka-es-videji/
