Bavārijā svētdien notiek landtāga vēlēšanas
Berlīne, 12.okt., LETA–DPA/AP. Svētdien Bavārijā notiek landtāga vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka Kristīgi sociālā savienība (CSU), kas šajā Vācijas federālajā zemē atradusies pie varas ilgāk nekā 70 gadus, domājams, zaudēs absolūto vairākumu.
Iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2013.gadā, CSU ieguva 47,7% balsu, taču, kā liecina ceturtdien publicētie “Civey” aptaujas rezultāti, šobrīd par Vācijas kancleres Angelas Merkelss vadīto kristīgo demokrātu (CDU) vietējo māsaspartiju grasās balsot vairs tikai 32,9% bavāriešu.
Tikmēr pret imigrāciju noskaņotajai eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD) faktiski jau garantēta iekļūšana Bavārijas landtāgā, kurā līdz šim tā nav bijusi pārstāvēta.
Saskaņā ar “Civey” aptauju AfD, kuras kampaņas plakātus rotā tādi saukļi kā “Naudu pensionāriem, nevis nelegālajiem imigrantiem!” un “No islāma brīvas skolas!”, var cerēt uz 12,8% balsu.
Tādējādi pēc vēlēšanām Bavārijā tikai 2013.gadā dibinātā eiroskeptiķu partija būs pārstāvēta gandrīz visos zemju reģionālajos parlamentos, izņemot Heseni, kur landtāga vēlēšanas notiks divas nedēļas vēlāk. Taču arī tur aptaujas AfD sola drošu piecu procentu barjeras pārvarēšanu.
“Ir pazīmes, ka mēs pieredzēsim milzu pārmaiņas,” atzīst Minhenes Bundesvēra universitātes politikas zinātnes profesore Urzula Minha.
“Nopietnā situācijā esam ne tikai mēs paši, bet arī demokrātija mūsu zemē,” CSU kongresā savukārt brīdinājis pašreizējais Bavārijas premjerministrs Markuss Zēders.
Pēdējo sešu desmitgažu laikā CSU tikai reizi – 2008.gadā – nav spējusi sev nodrošināt Bavārijas landtāgā absolūto vairākumu.
Šoreiz no 18 partijām, kas startē vēlēšanās, iekļūšanai landtāgā noteikto piecu procentu barjeru varētu pārvarēt septiņas.
Šāda vēlēšanu iznākuma rezultātā CSU var būt spiesta veidot pašu negribētu un ideoloģiski problemātisku koalīciju ar “zaļajiem”, kas, kā sola aptaujas, varētu izcīnīt otru lielāko pārstāvniecību zemes parlamentā, iegūstot 18,5% balsu.
Lai gan vairums bavāriešu izteikušies, ka dotu priekšroku tieši šādai koalīcijai, Zēders piektdien šo iespēju noraidījis.
Otra iespēja ir veidot koalīciju ar Brīvajiem vēlētājiem (Freie
Waehler – FW) un liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP).
Lai gan CSU, domājams, varu Bavārijā saglabās, absolūtā vairākuma zaudēšana partijai būs smags pazemojums, un izskan runas, ka Minhenes politiskās zemestrīces rezultātā amatu var zaudēt Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, kurš joprojām ir arī CSU līderis.
Zēders CSU neveiksmēs Bavārijā vaino “politiku Berlīnē”, tādējādi netieši kritizējot arī Zēhoferu, kurš cenšoties atgūt vēlētājus, kuri pieslējušies AfD, mēģinājis Merkelei uzspiest ievērojami stingrāku imigrācijas politiku, kas jau divkārt novedis “lielo koalīciju” līdz sabrukuma slieksnim.
Tomēr Zēhofers uzstājis, ka viņš pēc vēlēšanām Bavārijā negrasās amatu pamest.
Tajā pašā laikā Zēders Bavārijā imigrācijas un likuma un kārtības jautājumos centies īstenot vēl konservatīvāku politiku nekā viņa priekštecis zemes premjera krēslā Zēhofers.
Tas acīmredzami nav traucējis AfD stiprināt savas pozīcijas, kamēr atstūmis liberālāk noskaņoto CSU elektorāta daļu, kas tagad pieslējusies “zaļajiem”.
Taču vēl nepatīkamāka sagrāve Bavārijā sagaida sociāldemokrātus (SPD), kas Berlīnē līdz ar CDU/CSU veido Merkeles vadīto “lielo koalīciju”.
Ja var ticēt aptaujām, SPD atbalstītāju skaits salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad pa viņiem balsoja 20,6% bavāriešu, šobrīd sarucis aptuveni uz pusi.
Tas savukārt var vēl vairāk pastiprināt SPD ierindas biedru jau tā lielo skepsi pret partijas dalību “lielajā koalīcijā”, vēl vairāk vājinot Merkeles pozīcijas pirms decembrī gaidāmajā CDU kongresa, kurā paredzēta partijas līdera pārvēlēšana.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/E447009A-2F56-45D0-965F-2FD7C73DBDD5/
Vācijas sociāldemokrāti līdzekļu trūkuma dēļ atsakās no pēcvēlēšanu ballītēm
Berlīne, 9.sept., LETA—DPA. Vācijas sociāldemokrāti (SPD) taupības dēļ atteikušies no pēcvēlēšanu ballīšu rīkošanas partijas Berlīnes galvenajā mītnē pēc federālo zemju vēlēšanām.
SPD, kas šobrīd kopā ar kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem veido “lielo koalīciju”, pagājušā gada septembrī cieta vēsturiski vissmagāko sakāvi, iegūstot tikai 20,5% balsu.
Tādējādi nekad iepriekš visā Vācijas Federatīvās Republikas pastāvēšanas vēsturē SPD nav saņēmusi tik mazu valsts finansējumu.
Svētdien notiek Bavārijas landtāga vēlēšanas, un saskaņā ar tradīciju SPD būtu bijis jārīko balsošanas rezultātu sagaidīšanas ballīte Vilija Branta namā Berlīnē.
Taču otrdien SPD pārstāvis pavēstīja aģentūrai DPA, ka partija izlēmusi “finansiālu iemeslu dēļ vēlēšanu naktīs nerīkot paralēlus pasākumus Vilija Branta namā”.
Saskaņā ar aptaujām SPD Bavārijā var cerēt uz desmit līdz 12% balsu, un to, domājams, apsteigs pat pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), par kuru grasās balsot desmit līdz 14% bavāriešu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133F0114-7132-1F61-771B-AEEEE2800C74/
Aptauja: Pirms Bavārijas vēlēšanām sarucis atbalsts CSU
Minhene (Vācija), 11.okt., LETA–DPA. Tuvojoties Bavārijas landtāga vēlēšanām, atbalsts konservatīvajai Kristīgi sociālajai savienībai (CSU), kurai šajā Vācijas federālajā zemē vairākas desmitgades bijis absolūtais vairākums, nokrities zem 33% atzīmes, liecina ceturtdien izplatītās aptaujas dati.
Par CSU gatavi balsot 32,9% bavāriešu, bet otrajā vietā ar 18,5% ierindojušies “zaļie”, liecina pētījumu centra “Civey” aptaujas dati, kas publicēti avīzē “Augsburger Allgemeine” un žurnālā “Spiegel”.
Pēc visa spriežot, CSU pirmo reizi vēsturē Bavārijas vēlēšanās iegūs mazāk par 40% balsu.
Federālajā līmenī CSU veido vienotu bloku ar kancleres Angelas Merkeles Kristīgi demokrātisko savienību (CDU). Kā paredz vienošanās, CDU kandidātus Bavārija neizvirza.
Atbalsts CSU sarucis līdz ar liberālās imigrācijas politikas pretinieku partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitātes pieaugumu. Par šo labējo politisko spēku Bavārijā gatavi balsot 12,8% vēlētāju.
Atbalsts Merkeles federālās valdības “lielās koalīcijas” partneriem sociāldemokrātiem (SPD) tiek lēsts 11% līmenī.
Bavārijas vēlēšanas tiek arī vērtētas kā referendums par CSU lomu nacionālajā politikā.
CSU līderis Horsts Zēhofers, kas federālajā valdībā ieņem iekšlietu ministra amatu, šogad teju vai panāca Merkeles koalīcijas izjukšanu ar uzstājību, ka migranti ir jāatraida jau uz Vācijas robežām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/028725EE-EE37-4770-8783-84254D621508/
Aptauja: Atbalsts Vācijas koalīcijas partijām sasniedzis rekordzemu līmeni
Berlīne, 12.okt., LETA–REUTERS. Atbalsts Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvajam blokam (CDU/CSU) un tā “lielās koalīcijas” partneriem sociāldemokrātiem (SPD) sasniedzis rekordzemas atzīmes, liecina ceturtdien izplatītie sabiedriskās domas aptaujas dati.
Atbalsts CDU/CSU un SPD sarucis par trim procentpunktiem līdz attiecīgi 26 un 15% atzīmēm, konstatēts raidsabiedrības ARD aptaujā “DeutschlandTrend”.
Šī ir pirmā reize, kad koalīcijas partijām ikmēneša aptaujā ir tik zems rezultāts, norādīja ARD.
Aptaujā arī konstatēts, ka SPD noslīdējusi uz ceturto vietu un šobrīd atrodas aiz “zaļajiem”, kuriem atbalsts pakāpies par trim procentpunktiem un šobrīd ir 17% līmenī, un pretimigrācijas partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas atbalstu saglabājusi 16% līmenī.
Aptaujas dati saskan ar prognozēm, ka Merkeles kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas partneri – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – svētdien gaidāmajās Bavārijas landtāga vēlēšanās gūs sliktākos rezultātus 60 gadu laikā, kas plaisas federālās valdības koalīcijā varētu padarīt vēl lielākas.
Kopš valdības apstiprināšanas martā koalīcija jau divas reizes ir bijusi tuvu izjukšanai. Tam pamatā bijušas domstarpības par imigrācijas politiku un apsūdzības, ka iekšējā izlūkdienesta boss simpatizē galēji labējo nometnei.
Koalīcijā arī nav vienprātības par to, kā pakāpeniski atbrīvoties no vidi piesārņojošajiem dīzeļauto.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/28DB7422-E2A4-4176-9F24-7D040C18D44C/
Merkeles jaunās ciešanas
Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie konservatīvie, kurus jau tā novājinājuši iekšējie ķīviņi viņas vadītajā “lielajā koalīcijā”, tuvākā pusmēneša laikā var vēl vairāk zaudēt savas pozīcijas.
Svētdien notiek Bavārijas landtāga vēlēšanas, kurās Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) vietējā māsaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – varētu zaudēt savu absolūto vairākumu, bet divas nedēļas vēlāk CDU sagaida iespējamā sakāve reģionālajās vēlēšanās Hesenē.
Tikai pirms dažām dienām CDU līdere mudināja savus partijas biedrus sniegt atbalstu saviem bavāriešu sabiedrotajiem, norādot, ka “pienācis laiks pievērsties vēlētājiem, nevis apmainīties savstarpējām dzēlībām”.
Ilggadējai kancleri neklājas viegli kopš pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kuru iznākumu lielā mērā noteica viņas lēmums 2015.gadā atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai. Neapmierinātība ar kancleres pretrunīgi vērtēto lēmumu izvērtusies pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas “Altermatīva Vācijai” (AfD) popularitātes pieaugumā, un CDU/CSU vēlēšanās uzrādīja vājāko rezultātu kopš Federatīvās Republikas dibināšanas, kas Merkelei ievērojami apgrūtināja jaunās valdības veidošanu.
Tomēr vēlēšanu vislielākie zaudētāji sociāldemokrāti (SPD) galu galā negribīgi piekrita iesaistīties vēl vienā neviena nemīlētajā “lielajā koalīcijā”. Taču drīzumā Merkelei nācās sastapties ar spiedienu no pretējās puses – no pašas līdzšinējā sabiedrotā un jaunās valdības iekšlietu ministra Horsta Zēhofera.
Cenšoties pārņemt savā arsenālā AfD ieturēto stingro kursu imigrācijas jautājumos, lai tādējādi atkarotu zaudēto konservatīvo vēlētāju uzticību, Zēhofers, kurš joprojām saglabājis arī CSU līdera krēslu, jau divas reizes novedis Merkeles jauno kabinetu līdz sabrukuma robežai. Tomēr aptaujas liecina, ka viņa manevri noveduši vienīgi pie tālākas CSU popularitātes mazināšanās, un tagad partijai, kas kopš Otrā pasaules kara nemainīgi dominējusi Bavārijas politikā, draud absolūtā vairākuma zaudēšana, jo šobrīd par to gatavi balsot vairs tikai 33 līdz 35% bavāriešu, lielai daļai vēlētāju pieslejoties vai nu AfD, vai “zaļajiem”. Ja var ticēt aptaujām, laikmetā, kad vairumā rietumvalstu lielās tradicionālās partijas strauji zaudē savas pozīcijas, politiskā zemestrīce gaidāma arī Bavārijā.
Taču arī CDU neklājas daudz labāk, un pirms 28.oktobrī gaidāmajām Hesenes landtāga vēlēšanām aptaujas draud ar sakāvi pašreizējam premjerministram Folkeram Bufjē, kurš vada konservatīvo un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) koalīciju.
Katrā gadījumā, abās zemēs, domājams, nāksies pielikt akrobātiskas pūles stabilas koalīcijas valdības izveidei, kas var vēl vairāk uzpūst jau labu laiku gruzdošo konservatīvo neapmierinātību ar savu ilggadējo līderi. Arvien atklātāk izskan debates par iespējamo pēcteci, kas varētu pie partijas vadības stūres nomainīt Merkeli, kurai ar savu centriski orientēto, pragmatisko un uz kompromisiem vērsto vadības stilu izdevies noturēties pie varas kopš 2005.gada un kuras pašreizējais, jau ceturtais, pilnvaru termiņš vismaz teorētiski ilgs līdz 2021.gadam. Neskatoties uz Merkeles panākumiem pagātnē, “nevar būt šaubu, ka nepieciešama metodes maiņa,” intervijā vācu ziņu nedēļrakstam “Der Spiegel” atzinis ietekmīgais CDU Bundestāga frakcijas pārstāvis Norberts Retgens, piebilstot, ka partijā valdot “ilgas pēc pārmaiņām”.
Runas par Merkeles laikmeta beigām īpaši skaļas kļuva pirms pāris nedēļām, kad CDU/CSU Bundestāga frakcija negaidīti gāza līdzšinējo frakcijas vadītāju un kancleres tuvo līdzgaitnieku Folkeru Kauderu, viņa vietā ievēlot relatīvi mazpazīstamo Ralfu Brinkhausu. Merkeli pašu patiesības brīdis gaida decembrī, kad notiks kārtējais, taču, pēc Retgena domām, “izšķirošais” CDU kongress, kurā paredzēta arī partijas priekšsēdētāja pārvēlēšana.
Līdztekus nesaskaņām pašu konservatīvo rindās Merkeles situāciju papildus sarežģī nerimstošās sociāldemokrātu šaubas, vai viņu lēmums atgriezties “lielajā koalīcijā” bijis tā vērts. Daudzi partijas ierindas biedri, īpaši SPD jauniešu vidū, pēc vēlēšanām uzstāja, ka partijai jāpaliek opozīcijā, lai, atgriežoties pie savas tradicionālās ideoloģijas, sakārtotu savas rindas un atgūtu kaujinieciskumu.
Aptaujas liecina, ka valsts mērogā SPD atbalstītāju skaits turpina kristies un noslīdējis jau ievērojami zem 20% atzīmes. Gan Bavārijā, kur sociāldemokrāti arī iepriekš nav izcēlušies ar īpaši stiprām pozīcijām, gan Hesenē partijai draud jaunas vēsturiski nepieredzētas sakāves, kas, domājams, nebūt neuzlabos ierindas biedru noskaņojumu.
CDU veterāns un pašreizējais Bundestāga spīkers Volfgangs Šeible sarunā ar laikrakstu “Bild am Sonntag” jau atklāti izteicies, ka SPD varētu pamest “lielās koalīcijas” kuģi. “Ja SPD kādā brīdī izlems, ka vienkārši vairs nevar turpināt, tad tas nebūs pasaules gals,” norāda Šeible, paužot pārliecību, ka konservatīvie spēj vadīt stabilu mazākums valdību.
AfD un “zaļajiem” nostiprinot savas pozīcijas uz tradicionālo partiju rēķina, jaunās reģionālā mēroga alianses, piemēram, iespējamā CSU un “zaļo” koalīcija Bavārijā var kalpot par modeli nākotnes politiskajam izkārtojumam arī nacionālajā līmenī. “Mēs, Vācijā, esam Merkeles valdīšanas mijkrēšļa periodā,” norāda Vācijas Māršala fonda Berlīnes biroja direktora vietniece Sudha Deivida-Vilpa. “CDU/CSU vajadzēs padomāt, kāda veida koalīciju viņi veidos, ja vēlas palikt pie varas, kad pienāks nākamās vēlēšanas.”
(Avots: AFP.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133F0133-172B-493D-A33E-4E06DA24C09B/
