Astrīda Babāne
Izvērtējot pieejamo informāciju par dzelzceļa elektrifikācijas projektu, biedrības “Par taisnīgumu un atklātību” valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne vērš uzmanību, ka šī projekta īstenošanā saglabājas augsti negodprātības un necaurspīdīgas politikas veidošanas riski, ko atbildīgā Satiksmes ministrija nav novērsusi.
Biedrība aicina valdību attiekties no dārgā projekta jau šī brīža stadijā, bet pieejamos Eiropas Savienības Kohēzijas fondu līdzekļus novirzīt citām jomām, piemēram, padomju gados celtā dzīvojamā fonda atjaunošanai.
Astrīda Babāne, biedrības “Par taisnīgumu un atklātību” valdes priekšsēdētāja, uzsver, ka šis ir viens no vērienīgākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, bet atšķirībā no tikpat vērienīga infrastruktūras projekta kā Rail Baltic šī projekta īstenošanā atbidīgā Satiksmes ministrija un VAS “Latvijas Dzelzceļš” nav novērsuši augstos korupcijas un negodprātīgas rīcības riskus.
Biedrības skatījumā nav pieņemami, ka pie tik izmaksu ziņā vērienīga projekta strādā tikai viena ministrija kopā ar savā padotībā esošu uzņēmumu. Turklāt, vēl nesagaidot Eiropas Savienības atzinumu, tā par katru cenu “dzen” uz priekšu šo projektu pieņemšanu valdībā un konkursa iepirkumu procedūras uzsākšanu. Nav saprotams salīdzinoši īsais ieplānotais konkursa pretendentu pieteikumu termiņš, kā arī tas, ka iepirkums ir jāgatavo latviešu valodā, kaut gan pieredze šādu projektu īstenošanā ir tieši ārvalstu uzņēmumiem.
“Rail Baltic gadījumā tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas, notiek diskusijas ar dažādām iedzīvotāju un interešu grupām, darba grupas starp institūcijām, ministrijām un pašvaldībām. Tai pat laikā šajā, kas vērienīguma un dārdzības ziņā ir līdzvērtīgs projekts, tiek “klusītiņām” stumts projekts uz priekšu, neatbildot uz daudziem nozares un ekspertu jautājumiem. Daudzas sniegtās atbildes neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tas rada neuzticības, aizdomu un negodprātības fonu. Ja jau atbildīgā ministrija un satiksmes ministrs tik apjomīga projekta ietvaros nevar atbildēt uz jautājumu, kāds patiesi labums Latvijai no šī projekta un kam tas īsti vajadzīgs, ņemot vērā, ka to neatbalsta ne nozare, ne uzņēmēji, ne biedrības, tad labāk šos līdzekļus ieguldīt sabiedrībai nozīmīgākās jomās,” atzīst Astrīda Babāne, biedrības “Par taisnīgumu un atklātību” valdes priekšsēdētāja.
Astrīda Babāne atgādina, ka Latvijā ļoti akūta problēma ir dzīvojamā fonda novecošanās un nepieciešamība steidzami atjaunot padomju laikā celtās ēkas: “Par vairāk nekā 460 miljoniem eiro, ko plānots ieguldīt dzelzceļa elektrifikācijā, daudz lietderīgāk būtu atjaunot aptuveni 400 – 500 dzīvojamās ēkas Latvijā. Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam tika renovētas 740 ēkas, šajā plānošanas periodā plānots renovēt vēl 1000 ēkas. Tomēr vajadzība ir daudz lielāka, tāpēc elektrifikācijas novirzīšana šim mērķism būtu atbalstāma un ieguvumi sabiedŗibai daudz taustāmāki. Turklāt nevaram piekrist Satiksmes ministrijas argumentam, ka ES Kohēzijas fonda piešķirtie līdzekļi ir izmantojami vienīgi un tikai elektrifikācijai – ja spējam argumentēt, tos var novirzīt citam projektam, galvenais, lai tas nestu pozitīvu ietekmi uz SEG emisiju samazināšanu. Un dzīvojamo ēku energoefektivitātes veicināšana ir nozīmīgs pasākums šī mērķa sasniegšanai.”
ES noteiktumi neaizliedz pārskatīt Latvijas Kohēzijas finansējuma pakotni, ja Latvijas puse to pieprasa un argumentēti skaidro izmaiņas savā daudzgadu finansējuma plānā. Saskaņā ar spēkā esošām regulām ES finansējuma (t.sk. Kohēzijas portfeļa) izlietošana un uzraudzība ir dalībvalsts atbildība. Latvija var grozīt savas investīciju prioritātes (Darbības programmu 2014 – 2020.gadiem) savlaicīgi saskaņojot ar Eiropas Komisiju. Vēl jo vairāk par šo soli ir jādomā, ņemot vērā, ka elektrifikācija ietekmē mazu daļu no SEG emisijām – saskaņā ar VARAM datiem, lai gan transports veido 25% no SEG, tomēr dzelzceļš no tā veido tikai 7%. Pārējo veido citi sauszemes transporta veidi.
Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību reģistrēta LR UR Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2014.gadā. Tā ir arī ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedre. Biedrības galvenie mērķi ir cīņa ar juridisku un fizisku personu pretlikumīgu darbību visās tās izpausmēs; līdzdalība normatīvo aktu sakārtošanā, tādejādi sekmējot likumdošanas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu valstī; problēmu atspoguļošanas organizēšana masu saziņas līdzekļos. Biedrības uzdevumi ir lobisma aktivitātes pretlikumīgu darbību izskaušanu skarošu likumprojektu izstrādē, informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem, kā arī tiesiskuma un ar cilvēku pamattiesībām saistītu jautājumu aktualizēšana.
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/0FD81F0A-413D-43B9-BCD0-0D59795493D0/
