Astoņu stundu ilgajā badastreikā varētu piedalīties ap 1000 valsts sociālās aprūpes centru darbinieku
Rīga, 27.sept., LETA. Rīt, 28.septembrī, astoņu stundu badastreikā varētu piedalīties apmēram 1000 darbinieku no valsts sociālās aprūpes centriem, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons.
Viņš norādīja, ka aprūpes centros kopumā strādā apmēram 4000 darbinieku, un, tā kā viņi parasti strādā diennakti, bet nākamās divas dienas viņiem ir brīvas, arodbiedrība cer, ka akcijā piedalīsies apmēram 1000 darbinieku.
Jirgensons sacīja, ka pagaidām nav apmierināts ar to, ka Labklājības ministrija (LM) vēlas atalgojumu darbiniekiem palielināt par 25 eiro, jo tas ir pārāk maz. Sociālo aprūpes centru darbiniekiem ir smags darbs un viņi saņem minimālo algu, tāpēc pieaugumam vajadzētu būt vismaz par 100 eiro, uzsver arodbiedrības vadītājs.
Vienlaikus viņš sacīja, ka patlaban arodbiedrība gaidīs, kāds lēmums tiks pieņems budžetā saistībā ar centru darbinieku atalgojumu, kā arī uz nākamo gadu sola par sevi atgādināt. Nepieciešamības gadījumā arodbiedrība varētu lemt par plašāku streiku, piebilda Jirgensons.
Kā ziņots, valsts sociālās aprūpes centru darbinieki 28.septembrī gatavojas astoņu stundu badastreikam, jo vēlas, lai zemāk atalgotajiem darbiniekiem, kuri patlaban saņem tikai 430 eiro lielu bruto algu, atalgojums tiktu palielināts vismaz par 100 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Jirgensons.
Viņš sacīja, ka darbinieki nav apmierināti ar savu zemo atalgojumu, kurš ilgstoši nav mainījies. Pēc viņa paustā, arodbiedrība mēģinājusi saprast, kā varētu nodrošināt, lai darbinieki tiktu sadzirdēti, tomēr nevēlējās sākt streiku, jo tādā gadījumā ciestu viņu aprūpētie cilvēki. Šī iemesla dēļ arodbiedrība nolēma pieteikt vienas dienas badastreiku, lai pievērstu politiķu un Finanšu ministrijas uzmanību.
Arodbiedrības priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tiks panākta algu palielināšana, īpaši zemi atalgotajiem aprūpētājiem sociālās aprūpes centros. Jirgensons tic, ka arodbiedrības lūgums tiks uzklausīts un nepieciešamie 6,4 miljoni eiro tiks piešķirti.
LM nākamgad budžetā jau ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja, ka šādu pieprasījumu LM iesniegusi kā prioritāru pasākumu nākamā gada budžetam. LM rosina nākamgad piešķirt 6,4 miljonus eiro, 2020.gadā – 8,1 miljonus eiro, bet 2021.gadā un turpmāk ik gadu 16 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai sociālās aprūpes centros.
Tāpat LM rosina paredzēt atbalstu valsts sociālajiem aprūpes centriem, kuros uzturas bērni. Tas paredz 0,6 miljonus eiro atlīdzībai ik gadu, sākot ar 2019.gadu.
Kopumā Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm, kur kopumā ir 4103 vietas. Sākot ar 2013.gadu sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojums ir pakāpeniski palielināts, uzsver LM.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2CC53021-D8D2-4064-98F2-B531FA1F0837/
Sociālās aprūpes centru darbinieki vienojas badastreikā
Rīga, 28.sept., LETA. Piektdien valsts sociālās aprūpes centru darbinieki vienojušies astoņu stundu ilgā badastreikā, cerot panākt algu pielikumu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons.
Jirgensons sacīja, ka pagaidām nav apmierināts ar to, ka Labklājības ministrija (LM) vēlas atalgojumu darbiniekiem palielināt par 25 eiro, jo tas esot pārāk maz. Sociālo aprūpes centru darbiniekiem ir smags darbs un viņi saņem minimālo algu, tāpēc pieaugumam vajadzētu būt vismaz par 100 eiro, uzsver arodbiedrības vadītājs.
Vienlaikus viņš sacīja, ka patlaban arodbiedrība gaidīs, kāds lēmums tiks pieņems budžetā saistībā ar centru darbinieku atalgojumu, kā arī uz nākamo gadu sola par sevi atgādināt. Nepieciešamības gadījumā arodbiedrība varētu lemt par plašāku streiku, piebilda Jirgensons.
Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” direktors Visvaldis Gūtmanis aģentūrai LETA uzsvēra, ka piektdien notiekošajā akcijā cilvēki piedalās pēc savas izvēles. Piemēram, filiāles “Dundaga” darbinieki visi izvēlējušies piedalīties šajā akcijā, taču ikdienas darbs netiek traucēts.
“Mūsu cilvēki pret notiekošo attiecas ar izpratni. Darbinieki ir iepazinušies ar labklājības ministra Jāņa Reira (V) vēstuli, kurā izklāstītas ieceres algu palielinājumam. Cilvēki izprot, ka visu uzreiz nevar panākt. Vienīgi darbinieki satraucas, lai naudas palielinājums ir ne tikai aprūpētājiem, jo pārējie citādāk paliek aiz borta. Runa ir it īpaši par pavāriem, sociālajiem rehabilitētājiem un sociālajiem aprūpētājiem, jo tie ir cilvēki, kuriem vajadzīga izglītība, lai darītu savu darbu. Par aprūpētāju jau var būt cilvēks bez attiecīgās izglītības,” akcentēja Gūtmanis.
Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” darbinieku kolektīvs atbalsta LM plānus atalgojuma palielināšanai sociālo aprūpes centru darbiniekiem. Ja mediķiem tika pielikts pie algas, tad nevajadzētu būt bažām, ka sociālās aprūpes centra darbinieki paliks bešā. “To, ka atalgojums ir jāpalielina, saprot visi. Arī ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paudis savu atbalstu, un kuram tad celsies roka nenobalsot. Nav nepieciešama tik liela nauda, lai nevarētu atbalstīt atalgojuma paaugstinājumu mūsu darbiniekiem,” sacīja Gūtmanis.
Viņš atgādināja, ka spriedze darbinieku vidū sākās laikā, kad algas tika celtas mediķiem. Tolaik darbinieki vērsās arodbiedrībā un bija noruna, ka tiks veidots sociālais dialogs, kā arī no arodbiedrības puses tiks rakstītas vēstules Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai, taču izrādījās, ka šādas vēstules no arodbiedrības puses netika uzrakstītas.
Arī valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” direktora vietniece – pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Rudīte Kleinberga cer, ka LM paustie solījumi tiks pildīti. Arī pēc viņas domām ikviens saprot, ka aprūpē strādājošajiem ir zemes atalgojums.
LM nākamgad budžetā jau ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja, ka šādu pieprasījumu LM iesniegusi kā prioritāru pasākumu nākamā gada budžetam. LM rosina nākamgad piešķirt 6,4 miljonus eiro, 2020.gadā – 8,1 miljonus eiro, bet 2021.gadā un turpmāk ik gadu 16 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai sociālās aprūpes centros.
Tāpat LM rosina paredzēt atbalstu valsts sociālajiem aprūpes centriem, kuros uzturas bērni. Tas paredz 0,6 miljonus eiro atlīdzībai ik gadu, sākot ar 2019.gadu.
Kopumā Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm, kur kopumā ir 4103 vietas. Sākot ar 2013.gadu sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojums ir pakāpeniski palielināts, uzsver LM.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/AF5DD892-5A94-45D1-B9DE-01880FEE0423/
Aizsardzības nozarei šogad varētu piešķirt vēl apmēram divus miljonus eiro
Rīga, 28.sept., LETA. Aizsardzības nozarei šogad varētu piešķirt vēl apmēram divus miljonus eiro, lai nodrošinātu finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūrai LETA apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Šis jautājums tiek vērtēts, ņemot vērā straujāku IKP izaugsmi, nekā tika prognozēts, veidojot budžetu. Ja pašreizējais finansējums nesasniedz 2% no IKP, aizsardzībai tiks piešķirts finansējums, sacīja Kučinskis, piebilstot, ka runa varētu būt par aptuveni diviem miljoniem eiro.
Šis finansējums nebūšot jāpārdala no citām nozarēm, ņemot vērā budžeta ienākumu pieaugumu.
Finanšu ministrija parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) pauda, ka pašlaik notiek diskusijas par šo jautājumu. Viņš arī skaidroja, ka atšķiras pieeja tam, kad rēķināt 2% no IKP, jo prognozes tiek nosauktas divas reizes gadā. Vienlaikus politiķis akcentēja – ja runa ir par līdzekļu piešķiršanu gada beigās, jābūt pārliecībai, ka tie arī jēgpilni tiks apgūti.
Aizsardzības ministrijas iepriekš sniegtā informācija liecina, ka 2016.gadā Latvijas aizsardzības nozares budžetu veidoja 1,4% no IKP, bet 2017.gadā – 1,7% no IKP. 2018.gadā aizsardzības nozares budžets paredzēts 2% apmērā no IKP. Šī gada aizsardzības budžets ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/711A623E-80EE-4C18-94E8-FF21F01977E4/
Sociālās aprūpes centros strādājošie darbinieki cer tikt sadzirdēti un gaida algu palielinājumu
Rīga, 28.sept., LETA. Piedaloties valsts sociālās aprūpes centru darbinieku astoņu stundu ilgajā badastreikā, aprūpē strādājošie cer tikt sadzirdēti un gaida piepildāmies politiķu solīto atalgojuma paaugstinājumu.
Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” direktors Visvaldis Gūtmanis aģentūrai LETA uzsvēra, ka šodien notiek Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības rīkota akcija, kurā cilvēki piedalās pēc savas izvēles. Piemēram, filiāles “Dundaga” darbinieki visi izvēlējušies piedalīties šajā akcijā, taču ikdienas darbs netiek traucēts.
“Mūsu cilvēki pret notiekošo attiecas ar izpratni. Darbinieki ir iepazinušies ar labklājības ministra Jāņa Reira (V) vēstuli, kurā izklāstītas ieceres algu palielinājumam. Cilvēki izprot, ka visu uzreiz nevar panākt. Vienīgi darbinieki satraucas, lai naudas palielinājums ir ne tikai aprūpētājiem, jo pārējie citādāk paliek aiz borta. Runa ir it īpaši par pavāriem, sociālajiem rehabilitētājiem un sociālajiem aprūpētājiem, jo tie ir cilvēki, kuriem vajadzīga izglītība, lai darītu savu darbu. Par aprūpētāju jau var būt cilvēks bez attiecīgās izglītības,” akcentēja Gūtmanis.
Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” darbinieku kolektīvs atbalsta Labklājības ministrijas plānus atalgojuma palielināšanai sociālo aprūpes centru darbiniekiem. Ja mediķiem tika pielikts pie algas, tad nevajadzētu būt bažām, ka sociālās aprūpes centra darbinieki paliks bešā. “To, ka atalgojums ir jāpalielina, saprot visi. Arī ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paudis savu atbalstu, un kuram tad celsies roka nenobalsot. Nav nepieciešama tik liela nauda, lai nevarētu atbalstīt atalgojuma paaugstinājumu mūsu darbiniekiem,” sacīja Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” direktors.
Viņš atgādināja, ka spriedze darbinieku vidū sākās laikā, kad algas tika celtas mediķiem. Tolaik darbinieki vērsās arodbiedrībā un bija noruna, ka tiks veidots sociālais dialogs, kā arī no arodbiedrības puses tiks rakstītas vēstules Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai, taču izrādījās, ka šādas vēstules no arodbiedrības puses netika uzrakstītas.
“Septembra sākumā notika pasākums, kurā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Saprotot, ka no arodbiedrības puses nekāda vēstule nav bijusi, tika iniciēta Sociālo un darba lietu komisijas sēde, šī jautājuma aktualizēšanai,” stāstīja Gūtmanis, piebilstot, ka tā arī jautājums par atalgojumu sācis raitāk risināties.
Viņš akcentēja, ka darbinieki lieliski izprot situāciju un neviens streikot netaisās, jo jāaprūpē cilvēki, kuri nevar palikt ne mirkli bez zālēm uzraudzības un ēdiena.
Arī valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” direktora vietniece – pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Rudīte Kleinberga cer, ka Labklājības ministrijas paustie solījumi tiks pildīti. Arī pēc viņas domām ikviens saprot, ka aprūpē strādājošajiem ir zemes atalgojums.
Ņemot vērā to, ka šodienas akciju rīko arodbiedrība, tad Kleinberga pieļauj iespēju, ka ir arī darbinieki, kuri no valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” piedalās šajā akcijā.
Jau ziņots, ka šodien valsts sociālās aprūpes centru darbinieki īsteno astoņas stundas ilgu badastreiku, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons.
Valsts sociālās aprūpes centru darbinieki piedalīsies astoņu stundu badastreikam, jo vēlas, lai zemāk atalgotajiem darbiniekiem, kuri patlaban saņem tikai 430 eiro lielu bruto algu, atalgojums tiktu palielināts vismaz par 100 eiro.
Viņš sacīja, ka darbinieki nav apmierināti ar savu zemo atalgojumu, kurš ilgstoši nav mainījies. Pēc viņa paustā, arodbiedrība mēģinājusi saprast, kā varētu nodrošināt, lai darbinieki tiktu sadzirdēti, tomēr nevēlējās sākt streiku, jo tādā gadījumā ciestu viņu aprūpētie cilvēki. Šī iemesla dēļ arodbiedrība nolēma pieteikt vienas dienas badastreiku, lai pievērstu politiķu un Finanšu ministrijas uzmanību.
Labklājības ministrija nākamgad budžetā jau ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Reirs trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja, ka šādu pieprasījumu Labklājības ministrija iesniegusi kā prioritāru pasākumu nākamā gada budžetam. Labklājības ministrija rosina nākamgad piešķirt 6,4 miljonus eiro, 2020.gadā – 8,1 miljonus eiro, bet 2021.gadā un turpmāk ik gadu 16 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai sociālās aprūpes centros.
Tāpat ministrija rosina paredzēt atbalstu valsts sociālajiem aprūpes centriem, kuros uzturas bērni. Tas paredz 0,6 miljonus eiro atlīdzībai ik gadu, sākot ar 2019.gadu.
Kopumā Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm, kur kopumā ir 4103 vietas. Sākot ar 2013.gadu sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojums ir pakāpeniski palielināts, uzsver Labklājības ministrija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/31F5101E-BB3A-47E4-870D-B6C0EB2A2DD6/
LM finanšu pieprasījuma atbalstīšanas gadījumā VSAC darbinieku atalgojums varētu pieaugt par 136 eiro
Rīga, 28.sept., LETA. Labklājības ministrijas (LM) finanšu pieprasījuma atbalstīšanas gadījumā valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbinieku atalgojums varētu pieaugt par 136 eiro mēnesī, kas “uz rokas” ir 95 eiro, aģentūrai LETA skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa.
Pēc viņas paustā, ja tiks atbalstīts LM iesniegtais papildus finanšu pieprasījums, tad 2019.gadā pieaugums varētu sasniegt darbinieku cerētos 100 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, tomēr pieauguma apmērs būs atkarīgs no nodarbinātā mēnešalgas grupas un kategorijas.
Kārkliņa norādīja, ka 3.kategorijas atalgojums palielinātos vidēji par 98 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 67 eiro “uz rokas”, Vienlaikus darbiniekiem pienāktos arī papildu sociālās garantijas, kas gadā būtu mēnešalgas apmērā, līdz ar to, var teikt, ka pieaugums pirms nodokļu nomaksas varētu būt vidēji 136 eiro mēnesī jeb 95 eiro “uz rokas”.
Vienlaikus Kārkliņa norādīja, ka 2020.gadā pieaugums pirms nodokļu nomaksas varētu būt vidēji 181 eiro mēnesī, kas “uz rokas” ir 124 eiro, bet 2021.gadā pieaugums pirms nodokļu nomaksas varētu būt vidēji 361 eiro mēnesī, kas “uz rokas” ir 249 eiro.
Kārkliņa informēja, ka LM jau iesniegusi priekšlikumus papildu finansējuma piešķiršanai prioritāro pasākumu ietvaros, lai nodrošinātu pakāpenisku atalgojuma paaugstināšanu līdz 100% no maksimālā mēnešalgas apmēra.
Ministrija prioritāro pasākumu ietvaros iesniedza pieprasījumu 2019.-2021.gadam. 2019.gadā pieprasīti 6,4 miljoni eiro, lai palielinātu nodrošinātu VSAC darbiniekiem atalgojumu ne mazāku kā 75% no maksimālā mēnešalgas apmēra, un sociālajām garantijām, kā arī piemaksas par īpašiem apstākļiem palielināšana no 10% šobrīd līdz 25%.
2020.gadā nepieciešams 8,1 miljons eiro, lai nodrošinātu darbiniekus ar atalgojumu, kas nav mazāks kā 80% no maksimālā mēnešalgas apmēra, un sociālajām garantijām sociālajām garantijām, kā arī 2021.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešami 16 miljoni eiro apmērā, lai nodrošinātu darbiniekus ar līdz 100% no maksimālā mēnešalgas apmēra un sociālajām garantijām.
Vienlaikus ministrija, lai atbalstītu valsts sociālās aprūpes centrus, kuros uzturas bērni, pieprasījusi vēl 600 000 eiro motivācijas pasākumu turpināšanai.
Papildus Kārkliņa informēja, ka, lai panāktu VSAC strādājošo ārstniecības personu atalgojuma paaugstināšanu līdzīgi kā ārstniecības iestādēs, tika iesniegti priekšlikumi papildu finansējuma piešķiršanai 900 000 eiro apmērā budžeta apakšprogrammā “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās”, tostarp VSAC “Rīga” lūgti 392 717 eiro, VSAC “Kurzeme” – 143 775 eiro, VSAC “Vidzeme” – 135 959 eiro, VSAC “Zemgale” – 104 884 eiro, VSAC “Latgale” – 166 352 eiro. 2020.gadā lūgts 1,1 miljons eiro, bet 2021.gadā – 1,3 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka šodien valsts sociālās aprūpes centru darbinieki īsteno astoņas stundas ilgu badastreiku, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons.
Valsts sociālās aprūpes centru darbinieki piedalīsies astoņu stundu badastreikam, jo vēlas, lai zemāk atalgotajiem darbiniekiem, kuri patlaban saņem tikai 430 eiro lielu bruto algu, atalgojums tiktu palielināts vismaz par 100 eiro.
Viņš sacīja, ka darbinieki nav apmierināti ar savu zemo atalgojumu, kurš ilgstoši nav mainījies. Pēc viņa paustā, arodbiedrība mēģinājusi saprast, kā varētu nodrošināt, lai darbinieki tiktu sadzirdēti, tomēr nevēlējās sākt streiku, jo tādā gadījumā ciestu viņu aprūpētie cilvēki. Šī iemesla dēļ arodbiedrība nolēma pieteikt vienas dienas badastreiku, lai pievērstu politiķu un Finanšu ministrijas uzmanību.
Labklājības ministrija nākamgad budžetā jau ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Reirs trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja, ka šādu pieprasījumu Labklājības ministrija iesniegusi kā prioritāru pasākumu nākamā gada budžetam. Labklājības ministrija rosina nākamgad piešķirt 6,4 miljonus eiro, 2020.gadā – 8,1 miljonus eiro, bet 2021.gadā un turpmāk ik gadu 16 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai sociālās aprūpes centros.
Tāpat ministrija rosina paredzēt atbalstu valsts sociālajiem aprūpes centriem, kuros uzturas bērni. Tas paredz 0,6 miljonus eiro atlīdzībai ik gadu, sākot ar 2019.gadu.
Kopumā Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm, kur kopumā ir 4103 vietas. Sākot ar 2013.gadu sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojums ir pakāpeniski palielināts, uzsver Labklājības ministrija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/665409BE-2A8B-4D8C-917B-6294B00215DA/
Nepareizā streika forma
Piektdien valsts sociālās aprūpes centru darbinieki vienojušies astoņu stundu ilgā badastreikā, cerot panākt algu pielikumu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons.
Viņš prognozēja, ka badastreikā varētu piedalīties apmēram 1000 darbinieku no valsts sociālās aprūpes centriem. Aprūpes centros kopumā strādā apmēram 4000 darbinieku, un, tā kā viņi parasti strādā diennakti, bet nākamās divas dienas viņiem ir brīvas, arodbiedrība cer, ka akcijā piedalīsies apmēram 1000 darbinieku, skaidroja Jirgensons. Jirgensons sacīja, ka pagaidām nav apmierināts ar to, ka Labklājības ministrija (LM) vēlas atalgojumu darbiniekiem palielināt par 25 eiro, jo tas esot pārāk maz. Sociālo aprūpes centru darbiniekiem ir smags darbs un viņi saņem minimālo algu, tāpēc pieaugumam vajadzētu būt vismaz par 100 eiro, uzsver arodbiedrības vadītājs.
Lai gan tvitera lietotāji atbalsta algu palielināšanas nepieciešamību, liela daļa uzskata, ka šī nav īstā streika forma, kuru vajadzēja izvēlēties.
Uzņēmējs Normunds Bergs saredz esošo problēmu, taču ironiski uztver šādu streiku.
Normunds Bergs@normundsbergs
Man samērā regulāri sanāk nepaēst, visu dienu apkārt skraidot. @DelfiLV , taisīsiet reportāžu? p.s. soc. darbiniekiem algas paties ir ļoti zemas… https://twitter.com/DelfiLV/status/1045543625759764480
Fri Sep 28 07:30:18 +0000 2018
Žurnāliste Evita Puriņa uzskata, ka sociālās aprūpes centru darbinieki rīkojas tā, kā situācija liek.
Evita Puriņa@evita_purina
@normundsbergs @DelfiLV Ciniski. Korekta protesta forma, lai pievērstu uzmanību un prasītu diemžēl pašsaprotamo. LM solītais 25 eiro pielikums gan ir ņirgāšanās.
Fri Sep 28 07:42:08 +0000 2018
To komentē Bergs.
Normunds Bergs@normundsbergs
@evita_purina @DelfiLV Vispār jau ir tāda lieta kā darba tirgus. Ja ir vietas, kur maksā vairāk, jāmaina darbs. Tad arī publiskais sektors sapratīs. Ar bērnudārzu darbiniekiem jau tas pats.
Fri Sep 28 08:21:10 +0000 2018
Tvitera lietotājs Vito Vilks uzsver līdzekļu piešķiršanu kam citam.
Vito Vilks@VitoVilks
@normundsbergs @evita_purina @DelfiLV Visjautrāk ir tas, ka aci nepamirkšķinot piešķīra miljonu+ pāvesta vizītei, bet tajā pat laikā cilvēki, kas rūpējas par tiem, par kuriem iestājas pāvests, ir spiesti pieteikt bada streiku, jo priekš viņiem nauda neatrodas…
Fri Sep 28 08:29:51 +0000 2018
Aktīvs tvitera lietotājs Armands Valdbergs uzskata, ka nav izvēlēta korekta protesta forma.
SdnamrAValdbergS@AValdbergs
@evita_purina @normundsbergs @DelfiLV Ja protesta forma ir korekta, tad no tā ir bezjēdzīga. Tas ir kā pie kaimiņa logiem, kurš naktī klausās skaļu mūziku, stāvēt ar plakātu “pagriez klusāk”. Kustība ir, jēgas nekādas.
Fri Sep 28 08:02:05 +0000 2018
Tvitera konts “Gaumīgs joks” gan saredz bada streikā loģiku.
GaumīgsJoks@GaumigsJoks
@normundsbergs @DelfiLV Ir starpība, vai tev nav naudas, lai paēstu, vai tev vienkārši ir tāds stils…
Fri Sep 28 07:39:03 +0000 2018
Savukārt tvitera lietotājs Mārtiņš Amtmanis piekrīt tiem, kuri uzskata, ka vajadzēja izvēlēties citu protesta formu.
Martins Amtmanis@Amtmanis
@normundsbergs @DelfiLV Badastreiks nav vienīgā protesta forma. Droši vien tikšu pieskaitīts ciniķiem, bet arī es nedomāju, ka kāds 8h uztvers nopietni.
Fri Sep 28 08:26:33 +0000 2018
Muntis Grūbe izsaka savu redzējumu situācijā.
Muntis Grūbe@muntisG
Es katru dienu taisu 8h bada streiku.
Fri Sep 28 06:39:11 +0000 2018
Tam pievienojas Kristaps Lācis.
Kristaps Lācis@KristapsLcs
@muntisG Es katru nakti vēl ilgāk!
Fri Sep 28 06:50:51 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/ed92bcb2-5a05-427e-ac12-42acabf8498d/
