Valsts no “Grindeks” akcionāriem Lipmaniem vēlas piedzīt 2 miljonus eiro, taču Ašeradens joprojām sola, lai gan grūti noticēt kaut vienam viņa vārdam

Kirovs Lipmans

Privatizācijas aģentūra mēģina zvejot FKTK saduļķotajā ūdenī

AS Grindeks pašlaik ir ne tikai Latvijas farmācijas nozares līderis, bet arī viens no lielākajiem ražotājiem un eksportētājiem. Tas ir uzņēmums, kas nepārtraukti attīstās un paplašina darbību. Uzņēmums šogad ir iegādājies ražotni Slovākijā un pašlaik koncentrējas uz tās attīstību.
Protams, ka cilvēkiem, kas saprot biznesu, ir skaidrs, ka šādā situācijā spekulācijas par it kā manu ieinteresētību AS Olainfarm iegādē ir pilnīgi nepamatotas. Es nezinu, kāpēc ir palaistas baumas un kālab tās tiek uzturētas. Varu tikai vēlreiz apstiprināt, ka mani nākotnes plāni ir saistīti ar Grindeks – koncerna apgrozījuma dubultošana ir pilnīgi iespējama jau pārskatāmā nākotnē.
Taču uzņēmējdarbības vide Latvijā ir tāda, ka pat vadošajiem, veiksmīgajiem uzņēmumiem attīstībā tiek radīti neiedomājami un gluži bezjēdzīgi šķēršļi, turklāt tos liek neviens cits kā pati valsts. Precīzāk – ne jau valsts, bet konkrēti tās pārstāvji – bezatbildīgi ierēdņi un amatpersonas.
Tā vietā, lai, piemēram, domātu par jaunu eksporta tirgu iekarošanu, ir jātērē laiks un līdzekļi, lai tiesātos ar valsts institūciju – Privatizācijas aģentūru (PA), kas izlēmusi pamēģināt noķert savu zelta zivtiņu duļķainā ūdenī, kuru iepriekš sabojājusi cita iestāde – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Lai paskaidrotu lietas būtību, nedaudz par tās priekšvēsturi. 2009. gadā mans dēls Filips Lipmans oficiāli lūdza Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegt skaidrojumu par viņa tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistībā ar viņa iecerēto AS Grindeks akciju iegādi.
Filips Lipmans vēlējās no atbildīgās institūcijas precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja kopējais viņa un vecāku akciju īpatsvars pārsniegs 50 procentu no visām Grindeks akcijām, neiestāsies situācija, kad citiem akcionāriem būs jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.
FKTK savā oficiālajā atbildē nepārprotami norādīja, ka akcijas var droši pirkt un pēc to iegādes pārējiem akcionāriem nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Toreiz FKTK šķita nopietna un atbildīga iestāde, kas atbild par savu atzinumu un kurai droši var uzticēties, tāpēc Filips Lipmans, neko ļaunu nenojauzdams, iegādājās 0,04 procentus uzņēmuma akciju.
Turpmākā notikumu attīstība parādīja, ka FKTK ierēdņiem uzticēties nevar. 2014. gadā komisijas ierēdņu nostāja strauji mainījās – esot jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. Nevēloties skaidroties ar FKTK, situācija tika atrisināta, kad Filipa māte Anna Lipmane pārdeva viņai piederošos 0,04 procentus akciju.
Taču ūdens jau bija pamatīgi saduļķots, un kāds mazākuma akcionārs cēla prasību tiesā, apgalvojot, ka gadījumā, ja viņam būtu izteikts atpirkšanas piedāvājums, tad savas akcijas būtu pārdevis dārgāk.
Tiesa divās instancēs ir noraidījusi šo prasību kā nepamatotu, taču tas nenozīmē, ka taisnība uzvarējusi un iestājies ilgi gaidītais miers. Grūti noticēt, taču līdzīgu prasību tiesā iesniedza arī Privatizācijas aģentūra.
Kāpēc šī institūcija tā rīkojās? Izteikšu pieņēmumu, ka tāpēc, lai kaut kā mazinātu savas rīcības, kas neatbilst valsts interesēm, sekas. 2016. gada rudenī PA atklātajās izsolēs biržā pārdeva valsts pensiju speciālajā budžetā nodotos 2,29 procentus Grindeks akciju. Pārdošanas cena bija fantastiski zema – 3,85 eiro par vienu akciju.
Salīdzinājumam – 2015. gadā Grindeks akciju cena biržā bija no 4,9 līdz 7,23 eiro par vienu akciju. Šādas PA vadības rīcības motīvi nav zināmi. Ekonomikas ministrija un ekonomikas ministrs notikušo nepamanīja vai nevēlējās redzēt, neviens vainīgais nav sodīts.
Taču tad opozīcijas politiķi sāka uzdot neērtus jautājumus. Acīmredzot tāpēc, lai noveltu vainu no slimās galvas uz veselo, PA arī nāca klajā ar prasību, kuras mērķis ir tās radītos zaudējumus kompensēt, piedzenot no Grindeks īpašniekiem. Tas, ka tādā veidā var nokaut govi, kas dod daudz, daudz piena, PA klerkus laikam jau uztrauc vismazāk.
Līdzšinējā notikumu gaita gan liecina, ka beigu beigās taisnība tomēr uzvar, taču tās pierādīšanai paiet vairāki gadi. Politiķiem un ierēdņiem, kas tik daudz runā par tiesiskumu, labu uzņēmējdarbības vidi un ekonomikas izrāvienu, būtu vajadzējis mazāk dzesināt muti, bet nodrošināt vismaz kaut ko no solītā. Vai vismaz netraucēt ražotājiem. Taču ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens joprojām runā un sola, lai gan pēc visa notikušā ir grūti noticēt kaut vienam viņa vārdam.
…Info avots: https://nra.lv/viedokli/kirovs-lipmans/257937-privatizacijas-agentura-megina-zvejot-fktk-sadulkotaja-udeni.htm

Valsts no “Grindeks” akcionāriem Lipmaniem vēlas piedzīt divus miljonus eiro

Rīga, 20.sept., LETA. Ceturtdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS “Grindeks” akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo “Grindeks” akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas “Dienas ziņas”.
Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu – vairāk nekā divus miljonus eiro.
Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.
Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi “Grindeks” mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.
“Grindeks” mazākuma akcionārs Jānis Meijubers, komentējot tiesas noraidīto mazākuma akcionāra prasību, pauda, ka tas skar apmēram 12-15 000 akcionāru. “Es esmu redzējis akcionāru sarakstu, tā ir bieza mape. Ļoti bieza mape,” viņš stāstīja. “Mēs esam cietuši zaudējumus. Ikviens no mums. Un dīvainā kārtā tas ir tāpēc, ka kāds pārkāpj likumu un dīvainā kārtā ir ieguvējs,” pauda Meijubers.
Lipmanu advokāti ceturtdien pieprasīja slēgtu tiesas sēdi, to pamatojot ar sensitīviem datiem par Lipmanu ģimenes dzīvi un finanšu darījumiem. Lai gan valsts pārstāvis apšaubīja šo prasību, norādot, ka liela daļa šīs informācijas pieejama uzņēmuma gada pārskatos, tiesa sēdi pasludina par slēgtu.
Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis, kurš kļuvis par konkurējošā farmācijas uzņēmuma “Olainfarm” padomes locekli, interešu konfliktus vai iespējamu abu farmācijas uzņēmumu apvienošanu noliedza. “Akciju sabiedrība “Olainfarm” netiks pārdota, netiks apvienota un pievienota. Es nezinu, kurš šīs spekulācijas, kas ir vērstas pret šo akciju sabiedrību, dara,” uzvēra Krieķis.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets šā gada 21.februārī aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo “Grindeks” akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās “Grindeks” akcijas kopumā par 846 153 eiro.
Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena “Grindeks” akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka “Grindeks” akcionāriem – Lipmanu ģimenei – bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka EM valdībā pārstāvēja pozīciju, ka prasība pret “Grindeks” akcionāriem ir jāvirza, lai demonstrētu, ka Latvija rūpējas par mazākuma akcionāru tiesībām.
“Mums ir gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums, gan Augstākās tiesas lēmums, ka Lipmanu ģimenei bija jāizsaka piedāvājums mazākuma akcionāriem. Situācija bija tāda, ka FKTK uzlika pienākumu Lipmanu ģimenei izteikt piedāvājumu, kas netika darīts, savukārt starplaikā viņi izdarīja visu iespējamo, lai izvairītos no šī pienākuma. Šajā gadījumā Latvijas valsts ir zaudētāja, jo ieņēma vismaz divreiz mazāk naudas nekā pienāktos,” norādīja ministrs un piebilda, ka minētais jautājums ir jāvirza uz tiesu.
Savukārt Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA atzina, ka gadījumā, ja “Grindeks” akcionāri būtu izteikuši akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, akciju cena būtu lielāka nekā valsts ieguva. Vaicāts, vai akciju pārdošanas rezultātā valsts nav ieguvusi divus miljonus eiro, Privatizācijas aģentūras vadītājs norādīja, zaudējumi varētu būt divi miljoni eiro vai mazāk.
Valdība Privatizācijas aģentūrai deva mandātu vērtēt akciju pārdošanas darījumu, piesaistot juristus, lai pieņemtu lēmumu par vēršanos tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1ED1E555-F9AC-45F1-BD4A-EB98DFD29215/