Vai gaidāma Čehijas pavēršanās pret Austrumiem?

Miloša Zemana atkārtoto ievēlēšanu Čehijas prezidenta amatā daudzi uzskata par zīmi, kas liecina, ka Prāga nākotnē veidos ciešākas attiecības ar Krieviju un Ķīnu, kas draud ar plaisas veidošanos starp Čehiju un pārējo Eiropas Savienību (ES).
Maskavas un Pekinas līderi bija starp pirmajiem, kas steidza apsveikt Zemanu ar uzvaru pagājušajā nedēļā notikušo vēlēšanu otrajā kārtā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzteica Zemana “autoritāti”, kamēr Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzsvēra Pekinas un Prāgas “stratēģisko sadarbību”.
Paziņojumu līmenī nevienas citas ES dalībvalsts valdības vadītājs vai valsts galva pēdējo gadu laikā nav paudis tik kvēlu vēlmi uzlabot attiecības ar Maskavu kā Zemans. Pagājušā gada rudenī, uzrunājot Eiropas Padomes Parlamentāro Asambleju (EPPA), viņš uzsvēra, ka pret Krieviju vērstās sankcijas esot “destruktīvas un neefektīvas”, bet Maskavas īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju nosauca par “neatgriezenisku faktu”.
Šī runa, kā daudzi citi Zemana izteikumi, izsauca kņadu diplomātu aprindās, taču tas, vai viņš, izņemot savu kareivīgo retoriku, patiesi var panākt Čehijas norobežošanos no pārējās ES un pieaugošu tuvināšanos autoritārajam Kremļa režīmam un komunistiskajai Ķīnai, joprojām ir jautājums. Galu galā Čehijas prezidenta pilnvaras ir stipri ierobežotas, un vismaz teorētiski oficiālās ārpolitikas ietekmēšanai Zeman rokās nav daudz vairāk instrumentu kā vien vēstnieku iecelšana. Tomēr eksperti atzīst, ka tas viņam netraucē īstenot “privāto ārpolitiku”.
Apmeklējot Maskavu un Pekinu, Zemanu bieži pavada čehu uzņēmēji un lielrūpnieki, un viņš tiem spējis nodrošināt vērā ņemamu atbalstu ienesīgu tirdzniecības darījumu slēgšanā. Šādos aiz kulisēm slēgtos darījumos iesaistīti arī divi no viņa ietekmīgākajiem līdzgaitniekiem – prezidenta kancelejas šefs Vratislavs Mināržs un viens no galvenajiem padomniekiem Martins Nejedlijs, kas līdz 2015.gadam bija Krievijas naftas giganta “Lukoil” Čehijas meitasuzņēmuma līdzīpašnieks un vadītājs. Viņa pretrunīgi vērtētā uzņēmējdarbības prakse savulaik piesaistīja plašu čehu mediju uzmanību un pirms diviem gadiem Nejedlijam nācās pieteikt sava uzņēmuma maksātnespēju.
Prāgas domnīcas “Eiropas vērtības” politikas eksperts Jakubs Janda uzskata, ka nākamajos gados Zemans lielu vērību pievērsīs stratēģisku darījumu slēgšanai ar Krievijas un Ķīnas valstij piederošajiem uzņēmumiem. Viens no šādiem iespējamajiem daudzmiljardu eiro darījumiem ir ierosinātā Čehijas Dukovani kodolelektrostacijas paplašināšana. “Zemans aizstāv šādus darījumus un pulcē ap sevi padomniekus un palīgus, kam ir šaubīgi sakari ar Maskavu un Pekinu,” norāda Janda. “Tādējādi Čehijas Republikas tendence distancēties no Rietumu partneriem turpināsies.”
Taču šī kursa korekciju, iespējams, var sagaidīt no Zemana šķietamā sabiedrotā Andreja Babiša, kurš šobrīd pilda premjerministra pienākumus. Pagaidām gan nav skaidrs, cik lielā mērā Babibišs to var un vēlas. Miljardieris un populistiskās partijas “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO) dibinātājs ir faktiskais agrotehniskā konglomerāta “Agrofert” īpašnieks. Viņa uzņēmums saņem dāsnas ES subsīdijas un aktīvi darbojas visā bloka teritorijā, arī Vācijā. Tas nozīmē, ka Babišs patiesībā ir ieinteresēts Čehijas pilnīgā integrācijā ES un labu attiecību saglabāšanā ar Briseli. Viņš atkārtoti ir brīdinājis par nevēlamajām sekām, ko varētu izsaukt Čehijas pārorientēšanās uz austrumiem, lai gan tajā pašā laikā Babišs ir piebalsojis Zemanam, apgalvojot, ka sankcijas pret Krieviju esot kļūda.
Babiša pragmatiskā lavierēšana nesen acīmredzami izpaudās tā dēvētās Višegrādas grupas – Polijas, Slovākijas, Ungārijas un Čehijas – samita laikā Budapeštā, kur viņš atbalstīja pret ES vērsto Ungārijas premjera Viktora Orbāna retoriku. Taču tikai dažas dienas vēlāk, apmeklējot Briseli, Babibišs paziņoja, ka Prāga vēlas spēlēt aktīvāku lomu ES.
“Dažu pēdējo mēnešu laikā Zemans un Babišs strādājuši tandēmā,” atzīst bijušais kādreizējā Čehijas prezidenta Vāclava Havela ārpolitikas padomnieks un tagadējais Prāgas Ņujorkas universitātes direktors Jirži Pehe. “Taču pastāv daži jautājumi, kas var mudināt Babišu izšķirties par konfrontāciju ar prezidentu.”
Par vienu no šādiem jautājumiem var kļūt referenduma sarīkošana par Čehijas turpmāko dalību ES. Zemans ir paudis atbalstu šai idejai, lai gan izteicies, ka viņš pats balsota par palikšanu blokā. Taču Babišs kategoriski noraidījis iespējamo “Čeksitu”.
Tomēr daļa ekspertu uzskata, ka jebkādas nopietnas politiskas debates par referenduma rīkošanu to ierosinātājam ātri vien pārvērtīsies politiskā katastrofā. “Lielākais, uz ko varam cerēt no Miloša Zemana, ka viņu apturēs bailes ieiet vēsturē kā negatīvai figūrai un ka viņš nevēlēsies palikt atmiņā kā vīrs, kas atvēra durvis aiziešanai no ES,” atzīst liberālā laikraksta “Hospodarske noviny” komentētājs Petrs Hinzejks.
(Avots: “Deutsche Welle”.)
DW, LETA
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133ECE9B-7E04-7474-74B5-E57435FDAACD/