Dzintars Zaļūksnis
Vai varat iedomāties, ka ASV pēc prezidenta vēlēšanām Federālais izmeklēšanas biroja (Federal Bureau of Investigation, FBI) vai Centrālās izlūkošanas pārvaldes (Central Intelligence Agency, CIA), vai Nacionātās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) direktors pēkšņi paziņo, sak, jaunievēlētajam ASV prezidentam, teiksim, Donaldam Trampam (Donald Trump) pielaidi valsts noslēpumiem nedosim! Nu viņš nevar būt prezidents – un iepūtiet!
Absurds, jūs teiksiet? Tāpat kā absurds tas būtu Francijā, Lielbritānijā, Vācijā, Izraēlā, pat Ķīnā – un vispār gandrīz visā pasaulē. Izņemot mazo, unikālo valstiņu Latviju, kur nu jau kādu strēķīti vietējie modrie izlūki spiego pēc tiem, kuriem viņi liegs ieņemt augstus – pat vēlētus! – amatus valsts pārvaldē. Atminaties, cik atviegloti nopūtās Raimonda Vējoņa fani, kad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) 2014. gada 3. februārī paziņoja, ka visžēlīgi piešķir viņam speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu (šeit: http://m.tvnet.lv/zinas/latvija/496198-vejonim_pieskirta_pielaide_valsts_noslepumam )? Jo teorētiski varēja arī nepiešķirt un tad… Jā, nabaga Raimis nebūtu nekāds prezidents.
Diez, kāpēc Amerikā ir otrādi, un šāda kāzusa gadījumā CIP šefs vairs nebūtu CIP šefs, turpretim prezidents dzīvotu un uzvarētu? Man ir aizdomas, ka iemesls ir pavisam vienkāršs: ja vēlētāji tieši vai pakārtoti kādam uztic augstu amatu, specdienesti automātiski iegūst jaunu priekšnieku – vai nu tas viņiem patīk vai nē. Specdienesti, ziniet, vispār kalpo demokrātijas aizsardzībai nevis otrādi.
Latvijā tā lietu kārtība ir izveidojusies pavisam citāda. Atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” (šeit:
http://m.tvnet.lv/zinas/latvija/496198-vejonim_pieskirta_pielaide_valsts_noslepumam ) 12. panta (3) daļai cilvēku pielaide valsts noslēpumam pienākas it kā automātiski, tiklīdz viņi stājas amatā. Taču nē! Viss ir pavisam otrādi: viņš stāsies amatā tikai tad, ja saņems pieleidi, jo tā paša likuma 9. panta (3) daļā uzskaitīti septiņi punkti, atbilstoši kuriem “pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta”. Kas tad ir šis liedzējs, kas līdz ar to kļūst varenāks par Valsts prezidentu, Saeimu un valdību kopā ņemtiem? Tas ierakstīts 9. panta (4) daļā: Satversmes aizsardzības biroja direktors! Lūk, kurš mūsu valstī ir “grupas īstais vadītājs”, lūk, kurš “var atļaut” un “var neatļaut”, turklāt sava lēmuma motīvus paturot noslēpumā! Atbilstoši tā paša panta (6) daļai “ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību”. Ne Valsts prezidents, ne Ministru prezidents, pat ne parlamenta deputāts te nav izņēmums.
Tāpēc Latvijas it kā necilais SAB “dažos aspektos” ir krietni varenāks nekā CIP, DGSI (franču: Direction générale de la sécurité intérieure, Iekšējās drošības ģenerāldirektorāts Francijā) un Mossad (Izlūkošanas un speciālo uzdevumu dienestu resora vadība Izraēlā).
Bet nu Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, beidzot ļaujot daļai apbižoto atteikumu izsniegt pielaidi valsts noslēpumam pārsūdzēt tiesā. Kāds trieciens latviešu apmetņa un zobena bruņiniekiem! Taču Saeimas deputāti nav vainīgi, Maizīša kungs,– parlaments vienkārši izpildīja Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar kuru valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti tika atzīts par neatbilstošu Satversmei. Valdības komisja šo ST spriedumu tikai mazlietiņ paplašināja, un rezultātā lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu konkrētais cilvēks tagad varēs apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tomēr lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.
Bet lielākais apvainojums SAB direktoram droši vien ir termiņš – trīs mēneši – kura laikā viņam tagad jāizlemj, dot pielaidi vai nedot, turklāt vēl jāinformē pārbaudāmā persona par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam.
Visbeidzot, Saeima likumu ir papildinājusi ar jaunu pantu, kurā definēta komersanta piemērotība industriālās drošības sertifikāta saņemšanai. Šis sertifikāts apliecina komersanta gatavību un spēju veikt darbu ar valsts noslēpuma objektu un nodrošināt tā aizsardzību. Industriālās drošības sertifikātu komersantam izsniegs SAB, bet komersantam jābūt reģistrētam Latvijā un dibinātam vismaz pirms gada.
Vārdu sakot, specdienestiem joprojām būs iespēja nepielaist pie varas tiem netīkamus indivīdus, tikai tagad tas būs jādara mazliet smalkāk un process var izvērsties ķēpīgāks. Bet tāda, vai ziniet, ir demokrātijas specifika.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/specdienesti-joprojam-drikstes-jaukties-politika-tikai-mazliet-smalkak
Liela acs televizora ekrānāKur tu, susuriņ, liksies? Mēs tevi redzam! Ilustratīvs attēls: Scanpix
