Pāvilostas novadā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi
Ventspils, 18.janv., LETA. Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, šodien ziņo laikraksts “Kursas laiks”.
Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, SIA “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš.
Kā ziņo “Kursas Laiks”, izdomas un, visticamāk, arī naudas bagāti cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis.
Tā nav māja, tas ir kuģis – tieši šādu atbildi laikraksts “Kursas Laiks” saņēmis par atpūtas namu Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā netālu no Ulmales.
“Šo veidojumu stāvkrastā netālu no Ulmales sāka būvēt pirms kādiem gadiem pieciem. Mums pārvaldē bija sūdzība, un atbilstoši reaģējām. Uzlikām sodu par neatļautu būvniecību un likām nojaukt. Sekoja tiesvedība, kurā īpašnieks uzrādīja dokumentus, ka pieminētā būve ir kuģis, un prāvu mēs zaudējām. Arī sods nekāds īpašniekam nebija jāmaksā, un tā nu šī būve stāv kā kuģis jūras krastā,” “Kursas Laikam” atklāja Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Sotņikova.
Vides pārvaldes iebildumi par to, ka kuģim jālīdzinās kuģim, ka tam jābūt nolaižamam ūdenī un tamlīdzīgi, nav ņemti vērā. Noteicošie bijuši dokumenti, ka tas ir peldlīdzeklis un tādēļ var tikt novietots netālu no jūras.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC966-F65C-A29A-C3EF-5F021B468BDA/
Latvijas devītais bagātākais cilvēks jūras krastā uzbūvējis atpūtas māju, kas juridiski atzīta par kuģi
Ventspils, 18.janv., LETA. Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, šodien ziņo laikraksts “Kursas laiks”.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, būve atrodas uz degvielas tirgotājam SIA “Alco” piederošas zemes. Uzņēmums pieder miljonāram Argodam Lūsiņam. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.
SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis “Vienotībai”. Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis “Vienotībai” un Zaļo zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.
Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, SIA “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš.
Kā ziņo “Kursas Laiks”, izdomas un, visticamāk, arī naudas bagāti cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis.
Tā nav māja, tas ir kuģis – tieši šādu atbildi laikraksts “Kursas Laiks” saņēmis par atpūtas namu Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā netālu no Ulmales.
“Šo veidojumu stāvkrastā netālu no Ulmales sāka būvēt pirms kādiem gadiem pieciem. Mums pārvaldē bija sūdzība, un atbilstoši reaģējām. Uzlikām sodu par neatļautu būvniecību un likām nojaukt. Sekoja tiesvedība, kurā īpašnieks uzrādīja dokumentus, ka pieminētā būve ir kuģis, un prāvu mēs zaudējām. Arī sods nekāds īpašniekam nebija jāmaksā, un tā nu šī būve stāv kā kuģis jūras krastā,” “Kursas Laikam” atklāja Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Sotņikova.
Vides pārvaldes iebildumi par to, ka kuģim jālīdzinās kuģim, ka tam jābūt nolaižamam ūdenī un tamlīdzīgi, nav ņemti vērā. Noteicošie bijuši dokumenti, ka tas ir peldlīdzeklis un tādēļ var tikt novietots netālu no jūras.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BA27F9E5-6354-4173-B102-B67B1D65355D/
Pāvilostas domes priekšsēdētājs: Jūras krastā uzbūvētais “kuģis” ir ņirgāšanās par likumdošanu
Ventspils, 18.janv., LETA. Pāvilostas novadā pašā jūras krastā uzbūvētā konstrukcija, kas izskatās pēc ēkas, bet juridiski atzīta par kuģi, ir “ņirgāšanās par mūsu likumdošanu”, aģentūrai LETA šādu viedokli pauda Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”).
Pirms vairākiem gadiem, pamanot rosību jūras krastā, pašvaldība sazinājusies ar īpašniekiem un pieprasījusi skaidrojumus. “Viņi uzrādīja dokumentus, ka šī būve reģistrēta kuģu reģistrā kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Mēs tur neko nevarējām izdarīt. Manuprāt, tā ir ņirgāšanās par mūsu likumdošanu,” sacīja Kristapsons.
Šim jautājumam uzmanību pievērsa Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālā vides pārvalde. 2011.gada 28.novembrī uzņēmumam SIA “Alco” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kurā norādīts, ka uzņēmums savā īpašumā aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas novietojis metāla režģu un pontonu konstrukciju, tādējādi pārkāpjot Aizsargjoslu likuma normas.
VVD nolēma uzņēmumu saukt pie administratīvās atbildības par normu prasību neievērošanu un piemēroja 300 latu (426 eiro) naudas sodu.
Uzņēmums to apstrīdēja, bet VVD ģenerāldirektors sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Savukārt VVD ģenerāldirektora lēmumu uzņēmums apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt.
Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, šodien ziņo laikraksts “Kursas laiks”. Laikraksts vēsta, ka izdomas un, visticamāk, arī naudas bagāti cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis.
VVD Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, degvielas tirgotāja SIA “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro. Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis “Vienotībai”. Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis “Vienotībai” un Zaļo zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.
SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC96C-73C0-C7A1-8DE3-7FF101D55D8F/
Māja “kuģis” pieder miljonāram Lūsiņam – dāsnam partiju ziedotājam
Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, šodien ziņo laikraksts “Kursas laiks”.
Būve atrodas uz degvielas tirgotājam SIA “Alco” piederošas zemes. Uzņēmums pieder miljonāram Argodam Lūsiņam. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.
SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis “Vienotībai”. Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis “Vienotībai” un Zaļo zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.
Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, SIA “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš.
Kā ziņo “Kursas Laiks”, izdomas un, visticamāk, arī naudas bagāti cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis.
Tā nav māja, tas ir kuģis – tieši šādu atbildi laikraksts “Kursas Laiks” saņēmis par atpūtas namu Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā netālu no Ulmales.
“Šo veidojumu stāvkrastā netālu no Ulmales sāka būvēt pirms kādiem gadiem pieciem. Mums pārvaldē bija sūdzība, un atbilstoši reaģējām. Uzlikām sodu par neatļautu būvniecību un likām nojaukt. Sekoja tiesvedība, kurā īpašnieks uzrādīja dokumentus, ka pieminētā būve ir kuģis, un prāvu mēs zaudējām. Arī sods nekāds īpašniekam nebija jāmaksā, un tā nu šī būve stāv kā kuģis jūras krastā,” “Kursas Laikam” atklāja Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Sotņikova.
Vides pārvaldes iebildumi par to, ka kuģim jālīdzinās kuģim, ka tam jābūt nolaižamam ūdenī un tamlīdzīgi, nav ņemti vērā. Noteicošie bijuši dokumenti, ka tas ir peldlīdzeklis un tādēļ var tikt novietots netālu no jūras.
…Info avots: http://jauns.lv/raksts/zinas/267050-maja-kugis-pieder-miljonaram-lusinam-dasnam-partiju-ziedotajam
Tiesa: Būvniecības stadijā esošs kuģis nav konstrukcija, kuras izvietošanu pludmalē aizliedz Aizsargjoslu likums
Rīga, 18.janv., LETA. Būvniecības stadijā esošs kuģis nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē, skatot strīdu starp Valsts vides dienestu (VVD) un miljonāram Argodam Lūsiņam piederošo uzņēmumu SIA “Alco” par tā veiktu būvniecību jūras krastā, secinājusi tiesa.
Lieta tika skatīta Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Kā liecina lietas materiāli, uzņēmums savas darbības likumību juridiski argumentējis ar dokumentiem, uzrādot Latvijas jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģa būves sākšanas apsekošanas aktu un Latvijas jūras administrācijas izziņu.
No šiem dokumentiem izriet, ka Latvijas Kuģu reģistrā 2011.gada 15.novembrī ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis. Būvniecība sākta 2011.gada 28.augustā, būves tips – pontons.
Kā liecina anonimizētais tiesas spriedums, tiesa secinājusi, ka pēc būtības lietā ir strīds par normatīvo aktu, tai skaitā Zvejniecības likuma 9.panta un Aizsargjoslu likuma 36.panta normu interpretāciju. Uzņēmums uzskata, ka kuģa būvi tauvas joslā atļauj Zvejniecības likums. Savukārt VVD uzskata, ka konstrukciju izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā aizliedz Aizsargjoslu likums.
Tiesas ieskatā, bija būtiski noskaidrot, vai būvniecības stadijā esošs kuģis ir uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkta izpratnē. Šis punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām.
Tiesas ieskatā, apvienojot šos jēdzienus vienā apakšpunktā, likumdevējs ir vēlējies norādīt uz to, ka šie jēdzieni apzīmē līdzīgas lietas. Nav pamata secinājumam, ka ar jēdzienu “konstrukcija” šajā normā būtu domāts arī būvniecības stadijā esošs kuģis, secinājusi tiesa. Līdz ar to, spriedumā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka kuģis būvniecības stadijā nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē.
Savukārt Zvejniecības likuma 9.panta devītās daļas 2.punkts paredz, ka tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts.
Ņemot vērā spriedumā izdarītos secinājumus, tiesa atzina, ka nav pierādīts pamats uzņēmuma saukšanai pie administratīvās atbildības par konstrukcijas izvietošanu vietā, kur to nepieļauj normatīvo aktu prasības. Līdz ar to nav atzīstams, ka uzņēmums būtu pārkāpis vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā noteiktās prasības un aprobežojumus.
Spriedumu šajā lietā tiesa pieņēmusi 2013.gada 6.februārī.
Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, šodien ziņo laikraksts “Kursas laiks”. Laikraksts vēsta, ka izdomas un, visticamāk, arī naudas bagāti cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis.
VVD Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, degvielas tirgotāja “Alco” īpašnieks ir Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.
Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis “Vienotībai”. Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis “Vienotībai” un Zaļo zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.
SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7C279603-C114-4C71-98F1-CD49F7F2457A/
Latvijas Jūras administrācija: Pāvilostas jūras krastā esošais objekts nav kuģis
Rīga, 18.janv., LETA. Pāvilostas novadā pašā jūras krastā uzbūvētā konstrukcija, kas izskatās pēc ēkas, bet juridiski skaitās būvniecības stadijā esošs kuģis, nav kuģis, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Jūras administrācijas (LJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.
Viņš skaidroja, ka šī objekta būvniecības procesa sākumā LJA apsekoja to un izsniedza aktu, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Tāds termins lietots, jo to paredzēja normatīvi, kas tika piemēroti pontona būvju tipam.
“Toreiz, kad to apsekoja LJA, vēl nebija nekādu pazīmju, ka būvējamais objekts būs kā ēka,” atzīmēja Krastiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka konkrētais apsekošanas akts, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis, nekādā gadījumā neatzīst šo objektu par kuģi.
“Apsekošanas akts par procesā esošu objektu nav tas pats, kas atzinums jau par ekspluatācijā nodotu objektu. Turklāt konkrētajam objektam Pāvilostā nav šāda atzinuma, kā arī nav atzinuma par to, ka tas ir peldlīdzeklis. Objektam Pāvilostā ir tikai un vienīgi LJA izsniegts apsekošanas akts, kurā pēc būtības tas atzīmēts par būvniecības procesā esošu, nevis lietošanai gatavu objektu,” teica Krastiņš.
Jautāts, vai konkrēto konstrukciju Pāvilostas jūras krastā būtu iespējams kādreiz reģistrēt par kuģi, Krastiņš sacīja, ka šo konkrēto konstrukciju noteikti nevarētu atzīt par kuģi, jo tas nekādā veidā neatbilst kuģa noteiktajam standartam.
Krastiņš arī atzīmēja, ka konkrēto konstrukciju būtu iespējams piereģistrēt kā pontonu, taču tas ir brīvprātīgi veicams akts, kas paredzēts īpašumtiesību nostiprināšanai, ja, piemēram, īpašnieks vēlas to apdrošināt.
Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, šodien ziņo laikraksts “Kursas laiks”. Laikraksts vēsta, ka izdomas un, visticamāk, arī naudas bagāti cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis.
VVD Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, degvielas tirgotāja SIA “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro. Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis “Vienotībai”. Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis “Vienotībai” un Zaļo un zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.
Lūsiņam pieder vairāki uzņēmumi. SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AEDC0E3F-3151-4291-8A56-24D33F3E4222/
Pāvilostas mērs: Ēka – “kuģis” jūras krastā palikt nedrīkst
Ventspils, 19.janv., LETA. Ēka – “kuģis” Pāvilostas novadā jūras krastā palikt nedrīkst, aģentūrai LETA pauda Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”).
Pašvaldības vadītājs kategoriski noraida iespēju, ka būvi varētu legalizēt. “Tas būtu pilnīgs neprāts. Šis gadījums ir klajš pārkāpums, un ēka – “kuģis” tajā vietā palikt nedrīkst,” sacīja Kristapsons. Viņš norādīja, ka pastāv divi iespējamie varianti – būvi nojaukt, vai nolaist ūdenī, ja nu tas tiešām ir peldlīdzeklis un spēj peldēt, taču pašā jūras krastā tauvas joslā šāds objekts nedrīkst atrasties. Domes priekšsēdētājs gan pagaidām nevarēja konkrēti pateikt, kā šo jautājumu vislabāk risināt.
“Pirmdien pieprasīsim no Latvijas Jūras administrācijas (LJA) skaidrojumu, kāds ir šī objekta pašreizējais statuss – vai tas ir vai nav kuģis būvniecības stadijā. Ja tas joprojām ir kuģis būvniecības stadijā, tad mūsu rokas ir par īsām,” atzina Kristapsons.
Neskaidrības par objekta pašreizējo statusu radušās, jo, lai gan tas nav ierakstīts kuģu reģistrā, tomēr pašvaldības rīcībā ir LJA izziņa, kas apliecina, ka objekts tā būvniecības sākumposmā atzīts par kuģi būvniecības stadijā. “Vēlamies saprast, vai tas joprojām skaitās kuģis būvniecības stadijā, vai arī šis statuss ir anulēts un tādā gadījumā jau tā ir nelegāla ēka,” teica domes priekšsēdētājs.
“Jāsāk jau ar to, kāpēc vispār šajā vietā atļāva būvēt kuģi. Manuprāt tas ir absurds,” piebilda Kristapsons.
Pāvilostas mērs arī norādīja, ka šī jautājuma risināšanā ir jāiesaistās valstij, jo objekts atrodas uz valsts īpašumā esošas zemes, blakus būves īpašnieka piederošam zemes gabalam. “Vispirms jādzird, ko par to saka valsts, ka uz valsts zemes ir tāds objekts,” teica Kristapsons.
Arī Pāvilostas novada būvvaldes vadītājs Jānis Grundbergs apstiprināja, ka no tiks LJA pieprasītss dokumentāls apstiprinājums par šī objekta statusu. Ja tiks saņemts apstiprinājums tam, ka objekts nav kuģis, tad būvvalde tālāk rīkosies saskaņā ar būvniecību regulējošām likumu normām, būvvaldes inspektoram apsekojot objektu un lemjot, vai ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu.
Kā skaidroja Grundbergs, būvvaldei vispirms ir nepieciešams saņemt dokumentālu apstiprinājumu, ka objekts tiešām nav reģistrēts kā peldlīdzeklis. LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka objekts nav reģistrēts kuģu reģistrā. Objekta būvniecības procesa sākumā LJA apsekoja to un izsniedza aktu, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Konkrētais apsekošanas akts nekādā gadījumā neatzīst šo objektu par kuģi. Pārpratums skaidrojams ar to, ka objektam būvniecības sākuma stadijā tika piešķirts iesniegumu reģistra numurs, ko varētu dēvēt par projekta uzskaites numuru, taču tas nekādā gadījumā nav peldlīdzekļa reģistrācijas numurs, kas apliecinātu, ka objekts ir Latvijā reģistrēts kuģis. Projekta uzskaites numura piešķiršanu var uztvert kā pirmo soli peldīdzekļa reģistrācijai, taču īpašnieks visu šo gadu laikā tā arī nav reģistrējis šo objektu kā peldlīdzekli, piebilda Krastiņš. Viņš iepriekš arī atzīmēja, ka konkrēto konstrukciju būtu iespējams piereģistrēt kā pontonu, taču tas ir brīvprātīgi veicams akts, kas paredzēts īpašumtiesību nostiprināšanai, ja, piemēram, īpašnieks vēlas to apdrošināt.
“Godīgi sakot, man pat nav 100% pārliecības, ka tas ir tas pats objekts, kas 2012.gadā, kad tika taisīts peldošas pontons. Droši vien ir tas pats, bet apgalvot to nevaru,” atzina LJA vadītājs.
Ja būvvalde saņems dokumentālu apstiprinājumu, ka objekts nav peldlīdzeklis, tad būvvaldei būs pamats attiecībā uz šo gadījumu rīkoties, kā to paredz būvniecības regulējums – būvinspektors apsekos objektu, sastādīs apsekošanas aktu, kā arī uzaicinās zemes īpašnieku sniegt paskaidrojumus. Gadījumā, ja konstatēs iespējamu pārkāpumu, tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, ko tad skatītu domes administratīvā komisija, skaidroja būvvaldē.
Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas iepriekš atzīta par kuģi būvniecības stadijā, ziņo laikraksts “Kursas laiks”.
Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, arī tiesvedības materiālos atrodama izziņa, ka konstrukcija ir “kuģis būvniecības stadijā”.
Kā apstiprināja Administratīvajā rajona tiesā, 2013.gada 6.februārī tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA “Alco” bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā “Oļi” Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas (netālu no vietas, kur vēlāk tapa objekts uz valstij piederošās zemes) bija novietojusi “metāla režģu un pontonu konstrukciju”. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, degvielas tirgotāja “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.
Administratīvā tiesa gan nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, šorīt Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne.
Tiesnese skaidroja, ka tiesa nekad nav vērtējusi, vai pabeigtā ēka ir vai nav kuģis, bet gan vērtēja, vai konkrētajā vietā drīkstēja notikt kuģa būvniecība. Brokāne vilka līdzību ar sodu par auto stāvēšanu neatļautā vietā – arī tad tiesa vērtē, vai auto var vai nevar atrasties konkrētajā vietā, nevis to, vai sods ticis uzlikts par auto stāvēšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC97F-1340-96D9-CFB2-622C2B9C8D34/
Tiesnese: Atbildība par neatļautas būves parādīšanos pie Pāvilostas jāuzņemas citām institūcijām; tiesa to nav vērtējusi
Rīga, 19.janv., LETA. Administratīvā tiesa nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, šorīt Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne.
Tiesnese skaidroja, ka tiesa nekad nav vērtējusi, vai pabeigtā ēka ir vai nav kuģis, bet gan tiesa vērtēja, vai konkrētajā vietā drīkstēja notikt kuģa būvniecība. Brokāne vilka līdzību ar sodu par auto stāvēšanu neatļautā vietā – arī tad tiesa vērtē, vai auto var vai nevar atrasties konkrētajā vietā, nevis to, vai sods ticis uzlikts par auto stāvēšanu.
Brokāne uzsvēra, ka līdz ar to nav pamata tiesai pārmest būves tapšanas pieļaušanu, bet gan šie jautājumi jāadresē pašvaldībai un Valsts vides dienestam, kāpēc viņi nesekoja līdzi situācijas attīstībai. Tiesnese gan uzsvēra, ka nav viņas kompetencē vērtēt pušu atbildību.
Tiesnese atminējās, ka tiesas spriešanas laikā tiesai tikušas uzrādītas bildes, kurās bijusi redzama metāla režģa un pontona konstrukcija, kas varēja būt topošs peldlīdzeklis.
Arī Administratīvās rajona tiesas šodien izplatītā skaidrojumā par Pāvilostā uzbūvēto māju, kas nodēvēta par kuģi, norādīts, ka izskatāmajā lietā “pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija”. “Lietas izskatīšanas laikā 2013.gadā neviena atbildīgā institūcija ēkas esamību attiecīgajā vietā nebija konstatējusi,” skaidrots tiesas paziņojumā, norādot, ka tolaik tiesa arī iepazinusies ar fotoattēliem, kuros redzams objekts, kas varētu būt kuģis būvniecības stadijā. Kā pārliecinājās aģentūra LETA, fotoattēlos redzamas metāla konstrukcijas ar pontoniem līdzīgiem priekšmetiem apakšā.
Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, ziņo laikraksts “Kursas laiks”. Cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis, rakstīja laikraksts.
Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.
Kā apstiprināja Administratīvajā rajona tiesā, 2013.gada 6.februārī tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA “Alco” bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā “Oļi” Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi “metāla režģu un pontonu konstrukciju”. Konstrukcijas augstums esot bijis aptuveni 1,7-2,1 metri, platums – aptuveni 15 metri, bet garums – aptuveni 35 metri. Valsts vides dienests uzskatīja, ka SIA “Alco” ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteikto aizliegumu izvietot Aizsargjoslu likumā noteiktas konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.pantu SIA “Alco” bija sodīta ar naudas sodu.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, degvielas tirgotāja “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.
Lūsiņš savulaik publiski atzinis, ka mēdz neievērot būvniecības noteikumus, lai panāktu ātrāku rezultātu. Talsu novada domes 2010.gada 15.aprīļa sēdē viņš sacījis, ka ir īstenojis daudzas būvniecības ieceres, par kurām jāatbild. “Apzinos, ka pārkāpju likumdošanu, bet ja es to nedarītu, tad viss apstātos,” domes sēdē sacījis uzņēmējs, aizstāvot savu viedokli jautājumā par veikala “Maxima” būvniecību Talsos. “Es atvainojos par to, ka daudzas reizes tā rīkojamies,” teicis Lūsiņš. Kā izriet no domes sēdes protokola, uzņēmēja skatījumā “dažreiz jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu, ignorējot formālo būvniecības likumdošanu”.
Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis “Vienotībai”. Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis “Vienotībai” un Zaļo zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.
SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
Būvniecības stadijā esošs kuģis nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē, skatot strīdu starp VVD un miljonāram Lūsiņam piederošo uzņēmumu SIA “Alco” par tā veiktu būvniecību jūras krastā, secinājusi tiesa.
Lieta tika skatīta Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Kā liecina lietas materiāli, uzņēmums savas darbības likumību juridiski argumentējis ar dokumentiem, uzrādot Latvijas jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģa būves sākšanas apsekošanas aktu un Latvijas jūras administrācijas izziņu.
No šiem dokumentiem izriet, ka Latvijas Kuģu reģistrā 2011.gada 15.novembrī ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis. Būvniecība sākta 2011.gada 28.augustā, būves tips – pontons.
Kā liecina anonimizētais tiesas spriedums, tiesa secinājusi, ka pēc būtības lietā ir strīds par normatīvo aktu, tai skaitā Zvejniecības likuma 9.panta un Aizsargjoslu likuma 36.panta normu interpretāciju. Uzņēmums uzskata, ka kuģa būvi tauvas joslā atļauj Zvejniecības likums. Savukārt VVD uzskata, ka konstrukciju izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā aizliedz Aizsargjoslu likums.
Tiesas ieskatā, bija būtiski noskaidrot, vai būvniecības stadijā esošs kuģis ir uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkta izpratnē. Šis punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām.
Tiesas ieskatā, apvienojot šos jēdzienus vienā apakšpunktā, likumdevējs ir vēlējies norādīt uz to, ka šie jēdzieni apzīmē līdzīgas lietas. Nav pamata secinājumam, ka ar jēdzienu “konstrukcija” šajā normā būtu domāts arī būvniecības stadijā esošs kuģis, secinājusi tiesa. Līdz ar to, spriedumā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka kuģis būvniecības stadijā nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē.
Savukārt Zvejniecības likuma 9.panta devītās daļas 2.punkts paredz, ka tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts.
Ņemot vērā spriedumā izdarītos secinājumus, tiesa atzina, ka nav pierādīts pamats uzņēmuma saukšanai pie administratīvās atbildības par konstrukcijas izvietošanu vietā, kur to nepieļauj normatīvo aktu prasības. Līdz ar to nav atzīstams, ka uzņēmums būtu pārkāpis vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā noteiktās prasības un aprobežojumus.
Spriedumu šajā lietā tiesa pieņēmusi 2013.gada 6.februārī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/34209EA2-F9CE-4CA3-A1AF-D0E6697CA29C/
Bijušais vides ministrs: “Kuģu” būvēšana kāpās nedrīkst notikt
Rīga, 19.janv., LETA. Pat ja Pāvilostas novada Sakas pagasta stāvkrastā esošais “kuģis” tik tiešām būtu kuģis, tā būvēšanai jūras krastā jābūt aizliegtai ar likumu, aģentūrai LETA sacīja bijušais vides ministrs un pašreizējais Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (LV-TB/LNNK).
Pēc viņa domām, viens no pašreizējās situācijas risinājumiem varētu būt grozījumu veikšana Zvejniecības likumā. Šī likuma devītā panta astotajā daļā minēts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. “Izrādās, ka kuģu būve nav piesārņojoša darbība, kam vajadzētu būt iekļautai C kategorijas piesārņošanā,” sacīja Cilinskis.
Bijušais vides ministrs arī piebilda, piejūras teritoriju apbūves problēmjautājumus kopumā varētu palīdzēt risināt arī izmaiņas citos normatīvajos aktos, paredzot vienkāršāku nelikumīgo būvju nojaukšanas kārtību.
Tāpat viņš uzsvēra, ka, pēc viņa domām, Sakas pagasta stāvkrastā uzbūvētais objekts viennozīmīgi nav kuģis. “Redzot uzbūvēto, jebkuram loģiski domājušam cilvēkam rodas lielas šaubas, ka tas ir kuģis,” piebilda Cilinskis
“Katrā gadījumā, būve tur nepaliks. Esam apspriedušies ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Romānu Naudiņu (VL-TB/LNNK). Iespējams, ka tieslietu jomas speciālisti varētu atrast arī citu risinājumu, bet ir skaidrs, ka situācijai strauji jāmainās,” norādīja Cilinskis.
Bijušais vides ministrs uzskata, ka Valsts vides dienestam (VVD) un pašvaldībai šādā gadījumā nepieciešams vērsties tiesā pret nelikumīgu būvniecību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone aģentūrai LETA norādīja, ka ministrija ir pieprasījusi Pāvilostas pašvaldības skaidrojumus par radušos situāciju, kā arī jautās VVD viedokli šajā jautājumā. Pēc informācijas saņemšanas ministrija izdarīs tālākus secinājumus, tajā skaitā arī par amatpersonu darbību vai bezdarbību, kura novedusi pie šāda iznākuma.
“Pašvaldības funkcija ir nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu,” sacīja Jansone.
Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, ziņo laikraksts “Kursas laiks”. Cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis, rakstīja laikraksts.
Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.
Kā apstiprināja Administratīvajā rajona tiesā, 2013.gada 6.februārī tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA “Alco” bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā “Oļi” Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi “metāla režģu un pontonu konstrukciju”. Konstrukcijas augstums esot bijis aptuveni 1,7-2,1 metri, platums – aptuveni 15 metri, bet garums – aptuveni 35 metri. Valsts vides dienests uzskatīja, ka SIA “Alco” ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteikto aizliegumu izvietot Aizsargjoslu likumā noteiktas konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.pantu SIA “Alco” bija sodīta ar naudas sodu.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, degvielas tirgotāja “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.
Lūsiņš savulaik publiski atzinis, ka mēdz neievērot būvniecības noteikumus, lai panāktu ātrāku rezultātu. Talsu novada domes 2010.gada 15.aprīļa sēdē viņš sacījis, ka ir īstenojis daudzas būvniecības ieceres, par kurām jāatbild. “Apzinos, ka pārkāpju likumdošanu, bet ja es to nedarītu, tad viss apstātos,” domes sēdē sacījis uzņēmējs, aizstāvot savu viedokli jautājumā par veikala “Maxima” būvniecību Talsos. “Es atvainojos par to, ka daudzas reizes tā rīkojamies,” teicis Lūsiņš. Kā izriet no domes sēdes protokola, uzņēmēja skatījumā “dažreiz jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu, ignorējot formālo būvniecības likumdošanu”.
SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BDFB7365-0CE3-413E-9596-2581B6321CB1/
Administratīvās rajona tiesas skaidrojums par Pāvilostā uzbūvēto māju, kas nodēvēta par kuģi
2018. gada 18. janvārī medijos ir izskanējusi informācija par to, ka Pāvilostā dažus metrus no jūras ir uzbūvēta māja un tiesā ir pierādīts, ka tas ir kuģis.
Administratīvā rajona tiesa vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka tiesa 2013. gada 6. februārī taisīja spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA “ALCO” bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā “Oļi”, Ulmalē, Sakas pagastā, Pāvilostas novadā, aptuveni 10 m no stāvkrasta malas bija novietojusi metāla režģu un pontonu konstrukciju, kuras augstums ir aptuveni 1,7 m līdz 2,1 m, platums aptuveni 15 m un garums aptuveni 35 m, tādējādi pārkāpjot Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 8. punktā noteikto aizliegumu izvietot Aizsargjoslu likumā noteiktas konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57. pantu SIA “ALCO” bija sodīta ar naudas sodu.
Tiesa, izskatot lietu, konstatēja, ka administratīvā atbildība SIA “ALCO” bija piemērota par kuģa būvniecības stadijā izvietošanu krasta kāpu aizsargjoslā, tomēr tiesa secināja, ka kuģim būvniecības stadijā ir atļauts attiecīgajā vietā atrasties. Līdz ar to tiesa atzina, ka nav pierādīts pamats SIA “ALCO” saukšanai pie administratīvās atbildības par kuģa būvniecības stadijā izvietošanu vietā, kur to nepieļauj normatīvo aktu prasības.
Izskatāmās lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija. Arī Valsts vides dienests gan pārsūdzētajā lēmumā, gan tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā konstrukciju atzina par kuģi būvniecības stadijā. Tāpat minēto apliecināja arī lietā esošie fotoattēli. Lietas izskatīšanas laikā 2013. gadā neviena atbildīgā institūcija ēkas esamību attiecīgajā vietā nebija konstatējusi.
Arī Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā, kas taisīts, izskatot Valsts vides dienesta apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ir secināts, ka SIA “ALCO” rīcībā, novietojot būvniecības stadijā esošu kuģi tauvas joslā, nav saskatāms administratīva rakstura pārkāpums. Tāpat lietā tika secināts, ka SIA “ALCO” konkrēto kuģi ir reģistrējusi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas kuģu reģistrā”.
Savukārt konstatējot, ka pēc Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas sprieduma spēkā stāšanās situācija ir mainījusies un kuģa būves vietā notiek dzīvojamās ēkas celtniecība, atbildīgajām institūcijām, tai skaitā Pāvilostas novada pašvaldībai un Valsts vides dienestam, uz to bija jāreaģē.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/B9162FB5-A204-47C4-A4C0-05D0A9A2CAE8/
Interpretācija par kuģi
Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, šodien ziņo laikraksts “Kursas laiks”. Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā. Tā nav māja, tas ir kuģis – tieši šādu atbildi laikraksts “Kursas Laiks” saņēmis par atpūtas namu Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā netālu no Ulmales. Vides pārvaldes iebildumi par to, ka kuģim jālīdzinās kuģim, ka tam jābūt nolaižamam ūdenī un tamlīdzīgi, nav ņemti vērā. Noteicošie bijuši dokumenti, ka tas ir peldlīdzeklis un tādēļ var tikt novietots netālu no jūras. Notikušais izbrīnījis daudzus tvitera lietotājus.
Ierēdne Aiga Aizpuriete atsaucas iegrimusi filozofiskās pārdomās.
AigaAizpurieteBalode
@aiga_balode
Un jūs neticējāt, kad Nīče teica, ka nav faktu ir tikai interpretācijas. 🙂 diena.lv/raksts/latvija…
Thu Jan 18 11:33:56 +0000 2018
Arī Jānis Goldbergs pievērsies faktu interpretācijai.
Jānis Goldbergs
@GoldbergsJ
Mums katru dienu saka, ka melns ir balts, sliktais ir labs, etc. Te ir praktisks piemērs. Tā nav māja, tas ir kuģis! rekurzeme.lv/134550 via @rekurzeme
Thu Jan 18 09:23:54 +0000 2018
Valdis Ābols interesējas par notikušā apstākļiem.
AbolsValdis
@AbolsValdis
@GoldbergsJ @rekurzeme Jautājums, vai Lv Jūras administrācija ir reģistrējusi šo māju kā kuģi: lja.lv/contacts? Ja jā, tad attēlā es redzu vairākus pārkāpumus – nav glābšanas vestes, glābšanas riņķi, droši reliņi. Ko par šo saka @Sat_Min?
Thu Jan 18 12:25:24 +0000 2018
AbolsValdis
@AbolsValdis
@GoldbergsJ @rekurzeme @Sat_Min Lai tiesa atzītu to par kuģi, tam bija jābūt reģistrētam, bet, lai izietu reģistrāciju, bija jāizpildās zināmām prasībām “kuģa būvniecībā”. Temīda varbūt tiešām ir akla (pieņēma dokumentus), un varbūt āža kāja jameklē citur.
Thu Jan 18 12:58:32 +0000 2018
“Latvijas dzelzceļa” iekšējās komunikācijas daļas vadītājs Toms Kalnītis pamanījis nama īpašnieka risinājumu.
Toms Kalnītis
@TomsKalnitis
Pa skaisto. Gribi māju jūras krastā. Nodēvē to par kuģi 🙂 m.rekurzeme.lv/vietejas-zinas…
Thu Jan 18 09:54:20 +0000 2018
Tikmēr Jānis Butāns uztraucas, vai šādam piemēram nesekos citi namīpašnieki.
Janis Butans
@JanisButans
Ka tik pēc šada gadījuma kuģi nesāk vairoties kā sēnes!
db.lv/zinas/juras-kr…
Thu Jan 18 11:22:22 +0000 2018
Tvitera lietotājam Patrikam jau radusies kāda līdzīga ideja.
Patr3ks
@Pr0tekt0rs
@valtersb Jāpietauvo būs kaut kur Purčikā kāds kuģis!
Thu Jan 18 11:15:54 +0000 2018
Juristu Jāni Veidi pārsteidz tiesas atzinums.
Janis Veide
@Janis_Veide
Tiesu sistēmā viss mums ir kārtībā: “Jūras krastā uzbūvē māju un tiesā pierāda, ka tas ir kuģis” m.db.lv/zinas/juras-kr… Grūti kaut ko pat pateikt pēc šāda brīnuma!
Thu Jan 18 11:48:25 +0000 2018
Mākslinieks Jānis Tančers izdara secinājumus par valsts tiesas sistēmu.
Jānis Tančers
@JeteBurkanciema
Ja šī māja jūras krastā ir kuģis, tad tiesa, kas to apliecina, ir māja uz vistas kājas.#tieslietas https://t.co/o7x7iOKk27
Thu Jan 18 11:45:03 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/71553f97-d40a-4a02-88c6-461ee16ce7a2
