Ministrs: Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību
Rīga, 28.dec., LETA. Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).
Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.
Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.
Plānots, ka depozīta sistēmas operators darbosies uz bezpeļņas principa pamata un peļņu reinvestēs.
Gerhards norādīja, ka depozīta sistēmas darbībā ieņēmumi plānoti no dzērienu ražotāju un tirgotāju dalības maksas, no nepieprasītā un neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu un no peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas.
Savukārt izdevumus radīs atlīdzības izmaksāšana tirgotājiem, izmaksas par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu pārstrādei, loģistikas pakalpojumi un pieņemšanas mašīnu izmantošana.
Politiķis norādīja, ka ziņojums par sistēmas ieviešanu izstrādāts, galvenokārt pamatojoties uz Igaunijas un Lietuvas pieredzi. Igaunijā sistēma tika ieviesta 2005.gadā un tās ieviešana izmaksāja 15 miljonus eiro, bet Lietuvā – 2016.gadā un izmaksas sistēmas ieviešanai bija 30 miljoni eiro.
“Depozīta sistēmas darbība tiek nodrošināta no ražotāju un tirgotāju organizāciju līdzekļiem un tam netiek izmantota nodokļu maksātāju nauda,” norādīja ministrs un uzsvēra, ka tas nozīmē, ka valsts savu finansējumu tās izveidē nesniegs.
Ministrs pauda, ka, balstoties uz kaimiņvalstu pieredzi, galvenie ieguvumi sistēmas ieviešanai būs – atkritumu šķirošanas veicināšana mājsaimniecībās, depozīta sistēma nodrošina lielāku caurspīdīgumu salīdzinājumā ar ražotāju atbildības sistēmām un papildinās valstī esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kā arī aptuveni 90% no izlietotā dzērienu iepakojuma tiks nodoti atpakaļ pārstrādei.
“Tāpat šādas sistēmas ieviešana ir piemērota teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas raksturīgi Latvijai,” sacīja Gerhards.
Plānots, ka šādā veidā tiktu pārstrādāti aptuveni 10% līdz 15% no kopējā atkritumu daudzuma.
Ministrs norādīja, ka informatīvo ziņojumu par sistēmas ieviešanu Saeimai iesniedzis šodien. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.
“Tāpat strādāsim pie tā, lai līdz 2018.gada 3.ceturksnim valdība apstiprina Ministru kabineta noteikumus par depozīta sistēmas piemērošanu, līdz 2019.gada 1.ceturksnim tiek izstrādāta nacionālā depozīta sistēmas operatora izveide, bet no 2020.gada 1.janvāra – Latvijā sāk pilnvērtīgi darboties izstrādātā depozīta sistēma,” sacīja ministrs.
Kā ziņots, pamatojoties uz 10 594 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, Saeima VARAM uzticēja veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un sagatavot ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī cita veida iepakojumu depozītu sistēmas izveides principus.
Šā gada jūlijā VARAM pārstāvji apmeklēja Igauniju un Lietuvu, lai iepazītos ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pieredzi šajās kaimiņvalstīs, kā arī apmeklēja abu valstu depozīta sistēmu organizācijas.
VIDEO: https://youtu.be/lJ3XWgCBsog
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3ACF86B7-67EA-43D2-ABAD-BBB67BA04A03/
Zaudē Eiropas Savienības līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai
Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% – 12% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
“VARAM šobrīd aktīvi plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta. Mums nav skaidra VARAM argumentācija par kraso viedokļa maiņu. Šobrīd, kad ES naudu nav iespējams piesaistīt, depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas būs daudz lielākas un gulsies uz uzņēmēju pleciem,” atzīst Latvijas Alus darītāju asociācijas (LADA) vadītāja Ināra Šure. Jāatzīmē, ka depozīta sistēmas ietvaros vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau šobrīd ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.
Kā liecina Lietuvas pieredze, depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem. Turklāt pēc depozīta sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildus jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildus ir jāmaksā vismaz 15 centi.
“Depozīta sistēmas ieviešana nav viennozīmīgi vērtējama, jo vairākās Eiropas valstīs tā darbojas ar zaudējumiem un no tās atsakās, jo izmaksas attiecībā pret savākto iepakojumu daudzumu ir milzīgas. Viena no valstīm, kas pavisam nesen pieņēma lēmumu atteikties no šīs sistēmas, ir Dānija. Šobrīd būtu lietderīgi nesteigties ar depozīta sistēmas ieviešanu, bet pāris gadus izvērtēt Lietuvas pieredzi un tikai pēc tam pieņemt lēmumu,” saka I.Šure.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/9714BE2F-C346-4FA0-944E-84B4633D262A/
Alus darītāji: Nav skaidra VARAM viedokļa maiņa par depozīta sistēmas ieviešanu
Rīga, 28.dec., LETA. Alus darītājiem nav skaidrs, kādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) krasi mainījusi viedokli par iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Alus darītāju asociācijas (LADA) vadītāja Ināra Šure.
Viņa norādīja, ka VARAM patlaban plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta.
LADA pārstāvis Oskars Fīrmanis norādīja, ka uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 miljonus eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% līdz 12% no kopējā atkritumu daudzuma. “Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu,” norāda pārstāvis.
Tāpat Fīrmanis norāda, ka depozīta sistēmā vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau patlaban ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.
Šure uzsvēra, ka depozīta sistēma Lietuvā strādā ar aptuveni divu miljonu eiro lieliem zaudējumiem un pēc sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis.
“Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildus jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildus ir jāmaksā vismaz 15 centi,” sacīja Šure.
Tāpat viņa uzskata, ka depozīta sistēmas ieviešana nav viennozīmīgi vērtējama, jo vairākās Eiropas valstīs tā darbojas ar zaudējumiem un no tās atsakoties, jo izmaksas attiecībā pret savākto iepakojumu daudzumu ir milzīgas.
“Viena no valstīm, kas pavisam nesen pieņēma lēmumu atteikties no šīs sistēmas, ir Dānija. Šobrīd būtu lietderīgi nesteigties ar depozīta sistēmas ieviešanu, bet pāris gadus izvērtēt Lietuvas pieredzi un tikai pēc tam pieņemt lēmumu,” norāda LADA pārstāve.
Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) šodien Saeimai iesniedzis informatīvo ziņojumu par sistēmas iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.
Plānots, ka maksa par vienu iepakojuma vienību būs 10 centi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/63CD5A1D-796C-4234-BD78-616116CC9EA9/
Atkritumu apsaimniekotāji: Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš ir optimistisks
Rīga, 29.dec., LETA. Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš, paredzot tās darbības sākšanu 2020.gada 1.janvārī, ir optimistisks, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) vadītājs Jānis Vilgerts.
Viņš norādīja, ka asociācijai vēl nav izdevies pilnībā iepazīties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu par sistēmas ieviešanu, kas ceturtdien, 28.decembrī, iesniegts Saeimā. Vienlaikus LASUA izbrīnīja fakts, ka ir jau zināms, kādas asociācijas vēlas sistēmu ieviest. Vilgerts uzsvēra, ka LASUA arī ir ieinteresēta līdzdarboties sistēmas ieviešanas procesā, jo asociācijai ir svarīgi sadarboties ar VARAM jomā, kurā tās pārstāvētie uzņēmumi ieguldījuši būtiskas investīcijas, kā arī nodrošināt, ka no sistēmas ieviešanas ieguvēji būtu visi un projekts nebūtu atsevišķu interešu vadīts. “Esam gatavi sadarboties,” pauda LASUA vadītājs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka ir svarīgi atgādināt, ka depozīta sistēmas ieviešana cilvēkiem par pudeļu nodošanu izmaksās vairāk nekā par to tiks saņemts atpakaļ. Pēc Vilgerta teiktā, pašlaik galvenais fokuss ir uz to, ka par depozīta sistēmā nodoto pudeles iepakojumu atpakaļ tiks saņemti 10 centi. Tomēr viņa ieskatā ir nozīmīgi arī uzsvērt, ka pudeles, kuras sistēmā varēs nodot, kļūs par 12 centiem dārgākas, savukārt tās, kuras sistēmā nevarēs nodot, būs par 12 centiem lētākas.
Vaicāts, kā vērtējams VARAM mērķis ieviest iepakojumu depozīta sistēmu Latvijā līdz 2020.gada sākumam, LASUA vadītājs sacīja, ka termiņš ir optimistisks, kuru iespējams sasniegt tikai tad, ja starp ieinteresētajām pusēm valda vienprātība un tās darbojas vienā virzienā. Tāpat viņš uzsvēra, ka, ja Saeima lemj par labu sistēmas ieviešanai, piemēram, 2018.gada oktobrī un nosaka, kas būs tās operators, tad, lai sistēmu ieviestu, parasti nepieciešami 15 līdz 18 mēneši. “Protams, termiņu var saīsināt, ja sistēmai kāds ir labi sagatavojies un ir veikti pienācīgi priekšdarbi, bet par to mums informācijas nav,” teica Vilgerts, piebilstot, ka sistēmu iespējams ieviest, ja nav nekādu šķēršļu un pretestības, tomēr, lai par to spriestu, būtu nepieciešams aplūkot sistēmas ieviešanas ekonomisko analīzi.
Taujāts, kā iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana varētu ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas jomu Latvijā, LASUA vadītājs sacīja, ka atkritumu apjoms, kas ies caur depozīta sistēmas automātiem, pēc asociācijas aplēsēm veido 1,5% līdz 2% no kopējā atkritumu apjoma, līdz ar to sistēmas ieviešana no atkritumu apsaimniekošanas perspektīvas nav ļoti nozīmīgs pasākums. Viņš skaidroja, ka iedzīvotājiem tas sniegs ekonomisku gandarījumu par to, ka viņi izturas atbildīgi pret vides aizsardzību. Tomēr vērtējot sistēmas ieviešanu pēc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interesēm, PET pudeles un metāla bundžas ir vērtīgākā šķirojamo atkritumu daļa, un, līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu, daļa minēto materiālu plūsmas pazudīs no šķirošanas līnijām, kas, savukārt, nozīmē, ka tarifi par pārējiem šķirojamajiem atkritumiem pieaugs. “Tā ir normāla ekonomiskā attīstība,” sacīja Vilgerts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) ceturtdien, 28.decembrī, žurnālistiem pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.
Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.
Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.
Plānots, ka depozīta sistēmas operators darbosies uz bezpeļņas principa pamata un peļņu reinvestēs.
Gerhards norādīja, ka depozīta sistēmas darbībā ieņēmumi plānoti no dzērienu ražotāju un tirgotāju dalības maksas, no nepieprasītā un neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu un no peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas.
Savukārt izdevumus radīs atlīdzības izmaksāšana tirgotājiem, izmaksas par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu pārstrādei, loģistikas pakalpojumi un pieņemšanas mašīnu izmantošana.
Plānots, ka šādā veidā tiktu pārstrādāti aptuveni 10% līdz 15% no kopējā atkritumu daudzuma.
Ministrs norādīja, ka informatīvo ziņojumu par sistēmas ieviešanu Saeimai iesniedzis ceturtdien. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.
“Tāpat strādāsim pie tā, lai līdz 2018.gada 3.ceturksnim valdība apstiprina Ministru kabineta noteikumus par depozīta sistēmas piemērošanu, līdz 2019.gada 1.ceturksnim tiek izstrādāta nacionālā depozīta sistēmas operatora izveide, bet no 2020.gada 1.janvāra – Latvijā sāk pilnvērtīgi darboties izstrādātā depozīta sistēma,” sacīja ministrs.
Kā ziņots, pamatojoties uz 10 594 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, Saeima VARAM uzticēja veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un sagatavot ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī cita veida iepakojumu depozītu sistēmas izveides principus.
Šā gada jūlijā VARAM pārstāvji apmeklēja Igauniju un Lietuvu, lai iepazītos ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pieredzi šajās kaimiņvalstīs, kā arī apmeklēja abu valstu depozīta sistēmu organizācijas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E622FE56-FCA3-493C-A0A9-11E0B0F5B06A/
Pārtikas ražotāji: Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš nav reāls
Rīga, 29.dec., LETA. Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš, paredzot sākt tās darbību 2020.gada 1.janvārī, nav reāls, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
“Termiņš nav reāls, jo visu likumdošanas aktu sakārtošana aizņem vismaz gadu. Tikai pēc tam operators var rīkoties, bet, iekams lēmums nav līdz galam pieņemts, to nav iespējams darīt,” teica Šure, piebilstot, lai izveidotu operatoru, uzbūvētu jaunu šķirojamo centru, ievestu saspiežamās līnijas un pieņemamos automātus gads ir pārāk īss termiņš.
Tāpat pārtikas ražotāju ieskatā vismaz pāris gadus būtu jāizvērtē Lietuvas pieredze depozīta sistēmas ieviešanā un tikai pēc tam var pieņemt lēmumu par tās ieviešanu Latvijā, pārliecināta Šure. “Lietuvas pieredze rāda, ka operators strādā ar lieliem zaudējumiem un sadārdzinājums patērētājiem ir ļoti, ļoti liels – vienas vienības cena patērētājam pieaugusi tuvu pie pieciem centiem,” sacīja Šure. Viņa piebilda, ka savukārt patērētājam pēc depozīta sistēmas ieviešanas, iegādājoties produktu, papildus būs jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to sanāk, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas patērētajam par vienu iepakojuma vienību papildus ir jāmaksā vismaz 15 centi.
Šure arī norādīja, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 miljonus eiro, lai gan tā attiektos uz procentuāli nelielu atkritumu daudzumu. “Pašlaik ir diezgan nelietderīgi ieviest iepakojuma depozīta sistēmu, jo mēs sasniedzam Eiropas Savienības (ES) uzliktos mērķus šajā kontekstā. Tāpēc rodas jautājums, vai mums vajag vēl papildus dārgu sistēmu. Paralēli tam sadārdzināsies arī pārējie atkritumi iedzīvotājiem, no kuriem tiks izņemta vērtīgā atkritumu daļa,” sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja.
Viņa piebilda, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ pārtikas ražotāji ieņem nogaidošu nostāju attiecībā uz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, jo uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) argumentācija, kāpēc šāda sistēma nepieciešama, ir diezgan vāja. Šure piebilda, ka pirms iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā ir jāizvērtē, vai ieguvumi no tās ir pietiekami, lai kompensēto negatīvos aspektus un vai nevar tādējādi izvirzītos mērķus sasniegt lētākā veidā.
Šure arī atgādināja, ka vairākās Eiropas valstīs depozīta sistēma darbojas ar zaudējumiem, kamdēļ Dānija pavisam nesen izlēma no tās atteikties, jo izmaksas attiecībā pret savākto iepakojumu daudzumu ir milzīgas.
Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) 28.decembrī Saeimai iesniedzis informatīvo ziņojumu par sistēmas iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Plānots, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls. Maksa par vienu iepakojuma vienību būs 10 centi.
Tāpat iecerēts, ka depozīta sistēmas operators darbosies uz bezpeļņas principa pamata un peļņu reinvestēs. Depozīta sistēmas darbībā ieņēmumi plānoti no dzērienu ražotāju un tirgotāju dalības maksas, no nepieprasītā un neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu un no peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas. Savukārt izdevumus radīs atlīdzības izmaksāšana tirgotājiem, izmaksas par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu pārstrādei, loģistikas pakalpojumi un pieņemšanas mašīnu izmantošana. Šādā veidā tiktu pārstrādāti aptuveni 10% līdz 15% no kopējā atkritumu daudzuma.
Kā ziņots, pamatojoties uz 10 594 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, Saeima VARAM uzticēja veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un sagatavot ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī cita veida iepakojumu depozītu sistēmas izveides principus.
Šā gada jūlijā VARAM pārstāvji apmeklēja Igauniju un Lietuvu, lai iepazītos ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pieredzi šajās kaimiņvalstīs, kā arī apmeklēja abu valstu depozīta sistēmu organizācijas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B8F99C50-70C8-4E29-B1B0-2FC83B5776E2/
Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību
Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK). Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls. Plānots, ka depozīta sistēmas operators darbosies uz bezpeļņas principa pamata un peļņu reinvestēs. Politiķis norādīja, ka ziņojums par sistēmas ieviešanu izstrādāts, galvenokārt pamatojoties uz Igaunijas un Lietuvas pieredzi.
Uzņēmuma “Maplant” projektu vadītājs Dainis Kreilis gaida depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.
Dainis Kreilis
@dkreilis
@VARAM_Latvija @KasparsGerhards gaidām jau no 2002.
Thu Dec 28 10:26:27 +0000 2017
Žurnālists Edgars Kupčs spriež par iedzīvotāju informētību, kas saistītas ar pārmaiņām.
Edgars Kupčs
@edgarskupcs
Viss šajā domā ir feini. Tikai man ir aizdomas, ka liela daļa sabiedrības un arī iniciatīvas parakstītāju nav dadomājušies, ka depozītā viņi vispirms samaksā [piem., 10 centus], ko pēc tam paši var atgūt. Bez uzvārīšanās. https://t.co/2lk98BglEo
Thu Dec 28 12:29:02 +0000 2017
Tvitera lietotāja Kristīne norāda uz savu motivāciju, lai izmantotu depozīta sistēmu.
Kristīne Z.
@KristZii
@edgarskupcs Pelnīt jau nesanāk ar to. Bet 10 centi ir pietiekami liela summa, lai es būtu motivēta nogādāt to pudeli vai skārdeni šķirošanai paredzētā punktā nevis izmest parastā gružkastē ar sadzīves atkritumiem. Ja nenodod depozītā, pats vainīgs.
Thu Dec 28 12:46:01 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/ec6e8f5c-8e30-413c-80d1-46a203a478f7
