Krīzes vadības padome lemj par ārkārtējās situācijas izsludināšanu meža nozarē
Rīga, 27.dec., LETA. Premjera pienākumu izpildītājs, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) rīt, 28.decembrī, sasaucis krīzes vadības padomes sēdi par ārkārtējās situācijas izsludināšanu meža nozarē saistībā ar rudens lietavu un plūdu izraisītajām sekām, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Sēde notiks plkst.10.30 Ministru kabinetā, Brīvības bulvārī 36.
Sēdē paredzēts izskatīt informāciju par Latvijas Mežizstrādātāju savienības un Latvijas Meža īpašnieku biedrības lūgumu Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē, kas saistīts ar slapjā laika ietekmi uz meža nozari. Uz sēdi uzaicināti pārstāvji no Latvijas Mežizstrādātāju savienības, Latvijas Meža īpašnieku biedrības un AS “Latvijas valsts meži”.
Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis aģentūrai LETA norādīja, ka laika apstākļu dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Tāpat kavētas mežizstrādes uzņēmumu iespējas savlaicīgi segt banku izsniegto līzinga vai kredīta maksājumus. “Laika apstākļi varētu būt par pamatu, lai varētu izsludināt “force majeure” situāciju meža nozarē un mums netiktu piemēroti sodi,” sacīja Cunskis, piebilstot, ka nozare nepieprasa kompensācijas no valsts.
Cunskis paskaidroja, ka laika apstākļu dēļ meža ceļi ir neizbraucami, mežistrāde ir būtiski apgrūtināta, sevišķi vietās, kur ir grants ceļi. “Grants ceļi tiek slēgti un faktiski tie nav izbraucami, jo ir galīgi “šķidri”. Daļa ceļu Kurzemē ir zem ūdens, līdz ar to situācija ir drūma, bet īstena ziema ar salu kā nav, tā nav,” teica Cunskis.
Viņš paskaidroja, ka kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas lauksaimniecības sektorā laika apstākļu izraisītās negatīvās sekas nav mazinājušās. “Zemei ir limits, cik tā var uzsūkt ūdeni. Ja ūdens visu laiku nāk klāt, tam nav kur palikt – upēs ceļas ūdens līmenis, ūdens krātuves ir pilnas, lauki un meži applūst. Tik slikti kā šogad vēl nav bijis. Ja parasti rudenī mežistrādes darbi ir apgrūtināti, šogad tie ir super apgrūtināti,” skaidroja Cunskis, piebilstot, ka iepriekš minēto apstākļu dēļ palielinās ar mežizstrādes izmaksas, tehnika tiek lauzta un nākas ieguldīt līdzekļus tās remontā. Samazinās arī mežistrādes apjomi un darba ražīgums.
Jau ziņots, ka krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.
Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šonedēļ atrodas atvaļinājumā un viņa pienākumus līdz nedēļas beigām pilda Dūklavs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B8CDA7C5-3121-4A18-9995-26DFF5E53A41/
Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija neredz nepieciešamību ārkārtas situāciju izsludināt visā meža nozarē
Rīga, 27.dec., LETA. Ārkārtas situācija nebūtu jāizsludina visā meža nozarē, aģentūrai LETA, komentējot Latvijas Mežizstrādātāju savienības un Latvijas Meža īpašnieku biedrības lūgumu Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē, sacīja Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.
“Mēs neesam gluži par visaptverošas ārkārtas situācijas izsludināšanu meža nozarē. Protams, metroloģiskie apstākļi ir atstājuši diezgan smagas sekas, bet nav tā, ka viss būtu pilnībā apstājies. “Latvijas Valsts mežiem” (LVM), kas ir veikuši ilgtermiņa investīcijas meža infrastruktūrā, atjaunojuši meliorācijas sistēmas un būvējuši ceļus ieguldītās investīcijas šajā gadījumā atmaksājas – viņu darbība nav tik ļoti apgrūtināta kā privātajā sektorā.
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas pārstāvji baidoties, ka vārdu savienojumus – “ārkārtas situācija” vai “ārkārtas stāvoklis” – sāks izmantot negodīgi. “Ārkārtas situācijas izsludināšana nozīmētu, ka kāds pret kādu var nepildīt līgumsaistības, pamatojot to ar “force majeure” situāciju,” skaidroja Bukonts.
Pēc viņa teiktā, “ārkārtas situācijas” izsludināšana meža nozarē varētu negatīvi ietekmēt pašus mežizstrādātājus, jo arī sadarbības partneriem būtu iespēja atteikties no pakalpojuma līgumiem mežistrādē, bet koksnes pārstrādes uzņēmumiem rastos iespēja nepildīt ar piegādātājiem noslēgtās līgumsaistības.
Bukonts piebilda, ka Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas skatījumā ”ārkārtas situācija” būtu jāizsludina nevis visā meža nozarē, bet konkrētā sektorā, piemēram, mežkopības darbiem – jaunaudžu stādīšanai un kopšanai. Laika apstākļu neesot iespējams mežus kopt, lai gan šo darbu veikšanai saņemts Eiropas Savienības (ES) finansējums. “Ja reiz tāds stāvoklis tiks izsludināts, prasīsim ļoti skaidri norādīt, uz kādu sektoru un kādām teritorijām tas attiecas un ko tas nozīmē,” sacīja asociācijas izpilddirektors.
LETA jau vēstīja, ka premjera pienākumu izpildītājs, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) 28.decembrī sasaucis krīzes vadības padomes sēdi par ārkārtējās situācijas izsludināšanu meža nozarē. Sēdē paredzēts izskatīt informāciju par Latvijas Mežizstrādātāju savienības un Latvijas Meža īpašnieku biedrības lūgumu Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē, kas saistīts ar slapjā laika ietekmi uz meža nozari.
Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis aģentūrai LETA norādīja, ka laika apstākļu dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Tāpat kavētas mežizstrādes uzņēmumu iespējas savlaicīgi segt banku izsniegto līzinga vai kredīta maksājumus. “Laika apstākļi varētu būt par pamatu, lai varētu izsludināt “force majeure” situāciju meža nozarē un mums netiktu piemēroti sodi,” sacīja Cunskis, piebilstot, ka nozare nepieprasa kompensācijas no valsts.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šonedēļ atrodas atvaļinājumā un viņa pienākumus līdz nedēļas beigām pilda Dūklavs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7455E0D1-7CF8-4940-882C-06C2A3937F19/
Plūdu dēļ mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju
Rīga, 28.dec., LETA. Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.
Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.
Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību – neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Krīzes vadības padome saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.
Dūkalvs informēja, ka patlaban Latvijas meži plūdu dēļ izskatās tāpat kā lauki, jo mežus lielās platībās klāj peļķes, mežus ar mežsaimniecības tehniku nav iespējams izbraukt, līdz ar to arī nav iespējams veikt mežsaimniecības darbus. “Kurzemes mežsaimnieki pat apgalvo, ka situācija ar plūdiem mežos ir kritiskāka nekā tā bija ar plūdiem lauksaimniecībā Latgalē,” piebilda zemkopības ministrs.
Dūklavs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm.
Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā “force majeure” apstākli.
“Izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē nepieciešams, jo ir skaidrs, ka nozares pārstāvji var neizpildīt saistības, jo to nebūs iespējams izdarīt fiziski,” atzina zemkopības ministrs un piebilda, ka nozare neprasīs valstij kompensēt plūdu dēļ radušos zaudējumus, kuru apmērs vēl nav aplēsts.
Jau vēstīts, ka slapjā laika dēļ mežizstrādātāji lūdza nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju.
Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka laika apstākļu dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Tāpat kavētas mežizstrādes uzņēmumu iespējas savlaicīgi segt banku izsniegto līzinga vai kredīta maksājumus. “Laika apstākļi varētu būt par pamatu, lai varētu izsludināt “force majeure” situāciju meža nozarē un mums netiktu piemēroti sodi,” sacīja Cunskis, piebilstot, ka nozare nepieprasa kompensācijas no valsts.
Cunskis paskaidroja, ka laika apstākļu dēļ meža ceļi ir neizbraucami, mežistrāde ir būtiski apgrūtināta, sevišķi vietās, kur ir grants ceļi. “Grants ceļi tiek slēgti un faktiski tie nav izbraucami, jo ir galīgi “šķidri”. Daļa ceļu Kurzemē ir zem ūdens, līdz ar to situācija ir drūma, bet īstena ziema ar salu kā nav, tā nav,” teica Cunskis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/99690A40-3FCC-44F9-8542-7A10792D92E7/
Mežsaimnieki: Valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšana mežsaimniecības nozarē palīdzēs risināt problēmas
Rīga, 28.dec., LETA. Valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšana mežsaimniecības nozarē palīdzēs risināt nozares problēmas, šodien pēc Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītās Krīzes vadības padomes sēdes žurnālistiem atzina mežsaimniecības nozares pārstāvji.
Viens no iniciatoriem valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanai mežsaimniecībā, Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis pauda gandarījumu par Krīzes vadības padomes šodien pieņemto lēmumu, jo tādējādi mežsaimnieki tiks atviegloti situācijās, ja radīsies strīdi par neizpildītām saistībām pret kredītiestādēm vai Lauku atbalsta dienestu (LAD) par Eiropas Savienības (ES) finansētu projektu termiņu ievērošanu.
“Patlaban mežistrādes uzņēmumu rīcībā ir moderna tehnika, bet to nevar lietot dabas katastrofas apstākļos. Dubļu jūrā šī tehnika tiek lauzta, nepieciešams tās remonts, darba pašizmaksas ceļas, darba ražīgums krītas, netiek iegūti plānotie ieņēmumi. Situācija piespieda lūgt mežsaimniecībā izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu,” skaidroja Cunskis un piebilda, ka nozares pārstāvji nelūgs valstij kompensēt radušos zaudējumus.
Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāstīja, ka viņa pārstāvētā biedrība vērsusies Krīzes vadības padomē, lai saistībā ar plūdiem mežos risinātu trīs LMĪB problēmjautājumus. Viens no tiem saistīts ar ES līdzfinansētiem projektiem par jaunaudžu kopšanu.
“Jaunaudžu kopšanas projekta ietvaros plūdu dēļ būs grūti ievērot termiņus, tāpēc ceram uz LAD sapratni, ka šogad laikapstākļu dēļ projekta īstenošana kavēsies. Otrs jautājums ir saistīts ar nākamā gada pavasarī plānoto jaunaudžu apsekošanu, lai noskaidrotu postījumu apmēru un cik daudz jaunaudžu gājis bojā. To atjaunošanai būs nepieciešams finansiāls atbalsts,” sacīja Muižnieks.
Savukārt trešais LMĪB jautājums saistīts ar meliorācijas sistēmas atjaunošanu privātajos mežos. “Iepriekš lielākie meliorācijas darbi tika veikti padomju gados, tāpēc tagad ir pienācis laiks izstrādāt vispārēju meliorācijas sistēmas atjaunošanas plānu, kas palīdzētu privātajiem mežsaimniekiem renovēt meliorācijas sistēmas. Cerams, Krīzes vadības padomes šīs dienas lēmums mudinās domāt par šāda plāna izstrādi,” pauda Muižnieks.
Jau ziņots, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.
Krīzes vadības padome saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.
Dūklavs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā “force majeure” apstākli.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8C961777-5C98-4355-AD9D-B3B900FE4EA4/
Latvijas mežizstrādātājiem nav prakses apdrošināties pret dabas apstākļu radītiem riskiem
Rīga, 28.dec., LETA. Mežizstrādes nozarei Latvijā nav prakses apdrošināties pret dabas apstākļu radītiem riskiem biznesā, aģentūrai LETA, komentējot problēmas saistībā ar apgrūtināto mežizstrādi un koksnes izvešanu no meža laika apstākļu dēļ, pastāstīja Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis.
“Var sējumus apdrošināt, var māju apdrošināt, bet mums nav objekta, ko apdrošināt, mums ir bizness un biznesu kā tādu nevar apdrošināt pret riskiem. Tas vai nu sekmējas vai nesekmējas. Neesmu dzirdējis, ka būtu iespēja apdrošināties pret riskiem. Piemēram, ja kāda apstākļa dēļ bizness nesokas un es eju pie apdrošinātāja un viņš man sedz zaudējumus,” sacīja Cunskis, piebilstot, ka iepriekš minētā iemesla dēļ mežizstrādātāji nevar apdrošināties arī pret plūdu un lietavu radītajām sekām.
Pēc Mežizstrādātāju savienības pārstāvja teiktā, nozarē nebūtu iespējams arī izveidot krīzes fondu, jo nav tik daudz brīvu līdzekļu, ko atlicināt fonda radīšanai. “Nav bijuši zelta laiki nozarē, lai mēs varētu uzkrāt naudu. Nauda nāk, bet tā visu laiku ir apritē. Piemēram, kāds uzņēmums ir spējīgs nopirkt jaunu meža tehniku, kas maksā 240 000 eiro un to iegādājas uz kredīta. Līdz ar to šim uzņēmumam visu laiku ir jāpiedalās biznesā, lai viņš pakāpeniski kredītu segtu. Viss ir kustībā, līdz ar to šādu fonda radīšana skan ne sevišķi reāli,” teica Cunskis.
Cunskis vienlaikus atzinīgi izteicās par Krīzes vadības padomes šodien pieņemto lēmumu izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē. “Ja mēs dabas apstākļu dēļ nebūsim spējuši kādam piegādāt pilnā apmērā kokmateriālu, ja saņēmējs sāks kaut kādas pretenzijas pret mums izvirzīt par līgumu nosacījumu neizpildīšanu, šis būs viens no argumentiem, ar ko varēsim pamatot apgrūtinātu piegādi,” teica Cunskis, norādot, ka, neraugoties uz valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanu mežsaimniecības nozarē, uzņēmēji turpinās strādāt un mežizstrādes darbi iespēju robežās neapstāsies.
Viņš piebilda, ka nevar pateikt, cik konkrēti nozares uzņēmumu šajā kontekstā jau ir vērsušies pie bankām, prasot atlikt kredītmaksājumus, jo ikvienam mežsaimniecības uzņēmumam atsevišķi jākārto savas saistības ar bankām un savienībai šādas informācijas nav. Tāpat ikviena uzņēmuma individuālā pārziņā ir arī vēršanās, piemēram, pie Lauku atbalsta dienesta saistībā ar Eiropas Savienības (ES) finansētu projektu termiņu neievērošanu dabas katastrofas dēļ.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā un arī kopumā Baltijas reģionā nepastāv apdrošināšanas iespējas pret dabas apstākļu izraisītiem riskiem, kas kavē mežistrādes darbus vai koksnes izvešanu no meža. “Klasiski ir tā, ka produkts – apdrošināšanas pakalpojums – rodas tur, kur ir kaut mazākais pieprasījums vai pamats tam. Ja pieprasījuma nav, tad jābūt kaut kādam īpašam iemeslam, lai tāds produkts rastos. Pagaidām tādu neesmu manījis,” sacīja Abāšins.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka mežsaimniecības nozares uzņēmēji Latvijā mēdz apdrošināt mežus un mežistrādes tehniku, kā arī mežsaimniecības jomā strādājošos un šajā kontekstā apdrošināšanās aktivitāte esot vidēji augsta. “Ņemot vērā to, ka nozare ļoti spēcīgi strādā ne tikai uz vietējo tirgu, bet arī eksportu, viņi samērā nopietni piedomā pie riska vadības un apdrošināšanas vajadzībām. (..) Šajā ziņā nozari par apdrošināšanas aktivitāti būtu jāuzslavē,” viņš pauda.
Jau ziņots, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.
Krīzes vadības padome saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā “force majeure” apstākli.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AEE1A0C9-4115-4730-AFB4-40679B860579/
LAD līdz šim neviens mežsaimnieks nav lūdzis atvieglojumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi
Rīga, 28.dec., LETA. Līdz šim neviens mežsaimnieks Lauku atbalsta dienestā (LAD) nav vērsies ar lūgumu attiecībā uz atvieglojumiem līgumsaistībā izpildē valsts mēroga dabas katastrofas mežsaimniecības nozarē dēļ, aģentūrai LETA pastāstīja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.
“Līdz šim neviens mežsaimnieks ar šādu lūgumu nav vērsies pie LAD,” sacīja Ilgaža.
Jau ziņots, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome, kura saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.
Zemkopības ministrs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā “force majeure” apstākli.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pastāstīja, ka viņa pārstāvētā biedrība vērsusies Krīzes vadības padomē, lai saistībā ar plūdiem mežos risinātu vairākus LMĪB problēmjautājumus, tostarp saistībā ar ES līdzfinansētiem projektiem par jaunaudžu kopšanu. Pēc viņa sacītā, jaunaudžu kopšanas projekta ietvaros būs grūti ievērot termiņus plūdu dēļ, tāpēc LMĪB cer uz LAD sapratni, ka šogad laikapstākļu dēļ projekta īstenošana kavēsies.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F2D0F33B-A55A-48C0-9F5A-F19EDD804AEC/
Plūdi mežā
Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, ceturtdien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome. Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību – neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu. Dūkalvs informēja, ka patlaban Latvijas meži plūdu dēļ izskatās tāpat kā lauki, jo mežus lielās platībās klāj peļķes, mežus ar mežsaimniecības tehniku nav iespējams izbraukt, līdz ar to arī nav iespējams veikt mežsaimniecības darbus. “Kurzemes mežsaimnieki pat apgalvo, ka situācija ar plūdiem mežos ir kritiskāka nekā tā bija ar plūdiem lauksaimniecībā Latgalē,” piebilda zemkopības ministrs. Tvitera lietotāji meklē risinājumu problēmai un velta kritiku Dūklavam.
Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele pamanījusi Dūklava paziņojumu.
Lelde Eņģele
@udenslaksti
Traģikomēdija – nupat LVM ziņoja par veiksmīgo gadu un ziedoja kārtējos miljonus tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid… tagad jau ārkārtas situācija meža nozarē mk.gov.lv/lv/aktualitate…
Wed Dec 27 15:55:35 +0000 2017
Žurnālists Frederiks Ozols meklē risinājumu problēmai.
Frederiks Ozols
@incaustum
Savādi braukt pa Latvijas ārēm un redzēt ūdens pielietus laukus ar gluži aizlaistiem meliorācijas grāvjiem. Neba tie pilnībā glābtu, kad nokrišņi pārmērīgi, bet labāk būtu gan. Vai tiešām valsts naudu ārkārtas palīdzībā vieglāk saņemt, nekā ievērot Meliorācijas likuma prasības?
Thu Dec 28 07:56:52 +0000 2017
Kādreizējā domnīcas “Providus” direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule cer, ka jautājums tiks risināts.
Dace Akule
@DaceAkule
@incaustum Līdzīgas pārdomas atkal man arī bija vakar. Labticībā ceru, ka kopš vasaras plūdiem speciālisti vismaz ir sapratuši, kur, kad un ar kādiem resursiem pēc iespējas ātrāk sāks grāvju sistēmas atjaunošanu. Prioritāšu un vadības jautājums.
Thu Dec 28 08:26:44 +0000 2017
Frederiks Ozols
@incaustum
@DaceAkule Nav sapratuši. Nupat redzēju divus laukus līdzās vienu otram. Viens applūdis; grāvjos pat ne vairs niedres, bet lieli alkšņi. Tieši līdzās laukam viss kārtībā. Nokrišņi vienādi. Pieļauju,- Meliorācijas likuma izpildi nekontrolē. Nepopulāri. Politiskie reitingi un savējo būšanas.
Thu Dec 28 09:24:33 +0000 2017
Par zemkopības ministra motivāciju šaubās žurnāliste Ingvilda Zālīte.
Ingvilda
@Ingvilda
Tas nozīmē, ka atkal savējiem ļimončikus varēs dalīt? Piedodiet par cinismu… twitter.com/letanewslv/sta…
Thu Dec 28 10:04:15 +0000 2017
Par notikušo izsakās tvitera lietotājs Dāvids Vikmanis.
Dāvids Vikmanis
@vikmanis
Dūklava suņuks kājiņas mežā sabridis.
delfi.lv/bizness/lauksa…
Thu Dec 28 10:50:52 +0000 2017
Tvitera lietotāja Zane un žurnāliste Sandra Veinberga iesaistās diskusijā.
zanE
@veesumS
Dūklavs atkal MP pienākumu izpildītājs?…lēmumu pieņēmējs?…ar konjaciņu vai bez?……
Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju: diena.lv/raksts/latvija…
Thu Dec 28 10:17:18 +0000 2017
Sandra Veinberga
@sandraveinberga
@veesumS Kamēr politiskajā valsts vadībā ir šie dūklavi jeb kolhozu priekšsēdētāji, tikmēr mūsu valsts tiek vadīta kā ferma un ir kā kolhozs
Thu Dec 28 10:23:24 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/30761b5e-2463-47b2-8137-ef1e3e77203c/
