Valdības dāvanas tautai valsts simtgadē

Dzintars Zaļūksnis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nākamgad gaidāmo “naudastrīci” raksturojusi tā: “Nodokļu reforma, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, ir viena no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei.” Ko nu kurš saprot ar dāvanām. Šur tur valdība tiešām ir palaidusi grožus vaļīgāk – piemēram, ar 10 gadu nokavēšanos paaugstinot algas veselības aprūpē nodarbinātajiem vai beidzot atceļot uzņēmuma peļņas priekšnodokli, kas ir viens no nesaprotamākajiem “biedēkļiem” ārvalstu investoriem. Tajā pašā laikā, lai “kompensētu samazinātos nodokļus”, ir strauji pacelts akcīzes nodoklis degvielai, vienā rāvienā izdarot spiedienu uz praktiski visu preču un pakalpojumu cenām.
No 1. janvāra katrs pats saņems un savā ikdienā varēs novērtēt Reiznieces-Ozolas un viņas komandas “dāvanu”. Nav noliedzams, ka, piemēram, minimālo algu saņēmējiem vai medcīnas darbiniekiem tā izrādīsies ar plus zīmi. Pārējiem gan nāksies rēķināt, vai valsts simtgade ir nesusi ieguvumus, vai tieši otrādi – izrāvusi kārtējo robu maciņā un bankas kontā, – vai varbūt mudina sākt uzņēmuma maksātnespējas procesu.
Lai atvieglotu jums rēķināšanu, esam apkopojuši 24 svarīgākās izmaiņas, kas nākamgad sagaida nodokļu maksātājus. Ērtības labad sadalīšu tās trīs grupās: 1) tās, kas vairāk vai mazāk ietekmēs visus; 2) tās, kas attiecas uz fiziskām personām; 3) tās, kas attiecas uz uzņēmumiem.

Visiem

1. Minimālā alga palielināta līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā.
2. No 1. janvāra dārgāka kļūst degviela: koalīcija ir palielinājusi akcīzes nodokli degvielai un degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem.
3. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdz 5% samazināta Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Šo likmi piemēros uz laiku no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
4. Ieviestas obligātās sociālās iemaksas no autoratlīdzības. Autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no autoratlīdzības tās saņēmēja pensijas apdrošināšanai.
5. Saistībā ar akcīzes nodokļa likmju palielināšanu dārgākas kļūst cigaretes un alkoholiskie dzērieni (ieskaitot alu).
6. Darbinieka sociālās iemaksas palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.

Fiziskām personām

7. Pieaudzis maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro; 2019. gadā maksimālo neapliekamo minimumu sola paaugstināt līdz 230 eiro, bet 2020. gadā – līdz 250 eiro.
8. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās atkarībā no ienākuma apmēra, un to pilnībā nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro – 2019. gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020. gadā.
9. Ieviests lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – 2017. gadā tas bija 175 eiro, 2018. gadā – 200 eiro mēnesī. 2019. gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020. gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.
10. Neapliekamais minimums pensijām 2018. gadā ir 250 eiro mēnesī, 2019. gadā būs 270 eiro, 2020. gadā – 300 eiro mēnesī.
11. Veselības apdrošināšanas maksājums tiem, kam tos neveic darba devējs,– 1% no minimālās algas jeb 4,30 eiro mēnesī. 2019. gadā to paredzēts palielināt līdz 3%, 2020. gadā – līdz 5% no minimālās algas.
12. Diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā (1666,67 eiro mēnesī) tā būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro gadā (4583,33 eiro mēnesī) – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro gadā – 31,4%.
13. Kopējais attaisnoto izdevumu apmērs par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem iedzīvotājiem ierobežots līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, turklāt ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma.
14. No privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits var būt līdz 10% no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā.
15. IIN likme patentmaksām ir no 50 līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. Samazināto patentmaksu no 1. janvāra var maksāt arī pirmās un otrās grupas invalīdi.
16. Fiziskās personas saņemtās dividendes netiek apliktas ar IIN.
17. Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ieviests pienākums reizi gadā VID sniegt informāciju par klientiem fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro.

Uzņēmumiem

18. No 1. janvāra atcelts uzņēmuma peļņas priekšnodoklis.
19. Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.
20. Aprēķinātās dividendes ar nodokļiem tiek apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi.
21. Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem saglabāta vienota nodokļa likme 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālais apgrozījums tiek samazināts no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā; mikrouzņēmuma darbinieks no 2019. gada 1. janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
22. No līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā samazināts apgrozījuma slieksnis, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam.
23. No līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis.
24. Reversais PVN tiek piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm.

Nodokļu reformas rezultātā ieguvumus izjutīšot gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji, sola Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) meita Reizniece-Ozola, un es ieteiktu šos viņas vārdus iegaumēt un atcerēties rudenī, kad pienāks laiks doties balsot par 13. Saeimas sarakstiem.
Mazinot darbaspēka izmaksas zemu atalgotiem darba ņēmējiem, tikšot mazināta ienākumu nevienlīdzība. Attiecīgi lielākas algas celšot dzīves kvalitāti daudziem iedzīvotājiem visā Latvijā, apgalvo finanšu ministre. Pārbaudiet to, balstoties savā pieredzē nevis klausoties un lasot, kā klājies citiem. Vērtēt pēc sevis – tas ir vienīgais saprātīgais kritērijs, izvēloties par kādu partijas sarakstu balsot.
Visbeidzot, atcerēsimies solījumu, kas ir pārlaicīgs un attiecas uz visu koalīciju: nodokļu reformas apstiprināšana nodrošināšot to, ka nodokļu sistēma būs “prognozējama” vismaz līdz 2021. gadam. Prognozējama, protams, nav tas pats, kas nemainīga. Tomēr sabiedrībai ir tiesības izlikties, ka tā sagaida: turpmākajos trīs gados politiķi nodokļus liks mierā. Pie tā arī paliksim.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/valdibas-davanas-tautai-valsts-simtgade