Katalonijas parlamenta vēlēšanās absolūtu vairākumu iegūst separātisti
Barselona, 22.dec., LETA–AFP/AP. Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, paziņoja vēlēšanu komisija pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas.
Trīs Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas – “Vienoti par Kataloniju” (“Junts per Catalunya”, “JuntsxCat”), “Katalonijas Kreisie republikāņi” (ERC) un “Tautas vienotības kandidatūra” (CUP) – kopā ir ieguvušas 70 no 135 deputātu mandātiem, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.
Spānijas atceltā Katalonijas valdības vadītāja Karlesa Pudždemona vadītais politiskais bloks “JuntsxCat” ieguvis 34 mandātus, ka ir vairāk par analītiķu prognozēto. Kreisā partija ERC ieguvusi 32 mandātus, bet antikapitālistu partija CUP – četrus mandātus.
Pirmajā vietā pēc saņemto balsu skaita tomēr ir pret reģiona neatkarību noskaņota jauna unionistu partija “Pilsoņi” (“Ciudadanos”), kas ieguvusi 36 deputātu mandātus, tāpēc vēl nav zināms, kam tiks piešķirtas tiesības veidot jauno Katalonijas valdību.
Spānijas premjera Marjano Rahoja konservatīvā unionistu Tautas partija (PP) ieguvusi tikai trīs mandātus.
Vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta, pārsniedzot 80%.
Vēlēšanas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz iepriekšējā Katalonijas parlamenta sasaukuma balsojumu par neatkarības pasludināšanu.
Lai gan vēl nav droši zināms, vai separātistu partijas spēs vienoties par jaunas Katalonijas valdības izveidošanu, vēlēšanu rezultāts ir uzskatāms par triecienu Spānijas premjera Marjano Rahoja valdībai, kas bija izsludinājusi šīs vēlēšanas.
Pēdējo četrdesmit gadu lielākā Spānijas politiskā krīze sākās, kad Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Pudždemons un četri viņa kabineta locekļi tūlīt pēc Katalonijas neatkarības pasludināšanas devās uz Beļģiju, nepakļaujoties aicinājumam ierasties Spānijas tiesā, lai liecinātu par viņiem izvirzītajām apsūdzībām dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā.
“Spānijas valsts ir sakauta,” Pudždemons paziņoja reportieriem savas trimdas vietā Briselē, komentējot vēlēšanu rezultātus. “Rahojs un viņa sabiedrotie ir zaudējuši.”
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C9D6F-FC9D-2B13-21AF-FF748170C8AA/
Pudždemons prasa ES uzklausīt katalāņu separātistus
Brisele, 22.dec., LETA–AFP. Bijušais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons piektdien pieprasīja Eiropas Savienībai (ES) uzklausīt viņa pozīciju pēc Katalonijā ceturtdien notikušajām vēlēšanām, kurās separātistiem izdevās saglabāt nelielu vairākumu.
“Es tikai prasu, lai Eiropas Komisija vai citas Eiropas institūcijas uzklausa, uzklausa katalāņus, ne tikai Spānijas valsti,” Pudždemons paziņoja reportieriem Briselē, kur viņš ieradās pēc Katalonijas neatkarības referenduma. Spānijā viņam izvirzītas apsūdzības dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā.
Eiropas Komisija līdz šim atbalstījusi Spānijas premjerministra Marjano Rahoja pozīciju Katalonijas jautājumā.
“Tai ir tiesības uzturēt Spānijas pozīciju, bet es domāju, ka ir nepieciešams uzklausīt visas šajā konfliktā iesaistītās puses. Es domāju, ka katalāņiem ir tiesības, lai Eiropas Komisija tos uzklausa,” piebilda Pudždemons.
Pudždemons jau paudis gatavību ārpus Spānijas tikties ar Rahoju.
Jau vēstīts, ka Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ieguvuši absolūto vairākumu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu zaudējuši divus mandātus, izcīnot tikai 70 no 135 deputātu vietām.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/F932C0CB-349B-4FD7-A983-0643248858E4/
Pudždemons piedāvā Rahojam tikties ārpus Spānijas
Brisele/Madride, 22.dec., LETA–AFP. Bijušais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons piektdien piedāvājis ārpus Spānijas tikties ar Spānijas premjerministru Marjano Rahoju, lai runātu par Katalonijas politisko krīzi.
Pudždemons to paziņoja reportieriem Briselē, kur viņš ieradās pēc Katalonijas neatkarības referenduma. Spānijā viņam izvirzītas apsūdzības dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā.
“Esmu gatavs tikties ar Rahoja kungu Briselē vai jebkurā citā vietā Eiropas Savienībā, kamēr vien tas acīmredzamu iemeslu dēļ nav Spānijas valstī,” viņš pavēstīja.
Rahojs šo piedāvājumu noraidījis, uzstājot, ka viņam jātiekas ar vēlēšanās visvairāk balsu saņēmušās centriski liberālās partijas “Ciudadanos” (“Pilsoņi”) līderi Inesi Arrimandasu.
“Man vajadzētu tikties ar to cilvēku, kas uzvarēja vēlēšanās, un tā ir Arrimandasas kundze,” paziņoja Rahojs, atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespējamu tikšanos ar Pudždemonu.
“Ciudadanos” jaunajā parlamenta sasaukumā izcīnīja vislielāko pārstāvniecību – 36 mandātus no 135. Šī partija atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā.
Jau vēstīts, ka Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu zaudējuši divus mandātus, izcīnot tikai 70 no 135 deputātu vietām.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/D7FC8510-B3E2-4E05-8203-401C24F6FFE9/
Rinkēvičs: Arī pēc vēlēšanām Katalonijas jautājums jārisina Spānijas likumu un dialoga ceļā
Rīga, 22.dec., LETA. Arī pēc Katalonijas reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kurās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, Latvijas pozīcija paliek nemainīga – Katalonijas jautājums ir jārisina Spānijas likumu ietvaros, veidojot savstarpēju dialogu, šorīt telekanālā LNT uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ministrs atzina, ka vēlēšanu rezultāts nepadara dzīvi vieglāku Spānijas valdībai, tomēr ar secinājumiem vēl neesot jāsteidzas – lai arī pārsvars ir katalāņu neatkarību aizstāvošajām partijām, vēl ir jāizveido strādājoša valdība.
Kā ziņots, Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, paziņoja vēlēšanu komisija pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas.
Trīs Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas – “Vienoti par Kataloniju” (“Junts per Catalunya”, “JuntsxCat”), “Katalonijas Kreisie republikāņi” (ERC) un “Tautas vienotības kandidatūra” (CUP) – kopā ir ieguvušas 70 no 135 deputātu mandātiem, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.
Spānijas atceltā Katalonijas valdības vadītāja Karlesa Pudždemona vadītais politiskais bloks “JuntsxCat” ieguvis 34 mandātus, ka ir vairāk par analītiķu prognozēto. Kreisā partija ERC ieguvusi 32 mandātus, bet antikapitālistu partija CUP – četrus mandātus.
Pirmajā vietā pēc saņemto balsu skaita tomēr ir pret reģiona neatkarību noskaņota jauna unionistu partija “Pilsoņi” (“Ciudadanos”), kas ieguvusi 36 deputātu mandātus, tāpēc vēl nav zināms, kam tiks piešķirtas tiesības veidot jauno Katalonijas valdību.
Spānijas premjera Marjano Rahoja konservatīvā unionistu Tautas partija (PP) ieguvusi tikai trīs mandātus.
Vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta, pārsniedzot 80%.
Vēlēšanas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz iepriekšējā Katalonijas parlamenta sasaukuma balsojumu par neatkarības pasludināšanu.
Lai gan vēl nav droši zināms, vai separātistu partijas spēs vienoties par jaunas Katalonijas valdības izveidošanu, vēlēšanu rezultāts ir uzskatāms par triecienu Spānijas premjera Marjano Rahoja valdībai, kas bija izsludinājusi šīs vēlēšanas.
Pēdējo četrdesmit gadu lielākā Spānijas politiskā krīze sākās, kad Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Pudždemons un četri viņa kabineta locekļi tūlīt pēc Katalonijas neatkarības pasludināšanas devās uz Beļģiju, nepakļaujoties aicinājumam ierasties Spānijas tiesā, lai liecinātu par viņiem izvirzītajām apsūdzībām dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā.
“Spānijas valsts ir sakauta,” Pudždemons paziņoja reportieriem savas trimdas vietā Briselē, komentējot vēlēšanu rezultātus. “Rahojs un viņa sabiedrotie ir zaudējuši.”
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/790C8D75-C8A9-4F38-855A-C2E4D36E5D21/
Katalonijas vēlēšanas neatrisina Spānijas konstitucionālo krīzi
Barselona, 22.dec., LETA–BBC/REUTERS. Ceturtdien notikušās Katalonijas reģionālā parlamenta vēlēšanas, kuras tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas, Spānijas centrālajai valdībai cerot, ka tādējādi izdosies apturēt katalāņu separātistu neatkarības centienus, nodemonstrējušas, cik sašķelta ir reģiona sabiedrība, un to iznākums liek domāt, ka tās nebūt nav atrisinājušas dziļāko politisko un konstitucionālo krīzi, kuru valsts pieredzējusi kopš demokrātijas atjaunošanas.
Tie vēlētāji, kas balsojuši par partijām, kuras atbalsta Katalonijas neatkarību, vēlēšanu rezultātus uztvēra ar prieku un atvieglojumu, lai gan separātisti salīdzinājumā ar iepriekšējo, Madrides atlaisto reģionālā parlamenta sasaukumu zaudējuši divus mandātus, izcīnot tikai 70 no 135 deputātu vietām.
Tomēr neatkarības atbalstītājiem izdevies saglabāt absolūto vairākumu, par spīti centrālās valdības spiedienam un šķēršļiem, kurus nācās pārvarēt separātistu kampaņai, daļai no viņu līderiem atrodoties “trimdā”, bet daļai – pirmstiesas apcietinājumā apsūdzībās par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, kas izpaudusies sarīkojot neatkarības referendumu, kuru Madride pasludinājusi par antikonstitucionālu.
Tā viens no separātistu līderiem – Spānijas centrālās valdības atceltais Katalonijas vicepremjers un Katalonijas Kreiso republikāņu (ERC) vadītājs Urials Džunkerass savu atkārtoto ievēlēšanu parlamentā sagaidīja cietuma kamerā, kamēr bijušais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, kurš šoreiz vēlēšanās startēja ar atsevišķu sarakstu – “Junts per Catalunya” (“Kopā par Kataloniju”), kuru uzstādīja viņa vadītā Katalāņu Eiropeiskās demokrātijas partija (PDeCAT), joprojām atrodas brīvprātīgajā “trimdā” Beļģijā.
Pretēji aptauju prognozēm, “Junts per Catalunya” apsteidza ERC, iegūstot 34 deputātu vietas, kamēr Džunkerasa saraksts izcīnīja tikai 32 mandātus, paverot ceļu Pudždemonam uz iespējamu atgriešanos Katalonijas premjera krēslā.
“Spānijas valsts ir sakauta, neatkarības kustība ir uzvarējusi. Šis ir vairākums, kas vēlas referendumu,” no Briseles uzrunājot savus atbalstītājus, paziņoja Pudždemons.
Tomēr jaunievēlētais parlamenta sastāvs ir visai sadrumstalots, un kopumā tajā iekļuvušas septiņas partijas, no kurām neviena nav ieguvusi vairāk par ceturtdaļu no vietu kopskaita.
Turklāt vislielāko pārstāvniecību izcīnījusi viena no unionistu partijām – centriski liberālā “Ciudadanos” (“Pilsoņi”), kam pienākas 36 mandāti.
“Esmu tik laimīga, ka esam parādījuši pārējai Eiropai un visai pasaulei, ka ne visi Katalonijā ir pret Spāniju. Te ir daudz cilvēku, kas vēlas būt Spānijas sastāvā,” savā “uzvaras” mītiņā paziņoja “Ciudadanos” līdere Inese Arrimandasa.
Viņa arī paziņoja, ka mēģinās izveidot valdošo koalīciju, vienlaikus gan žēlojoties, ka Katalonijas likumi esot netaisnīgi, jo tie ļauj partijām, kas atbalsta neatkarību iegūt parlamentā “vairākumu, kāda tām nav ielās”.
Spānijas vienotības atbalstītāji apgalvo, ka likums esot nelabvēlīgs unionistiem, jo separātistiem lielāks atbalsts ir mazpilsētās un ciematos, kur kandidātiem iekļūšanai parlamentā nepieciešams mazāk balsu nekā, piemēram, Barselonā, kur vairākums atbalsta unionistus.
Tomēr, lai gan separātistu izcīnītais vairākums ir niecīgs, ir ļoti grūti iedomāties, kā vairākuma koalīciju varētu izveidot Arrimandasa.
Tajā pašā laikā vislielākais zaudētājs Katalonijas vēlēšanās, šķiet, ir Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs, kurš cerēja, ka reģionālā parlamenta atlaišana pēc tā balsojuma par neatkarības pasludināšanu, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušo referendumu, un jaunu vēlēšanu izsludināšana sagraus separātistu atbalsta bāzi.
Tomēr vēlēšanu rezultāti parādījuši, ka situācija faktiski nav mainījusies, un tagad Rahojam nāksies domāt, ko darīt ar cietumā vai trimdā esošajiem katalāņu neatkarības kustības līderiem, kuriem, pamatojoties uz izvirzītajām apsūdzībām, draud līdz par trīsdesmit gadus ilgi cietumsodi.
Vēlēšanas apliecinājušas, ka katalāņu separātistu līderi joprojām bauda tautas mandātu, un Pudždemons jau paziņojis, ka “vai nu Rahojs mainīs savu nostāju, vai arī mēs izmainīsim valsti”.
Katalonijas vēlēšanu iznākums sagādājis jaunas galvassāpes arī Eiropas Savienībai (ES), kura iepriekš pauda izlēmīgu atbalstu Rahojam un viņa pārstāvētajai Spānijas centrālajai valdībai, pilnībā ignorējot katalāņu neatkarības atbalstītāju aicinājumus Briselei iejaukties.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/984E41A1-ED11-44B7-B9E0-B7D571CC8393/
Eksperts: Katalonijas neatkarība tuvākajā nākotnē vēl joprojām nebūs iespējama
Rīga, 22.dec., LETA. Katalonijas neatkarība tuvākajā nākotnē vēl joprojām nebūs iespējama, ņemot vērā Spānijas valdības līdzšinējo politiku, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.
Andžāns skaidroja, ka Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs cerēja, ka pēc reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām mainīsies spēku samērs parlamentā un vairākumu gūs neatkarības noliedzēji, tomēr ir saglabājies neliels pārsvars neatkarības atbalstītājiem. Pēc Andžāna domām, būtisks ir jautājums, kas mēģinās veidot koalīciju un kāda tā būs.
“Par šo vēlēšanu rezultātiem var teikt “ne cepts, ne vārīts”. Strupceļš ir, bet, kā no tā iziet, īsti nav skaidrs. Jāsaprot – lai gan neliels vairākums ir saglabājies, tomēr arī tās partijas, kas atbalsta atdalīšanos, nav gluži vienotas, kā arī atsevišķiem ieslodzītajiem nav sevišķa patika pret Katalonijas valdības vadītāju Karlesu Pudždemonu. Ja iegūsti tikai nelielu vairākumu, tad gandrīz tikpat cilvēkiem nav prātīgi uzspiest savu viedokli,” teica eksperts.
Pēc pētnieka domām, saglabājas nestabils stāvoklis, kas varētu virzīties uz lielāku dialogu. Varbūt notiks diskusija, vai tomēr nevajadzētu ļaut rīkot referendumu par Katalonijas jautājumu visā Spānijā, domā Andžāns, piebilstot, ka abas puses drīzāk panāks viena otrai pretī, nevis norobežosies.
Jau ziņots, ka Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, paziņoja vēlēšanu komisija pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas.
Trīs Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas – “Vienoti par Kataloniju” (“Junts per Catalunya”, “JuntsxCat”), “Katalonijas Kreisie republikāņi” (ERC) un “Tautas vienotības kandidatūra” (CUP) – kopā ir ieguvušas 70 no 135 deputātu mandātiem, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.
Spānijas atceltā Katalonijas valdības vadītāja Karlesa Pudždemona vadītais politiskais bloks “JuntsxCat” ieguvis 34 mandātus, ka ir vairāk par analītiķu prognozēto. Kreisā partija ERC ieguvusi 32 mandātus, bet antikapitālistu partija CUP – četrus mandātus.
Pirmajā vietā pēc saņemto balsu skaita tomēr ir pret reģiona neatkarību noskaņota jauna unionistu partija “Pilsoņi” (“Ciudadanos”), kas ieguvusi 36 deputātu mandātus, tāpēc vēl nav zināms, kam tiks piešķirtas tiesības veidot jauno Katalonijas valdību.
Pudždemons piektdien piedāvājis ārpus Spānijas tikties ar Spānijas premjerministru Marjano Rahoju, lai runātu par Katalonijas politisko krīzi. Pudždemons to paziņoja reportieriem Briselē, kur viņš ieradās pēc Katalonijas neatkarības referenduma. Spānijā viņam izvirzītas apsūdzības dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā.
“Esmu gatavs tikties ar Rahoja kungu Briselē vai jebkurā citā vietā Eiropas Savienībā, kamēr vien tas acīmredzamu iemeslu dēļ nav Spānijas valstī,” viņš pavēstīja.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/36D0340C-3FAF-438D-8407-59CC6B084D26/
