Dzintars Zaļūksnis
Reizē ar Latvijas tautu aiziet arī tās lauki. Pēdējo 10 gadu laikā Dievzemīti ir uz visiem laikiem pametuši vairāk nekā pusmiljons jeb 18% cilvēku. Un vairāk nekā pusotrs tūkstotis jeb ap 18% apdzīvotu vietu pazudušas no zemes virsas (sīkāk par to šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/latvija-strauji-izzud-bet-irija-atveries-kartejais-senu-vergu-tirgus ). Ciemiem ir savi likumi. Bez skolas, pasta nodaļas un bibliotēkas tie pārstāj dzīvot.
Vispirms jau bez skolas, kura uz vietas notur jauno paaudzi. Pat tiem, kas nav zaudējuši pēdējās ticības paliekas liberāli totalitārajam režīmam, kas valstij un tās iedzīvotājiem uzkundzējies kopš Latvijas Tautas frontes (LTF) laikiem, nākas atzīt, ka skolas un skolasbērni Latvijā strauji iet mazumā. Atliek tikai atvērt acis un ieraudzīt, ka mazo lauku skolu un latviskās dzīvesziņas pastāvēšana ir nesaraujami saistītas parādības. Kaut vai tāpēc būtu loģiski domāt, ka “Vienotības” jokupētera Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iestudētā cirka izrāde, kas nosaukta par “izglītības reformu”, kā ļaundabīgs audzējs saindē Latvijas organismu.
Pieņemot nākamā gada budžetu, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, paredzot iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. IZM gribēja visu to Latvijas plicināšanu nodarīt ātrāk, prasot valdības mandātā iekļaut arī pamatskolas 7.-9. klasi, tomēr “tautas priekšstāvji” nolēma, ka pret vēju jāspļauj mazām porcijām un šo prasību strīpoja.
Galvenais klauns Šadurskis, pamatodams IZM aizstāvēto “procesa paātrināšanu”, uzsvēra, ka šis priekšlikums esot tikai par valdības tiesībām noteikt minimālo skolēnu skaitu un kritērijus maksimālā skolēnu skaita noteikšanai vidusskolas posma klasēs. Un, lai pastiprinātu argumentāciju, kā parasti, neaizmirsa skolu skaitu sasaistīt ar pedagogu atalgojuma lielumu. Sak, mūsu cirkā skolotājiem nekad nebūs labas algas, ja nelikvidēsim lielāko daļo skolu (“aizmirstot” piebilst: un reizē ar tām lielāko daļu skolotāju). IZM ir pieņēmusi tīri aritmētisku darbības modeli, un nekādas emocijas tajā neietilpst pat tad, ja runa ir par Latvijas pastāvēšanu.
Iespaids, ka IZM ar visu klaunu brigādi nedzīvo uz šīs planētas, nav radies šorīt uz brokastu laiku. “Un tad man ir jautājums – vai tie ir, vai tie bija un tie ir citplanētieši, kas ir nolaidušie šeit pie mums un visas šīs lietas sastrādājuši? Bet varbūt, ka tie esat jūs varā bijušie un varā esošie, kuri šos procesus […] apzināti vai neapzināti veicinājuši,” debašu laikā vaicāja deputāte Silvija Šimfa. Tā bija lieka mutes dzesināšana: šādi un tamlīdzīgi jautājumi Šadurska cirkā allaž paliek bez atbildes.
Tomēr Šadurskis ir tikai cilvēciņš, un viņam arī ir sava karma. Acīmredzot tāpēc izglītības cirkā ir iesaistījusies visa valdība: kolektīvā atbildība, kā rāda Latvijas pieredze, vispār nav nekāda atbildība, toties ļauj sastrādāt principā jebko, jo nevienam nekas par to nedraudēs.
Rezultātā deputātu atbalstītais priekšlikums paredz, ka valdība noteiks “minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu”, lai galvenais klauns varētu pamatot savu degsmi skolu likvidēšanā.
Jā, ja skola iekļaušoties kvalitātes kritērijos, ko priekšā liks valdība, pašvaldībai būšot iespēja “piefinansēt trūkstošos” līdzekļus, kas nepieciešami pedagogu algām, lai nodrošinātu programmas īstenošanu. Valsts budžets jebkurā gadījumā maksās tikai par esošo bērnu skaitu klasē. Tātad vajadzības gadījumā nebūs grūti lielāko daļu atbildības nogrūst uz pašvaldību pleciem. (Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc tam atzina, ka Šadurska prasību noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas tieši pašvaldības.)
Pats galvenais klauns pat draudējis pamest amatu, taču, dārgie draugi, tas, protams, nebija nopietni domāts, jo galvenais taču, lai “valdība būtu stabila”. Vienalga, vai Latvija dzīvo vai mirst.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/vel-cirks-nav-gala-un-nebeigsies-tev-sadurski-valdiba-paliga-ies
