Kas patiesībā stāvēja pie OIK šūpuļa, un kādus jaunus pārsteigumus gatavo valdība?
Skandāls par obligātā iepirkuma komponenti ir viens no skaļākajiem pēdējā laikā. Pliķus un pērienus saņem pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kuram nākas visu šo ievārīto putru izstrēbt. Zem sitiena nonākušas arī mazākas koģenerācijas stacijas, kuras jau tāpat ir neapskaužamā stāvoklī valsts, maigi sakot, neizlēmības dēļ. Taču, pirms mest ar akmeni, ko pēdējā laikā dara visi, kam vien nav slinkums, ir vērts apskatīties, kas tad īsti stāvēja pie OIK idejas un izpildījuma šūpuļa.
Ģeniālās OIK ideja radās vēl tālajā Aigara Kalvīša laikā, tad to turpināja realizēt ekonomikas ministri Kaspars Gerhards un Artis Kampars, taču neapšaubāmi tieši Daniela Pavļuta laikā bija visstraujākais izdoto atļauju skaita pieaugums, par ko liecina arī no jauna izdoto atļauju līkne.
Lai gan jau no pirmās savas ministrēšanas dienas Pavļuts skaļi kliedza par OIK licenču dāļāšanas apturēšanu, viņš tomēr stipri kavējās ar lēmuma pieņemšanu, par ko liecina pašas ministrijas fakti. Jā, vēja un hidroelektrostacijām tiešām viņa laikā OIK licences nedalīja, bet koģenerācijas stacijām tās turpināja izsniegt pa labi un pa kreisi bez jebkādas kontroles, izpētes un aprēķiniem.
Taču visa OIK skandāla kontekstā veiksmīgi ir aizmirsts vai apzināti noklusēts vēl viens būtisks personāžs, kurš bija tieši atbildīgs par OIK licenču dalīšanu un kurš bija amatā kā Kampara, tā arī Pavļuta laikā. Tas ir toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš tagad mēģina iekārtoties politikā caur partiju “Latvijas attīstība”. Tieši Pūces paraksts rotā visas OIK licences, un tieši viņam bija jābūt tam, kuram jāceļ trauksme par procesa nekontrolētu un nepārdomātu izvēršanos, nevis klusībā savā kabinetā jādriķē savs paraksts uz katra deguna priekšā noliktā papīra. Lai gan, protams, neviens nezina, cik šī paraksta driķēšana bija izdevīga pašam Pūcem.
Vēl viens aspekts, kuru nedrīkst aizmirst, bet kurš paliek nepamanīts, skaļi kliedzot par ļaunajiem OIK licenču izkrāpējiem, ir tas, ka lauvas tiesu no OIK maksājuma mēs atdodam ne jau atjaunojamajiem resursiem, bet gan Rīgas TEC, kas elektrības ražošanā izmanto Krievijas gāzi. To gan vajadzētu paturēt prātā, pirms kratīt ar pirkstu visiem, kas uzdrošinājušies riskēt, iesaistoties līdz šim nezināmā biznesā – elektrības ražošanā no atjaunojamajiem resursiem -, un tagad mēģina īstenot savu apņemšanos un uzbūvēt koģenerācijas stacijas situācijā, kad valsts pamanās biežāk nekā zeķes mainīt noteikumus un likumus, pēc kuriem uzņēmējiem būtu jāvadās.
Mūsu elektrības rēķinos OIK veido tik lielu daļu ne jau tāpēc, ka šķeldas, biomasas, vēja vai hidroelektrostacijā ražo elektrību, bet gan tādēļ, ka miljonu miljoni ir jāmaksā TECiem, kuri elektrību ražo no gāzes, kas nebūt nav atjaunojams resurss, līdz ar ko vispār nav skaidrs, kāpēc tiek iekļauts OIK. Tad jau varbūt pasludinām, ka arī lielajos HES saražotā elektroenerģija ir subsidējama caur OIK, jo kur nu vēl zaļāka enerģija nekā Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES saražotā?
Tāpat, šķetinot OIK sāgu, nedrīkst piemirst par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, ko TEC2 rekonstruēšanā un jaudas palielināšanā ieguldīja no valsts budžeta – tātad no visu mūsu nodokļu maksātāju naudas. Tātad arī šo slogu, tikai citā veidā, nodokļu maksātāji jeb vienkāršie iedzīvotāji un ražotāji iznesa uz saviem pleciem.
To, ka OIK atļauju dalīšana notika haotiski un bez jebkāda plāna, pierāda arī fakts, ka vairāk nekā puse izsniegto licenču ir anulētas. Vai pirms to izsniegšanas kāds pārbaudīja, pārliecinājās, ka šis komersants tiešām nāk ar nopietniem nolūkiem? Patiesībā visa lielā brēka un villošanās ir par 36 koģenerācijas stacijām, kuras šobrīd neražo enerģiju.
Un te nu būs akmentiņš arī dažu mediju dārziņā, kuri, tā vien izskatās, tendēti izplatīt ļoti selektīvu informāciju! Pirmkārt, tā kā šīs koģenerācijas stacijas neražo elektrību, tās arī nesaņem nevienu centu no valsts budžeta. Otrkārt, neražo tās tikai tādēļ, ka līdz ar mainīgo valsts politiku OIK jautājumā, nepārtrauktām izmaiņām likumdošanā, vilcināšanos būtisku lēmumu pieņemšanā, kur nu vēl tarifu noteikšanā, neviena normāla banka, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem, pat nedomā piešķirt viņiem kredītus. Treškārt, tiek melots arī par to, ka uzņēmējs sāk no valsts iekasēt piķi, tiklīdz sāk ražot elektrību, un dara to dara tik ilgā termiņā, uz kādu licence izdota.
Ne tuvu tam! Ja licence tiek izdota uz 8 gadiem un koģenerācijas stacija uzsāk ražošanu tikai pēc 4 gadiem, tad OIK daļu viņi saņem atlikušos 4 gadus un ne ilgāk. Turklāt koģenerācijas staciju īpašniekus diez vai var nosaukt par miljonāriem, jo diemžēl OIK daļa ne tuvu nenosedz izmaksās par, piemēram šķeldu, darbaspēku, kur nu iekārtām, kā arī kredīta atmaksas summas. Lielākā daļa strādā ar mīnusiem, ko labi var redzēt arī Lursoft pārskatos.
Taču, kamēr lieli vīri brēc un villojas, mēs, iedzīvotāji, tik turpinām maksāt. Turklāt OIK maksājums aprēķināts, rēķinoties, ka visas spēkstacijas strādās ar pilnu jaudu. Uzsveru – visas! (Šis tas ir jautājums, kas jānoskaidro, vai tas tā ir.) Tātad mēs maksājam arī par tām, kuras tā arī nav sākušas strādāt, kā arī par tām, kuras strādā ar nepilnu jaudu. Bet mūsu rēķinos tas jau ir ierēķināts, tik nav saprotams, kur šī nauda paliek – kā dividendes tiek samaksātas no Latvenergo peļņas valsts budžetā vai tiek notrallinātas Latvenergo mārketinga kampaņās?
Turklāt visas pazīmes liecina, ka šis OIK skandāls ir tikai ziediņi. Jau pie durvīm klauvē nākamais valdības vīru izdomājums, kā patukšot iedzīvotāju kabatas. Tā ir Inčukalna gāzes krātuves pirkšana. Kas par to maksās? Atkal jau mēs ar saviem nodokļiem, vai arī tiks izdomāta kāda cita viltība, kā no cilvēkiem izmānīt naudu, lai valstsvīri varētu nepārdomāti iepirkties “pa dārgo”.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/kas_patiesiba_staveja_pie_oik_supula,_un_kadus_jaunus_parsteigumus_gatavo_valdiba
LDDK: OIK sadārdzinājums ir nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei
Rīga, 12.dec., LETA. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sadārdzinājums ir nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei, otrdien tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku enerģētikas jautājumos Jāni Patmalnieku, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome.
Kā aģentūru LETA informēja LDDK, padome tikās ar Kučinski un Patmalnieku, lai diskutētu par situāciju ar elektroenerģijas OIK ietekmi uz tautsaimniecību un konkurētspēju.
“Lai noturētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu, valdības darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus. Darba devējiem ir ļoti svarīgi, kāda būs enerģētikas politika tieši saistībā ar rūpniecību, jo tieši apstrādes rūpniecība ir tā, kura virza tautsaimniecības attīstību,” uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Pēc viņas teiktā, elektrības sadārdzinājums OIK veidā daudzus gadus ir bijis nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei pakļautajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Tas var kalpot par pamatu lēmumam meklēt investīciju iespējas citās valstīs vai kavēt ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā, norādīja LDDK.
Konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs atzīmēja, ka nesen publicētajā “Doing Business” reitingā arī ir norādes uz vairākiem svarīgiem faktoriem, kuros Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, un kuri apgrūtina gan investīciju piesaisti, gan uzņēmumu eksportspēju, gan arī ražošanu. “Viens no tiem ir elektrības pieejamība un dārdzība. Tādēļ svarīgi kopā meklēt iespējami labākos risinājumus, izveidojot darba grupu,” teica Gavrilovs.
Darba devēji uzskata, ka jāveido pilnvērtīga diskusija, lai pieņemtu pragmatiskus lēmumus. Uzņēmēji esot ieinteresēti ilgtermiņā vērstos risinājumos, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspējas attīstību nākotnē. Tādēļ LDDK sagaida politisko gribu un proaktīvu rīcību uzņēmējdarbībai labvēlīgākas vides radīšanā, līdz 2020.gadam panākot Latvijas ikgadējā IKP pieaugumu vismaz līdz 5%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/185433CA-7098-41AF-9BBB-A79A5C31BF7F/
Premjers: Zaļās enerģijas ražošanai nebūtu “jāguļas uz citiem patērētājiem”
Rīga, 12.dec., LETA. Nākotnē Latvijā atjaunojamā elektroenerģija būtu jāražo tā, lai to varētu brīvi pārdot atvērtā tirgū bez jebkāda atbalsta no malas, otrdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Viens pret vienu” sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš solīja, ka nākotnē obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums pakāpeniski saruks, bet nekādi jauni OIK līdzīgi maksājumi ieviesti netiks, un tādas ieceres neesot arī Valsts prezidenta paspārnē esošajai darba grupai.
Lai gan žurnāls “Ir” novembrī vēstīja, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektroenerģijas ražošanai jeb likumprojekts “OIK 2”, Kučinskis LTV raidījumā “Viens pret vienu” apgalvoja, ka prezidents viņam apstiprinājis, ka ar nekādām jaunām OIK līdzīgām iniciatīvām klajā nenāks. Tas gan nenozīmējot, ka prezidenta paspārnē esošā darba grupa nevar strādāt pie enerģētikas politikas pilnveidošanas.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka valstij ir jāizstrādā tāda enerģētikas politika, kurā elektroenerģija no atjaunojamajiem resursiem tiek ražota bez atbalsta no citiem patērētājiem vai valsts. “Mums ir jāvirzās uz atjaunojamo enerģiju, bet ar tādām tehnoloģijām, kuras citiem nebūtu jāstiprina,” sacīja Ministru prezidents. “Tas nenozīmē, ka mēs būsim bez atjaunojamās enerģijas un atkal iemetīsimies otrā grāvī. Mēs vienkārši nemaksāsim par to tik, cik tas nemaksā,” solīja premjers, paužot pārliecību, ka zaļo enerģiju ir iespējams saražot par izmaksām, “kas neguļas uz citiem patērētājiem”.
Kučinskis jau iepriekš publiski uzsvēris, ka, veidojot valdību, ministri vienojās par OIK izmaksu pieauguma ierobežošanu, kā arī uzņēmējiem tika solīts veikt pasākumus konkurētspējīgas elektrības cenas nodrošināšanai.
Novembrī valdība pieņēma lēmumu, kas, pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) teiktā, paredz samaināt OIK izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām jau ar 2018.gada 1.janvāri. Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.
Žurnāls “Ir” gan nesen vēstīja, ka Valsts prezidenta paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai jeb Elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanas likuma projekts, ko žurnāls bija nodēvējis par “OIK 2” likumprojektu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9F68A0D7-4F0D-4F59-A437-6B979206BCAB/
LRA noraida jebkāda veida sadarbību ar partiju “Latvijas attīstībai”
Partiju apvienības “Latvijas Reģionu Apvienība” pārstāvju sapulcē šodien lēma, ka nesadarbosies ar partiju “Latvijas attīstībai”. Jau iepriekš tika pieņemts lēmums, ka 13.Saeimas vēlēšanās LRA startēs ar savu sarakstu.
Lēmums attiecībā uz partiju “Latvijas attīstībai” tika pieņemts, tādēļ, ka abām politiskajām organizācijām ir atšķirīgi mērķi un redzējums attiecībā par Latvijas nākotni. LRA veidos savu patstāvīgu sarakstu. Šobrīd Latvijas politikā notiek nozīmīgas pārmaiņas. Centriski eiropeiski orientētie politiskie spēki sāk izirt un konkrētā politiskā spektra daļā vērojama bīstama sadrumstalotība. Tādēļ LRA apvieno spēkus ar līdzīgi domājošām partijām un biedrībām, lai izveidotu spēcīgu, centriski un eiropeiski orientētu, Latvijas novados plaši pārstāvētu politisku apvienību.
Andrejs Ence, partiju apvienības “Latvijas Reģionu Apvienības” pārstāvju sapulces priekšsēdētāja vietnieks: “Ņemot vērā “Reģionu Alianses” jau pieņemto lēmumu noraidīt jebkāda veida sadarbības iespējas ar partiju “Latvijas attīstībai”, LRA pārstāvju sapulce, gatavojoties nākamā gada Saeimas vēlēšanām, lēma nesadarboties ar attiecīgo partiju. Partijas piedāvātais sadarbības līgums bija nepieņemams, jo no tā bija pazuduši vairāki mums un mūsu jau esošajiem sadarbības partneriem svarīgi punkti, tāpat tas nesaturēja nekādu atsauci par konkrētām kopējām vērtībām un uzdevumiem, kuri būtu jārealizē Latvijas sabiedrības interesēs. Tomēr, galvenokārt, piedāvātais līgums faktiski paredzēja “Latvijas Reģionu Apvienība” kā politisko partiju apvienības likvidāciju. Neskatoties uz jau minētajiem faktiem, lielu lomu šāda lēmuma pieņemšanā nospēlēja arī “Latvijas attīstībai” virzītā politika, kas ir absolūti nepieņemam mūsu partiju apvienību veidojošām partijām un biedrībām. Tāpat nozīmīgs faktors bija “Latvijas attīstībai” vadošo politiķu neviennozīmīgā reputācija.
LRA galvenie mērķi ir panākt Latvijas reģionu sabalansētu attīstību, nodokļu nepalielināšanu, kā arī valsts apmaksātas veselības aprūpes minimuma noteikšanu un neapliekamā minimuma palielināšanu. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, kā attīstīsies valsts kopumā, nevis daži tās novadi vai pilsētas. LRA galvenais mērķis ir veiksmīga Latvijas izaugsme.
LRA pārstāvju sapulce ir partiju apvienības augstākā lēmējinstitūcija, kurā ietilpst seši LRA veidojošo partiju – “Reģionu Alianse” un “Vidzemes partija” – pārstāvji: Guntis Gladkins, LRA pārstāvju sapulces priekšsēdētājs; Andrejs Ence; Leons Līdums; Dagnis Straubergs; Dainis Liepiņš; Vents Armands Krauklis.
Tāpat, par startu nākamajā Saeimas vēlēšanās LRA noslēgusi sadarbības līgumus ar 12. Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna vadīto politisko organizāciju “Sabiedrība Centriskai Politikai”, 12.Saeimas deputāta Jura Viļuma pārstāvēto biedrību “Latgales spēks” un Liepājas domes deputāta Jāņa Vilnīša pārstāvēto biedrību “Liepājniekiem”, kā arī turpinās sarunas ar citiem reģionālajiem politiskajiem spēkiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F6602157-D44F-4183-BBB9-61C8B4F24523/
“Latvijas reģionu apvienība/Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcija sasauc preses konferenci par Rīgas pašvaldības 2018. gada budžetu
“Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai” (LRA/LA) Rīgas domes frakcija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus 13.decembrī plkst. 10:00 uz preses konferenci, lai iepazīstinātu ar frakcijas priekšlikumiem nākamā gada Rīgas pašvaldības budžetam un lēmumprojektu saistībā ar Āgenskalna tirgu.
LRA/LA Rīgas domes frakcija ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, kas skar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme”, ceļu infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, kā arī sporta, izglītības un sociālo sfēru.
Vienlaikus ir sagatavots priekšlikums par rīcību saasinātajā Āgenskalna tirgus jautājumā, ar kuru detalizētāk mediju pārstāvji tiks iepazīstināti trešdien.
Preses konferencē piedalīsies visi LRA/LA frakcijas Rīgas domes frakcijas deputāti.
Mediju ievērībai!
Mediju pārstāvji laipni aicināti uz preses konferenci, kas 13. decembrī plkst. 10:00 norisināsies Rīgas domes 508. kabinetā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F9C06727-29FD-4639-A8DA-144329CED413/
