EP deputātes Sandras Kalnietes jaunākās grāmatas “Cinītis” atvēršana
Rīga, 20.okt., LETA. Šodien Nacionālā teātrī notika Eiropas Parlamenta (EP) deputātes un bijušās ārlietu ministres Sandras Kalnietes (V) jaunākās grāmatas “Cinītis” atvēršana, aģentūru LETA informēja deputāte.
Grāmata ir spilgts atmiņu krājums par Latvijas diplomātiskā dienesta izaugsmi kopš 1990.gada un politiķes personīgo pieredzi piedaloties tā attīstībā, norāda deputāte, piebilstot, ka viņa arvien sirdī jūtas ārlietu dienestam piederīga. “Kad 2002.gadā man uzticēja vadīt Ārlietu ministriju (ĀM), es diendienā varēju pārliecināties, cik mani kolēģi ir profesionāli, patriotiski un pašaizliedzīgi, pārstāvot un aizstāvot mūsu valsts intereses,” uzsvēra Kalniete.
Eiroparlamentāriete uzsvēra, ka ik uz soļa bija jāizdara izvēle – ko pateikt, bet ko noklusēt. Deputāte esot centusies ar pietāti izturēties pret cilvēkiem, ar kuriem kopā strādājusi. Dažādas epizodes atklāj lasītājiem grūtības, ar kurām Kalniete un viņas kolēģi saskārās, piemēram, diplomātiskās cīņas Francijā par Latvijas īpašumu atgūšanu un Latvijas atpazīstamības veicināšanu. Tajā pašā laikā, netrūkst arī gandarījuma par tādiem sasniegumiem kā Dziesmu svētku iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā kopš 2003.gada.
Ļoti nozīmīgas ir arī diplomātiskās spēles, kuru rezultātā Latvijai “caur adatas aci” izdevās sasniegt mērķi pievienoties gan NATO, gan Eiropas Savienībai (ES). “Darbs pie Latvijas tēla uzlabošanas un mūsu problēmu aktualizēšanas starptautiski ir turpinājies arī EP. Jaunā grāmata atklāj, piemēram, aizkulišu darbu pie būtiskās uzvaras par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem. Savukārt konkrēts mūsu sarežģītās vēstures skaidrošanas darba rezultāts bija panākums pārliecināt EP prezidiju 2013.gadā nosaukt Baltijas ceļa vārdā Briseles mītnes pirmā stāva galveno gaiteni,” uzsvēra Kalniete.
Deputāte uzskata, ka “Cinītis” būs aizraujoša lasāmviela tiem, kuri vēlas atskatīties uz Latvijas diplomātisko ceļu kopš neatkarības atgūšanas. Grāmatu autore ir veltījusi Latvijas ārpolitiskajam dienestam, kas 20.gadsimtā piedzimis divreiz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2754EB09-768A-445D-9442-31558EC0CDE8/
Kalniete: Latvijas diplomātija vairs nav tik politiska kā pirms iestāšanās ES un NATO
Rīga, 20.okt., LETA. Latvijas diplomātija vairs nav tik politiska kā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Eiroparlamentāriete un bijusī ārlietu ministre savā jaunākajā grāmatā “Cinītis” raksta par Latvijas diplomātiskā dienesta izaugsmi kopš 1990.gada un politiķes personīgo pieredzi, piedaloties tā attīstībā. Viņa norādīja, ka, salīdzinot ar posmu līdz Latvijas iestāšanās ES un NATO, pašlaik diplomāta darbs ir specifiskāks.
“Diplomātam mūsdienās ir jāstrādā ar konkrētiem jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijai, Baltijai. Pirms tam bija divi lieli virsuzdevumi – iestāties ES un NATO, un tas bija milzīgs transformācijas process, kad vienlīdz lielu daļu diplomāta darba aizņēma politiski jautājumi un diplomātiski jautājumi. Savukārt šobrīd Latvijas diplomātija vairs nav tik politiska kā pirms iestāšanās ES un NATO,” uzskata Kalniete.
Jaunā grāmata atklāj, piemēram, aizkulišu darbu pie būtiskās uzvaras par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem un darbu pie Eiropas “vēstures izlīdzināšanas”, saka Kalniete. Deputāte atklāj, ka grāmatā darbam EP veltītas divas nodaļas.
“Vienā nodaļā stāstu, kā EP centos panākt Eiropas vēstures izlīdzinājumu starp tiem, kas uzskata, ka viens ļaunums ir nacisms, un tiem, kas bija aiz dzelzs priekškara un atgriezās Eiropā ar pārliecību, ka ir pārdzīvojuši otru totalitāru režīmu, kas ir tikpat krimināls, proti, komunismu. Otra nodaļa veltīta tam, lai parādītu, kādā veidā tika uzbūvēta kampaņa, kas ļāva Latvijai ievērojami palielināt tiešmaksājumus, salīdzinājumā ar to, ko piedāvāja Eiropas Komisija (EK), un tas ir viens no darbiem, ar ko tiešām lepojos,” uzsvēra deputāte.
Bijusi ārlietu ministre ir pārliecināta, ka ievērojami ir izdevies uzlabot citu ES dalībvalstu zināšanas par Latviju kopš iestāšanās ES. Savukārt Latvijas tēlu nācies veidot “no baltas lapas”, jo šāda tēla sākumā nav bijis un tikai pēc ES paplašināšanās eiropieši sāka saprast, ka ir tādas valstis, kas bijušas okupētas, skaidroja Kalniete.
Dažādas grāmatā esošās epizodes atklāj lasītājiem grūtības, ar kurām Kalniete un viņas kolēģi saskārās, piemēram, diplomātiskās cīņas Francijā par Latvijas īpašumu atgūšanu un Latvijas atpazīstamības veicināšanu. Tajā pašā laikā, netrūkst arī gandarījuma par tādiem sasniegumiem kā Dziesmu svētku iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā kopš 2003.gada, atzīmē eiroparlamentāriete.
Deputāte uzskata, ka “Cinītis” būs aizraujoša lasāmviela tiem, kuri vēlas atskatīties uz Latvijas diplomātisko ceļu kopš neatkarības atgūšanas. Grāmatu autore ir veltījusi Latvijas ārpolitiskajam dienestam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FE9620DB-F5CB-4F28-89CC-E5D0AED9C5A7/
Kalniete: Priekšā ir ļoti nopietnas finansiālas sarunas par jauno ES budžeta ietvaru
Rīga, 21.okt., LETA. Priekšā ir ļoti nopietnas sarunas par jauno Eiropas Savienības (ES) budžeta ietvaru pēc 2020.gada, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Komentējot ES atbalstu Latvijas lauksaimniekiem nākotnē, viņa skaidroja, ka līdz 2020.gadam spēkā ir vienošanās, kas par kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu tika panākta 2013.gadā, tomēr šobrīd nav skaidrs, kas notiks pēc 2020.gada.
“Ir jautājums, kas notiks pēc tam, jo, Lielbritānijai aizejot no ES, kopā ar Lielbritāniju aiziet arī tās iemaksa, kas ir 100 miljardu liela, un no tās naudas tiek finansēti struktūrfondi un lauksaimniecības fondi. Tās būs ļoti nopietns finansiālas sarunas par jauno budžeta ietvaru,” uzsvēra Kalniete.
Eiroparlamentāriete vērsa uzmanību, ka ES prioritātes šobrīd mainās – šobrīd prioritāte numur viens ir drošība. Šajā sakarā arī Latvijai svarīgākais ir tas, kā tiek nodrošināta kontrole pār ES ārējo robežu. Tāpat, veidojot ES Aizsardzības savienību, būs nepieciešami papildu līdzekļi ES budžetā.
Deputāte pauda viedokli arī par oktobra sākumā vairāku valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas – lauksaimnieku organizāciju kopīgi nosūtīto vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu steidzamības kārtā rast atbalsta mehānismus lietavu skarto reģionu lauksaimniekiem.
Kalniete atzina, ka tas būs konkrētās komisijas kopīgs lēmums un atgādināja, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers ir apsolījis atrast līdzekļus, lai atbalstītu Latvijas lauksaimniekus, tādēļ var sacīt, ka lauksaimnieki ir sadzirdēti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F5AD4758-3F90-40A8-BA50-28B79ABDBB9B/
