Šantāža!? Telia brīdina valdību par LMT un “Lattelecom” daļu iespējamu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā. Pēc LMT un “Lattelecom” apvienošanas Telia sola palīdzēt Latvijai sabiedrības digitalizācijas jomā. Premjers “Lattelecom” un LMT apvienošanas jautājumā atbildi “Telia” sola novembrī; Ašeradens aicina ņemt vērā “Telia” pozīciju

“Telia Company” brīdina valdību par LMT un “Lattelecom” daļu iespējamu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Rīga, 17.okt., LETA. Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums “Telia Company” (“Telia”) brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom”, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā “Telia” vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.
Ja valdība nolemšot noraidīt rekomendācijas, tad “Telia Company” būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko “nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā”, vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā “Telia Company” būs jāpārskata LMT un “Lattelecom” statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo “mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu”.
Andersons norāda, ka “Telia” būs jāpārvērtē arī uzņēmuma aktīvi, pārvēršot tos no stratēģiskām akcijām finanšu akcijās. “Tas nozīmē, ka būsim spiesti mainīt mūsu pieeju gan LMT, gan “Lattelecom”. “Telia” nevar savu akcionāru kapitālu likt ilgtermiņā neproduktīvās un slikti izvietotās stratēģiskās likmēs. Šī ir ikdienas realitāte biržā kotētam uzņēmuma kā “Telia”, kura vadībai ir fiduciārā atbildība pret uzņēmuma akcionāriem. Šī iemesla dēļ kompānijas pārstāvība uzraudzības padomēs tiks pielāgota tā, lai nodrošinātu akcionāru īstermiņa labumu prioritāti pār ilgtermiņa stratēģiskajām investīcijām,” rakstīja “Telia” pārstāvis.
Pēc viņa paustā, “Telia” būšot arī jāuzsāk esošo aktīvu pārvērtēšanas process, kas prasīšot pilnu visu akcionāru stratēģijas pārskatu, kā arī audita veikšanu gan no finanšu, gan ētikas un likumības atbilstības viedokļa, lai varētu precīzi noteikt abu uzņēmumu vērtību un iespējas, kā arī jebkuras saistības. Tas būšot sākums akciju stratēģiskās pārvērtēšanas procesam, kas beigšoties ar meklējumiem, lai atrastu pircēju “Telia” daļām abos uzņēmumos.
Akciju pārdošanas gadījumā “Telia”, protams, ievēros līgumus ar Latvijas līdzīpašniekiem, kā arī visus Latvijas likumus, teikts vēstulē.
Andersons vēstulē pauž, ka “Telia” lepojas ar to, ka pēdējās divās desmitgadēs ir vadošais ārvalstu investors Latvijā, un ļoti cer, ka tā tas būs arī turpmāk, tomēr tas varēšot notikt tikai tad, ja tiks izbeigts “status quo”. “Mēs esam pārliecināti par mūsu Ziemeļu un Baltijas valstu stratēģiju un vēlamies, lai Latvija kļūtu par vaduguni šajā stratēģiskajā vīzijā, taču tas nevar notikt uz mūsu akcionāru ilgtermiņa interešu rēķina un arī uz Latvijas pilsoņu labāko interešu rēķina,” skaidro Andersons, uzsverot, ka “Telia” vēloties būt daļa no Latvijas digitālās nākotnes.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka Nīderlandē reģistrētajai kompānijai “Sonera Holding B.V.” uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, “Telia Company AB” – 24,5%, SIA “Lattelecom” pieder 23%, VAS “Latvijas Radio un televīzijas centrs” – 23%, bet Privatizācijas aģentūrai – 5%.
Savukārt uzņēmuma “Lattelecom” 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% – Dānijā reģistrētajai kompānijai “Tilts Communications”.
2015.gada novembrī tika saņemts LMT un “Lattelecom” apvienošanas piedāvājums no “Telia”, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar “Lattelecom” un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.
Pēc valsts pasūtījuma uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktajā pētījumā piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, “Telia” un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. Savukārt 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/156ABAE1-7A7B-4DF1-A78C-F00356700DEB/

Premjers “Lattelecom” un LMT apvienošanas jautājumā atbildi “Telia” sola novembrī; Ašeradens aicina ņemt vērā “Telia” pozīciju

Rīga, 17.okt., LETA. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam “Telia Company” (“Telia”) sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā “Telia” pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.
Komentējot “Telia” vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un “Lattelecom”, Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi “Telia” šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.
Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar “Telia”, bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.
Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē “Telia” veiktos “manevrus un pozīcijas maiņu” jautājumā par “Lattelecom” un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.
“Tagad situācija ir mainījusies, bet par to Ministru kabinets vēl nav diskutējis. Ja valdība lems neapvienot uzņēmumus, “Telia” neslēpj, ka viņi varētu pārdot savas daļas uzņēmumos LMT un “Lattelecom”,” skaidroja Ašeradens.
Viņš atklāja, ka Ekonomikas ministrija un PA ir nonākuši līdz atbildes sniegšanai “Telia”, bet pirms tam nepieciešamas diskusijas valdībā. “Tiklīdz premjers šo jautājumu liks Ministru kabineta dienaskārtībā, diskutēsim. Valdībai atbilde “Telia” ir jāsniedz šogad,” informēja ekonomikas ministrs.
Vaicāts, kā ministrs vērtē “Telia” piedāvājumu, Ašeradens atzina, ka “ir ļoti vērts ieklausīties “Telia” pozīcijā”.
“”Telia” vēlas būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma vērtību un nodrošināt nākotnes attīstību. Tāpat aktuāls jautājums ir par ieguldījumiem infrastruktūrā, jo Latvija patlaban atpaliek no kaimiņiem, piemēram, Igaunija nopietni domā par 5G tīklu. “Telia” arī piedāvā Latvijai specializēties tieši telekomunikāciju sektorā, kā arī piedāvāts apvienotajam uzņēmumam attīstīt latvisku saturu. Patlaban “Latelecom” un LMT jau darbojas televīzijas tirgū, turklāt “Lattelecom” iegulda arī saturā. Šis būs svarīgs valdības lēmums un ir skaidrs, ka šogad gaidāmas būtiskas pārmaiņas,” teica Ašeradens.
Jau ziņots, ka Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums “Telia Company” (“Telia”) brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom”, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā “Telia” vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.
Ja valdība nolemšot noraidīt rekomendācijas, tad “Telia Company” būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko “nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā”, vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā “Telia Company” būs jāpārskata LMT un “Lattelecom” statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo “mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu”.
“Telia” grupas uzņēmumiem “Sonera Holding” un “Telia Company” pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstija “Latvijas Radio un televīzijas centra” un Privatizācijas aģentūras (PA) personā – kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder “Telia” un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam “Lattelecom”.
“Telia” grupas kompānijai “Tilts Communications” pieder 51% “Lattelecom” kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā – 49%.
2015.gada novembrī tika saņemts LMT un “Lattelecom” apvienošanas piedāvājums no “Telia”, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar “Lattelecom” un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.
Pēc valsts pasūtījuma uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktajā pētījumā piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, “Telia” un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. Savukārt 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C3852D3C-358E-4E44-94EA-9738131CEEC1/

Pēc LMT un “Lattelecom” apvienošanas “Telia Company” sola palīdzēt Latvijai sabiedrības digitalizācijas jomā

Rīga, 17.okt., LETA. Ja telekomunikāciju operatoru “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom” apvienošanas jautājums tiks atrisināts Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam “Telia Company” (“Telia”) pieņemamā veidā, proti, abi uzņēmumi tiks apvienoti, “Telia” ir gatava kāpināt inovāciju jaudas Latvijā un palīdzēt sabiedrības digitalizācijas jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā “Telia” vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.
“Mūsu vīzija par LMT un “Lattelecom” paredz investīciju pieaugumu vairākās jomās, kas būtu loģisks stratēģijas virziens, ko īstenot ar jauno apvienoto digitālo spēlētāju. Mēs centīsimies iespējami ātri paziņot par 5G tīkla komerciālās lietošanas sākšanu arī Rīgā mūsu “Gigabit” sabiedrības stratēģijas ietvaros, lai Rīga sekotu mūsu projektiem Tallinā, Stokholmā un Helsinkos,” vēstulē norāda Andersons.
Viņš arī sola kāpināt inovāciju jaudas, atverot Rīgā “Telia” inovāciju un investīciju struktūrvienības “Division X” nodaļu, kā arī servisa centrus vairākās biznesa jomās.
“Mēs zinām, un to apliecina jebkurš svarīgs starptautisks reitings, piemēram, Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indikators vai Pasaules ekonomikas foruma informācijas tehnoloģiju attīstību raksturojošais indekss “Network Readiness Index”, ka pašlaik sabiedrības digitalizācijas jomā Latvija savā reģionā ir tūļīga, un mēs vēlamies un esam gatavi to mainīt,” raksta “Telia” pārstāvis.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “Telia”, vēstulē, kas adresēta valdības ministriem, brīdinājusi Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un “Lattelecom”, tā varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos.
Komentējot “Telia” vēstulē valdībai pausto, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicināja ņemt vērā “Telia” pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā. “”Telia” vēlas būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma vērtību un nodrošināt nākotnes attīstību. Tāpat aktuāls jautājums ir par ieguldījumiem infrastruktūrā, jo Latvija patlaban atpaliek no kaimiņiem, piemēram, Igaunija nopietni domā par 5G tīklu. “Telia” arī piedāvā Latvijai specializēties tieši telekomunikāciju sektorā, kā arī piedāvāts apvienotajam uzņēmumam attīstīt latvisku saturu. Patlaban “Latelecom” un LMT jau darbojas televīzijas tirgū, turklāt “Lattelecom” iegulda arī saturā. Šis būs svarīgs valdības lēmums un ir skaidrs, ka šogad gaidāmas būtiskas pārmaiņas,” teica ministrs.
“Telia” grupas uzņēmumiem “Sonera Holding” un “Telia Company” pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstija “Latvijas Radio un televīzijas centra” un Privatizācijas aģentūras (PA) personā – kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder “Telia” un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam “Lattelecom”.
“Telia” grupas kompānijai “Tilts Communications” pieder 51% “Lattelecom” kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā – 49%.
2015.gada novembrī tika saņemts LMT un “Lattelecom” apvienošanas piedāvājums no “Telia”, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar “Lattelecom” un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.
Pēc valsts pasūtījuma uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktajā pētījumā piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, “Telia” un Latvijas valstij piederēs pa 30-40% akciju. Savukārt apmēram 30% rosināts piedāvāt iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0D6AF889-93DB-4732-8D6D-1017BFF5984F/

Krauze: LMT un “Lattelecom” pamatā būtu jāpaliek valsts pārraudzībā

Rīga, 17.okt., LETA. Telekomunikāciju operatoriem “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom” kā stratēģiskajiem un kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem pamatā būtu jāpaliek valsts pārraudzībā, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, paužot savu personīgo viedokli.
Tas, kā pašreizējai pārraudzībai jāturpinās praksē, ir valdības līmeņa jautājums, skaidroja Krauze.
ZZS par šo jautājumu vēl nav diskutējusi un varētu to sīkāk apspriest, kad tas tiks skatīts valdībā. Politiķis norādīja, ka tā ir Ministru kabineta līmenī risināma lieta, jo saistīta ar ierobežotas pieejamības komercinformāciju. Līdz ar to pagaidām nav zināms, vai ZZS varēs saņemt informāciju par dažādajiem risinājumiem, lai varētu tos izvērtēt, norādīja valdes priekšsēdētājs.
Krauze akcentēja, ka svarīgi ir nepieļaut, ka uzņēmumi nonāk ar Krieviju saistīta biznesa kontrolē, kas var izmantot šo infrastruktūru spiegošanai.
Viņš piebilda, ka ZZS valdē vēl nav spriests par izskanējušo informāciju saistībā ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma “Telia Company” (“Telia”) valdībai adresēto vēstuli.
Kā ziņots, “Telia” brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un “Lattelecom”, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā “Telia” vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.
“Telia” grupas uzņēmumiem “Sonera Holding” un “Telia Company” pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij “Latvijas Radio un televīzijas centra” un Privatizācijas aģentūras (PA) personā – kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder “Telia” un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam “Lattelecom”.
“Telia” grupas kompānijai “Tilts Communications” pieder 51% “Lattelecom” kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā – 49%.
2015.gada novembrī tika saņemts LMT un “Lattelecom” apvienošanas piedāvājums no “Telia”, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar “Lattelecom” un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.
Pēc valsts pasūtījuma uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktajā pētījumā piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, “Telia” un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. Savukārt 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C909D-4747-DDAF-6884-CBC768040E81/

Lattelecom grupas peļņa sasniedz 25,6 miljonus, pieaugums deviņos mēnešos 8%

Lattelecom grupas peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugusi par 8%, kopumā sasniedzot jau 25,6 miljonus eiro. Grupas ieņēmumi sasnieguši 141 miljonu eiro, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.
Šogad ieņēmumi palielinājušies televīzijas pakalpojumiem, būtiski – par 66% filmu, seriālu un tiešraižu lietotnei Shortcut. Labi rādītāji sasniegti datu centru biznesā (pieaugums par 23%), kā arī strauji pieaug reklāmas ieņēmumi, ko izdevies dubultot, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn.
“Shortcut, elektroenerģijas pakalpojums tet, unikāls saturs mūsu TV kanālos – šie pakalpojumi stiprina Lattelecom piedāvājumu, turklāt nedomājam pie tā apstāties. Šomēnes ikvienam piedāvājām iespēju sarunāties ar pirmo klientu atbalsta robotu latviešu valodā – Anete, kas izstrādāts kopā ar Latvijas uzņēmumu Tilde. Datu monetizācija, drošības risinājumi, mākslīgais intelekts – katru ceturksni strādājam pie idejām, lai radītu arvien jaunus pievienotās vērtības pakalpojumus,” saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Būtisku attīstību šogad uzrāda tehnikas tirdzniecība, ko veicina plašāks preču klāsts, lattelecomveikals.lv attīstība un dalītā maksājuma iespējas. Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, tehnikas tirdzniecības ieņēmumi pieauga par 67%. Par 17% pieauga programmatūras izstrādes ieņēmumi.
Trešais ceturksnis bija zīmīgs arī ar to, ka elektroenerģijas pakalpojumu tet izvēlējās jau 12 000 klienti. Septembrī Lattelecom atklāja atvērto datu centru, kurā vietējie un ārvalstu mobilo, telekomunikācijas operatori un interneta pakalpojumu sniedzēji var izvietot savu infrastruktūru, veidojot savienojumus ar citiem operatoriem. Labas ziņas arī Rīgas izglītības iestādēm, jo noslēdzās vērienīgs Lattelecom un Rīgas domes projekts, ar kuru 285 izglītības iestādēs ierīkots bezmaksas WiFi tīkls.
Jaunumi arī televīzijas skatītājiem: 2018. gada maijā Lattelecom klienti īpašā hokeja TV kanālā varēs sekot līdzi Pasaules čempionātam, pirmo reizi Latvijā HD kvalitātē un ar latviešu un krievu valodas izvēli. Šāda iespēja iegūta, sadarbojoties ar Latvijas televīziju. Savukārt 2018. gada sākumā Lattelecom nodrošinās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu pārraides. Noslēdzot vienošanos ar Discovery Communications, ekskluzīvas tiesības retranslēt olimpiskās spēles iegūtas arī 2020. gada Tokijas vasaras olimpiskajām spēlēm.
Lattelecom ir dinamisks tehnoloģiju uzņēmums. Investējot TV saturā, interneta tīkla kvalitātē, lietu interneta attīstībā, mākslīgā intelektā, lielajos datos un citos jaunos virzienos, mēs veidojam nākotni jau šodien. Lattelecom izmanto start-up domāšanu, izpētot lietotāju pieredzi, attīstot jaunos produktus un veidojot sinerģijas ar jaunuzņēmumiem agrāk nekā citi tehnoloģiju uzņēmumi.
Lattelecom grupā ir uzņēmumi Lattelecom, Lattelecom BPO, Citrus Solutions, Lattelecom Technology, Media 360 un Baltijas Datoru akadēmija. Lattelecom pieder 23% SIA Latvijas Mobilais Telefons daļu.
Lattelecom pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam Telia Company meitas uzņēmumam Tilts Communications (49%).
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/9184F256-BF55-456D-B667-89E668090D2A/

“Telia Company” brīdina valdību par LMT un “Lattelecom” daļu iespējamu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums “Telia Company” (“Telia”) brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom”, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā “Telia” vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem. 2015.gada novembrī tika saņemts LMT un “Lattelecom” apvienošanas piedāvājums no “Telia”, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi.

Ar ierosinājumu klajā nāk Rīgas domes Latvijas Reģionu apvienības/”Latvijas attīstībai” (LRA/LA) frakcijas vadītājs Juris Pūce.
Juris Pūce
@pucej
Šķiet, ka prasīt, ka MK attiecībā uz valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem LMT un Lattelecom vajadzētu būt īpašumtiesību stratēģijai, ir naivi.
Tue Oct 17 12:10:44 +0000 2017
Juris Pūce
@pucej
Pagaidām gadiem tikai reaģējam vai nu uz uzņēmumu vadītāju idejām vai līdzīpašnieka idejām, mērķiem un nu arī spiedienu.
Tue Oct 17 12:11:48 +0000 2017

Arī žurnālists Frederiks Ozols vērsis uzmanību notiekošajam.
Frederiks Ozols
@incaustum
Pēdējā laikā grūti izšķirt, kas baisāk — Ziemeļkorejas kodoldraudi vai Telia spiediens visās frontēs apvienot LMT un Lattelecom
Tue Oct 17 10:40:28 +0000 2017

“Rīgas pilsētbūvnieka” sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Kiršblats norāda uz kādām prioritātēm jākoncentrējas ekonomikas ministram Alvilam Ašeradenam.
Ivo Kiršblats
@kirshblac
No valdības bēgošajam ekonomikas ministram atliek tikai divi ”projekti” LMT pievienošana skandināviem un Inčukalna atpirkšana.
Tue Oct 17 09:12:39 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/04e59a26-a49f-4abe-bdaa-c152684ab72e/