Vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā
Rīga, 16.okt., LETA. Vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, šodien vēstā TV3 raidījums “Neka Personīga”.
Šoruden beidzas termiņš, līdz kuram bija jāpabeidz to zaļo spēkstaciju būvniecība, kuras Ekonomikas ministrijas atļaujas saņēma 2012.gadā. Ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par daudzkārt paaugstinātu cenu.
Raidījums atklāja septiņus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par pieckāršo cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados.
Šie uzņēmumi ir SIA “Briedis Būve” (Saldus novads), SIA “Madonas eko” (Madona), SIA “Tektus” (Amatas pagasts), SIA “M parks” (Amatas pagasts) SIA “E Streņči” (Strenči), SIA “Elektro Rīdzene” (Cēsu novads), SIA “E Seda” (Strenču novads).
Visas stacijas ir saņēmušas AS “Sadales tīkls” atzinumu, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts.
“Sadales tīkla” darbinieki gan neatbild, vai pievērsuši uzmanību, kā un kādā apmērā elektrība testējamajās stacijās saražota. Vai tur kūrušās krāsnis, kūpējuši skursteņi un griezušās turbīnas – tā neesot viņu atbildība. Galvenais, ka strāva ir un nenodara kaitējumu kopējam tīklam.
Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos, Sedā, Vaivē un Madonā uz pusēm pieder AS “Nilex grupa” un Igaunijā reģistrētai kompānijai “Mahnid ja Rahnud”. Madonas staciju nopirkuši septembrī, pārējās trīs pagājušā gada decembrī. Visās četrās firmās valdes loceklis ir Andis Dābols, kurš situācija skaidro kā “kvotas saglabāšanu”
“Kvotas saglābšana, sauksim viņu tā, obligātā iepirkuma, es nedaru neko nelikumīgu. Tādā ziņā, lai teiksim tagad brutāli šmauktos. Nezinu, atvestu iekārtu, kas neatbilst nekam. Arī “Sadales tīkls” neļauj,” pauda Dābols.
Uzņēmējs gan neslēpa, ka uz “Sadales tīklu” testiem noīrējis mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu. Viņaprāt, tas nav pārkāpums.
Ekonomikas ministrija līdz 2012.gada rudenim izsniedza 560 atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Līdz šim ministrija lielāko daļu atļauju ir anulējusi, jo stacijas nav uzbūvētas un ražošana nav sākta laikā.
Vienlaikus raidījuma pētītajām firmām Ekonomikas ministrija atļaujas nav atņēmusi. Ministrija saka, ka celtnieku vagoniņa iedzīšana stacijas teritorijā uz jaudas testiem ir atbilstoša noteikumiem.
“Šīs te stacijas saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju ir uzsākušas darbību. Viņas ir uzsākušas šo darbību, viņas turpina vai saņem atbalstu tikai tajā brīdī, kad viņas strādā. Pašlaik mums nav informācijas, ka viņas turpinātu darbību. Mēs esam vērtējuši to jautājumu, vai tās stacijas, kuras iziet šo testu ar mazāku jaudu, vai tas būtu juridiski korekti un vai tas atbilst atļaujas nosacījumiem. Tas juristu konsensus ir, ka šādas stacijas atbilst šādiem nosacījumiem,” skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
Tāpat raidījumā vēstīja, ka viena no pēdējām lielajām zaļajām koģenerācijas stacijām, kas pretendē uz valsts atbalstu un kurā ražošana bija jāsāk šogad ir ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītā “Rīgas enerģija”. Līdz pagājušajai nedēļai stacijai bija jāuzsāk ražošana, jo pretējā gadījumā tā zaudē iespēju, ka valsts no tās iepērk elektrību par sadārdzinātu cenu.
“Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.
“Rīgas enerģija” var strādāt ar četru megavatu jaudu. Tas nozīmē, ka gadā valsts iepirks elektrību no stacijas par vairāk nekā četriem miljoniem eiro, bet garantētajos 10 gados uzņēmums var pat saņemt vairāk nekā 43 miljonus. Taču valsts atbalsts zūd, ja neizpilda atļaujas nosacījumus.
“Sadales tīkla” eksperti septiņu cilvēku sastāvā koģenerācijas staciju apskatīja klātienē septembra vidū. Piecas dienas pirms atļaujas termiņa beigām, “Sadales tīkls” rakstiski apstiprināja, ka koģenerācijas stacija ražojusi elektrību. Testēšana notikusi no 22. līdz 27.septembrim.
Pēc raidījumā vēstītā, “Rīgas enerģijas” testa pēdējās dienās – 26. un 27.septembrī – filmētā video nekas neliecina, ka koģenerācijas stacija strādātu. Lai ražotu elektrību kaut trim dienām, būtu jāatved šķelda vismaz astoņās kravas automašīnās. Taču nekas netiek pievests klāt, un koksnes atlikumi nekur nav redzami. Arī dūmenis nekūp.
“Nekā personīga” zināms, ka turbīna nemaz nestrādāja, jo tā nebija uzstādīta. Arī tvaika katla montāža vēl nav pabeigta. Noskatoties video, to apliecina arī Rīgas Tehniskās universitātes siltumenerģētiķis profesors Gatis Bažbauers
No 2015.gada “Rīgas enerģijas” īpašniekos atrodams pazīstamā būvuzņēmēja Māra Martinsona vārds. Firmas kontrolpakete pieder SIA “MP Holdings”, kas varētu būt saīsinājums no vārdiem – Māris un Pēteris. Holdings pastarpināti pieder Martinsona bērniem un būvfirmas “Latvijas energoceltnieks” valdes loceklim Pēterim Dzirkalam.
“Rīgas enerģijas” valdes loceklis Dzirkals solīja medijus iepazīstinās ar stacijas darbu pēc pāris nedēļām. Savukārt “Sadales tīkla” darbinieks, kas ar savu parakstu apliecināja, ka “Rīgas enerģijas” pārbaude veikta godīgi, uz interviju neatnāk. Tā vietā tiek atsūtīts “Sadales tīkla” valdes loceklis Rolands Lūsveris, kurš gan “Nekā Personīga” neiepazīstināja ar testa mērījumiem.
Koģenerācijas iekārtas kā bīstamas uzņēmējam jāreģistrē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. “Rīgas enerģija” to nav izdarījusi. Rīgas būvvaldē apstiprināja, ka stacija nav nodota ekspluatācijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C907B-2164-AF2C-3C90-E940AF8D33FA/
Ašeradens: Atbildība par OIK atļauju pagarināšanas nekontrolēšanu ir jāuzņemas EM
Rīga, 17.okt., LETA. Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāuzņemas atbildība par nekontrolēto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju pagarināšanu, otrdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
“Attiecībā uz atļauju pagarināšanu – tā ir mūsu vaina. Mēs nepievērsām pietiekamu uzmanību,” teica ministrs.
Viņš arī norādīja, ka šobrīd ir sāktas plašas pārbaudes. “Mēs veicam pārbaudi pa pilnu perimetru, nevis tikai par septiņām vietām, kas ir zināmas,” uzsvēra Ašeradens.
Vienlaikus viņš arī norādīja, jau iepriekš Būvniecības valsts kontroles birojs bija konstatējis virkni nepilnību elektroenerģijas ražošanas stacijās. “Ir diezgan skaidri redzams, ka ir izveidota sistēma, kā saņemt atļaujas, bet neviens šo sistēmu īsti neuzraudzīja. Šogad, redzot, ka īsti uzraudzības tam visam nav, es devu rīkojumu Būvniecības valsts kontroles birojam izveidot inspektoru vienību, kas uzrauga šādus procesus. Līdz šim jau ir veiktas vairākas pārbaudes un ir konstatēta virkne nepilnību esošajās stacijās,” klāstīja ministrs.
Tāpat viņš piebilda, ka Ekonomikas ministrija pirmdien, 16.oktobrī, vērsās Valsts policijā par situāciju SIA “Rīgas enerģija” koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. “Attiecībā uz Rīgas koģenerācijas staciju vakar vērsāmies policijā un viņi izvērtēs šo gadījumu. Tā šķiet jau ir absolūti nepieņemama situācija,” teica Ašeradens.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Ašeradens uzdevis EM kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā “Nekā Personīga” paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados.
Pārbaudes uzdots veikt, izbraucot uz konkrētajām vietām. Šīs vietas ir “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”).
Tāpat pārbaudi uzdots veikt “Rīgas enerģijā”. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.
Vienlaikus Ašeradens uzdevis “Sadales tīkls” sākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacijas darbību.
“Sadales tīkla” pārstāve Renāte Meļķe aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uzņēmums izveidojis iekšējo izmeklēšanas komisiju, kura pārbaudīs informāciju un vērtēs atbildīgo darbinieku rīcību par “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacijas darbību. Pārbaudes skars arī septiņas mazākas koģenerācijas stacijas.
Atbildīgie “Sadales tīkla” darbinieki uz laiku ir atstādināti no pienākumu veikšanas, kamēr notiek izmeklēšana. Cik un kuri darbinieki no pienākumu pildīšanas atstādināti uzņēmuma pārstāvji patlaban neatklāja, norādot, ka izmeklēšanas laikā nevar sniegt detalizētāku informāciju.
Savukārt AS “Latvenergo” valde meitasuzņēmuma “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim pieprasījusi nekavējoties nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu, izvērtējot “Sadales tīkla” darbinieku atbildību un rīcību, veidojot dokumentāciju un komunicējot ar citām lēmumu pieņemošām organizācijām par ekspluatācijā nododamajām koģenerācijas stacijām un to darbību. Uzdots sākt iekšēju izmeklēšanu par iespējamu rupju darba pienākumu nepildīšanu vai ļaunprātību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4702B08E-98C0-4458-AD95-0BD2CE9197BB/
Federācija: Atjaunojamās enerģijas nozarē jāveicina nevis subsīdijas, bet papildu elektroenerģijas tirgus mehānismus
Rīga, 17.okt., LETA. Atjaunojamās enerģijas nozares un sabiedrības interesēs ir veicināt nevis subsīdijas, bet papildu elektroenerģijas tirgus mehānismus, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijā (LAEF).
Federācijas pārstāvji pauda uzskatu, ka finansējumu, kas tiek izmantots subsīdijām, jāiepludina elektroenerģijas tirgū – tieši konkurence starp ražotājiem visefektīvākajā veidā nodrošinās zemāko iespējamo elektroenerģijas gala maksājumu patērētājiem. “Krāpniecība un korumpētība nav pieļaujama un vainīgie ir jāsoda,” uzsvēra federācijā.
LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe atzīmēja – TV3 raidījumā “Nekā Personīga” minēts, ka iespējama krāpniecība konstatēta septiņās elektrostacijās, bet netiek veikta profesionāla un detalizēta žurnālistikas analīze par kopējo atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, nodrošinot videi draudzīgu enerģijas ražošanu, veicinot nodarbinātību, atkritumu apsaimniekošanu un pozitīvo makroekonomisko ietekmi.
“Latvijā kopumā darbojas aptuveni 305 atjaunojamās enerģijas elektrostacijas (vēja, saules, biomasas, hidroelektrostacijas un biogāzes stacijas), kuras, izmantojot vietējos energoresursus, nodrošina būtisku siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru Latvijas energobilancē. LAEF ieskatā sižeta autori apzināti vēršas pret atjaunojamās enerģijas nozari kopumā, cenšoties panākt zaļās enerģijas nomelnošanu, degradējot sabiedrības izpratni par nepieciešamību panākt šīs nozares attīstību arī Latvijā,” norādīja Irbe.
LAEF valdes loceklis Edgars Vīgants atzīmēja, ka, neskatoties uz enerģijas ražotāju nozares ieteikumiem politiķiem veicināt elektroenerģijas tirgus mehānismus, politiķi daudzus gadus ir izvēlējušies veicināt subsīdijas ar visām no tā izrietošajām sekām. “Par pieļautajām politiskajām kļūdām nedrīkst likt ciest tiem investoriem un ražotājiem, kas investējuši atjaunojamās enerģijas ražošanā, paļaujoties uz valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un nodrošinot politisko mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijās jomā,” viņš sacīja.
Tajā pašā laikā LAEF valdes loceklis Kristaps Stepanovs minēja, ka 305 elektrostaciju, kas elektroenerģiju un siltumenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja, saules un ūdens, kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 235,67 megavati (MW) un 2016.gadā tās saražoja gandrīz vienu miljonu megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas veido apmēram 14% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa. “Lielākais šo elektrostaciju skaits izvietots Latvijas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem, veicinot investīcijas un nodarbinātību lauku teritorijās, tādā veidā saglabājot darbavietas speciālistiem un daudzas ģimenes atturot no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,” viņš teica.
Savukārt LAEF valdes loceklis Andris Vanags atzīmēja, ka decentralizētā elektroenerģijas ražošana samazina elektroenerģijas zudumus sadales tīklos – atbilstoši aprēķiniem zudumu samazinājums veido 2%, kas ir ekvivalents 130 gigavatstundām GWh elektroenerģijas jeb 5,2 miljoniem eiro. “Daudzi no šiem elektroenerģijas ražotājiem vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji, kas neapšaubāmi nodrošina maksājumus valsts budžetā dažādu nodokļu veidā, ik gadu samaksājot vismaz 50 miljonus eiro,” viņš piebilda.
LAEF pārstāvji uzsvēra, ka arvien lielāka uzmanība būtu jāpievērš sabiedrības informēšanai par atjaunojamās enerģijas pozitīvo ietekmi un jālauž mīti par tās pārlieko dārdzību.
Tāpat federācijā norādīja, ka būtisku lomu atjaunojamās elektroenerģijas konkurences veicināšanā nodrošina stabila valsts ilgtermiņa attīstības stratēģija nozarei. Stratēģijas izstrādē būtu jāiesaista pētniecības un plānošanas institūcijas, nozares nevalstiskās organizācijas un jāņem vērā kaimiņvalstu labākie piemēri. Veidojot nākotnes politiku enerģijas ražošanai no AER, ir jāinformē arī sabiedrība par ieguvumiem tautsaimniecībai, jāveicina konkurētspēja, caurspīdīgums, godīgums un precīzi jāformulē sasniedzamie stratēģiskie mērķi.
“Vērojot atjaunojamās enerģijas politikas izmaiņas pēdējo 10 gadu laikā, nepārprotami ir saskatāmas labi plānotas antireklāmas un zaļās enerģijas nomelnošanas kampaņas pazīmes, cenšoties aizvien pierādīt, ka dabasgāze, kas ir fosilais kurināmais, par kura izmantošanu sabiedrība maksā ne tikai subsīdijas 173 miljoni eiro gadā, bet arī vēl par dabas gāzi 380 miljonus eiro gadā Krievijai, ir valstij un sabiedrībai labākais risinājums,” atzīmēja LAEF valdes loceklis Andis Kārkliņš.
LAEF arī atzīmēja, ka Latvija ir ļoti bagāta ar atjaunojamiem dabas resursiem, tāpēc galvenokārt jādomā tieši par šo vietējo energoresursu racionālu izmantošanu, un tikai pēc tam jāskatās kāda būtu fosilās enerģijas loma un kādās nozarēs to mērķtiecīgi izmantot.
“Jau 2014.gadā LAEF iesniedza Eiropas Komisijā sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes elektrostaciju nesamērīgo valsts atbalstu. Līdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari un elektroenerģijas tirgu kopumā. Eiropas Komisija šā gada lēmumā par valsts atbalsta saskaņošanu elektroenerģijas ražotājiem, skaidri norādīja, ka netiek saskaņots atbalsts lielas jaudas gāzes elektrostacijām. Var izdarīt secinājumu, ka tieši šis ārējais spiediens, radīja nepieciešamību atrast ātru risinājumu subsīdijas samazināšanai par 75%,” norāda Irbe.
LAEF pārstāvji aicināja paskatīties uz jaunu AER ražošanas jaudu attīstību pasaulē un tuvākajās kaimiņvalstīs, norādot, ka Latvijas attīstība būtiski atpaliek. Piemēram, uzstādītā vēja elektrostaciju jauda Lietuvā ir astoņas reizes, bet Igaunijā četras reizes lielākas nekā Latvijā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā “Nekā Personīga” paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados.
Pārbaudes uzdots veikt, izbraucot uz konkrētajām vietām. Šīs vietas ir “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”).
Tāpat pārbaudi uzdots veikt “Rīgas enerģijā”. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi. Vienlaikus Ašeradens uzdevis “Sadales tīkls” sākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacijas darbību, kā arī vērsies Valsts policijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8E7C2540-E505-4FAB-85EF-EA9FF65095C3/
“Latvenergo”: Atbalsta maksājumus iespējamajā krāpšanā iesaistītās koģenerācijas stacijas nav saņēmušas
Rīga, 17.okt., LETA. Neviena no TV3 raidījumā “Nekā Personīga” minētajām elektroenerģijas koģenerācijas ražotnēm nav saņēmsi atbalsta mehānisma maksājumus, jo tās neražo enerģiju, aģentūru LETA informēja AS “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere.
Viņa norādīja, ka šoruden beidzas termiņš, līdz kuram bija jāpabeidz to spēkstaciju būvniecība, kuras Ekonomikas ministrijas (EM) atļaujas saņēma 2012.gadā. Ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par paaugstinātu cenu. Raidījumā tika minēti uzņēmumi SIA “Briedis Būve” (Saldus novads), SIA “Madonas eko” (Madona), SIA “Tektus” (Amatas pagasts), SIA “M parks” (Amatas pagasts) SIA “E Strenči” (Strenči), SIA “Elektro Rīdzene” (Cēsu novads), SIA “E Seda” (Strenču novads), SIA “Rīgas enerģija”, kuri saglabājuši darbības licences, bet darbību nav sākuši.
AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” (EPT) valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls informēja, ka 2016.gadā Latvijā darbojās 403 elektrostacijas, kas valstī noteiktā kārtībā saņem atbalsta maksājumus par saražoto un realizēto enerģiju, kuras ražošanā izmanto atjaunojamos energoresursus vai īsteno enerģijas ražošanu efektīvā koģenerācijas režīmā. Šajā spēkstacijās tiek saražots 1503 gigavatstundas (GWh) jeb 20,6% no Latvijā patērētās elektroenerģijas.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam, publiskā tirgotāja pienākumus un elektroenerģijas obligāto iepirkumu veic EPT, kas enerģijas iepirkuma administrēšanu īsteno stingri reglamentētā kārtībā, uzraugot ražotāju darba režīmu un līguma nosacījumus.
“Neatkarīgi no līguma noslēgšanas datuma obligātais iepirkums tiek īstenots no brīža, kad elektrostacija ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar būvvaldes aktu un ir izsniegts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Lēmumu par līguma slēgšanu pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem EPT. Raidījumā minētie komersanti līdz šim nav vērsušies pie EPT ar iesniegumu obligātā elektroenerģijas iepirkuma līguma slēgšanai,” skaidroja Cakuls.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzdevis EM kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā “Nekā Personīga” paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados.
Pārbaudes uzdots veikt, izbraucot uz konkrētajām vietām. Šīs vietas ir “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”).
Tāpat pārbaudi uzdots veikt “Rīgas enerģijā”. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.
Vienlaikus Ašeradens uzdevis “Sadales tīkls” sākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacijas darbību, kā arī vērsies Valsts policijā.
“Sadales tīkla” pārstāve Renāte Meļķe aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uzņēmums izveidojis iekšējo izmeklēšanas komisiju, kura pārbaudīs informāciju un vērtēs atbildīgo darbinieku rīcību par “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacijas darbību. Pārbaudes skars arī septiņas mazākas koģenerācijas stacijas.
Atbildīgie “Sadales tīkla” darbinieki uz laiku ir atstādināti no pienākumu veikšanas, kamēr notiek izmeklēšana. Cik un kuri darbinieki no pienākumu pildīšanas atstādināti uzņēmuma pārstāvji patlaban neatklāja, norādot, ka izmeklēšanas laikā nevar sniegt detalizētāku informāciju.
Savukārt AS “Latvenergo” valde meitasuzņēmuma “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim pieprasījusi nekavējoties nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu, izvērtējot “Sadales tīkla” darbinieku atbildību un rīcību, veidojot dokumentāciju un komunicējot ar citām lēmumu pieņemošām organizācijām par ekspluatācijā nododamajām koģenerācijas stacijām un to darbību. Uzdots sākt iekšēju izmeklēšanu par iespējamu rupju darba pienākumu nepildīšanu vai ļaunprātību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0866A6C3-421D-43DC-AF5A-58148DA7FC69/
Ašeradens: Nepagarinās atļaujas uzņēmumiem, kas krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā
Rīga, 16.okt., LETA. Uzņēmumiem, kas pieķerti krāpniecībā ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, atļaujas netiks pagarinātas, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs sacīja, ka jautājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) ir fundamentāla problēma. “OIK sistēma tika izveidota tā, ka tās ieviešana netika uzraudzīta, turklāt pa vidu notika visādi brīnumi. Tāpēc uzdevu rīkojumu Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) izveidot būvuzraugu pozīciju, kas uzraudzītu šos objektus, pārbaudītu, vai šis iekārtas darbojas utt. Patlaban ir izveidota administratīvā bāze un BVKB inspektori ir apmeklējuši pirmās divas vai trīs stacijas un veikuši pārbaudes,” skaidroja Ašeradens.
Pārbaudes nedēļas laikā plānots uzņēmumos “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA “Rīgas enerģija”).
Ekonomikas ministrs pieļauj, ka, pēc visa spriežot, šie uzņēmumi nav sākuši elektroenerģijas ražošanu. “Ir skaidrs, ka šī nav nekāda veida ražošanas uzsākšana. Ja tiek izīrēts konteiners un atvests pļavā, bet šis konteiners bijis vairākās citās pļavās, to nevar kvalificēt kā ražošanas uzsākšanu,” pauda Ašeradens.
Viņš skaidroja, ka, lai saņemtu atļauju par elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, uzņēmumiem bija jāizpilda divi nosacījumi – uzsākt elektroenerģijas ražošanu un pēc tam saņemt atbalstu. “Tomēr tika secināts, ka ražošana nav sākta. Tāpēc šodien devu rīkojumu šīs nedēļas laikā apmeklēt visas stacijas, kurās konstatēti pārkāpumi, un pārbaudīt faktisko situāciju, lai saprastu, kā rīkoties tālāk. Viens ir skaidrs – visticamāk atļaujas netiks pagarinātas,” uzsvēra ministrs.
Savukārt situācija ar uzņēmumu “Rīgas enerģija”, pēc Ašeradena teiktā, ir “daudz smagāka”.
“Atšķirībā no situācijas ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem, šeit tika atvests dīzeļģenerators, kas pieslēgts sistēmai un nosaukts par darbojošos staciju. Šodien uzrunāju iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) un droši vien, ka šajā gadījumā tiks rakstīts iesniegums tiesību aizsargājošām iestādēm. Skaidrs, ka tam nav nekāda sakara ar objekta nodošanu ekspluatācijā,” atzina Ašeradens.
Ekonomikas ministrs vakar vakarā arī sazinājies ar AS “Latvenergo” vadību un, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, atbildīgās personas no AS “Sadales tīkls” ir atstādinātas no pienākumu pildīšanas.
Jau ziņots, ka TV3 raidījums “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FE1813A4-BDB7-4162-BF3B-776074E783AD/
Ašeradens uzdod pārbaudīt iespējamo krāpniecību ar OIK atļaujām; plāno arī vērsties policijā
Rīga, 16.okt., LETA. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā “Nekā Personīga” paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados.
Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka Ašeradens uzdevis veikt pārbaudes, izbraucot uz konkrētajām vietām.
Šīs vietas ir “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”).
Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.
Pārbaužu laikā paredzēts pārliecināties klātienē par koģenerācijas staciju darbību atbilstoši licencei.
Vienlaikus Ašeradens uzdevis “Sadales tīkls” sākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacijas darbību. Ekonomikas ministrs arī plāno vērsties Valsts policijā par pārbaudes sākšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību “Rīgas enerģijas” darbībā.
“Sadales tīkla” pārstāve Renāte Meļķe aģentūrai LETA pavēstīja, ka uzņēmums izveidojis iekšējo izmeklēšanas komisiju, kura pārbaudīs informāciju un vērtēs atbildīgo darbinieku rīcību par “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacijas darbību. Pārbaudes skars arī septiņas mazākas koģenerācijas stacijas.
Atbildīgie “Sadales tīkla” darbinieki uz laiku ir atstādināti no pienākumu veikšanas, kamēr notiek izmeklēšana. Cik un kuri darbinieki no pienākumu pildīšanas atstādināti uzņēmuma pārstāvji patlaban neatklāja, norādot, ka izmeklēšanas laikā nevar sniegt detalizētāku informāciju.
Savukārt AS “Latvenergo” valde meitasuzņēmuma “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim pieprasījusi nekavējoties nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu, izvērtējot “Sadales tīkla” darbinieku atbildību un rīcību, veidojot dokumentāciju un komunicējot ar citām lēmumu pieņemošām organizācijām par ekspluatācijā nododamajām koģenerācijas stacijām un to darbību. Uzdots sākt iekšēju izmeklēšanu par iespējamu rupju darba pienākumu nepildīšanu vai ļaunprātību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A5ADA515-9725-4771-8A62-97C1294BF3B7/
Pārbaudīs iespējamo krāpšanos ar OIK atļaujām
Rīga, 16.okt., LETA. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
TV3 atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados.
Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka Ašeradens uzdevis veikt pārbaudes, izbraucot uz konkrētajām vietām.
Šīs vietas ir “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA “Rīgas enerģija”).
Pārbaužu laikā paredzēts pārliecināties klātienē par koģenerācijas staciju darbību atbilstoši licencei.
Vienlaikus Ašeradens uzdevis “Sadales tīkls” sākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacijas darbību.
Ekonomikas ministrs arī plāno vērsties Valsts policijā par pārbaudes sākšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību “Rīgas enerģijas” darbībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/2E6AABC2-3B6D-44AA-8521-07F764E5933E/
Kučinskis līdz mēneša beigām sagaida izvērtējumu par iespējamo krāpšanos ar OIK
Rīga, 16.okt., LETA. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) līdz mēneša beigām sagaida izvērtējumu par medijos izskanējušo iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, aģentūru LETA informēja premjera birojā.
Premjers izdevis rezolūciju ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar masu medijos izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Kučinska izdotā rezolūcija paredz, ka Ašeradenam līdz šā gada 30.oktobrim jāiesniedz izvērtējuma rezultāti, plānotā rīcība un nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
Šodien pēc koalīcijas partneru sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka Ašeradens šodien jau spēris pirmos soļus situācijas noskaidrošanā, tomēr premjers vēlas iegūt pilnu informāciju par izskanējušo situāciju.
Jau ziņots, ka TV3 raidījums “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien žurnālistus informēja, ka pārbaudes šīs nedēļas laikā tiks veiktas uzņēmumos “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA “Rīgas enerģija”).
Ekonomikas ministrs pieļauj, ka, pēc visa spriežot, šie uzņēmumi nav sākuši elektroenerģijas ražošanu. “Ir skaidrs, ka šī nav nekāda veida ražošanas uzsākšana. Ja tiek izīrēts konteiners un atvests pļavā, bet šis konteiners bijis vairākās citās pļavās, to nevar kvalificēt kā ražošanas uzsākšanu,” pauda Ašeradens.
Savukārt situācija ar uzņēmumu “Rīgas enerģija”, pēc Ašeradena teiktā, ir “daudz smagāka”.
“Atšķirībā no situācijas ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem, šeit tika atvests dīzeļģenerators, kas pieslēgts sistēmai un nosaukts par darbojošos staciju. Šodien uzrunāju iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) un droši vien, ka šajā gadījumā tiks rakstīts iesniegums tiesību aizsargājošām iestādēm. Skaidrs, ka tam nav nekāda sakara ar objekta nodošanu ekspluatācijā,” atzina Ašeradens.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3D5CB156-FA30-4FFC-984F-4D45EDB3C77E/
EM iesniedz pieteikumu Valsts policijā par ST un Rīgas Enerģija rīcību
Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 2017.gada 15.oktobrī raidījumā “Nekā Personīga” izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, otrdien, š.g. 17.oktobrī Ekonomikas ministrija iesniedza pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS “Sadales tīkls” un SIA “Rīgas Enerģija” par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu.
Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA “Rīgas Enerģija” līdz 2017.gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS “Sadales tīkls”, parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS “Sadales tīkls” uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas.
Tomēr raidījuma “Nekā Personīga” filmēšanas laikā uzņēmuma SIA “Rīgas Enerģija” teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.
Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/6B6B439E-742B-4290-8CB8-98F49E7EBFB5/
EM vēršas Valsts policijā par “Sadales tīkla” un “Rīgas enerģijas” rīcību saistībā ar iespējamu krāpšanos ar OIK
Rīga, 17.okt., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi pieteikumu Valsts policijā par AS “Sadales tīkls” un SIA “Rīgas enerģijas” rīcību saistībā ar iespējamu krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Iesniegums iesniegts par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu.
Saskaņā ar izsniegto atļauju “Rīgas enerģija” līdz šā gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, tas ir “Sadales tīkla” parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai “Sadales tīkls” uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas.
Tomēr “TV3” raidījuma “Nekā Personīga” filmēšanas laikā uzņēmuma “Rīgas enerģija” teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.
Tādēļ EM lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.
Jau ziņots, ka TV3 raidījums “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistus informēja, ka pārbaudes šīs nedēļas laikā tiks veiktas uzņēmumos “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA “Rīgas enerģija”).
Ekonomikas ministrs pieļauj, ka, pēc visa spriežot, šie uzņēmumi nav sākuši elektroenerģijas ražošanu. “Ir skaidrs, ka šī nav nekāda veida ražošanas uzsākšana. Ja tiek izīrēts konteiners un atvests pļavā, bet šis konteiners bijis vairākās citās pļavās, to nevar kvalificēt kā ražošanas uzsākšanu,” pauda Ašeradens.
Savukārt situācija ar uzņēmumu “Rīgas enerģija”, pēc Ašeradena teiktā, ir “daudz smagāka”.
Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, “Rīgas enerģija” reģistrēta 1999.gadā. Tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. 66% uzņēmuma daļu pieder SIA “MP Holdings”, bet 34% – SIA “Venture Capital”.
“Rīgas enerģijas” apgrozījums 2016.gadā bija 24 250 eiro, bet zaudējumi – 375 878 eiro.
..Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DC09EC41-072F-40B3-B99A-B90AB4840D6B/
18.10.2017. AS “Sadales tīkls” iesniegs pieteikumu Valsts policijā par kriminālprocesa uzsākšanu
Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 2017. gada 15.oktobrī raidījumā “Nekā Personīga” izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, šodien, š.g. 18.oktobrī AS “Sadales tīkls” iesniegs pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju – vai process ir bijis atbilstošs normatīvo aktu prasībām, kā arī iesaistīto personu rīcību.
Šobrīd AS “Sadales tīkls” aktīvi sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās. Tāpat darbu turpina AS “Sadales tīkls” izveidotā izmeklēšanas komisija.
..Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/81C7023C-7ADC-4570-9A6A-22BE115C7D37/
Arī “Sadales tīkls” vērsīsies policijā saistībā ar aizdomām par krāpniecību ar OIK atļaujām
Rīga, 18.okt., LETA. Arī AS “Sadales tīkls” vērsīsies Valsts policijā saistībā ar aizdomām, ka vairāki uzņēmumu varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, aģentūrai LETA pavēstīja “Sadales tīkla” pārstāve Renāte Meļķe.
Uzņēmums lūgs likumsargus izvērtēt, vai process bijis atbilstošs normatīvo aktu prasībām, kā arī iesaistīto personu rīcību.
“Šobrīd “Sadales tīkls” aktīvi sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās. Tāpat darbu turpina “Sadales tīkla” izveidotā izmeklēšanas komisija,” pauda Meļķe.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrija jau iesniegusi pieteikumu Valsts policijā par “Sadales tīkla” un SIA “Rīgas enerģija” rīcību saistībā ar iespējamu krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Saskaņā ar izsniegto atļauju “Rīgas enerģijai” līdz šā gada 5.oktobrim bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija sākusi ražošanu, jābūt sistēmas operatora, “Sadales tīkla”, parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas.
Tomēr “TV3” raidījuma “Nekā Personīga” filmēšanas laikā uzņēmuma “Rīgas enerģija” teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.
Tāpat vēstīts, ka TV3 raidījums “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, “Sadales tīkla” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos desmit gados.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistus informēja, ka pārbaudes šīs nedēļas laikā tiks veiktas uzņēmumos “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA “Rīgas enerģija”).
Ekonomikas ministrs pieļauj, ka, pēc visa spriežot, šie uzņēmumi nav sākuši elektroenerģijas ražošanu. “Ir skaidrs, ka šī nav nekāda veida ražošanas uzsākšana. Ja tiek izīrēts konteiners un atvests pļavā, bet šis konteiners bijis vairākās citās pļavās, to nevar kvalificēt kā ražošanas uzsākšanu,” pauda Ašeradens.
Savukārt situācija ar uzņēmumu “Rīgas enerģija”, pēc viņa teiktā, ir daudz smagāka. “Atšķirībā no situācijas ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem, šeit tika atvests dīzeļģenerators, kas pieslēgts sistēmai un nosaukts par darbojošos staciju. (..) Skaidrs, ka tam nav nekāda sakara ar objekta nodošanu ekspluatācijā,” atzina ministrs
Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, “Rīgas enerģija” reģistrēta 1999.gadā. Tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānija pastarpināti pieder vairākām privātpersonām – Ievai Jakobijai, Līgai Šaplakai, Pēterim Dzirkalam, kā arī Monai Martinsonei un Mārcim Martinsonam.
“Rīgas enerģijas” apgrozījums 2016.gadā bija 24 250 eiro, bet zaudējumi – 375 878 eiro.
..Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7D1AD5D3-0652-4391-810B-6E77DF9DB63D/
Ašeradens valdību pametīs pēc budžeta pieņemšanas – novembra beigās
Rīga, 16.okt., LETA. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā plānots izskatīt 25.oktobrī un 26.oktobrī. Savukārt otrajā, galīgajā lasījumā – 22.novembrī un 23.novembrī.
Kučinskis stāstīja, ka šāda vienošanās ar Ašeradenu panākta pirmdienas rītā un koalīcija šādu priekšlikumu atbalstījusi.
Pēc premjera teiktā, nākamā gada budžeta pieņemšana ir šī gada “galvenais notikums”. Tāpat valdības dienaskārtībā ir virkne citu jautājumu, piemēram, atbildes sniegšana “Telia” par SIA “Latvijas Mobilais telefons” un SIA “Lattelecom”, “Liepājas Metalurga” nākotne, Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotne un citi jautājumi.
Ašeradens žurnālistiem sacīja, ka koalīcija atbalstīja “Vienotības” virzītu ekonomikas ministra amata kandidātu un noteiktā kārtībā saskaņos nākamo ministru.
Plānots, ka “Vienotības” valde pirmdienas vakarā izlems par ekonomikas ministra amata kandidātu, ko virzīt saskaņošanai ar koalīcijas partneriem un vēlāk jau apstiprināšanai amatā.
Kā ziņots, ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Ašeradens izlēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju. Partijas biedriem Ašeradens piedāvājis savu kandidatūru šim amatam, kas arī tikusi atbalstīta.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka kā potenciālie ekonomikas ministra amata kandidāti tiek minēti Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Savukārt Kučinskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņš neparakstīs Ašeradena atlūgumu, pirms nebūs zināms nākamais ekonomikas ministrs un viņš nebūs paudis apņemšanos pildīt valdības rīcības plānā rakstīto.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C908C-924A-0846-FEE8-DD769B8055D7/
“Vienotība” tomēr grib nomainīt ekonomikas ministru jau pirms budžeta pieņemšanas
Rīga, 16.okt., LETA. Partija “Vienotība” tomēr vēlas panākt, lai tās virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts ar Saeimas balsojumu tiktu apstiprināts amatā jau pirms nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas Saeimā.
“Vienotības” valde šodien atbalstīja ierosinājumu Arvila Ašeradena vietā jaunā ekonomikas ministra kandidatūru virzīt apstiprināšanai Saeimā uz 16.novembra sēdi, kas ir nedēļu pirms 2018.gada valsts budžeta pieņemšanas.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš privātā sarunā un koalīcijas sanāksmē bija lūdzis atlikt ekonomikas ministra nomaiņu saistībā ar vairākiem būtiskiem valdībā skatāmiem jautājumiem, aģentūrai LETA skaidroja Ašeradens.
Tomēr “Vienotības” valdes sēdē šodien izvērtās asas diskusijas par ekonomikas ministra amata kandidāta izvirzīšanas atlikšanu, jo politiskā spēka sākotnējais plāns bija izvirzīt kandidātu jau šodien. Tāpēc Ašeradens kā kompromisa variantu piedāvāja 16.novembri, kas ir nedēļu pirms Saeima plānojusi pieņemt nākamā gada valsts budžetu. “Vienotības” vadītājs arī pieļauj iespēju, ka šajā dienā, 16.novembrī, varētu tikt apstiprināts viņa deputāta mandāts. Politiķis sīkāk nekomentēja, kāpēc izvēlēts tieši šis datums.
Vaicāts, vai 16.novembris nav izraudzīts aiz bažām, ka pēc budžeta apstiprināšanas kļūtu apgrūtinātākas “Vienotības” izredzes ieņemt ekonomikas ministra amatu vai varētu sākties diskusijas par ministru amatu pārdali, “Vienotības” priekšsēdētājs atbildēja noliedzoši.
Ašeradens norādīja, ka rīt, 17.oktobrī, pirms valdības sēdes tiksies ar Kučinski, lai informētu par “Vienotības” pieņemto lēmumu virzīt jauno ekonomikas ministra amata kandidātu apstiprināšanai 16.novembra Saeimas sēdē. Sarunā arī varēšot saprast, vai premjers tam piekrīt.
Premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars aģentūrai LETA apliecināja, ka rīt, 17.oktobrī, abas amatpersonas apspriedīs šo jautājumu, jo piedāvājums par 16.novembri esot jauns pavērsiens. Pašlaik nav iespējams prognozēt, kas sarunā tiks nolemts, piebilda Vaivars.
LETA jau ziņoja, ka Ašeradens nolēmis atstāt ekonomikas ministra amatu, lai kļūtu par “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, Solvitai Āboltiņai (V) šo amatu atstājot.
“Vienotība” šodien valdes sēdē nolēma pagaidām vēl nevirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu, skaidrojot, ka tā respektē koalīcijas partneru lūgumu nemainīt ekonomikas ministru pirms valsts budžeta izskatīšanas Saeimā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AE3F15E8-D46A-4668-9BAC-C5C45A78781A/
“Saskaņas” politiķis: Ašeradenam jāpaliek amatā līdz atrisinās situācija par iespējamo krāpšanos ar OIK
Rīga, 17.okt., LETA. Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) būtu jāpaliek amatā līdz pilnībā tiktu atrisināts jautājums par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, uzskata Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S).
Intervijā Latvijas Radio Zariņš pauda, ka saskata šajā situācijā bezatbildīgu pienākumu pildīšanu no Ekonomikas ministrijas puses. “Ja es būtu premjers, tad Ašeradenu nelaistu prom no amata, kamēr viņš pilnībā šo situāciju nenoskaidrotu [..],” sacīja Zariņš.
Deputāts ir pārliecināts, ka no kāda puses notikusi iespējamo krāpšanās shēmu piesegšana.
Jau ziņots, ka TV3 raidījums “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos desmit gados.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pirmdien žurnālistus informēja, ka pārbaudes šīs nedēļas laikā tiks veiktas uzņēmumos “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA “Rīgas enerģija”).
Ekonomikas ministrs pieļauj, ka, pēc visa spriežot, šie uzņēmumi nav sākuši elektroenerģijas ražošanu. “Ir skaidrs, ka šī nav nekāda veida ražošanas uzsākšana. Ja tiek izīrēts konteiners un atvests pļavā, bet šis konteiners bijis vairākās citās pļavās, to nevar kvalificēt kā ražošanas uzsākšanu,” pauda Ašeradens.
Savukārt situācija ar uzņēmumu “Rīgas enerģija”, pēc Ašeradena teiktā, ir “daudz smagāka”.
“Atšķirībā no situācijas ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem, šeit tika atvests dīzeļģenerators, kas pieslēgts sistēmai un nosaukts par darbojošos staciju. Šodien uzrunāju iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) un droši vien, ka šajā gadījumā tiks rakstīts iesniegums tiesību aizsargājošām iestādēm. Skaidrs, ka tam nav nekāda sakara ar objekta nodošanu ekspluatācijā,” atzina Ašeradens.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) līdz mēneša beigām sagaida izvērtējumu par medijos izskanējušo iespējamo krāpšanos. Premjers izdevis rezolūciju ekonomikas ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar izskanējušajām bažām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/51B3695C-7C08-4C31-B7BF-04FEA61DCA17/
Ašeradens vairās skaidrot vēlmi ekonomikas ministru nomainīt pirms budžeta pieņemšanas
Rīga, 17.okt., LETA. Partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs, pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vairās skaidrot vēlmi ekonomikas ministru nomainīt vēl pirms budžeta pieņemšanas.
Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” ministram tika vaicāts, kādēļ “Vienotība” vēlas virzīt jaunu ekonomikas ministra kandidatūru pirms budžeta pieņemšanas Saeimā, uz ko viņš norādīja, ka sākotnēji “Vienotība” vēlējās virzīt kandidātu tuvāko dienu laikā, bet tagad piedāvā kompromisu – 16.novembri. Vēlreiz pārvaicāts, kādēļ viņš nevar palikt amatā līdz budžeta pieņemšanai, Ašeradens atbildēja: “Nu, tāds lēmums ir pieņemts”.
Ministram neesot pamata domāt, ka varētu būt problēmas ar budžeta apstiprināšanu Saeimā.
Viņš skaidroja, ka tagad tiks sākta kandidatūru saskaņošana partijas iekšienē un ar partneriem. Otrdien ir plānota tikšanās ar premjeru, lai pārrunātu redzējumu par kandidātiem. Diskusija būšot abstrakta.
Vaicāts, vai starp iespējamiem kandidātiem ir neoficiāli izskanējušie Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Ašeradens teica, ka nevar to ne apstiprināt, ne noliegt.
Ašeradens arī apliecināja, ka ir iesniedzis premjeram atlūgumu.
“Brīdī, kad valdība ir pabeigusi darbu pie budžeta, pēc būtības sākas jauns darba cēliens politiķiem, tas ir priekšvēlēšanu laiks. Ņemot vērā to, kādā situācijā atrodas “Vienotība”, tā ir cīņa par izdzīvošanu, cīņa par vietu politiskajā laukā,” piebilda partijas priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka “Vienotība” tomēr vēlas panākt, lai tās virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts ar Saeimas balsojumu tiktu apstiprināts amatā jau pirms nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas Saeimā. “Vienotības” valde pirmdien atbalstīja ierosinājumu Ašeradena vietā jaunā ekonomikas ministra kandidatūru virzīt apstiprināšanai Saeimā uz 16.novembra sēdi, kas ir nedēļu pirms 2018.gada valsts budžeta pieņemšanas.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš privātā sarunā un koalīcijas sanāksmē bija lūdzis atlikt ekonomikas ministra nomaiņu saistībā ar vairākiem būtiskiem valdībā skatāmiem jautājumiem, aģentūrai LETA skaidroja Ašeradens.
Vaicāts, vai 16.novembris nav izraudzīts aiz bažām, ka pēc budžeta apstiprināšanas kļūtu apgrūtinātākas “Vienotības” izredzes ieņemt ekonomikas ministra amatu vai varētu sākties diskusijas par ministru amatu pārdali, “Vienotības” priekšsēdētājs atbildēja noliedzoši.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B6984DC5-A90F-4591-8A73-9279385A307E/
“Vienotība” vēl nevirza jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu
Rīga, 16.okt., LETA. Partija “Vienotība” šodien valdes sēdē nolēma pagaidām vēl nevirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu.
To šovakar žurnālistiem pavēstīja “Vienotības” valdes priekšsēdētājs, pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
LETA jau ziņoja, ka Ašeradens nolēmis atstāt ekonomikas ministra amatu, lai kļūtu par “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, Solvitai Āboltiņai (V) šo amatu atstājot.
Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valsts budžeta likumprojektu galīgajā lasījumā plānots izskatīt 22.novembrī un 23.novembrī.
Savukārt par jaunu ekonomikas ministru Saeima varētu balsot 16.novembrī, pastāstīja Ašeradens.
Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju par iespējamiem Ašeradena pēctečiem tikuši saukti Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Kučinskis paudis, ka Ašeradena atlūgumu neparakstīs, kamēr nebūs zināms nākamais ekonomikas ministrs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CDF57C96-6306-4606-97F1-FDCD0DB7D401/
Ašeradenam nav bažu, ka “Vienotība” varētu zaudēt ekonomikas ministra amatu
Rīga, 16.okt., LETA. Partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājam, no amata aizejošajam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam pagaidām nav bažu, ka viņa vadītā partija varētu zaudēt ekonomikas ministra amatu.
Ašeradens žurnālistiem uzsvēra, ka koalīcijas partneri šodien apstiprinājuši atbalstu tam, ka “Vienotība” virza savu ekonomikas ministra kandidātu.
Koalīcijas partijas lūgušas iespēju frakcijām tikties ar ministra amata kandidātu un iespēju paust savu viedokli.
Pagaidām plānots, ka “Vienotība” savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam varētu izvirzīt vismaz nedēļu pirms gaidāmā balsojuma 16.novembrī.
Kā ziņots, “Vienotība” šodien valdes sēdē nolēma pagaidām vēl nevirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu, respektējot koalīcijas partneru lūgumu saistībā ar valsts budžeta izskatīšanu Saeimā.
Saeima par ekonomikas ministra amata kandidātu varētu lemt 16.novembrī, un “Vienotība” savu kandidatūru varētu nolemt izvirzīt, nākot tuvāk šim datumam, skaidroja Ašeradens.
LETA jau ziņoja, ka Ašeradens nolēmis atstāt ekonomikas ministra amatu, lai kļūtu par “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, Solvitai Āboltiņai (V) šo amatu atstājot.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9087-8E38-51B9-5DAF-D3A0A7153DC0/
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas nostāja par 2017.gada 15.oktobra raidījumā “Nekā Personīga” sniegto informāciju
LAEF kā atjaunojamās enerģijas resursus (AER) izmantojošos ražotājus pārstāvošā federācija vēlas informēt par savu stingru nostāju – krāpniecība un korumpētība nav pieļaujama un vainīgie ir jāsoda.
LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe skaidro: “Raidījumā “Nekā personīga” tiek minēts, ka iespējama krāpniecība konstatēta septiņās elektrostacijās, bet netiek veikta profesionāla un detalizēta žurnālistikas analīze par kopējo atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, nodrošinot videi draudzīgu enerģijas ražošanu, veicinot nodarbinātību, atkritumu apsaimniekošanu un pozitīvo makroekonomisko ietekmi. Latvijā kopumā darbojas aptuveni 305 atjaunojamās enerģijas elektrostacijas (vēja, saules, biomasas, hes un biogāzes), kuras, izmantojot vietējos energoresursus, nodrošina būtisku siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru Latvijas energobilancē. LAEF ieskatā sižeta autori apzināti vēršas pret atjaunojamās enerģijas nozari kopumā, cenšoties panākt zaļās enerģijas nomelnošanu, degradējot sabiedrības izpratni par nepieciešamību panākt šīs nozares attīstību arī Latvijā.”
“Būtu tieši vietā norādīt, ka neskatoties uz enerģijas ražotāju nozares ieteikumiem, politiķiem veicināt elektroenerģijas tirgus mehānismus, politiķi daudzus gadus ir izvēlējušies veicināt subsīdijas ar visām no tā izrietošajām sekām. Par pieļautajām politiskajām kļūdām nedrīkst likt ciest tiem investoriem un ražotājiem, kas investējuši atjaunojamās enerģijas ražošanā, paļaujoties uz valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un nodrošinot politisko mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijās jomā,” norāda LAEF valdes loceklis Edgars Vīgants.
“Atjaunojamā enerģija kopumā tiek ražota 305 elektrostacijās, kas elektroenerģiju un siltumenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja, saules un ūdens. Šo elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 235,67 MW un 2016. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas sastāda ap 14 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Lielākais šo elektrostaciju skaits izvietots Latvijas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem, veicinot investīcijas un nodarbinātību lauku teritorijās, tādā veidā saglabājot darbavietas speciālistiem un daudzas ģimenes atturot no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,” informē LAEF valdes loceklis Kristaps Stepanovs.
LAEF valdes loceklis Andris Vanags papildina: “Kā zināms, decentralizētā elektroenerģijas ražošana samazina elektroenerģijas zudumus sadales tīklos. Saskaņā ar aprēķiniem, zudumu samazinājums sastāda 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR. Daudzi no šiem elektroenerģijas ražotājiem vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji, kas neapšaubāmi nodrošina maksājumus valsts budžetā dažādu nodokļu veidā, ik gadu samaksājot vismaz 50 miljonus eiro.”
LAEF uzsver, ka arvien lielāka uzmanība būtu jāpievērš sabiedrības informēšanai par atjaunojamās enerģijas pozitīvo ietekmi un jālauž mīti par tās pārlieko dārdzību. Ņemot vērā pēdējo gadu tehnoloģisko attīstību, investēt atjaunojamās enerģijas ražošanā, kā konkurētspējīgākajā enerģijas ražošanas risinājumā, izvēlās jau visas Eiropas valstis.
Politikas veidotājiem LAEF atkārtoti vēlās norādīt, ka nozares un sabiedrības interesēs ir veicināt nevis subsīdijas, bet papildus elektroenerģijas tirgus mehānismus, finansējumu, kas tiek izmantots subsīdijām, iepludinot elektroenerģijas tirgū – tieši konkurence starp ražotājiem visefektīvākajā veidā nodrošinās zemāko iespējamo elektroenerģijas gala maksājumu patērētājiem.
Neapšaubāmi būtisku lomu atjaunojamās elektroenerģijas konkurences veicināšanā nodrošina stabila valsts ilgtermiņa nozares attīstības stratēģija. Stratēģijas izstrādē būtu jāiesaista pētniecības un plānošanas institūcijas, nozares nevalstiskās organizācijas un jāņem vērā kaimiņvalstu labākie piemēri.
Veidojot nākotnes politiku enerģijas ražošanai no AER, ir jāveic sabiedrības informēšana par ieguvumiem tautsaimniecībai, jāveicina konkurētspēja, caurspīdīgums, godīgums un precīzi jāformulē sasniedzamie stratēģiskie mērķi.
LAEF valdes loceklis Andis Kārkliņš uzsver: “Vērojot atjaunojamās enerģijas politikas izmaiņas pēdējo 10 gadu laikā, nepārprotami ir saskatāmas labi plānotas antireklāmas un zaļās enerģijas nomelnošanas kampaņas pazīmes, cenšoties aizvien pierādīt, ka dabas gāze, kas ir fosilais kurināmais, par kura izmantošanu sabiedrība maksā ne tikai subsīdijas 173 miljoni EUR gadā, bet arī vēl par dabas gāzi 380 miljonus EUR gadā Krievijai, ir valstij un sabiedrībai labākais risinājums.”
LAEF vēlas atgādināt, ka Latvija ir ļoti bagāta ar atjaunojamiem dabas resursiem, galvenokārt jādomā tieši par šo – vietējo energoresursu racionālu izmantošanu, un tikai pēc tam jāskatās kāda būtu fosilās enerģijas loma un kādās nozarēs to mērķtiecīgi izmantot.
“Jau 2014.gadā LAEF iesniedza Eiropas Komisijā sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes elektrostaciju nesamērīgo valsts atbalstu. Līdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari un elektroenerģijas tirgu kopumā. Eiropas Komisija šī gada lēmumā par valsts atbalsta saskaņošanu elektroenerģijas ražotājiem, skaidri norādīja, ka netiek saskaņots atbalsts lielas jaudas gāzes elektrostacijām. Var izdarīt secinājumu, ka tieši šis ārējais spiediens, radīja nepieciešamību atrast ātru risinājumu subsīdijas samazināšanai par 75%”, komentē LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
LAEF aicina paskatīties uz jaunu AER ražošanas jaudu attīstību pasaulē un tuvākajās kaimiņvalstīs, redzams, ka Latvijas attīstība būtiski atpaliek. Piemēram, uzstādītā vēja elektrostaciju jauda Lietuvā ir 8 reizes, bet Igaunijā 4 reizes lielākas nekā Latvijā. Lietuva un Igaunija saprātīgi, bet gadu no gada atbalsta jaunu zaļās enerģijas ražošanas staciju būvniecību.
Par LAEF
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija apvieno visas Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares vadošās asociācijas. Tās mērķis ir saskaņot dažādu AER apvienojošu nevalstisko organizāciju darbību, paust vienotu nozares viedokli, kā arī pārstāvēt nozari attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. LAEF ietilpst Latvijas ilgtspējīgas attīstības institūts, Atjaunojamās enerģijas konfederācija, Latvijas Bioenerģijas asociācija, Latvijas biogāzes asociācija, Latvijas biomasas asociācija LATBIO, Mazās hidroenerģētikas asociācija, Vēja enerģijas asociācija, Saules kolektoru asociācija, Saules enerģijas asociācija, kā arī asociētie biedri SIA Ošukalns, SIA GranulInvest, SIA Pelikana.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8845FAE0-5AF2-4E5D-8F86-FC95EC0DD132/
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas Baltijas valstu zonās kāpa vidējā cena
Rīga, 16.okt., LETA. Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas “Nord Pool” Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā “spot” cena Latvijas cenu apgabalā bija 36,02 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 31,56 eiro par megavatstundu.
“Nord Pool” Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā “spot” cena bija 36,1 eiro par megavatstundu, kamēr pirms nedēļas tā bija 31,56 eiro par megavatstundu.
Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā “spot” cena bija 35,87 eiro par megavatstundu pretstatā 31,04 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.
AS “Latvenergo” aģentūrai LETA pavēstīja, ka cenu virzību visā tirdzniecības reģionā ietekmēja atsevišķi atslēgumi starpsavienojumos starp tirdzniecības apgabaliem, bet būtiskāku ietekmi tieši uz cenu virzību Baltijā atstāja negaidīti atslēgumi elektrostacijās Somijā.
Pagājušajā nedēļā fiksēts kāpums izstrādātās elektroenerģijas apmēra ziņā – Baltijas valstīs saražotas 417 gigavatstundas (GWh), kas ir par nepilniem 19% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Ražošana palielinājusies arī katrā valstī atsevišķi – Latvijā pieaugums 14% apmērā, līdz 140 GWh, Igaunijā 26% apmērā, līdz 214 GWh, bet Lietuvā par 8% – līdz 63 GWh. Latvijā ģenerācijas pieaugumu galvenokārt veicināja Rīgas TEC darbība – tās saražojušas nepilnas 29 GWh elektroenerģijas, kas ir par 77% vairāk nekā nedēļu iepriekš.
Arī patēriņa apmērs aizvadītajā nedēļā audzis, tomēr pieticīgāk – Visās trijās valstīs kopumā par nepilniem 2%, līdz 502 GWh. Visstraujākais kāpums fiksēts Igaunijā – par 3%, sasniedzot 160 GWh, bet Latvijā un Lietuvā kāpums 1% apmērā, līdz attiecīgi 141 un 201 GWh elektroenerģijas.
Pēc “Latvenergo” vēstītā, straujāks izstrādes apmēra kāpums pret patērēto sekmējis elektroenerģijas bilances uzlabošanos, Baltijas valstīs kopumā saražoti 83% no reģionā patērētā elektroenerģijas apmēra. Latvijā savukārt saražoti 99% no vietējā elektroenerģijas patēriņa apmēra, Lietuvā 31% no patēriņa, bet Igaunijā saražots par 34% vairāk elektroenerģijas, nekā valstī patērēts.
Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas.
Elektroenerģijas cena ir viena no četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu, Tajā iekļauti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.
“Nord Pool” tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm – 2016.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 505 teravatstundas elektroenerģijas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8FF47C61-81E4-49C8-A629-DE66AF310C1C/
“KVV Liepājas metalurga” potenciālais pircējs testēs rūpnīcas elektrotēraudkausēšanas krāsni
Rīga, 16.okt., LETA. Maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” potenciālais pircējs testēs rūpnīcas elektrotēraudkausēšanas krāsni, aģentūru LETA informēja maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.
“Uzņēmuma potenciālais pircējs izteicis vēlēšanos veikt uzņēmuma elektrotēraudkausēšanas krāsns testēšanu, kas noritēs līdz gada beigām. Pušu savstarpējā vienošanās paredz, ka ar šo pārbaudi saistītos izdevumus apmaksās potenciālais pircējs,” sacīja Hmieļevskis.
Viņš arī norādīja, ka atbilstoši iepriekš apstiprinātajam “KVV Liepājas metalurga” mantas pārdošanas plānam šobrīd turpinās darījuma dokumentu saskaņošana ar potenciālo pircēju.
Jau vēstīts, ka septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS “K-1 Liepaja Metallurgical Plant”, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu “KVV Liepājas metalurgs” mantu. Oktobra pirmajā pusē minētā kompānija palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro.
Pamatkapitāls palielināts, izlaižot 7 500 000 uzrādītāja akciju ar nominālvērtību viens eiro. Tostarp Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “Kalior Invest SA” parakstījies uz 6 000 000 akciju jeb 80%, bet Šveicē reģistrētais uzņēmums “Trasteel Trading Holding SA” – uz 1 500 000 akciju jeb 20%.
“K-1 Liepaja Metallurgical Plant” vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kurš, pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ir “KVV Liepājas metalurga” ražotnes pircējs. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs, bet viņa vietnieks – Krievijas pilsonis Dmitrijs Baranovs. Padomes locekļi ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un Latvijas pilsones Iveta Tīle un Gunta Zīverte.
Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas “KVV Group”. 2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “United Group” piedāvāja iegādāties “Liepājas metalurga” pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā “KVV Group” piedāvāja 107 miljonus eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A30D243E-3EE9-490E-A2F6-7EAD4FC0FB1C/
VNĪ par 14,64 miljoniem eiro paaugstinās energoefektivitāti sešās valsts ēkās, arī Ministru kabineta ēkā
Rīga, 16.okt., LETA. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmas “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” ietvaros organizē sešu energoefektivitātes projektu īstenošanu ar kopējo finansējumu 12,1 miljons eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 14,64 miljoni eiro ar PVN apmērā, aģentūru LETA informēja VNĪ.
Energoefektivitātes projekti tiek īstenoti šādās ēkās: Smilšu iela 1, Rīgā (ēkas lietotājs – Finanšu ministrija); Z.A.Meierovica prospekts 31, Jūrmalā (Valsts prezidenta kanceleja); Kandavas iela 2a, Daugavpilī (Daugavpils mūzikas vidusskola); Skandu iela 14, Rīgā (Latvijas Nacionālais arhīvs); Brīvības bulvāris 36, Rīgā (Ministru kabinets, Tieslietu ministrija); Jūras iela 34, Ventspils, (Prokuratūra, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācija) – šis projekts veiksmīgi noslēdzies 2017.gada septembrī.
Pārējie pieci projekta iesniegumi tiks iesniegti Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) līdz 2017.gada beigām vai 2018.gada sākumā un tos plānots īstenot līdz 2021.gadam. Šiem energoefektivitātes projektiem VNĪ izvēlējies organizēt “projektēt un būvēt” iepirkumu, kas paredz vienlaikus organizēt iepirkuma procedūru būvprojekta izstrādei, autoruzraudzībai un būvdarbiem.
“Projektēt un būvēt” būvniecības veids paredz vienu atbildīgo personu gan par projektēšanu, gan būvniecību, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar projektētāja, būvuzņēmēja un pasūtītāja strīdiem. Tas arī ļauj saīsināt būvniecības laiku, jo nav pārrāvuma posms starp projektēšanu un būvdarbiem, norādīja VNĪ.
Visās ēkās ēku pēc darbu veikšanas siltumenerģijas patēriņš tiks samazināts par vismaz 30%, kas nozīmēs ievērojamu finansiālo ietaupījumu, skaidroja VNĪ. Vienlaikus tiks pagarināts ēkas dzīves cikls jeb mūžs, uzlabots ēkas ārējais izskats, mikroklimats telpās.
Veicot iepirkumu nekustamā īpašuma energoefektivitātes paaugstināšanai Ministru kabineta ēkā Brīvības bulvārī 36, ir paredzēts noslēgt līgumu par būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu. Pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 24.oktobris.
Projektā plānota ēkas Brīvības bulvārī 36 bēniņu pārseguma siltināšana, logu nomaiņa pret stikla pakešu logiem un apdares darbi, iekšējās fasādes ārsienu siltināšana, fasādes apdare, cokola siltināšana un hidroizolācijas ierīkošana, esošā siltuma mezgla modernizācija, apkures sistēmas pārbūve, karstā ūdens sadales cauruļvadu nomaiņa un siltināšana, apgaismojuma nomaiņa – kvēlspuldžu un dienas gaismu nomaiņa pret jaunu energoefektīvu LED apgaismojumu. Projekta realizācija plānota līdz 2020.gada oktobrim.
Papildus minētajai programmai, VNĪ uzsācis vēl vairāku jaunu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu gatavošanu, tajā skaitā arī kultūras iestādēm. Projekta sagatavošanas stadijā šobrīd ir trīs energoefektivitātes projekti: Brīvības ielā 75, Rīgā (Dailes teātris); Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā (Latvijas Leļļu teātris) un Lāčplēša ielā 4, Valmierā (Valmieras drāmas teātris).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A85F6C44-BF5C-4C75-93B2-62FD7F53D483/
Policija sākusi kriminālprocesu par “Sadales tīkls” un “Rīgas enerģijas” iespējamu krāpšanos
Rīga, 23.okt., LETA. Valsts policija (VP) pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iesnieguma sākusi kriminālprocesu par AS “Sadales tīkls” un SIA “Rīgas enerģijas” rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros. Lieta sākta par faktu, un to izmeklē Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.
Aizdomās turētā statuss šobrīd nevienai personai nav piemērots.
Jau ziņots, ka saskaņā ar izsniegto atļauju “Rīgas enerģija” līdz šā gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, tas ir “Sadales tīkla” parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai “Sadales tīkls” uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas.
Tomēr “TV3” raidījuma “Nekā Personīga” filmēšanas laikā uzņēmuma “Rīgas enerģija” teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana, tādēļ EM lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.
“Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados.
“Rīgas enerģija” jau paziņojusi, ka kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā.
Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, “Rīgas enerģija” reģistrēta 1999.gadā. Tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. 66% uzņēmuma daļu pieder SIA “MP Holdings”, bet 34% – SIA “Venture Capital”.
“Rīgas enerģijas” apgrozījums 2016.gadā bija 24 250 eiro, bet zaudējumi – 375 878 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A65D36A3-A7A6-4D76-A71E-5785DBD0543C/
Pēdējā iespēja
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā “Nekā Personīga” paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Tvitera lietotāji pieņem, ka notikušais ir lieliska iespēja ministram un viņa pārstāvētajai “Vienotībai” pierādīt savu varēšanu.
Žurnālists Jānis Eglītis meklē skaidrojumu raidījumā paustajām bažām.
Jānis Eglītis
@egliitis
Saprotu, ka @Sadalestikls piesedz negodprātīgus zaļās elektrības “ne”ražotājus! Tikmēr iedz. pārmaksā OIK. Tā ir @EM_gov_lv @aseradens ?
Sun Oct 15 16:52:02 +0000 2017
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) neizdarībā vaino Ekonomikas ministriju.
Ivars Zariņš
@ZarinsI
@egliitis @Talis_L @Sadalestikls Uz to EM jau gadiem tiek norādīts. Bet EM nez kāpēc spītīgi nevēlās pārbaudīt OIK… twitter.com/i/web/status/9…
Mon Oct 16 07:15:34 +0000 2017
Tvitera lietotājs Jānis Puķīte sapratis, kāpēc Ašeradens izlēmis pamest ministra amatu.
Jānis Puķīte
@JanisPukite
@egliitis @Sadalestikls @EM_gov_lv @aseradens Tāpēc jau Ašeradens laižas
Mon Oct 16 07:50:47 +0000 2017
Tvitera lietotājs “Poksis” jau prognozē pārbaužu gaitu.
Poksis
@PoksisInta
@DienaLv Gadus 3 meklēs pārkāpumus,tad 3 gadus izmeklēs,vēl 3 gadus pētīs,tad 5 gadus domās,kurš atbildīgs…..Tikm… twitter.com/i/web/status/9…
Mon Oct 16 08:45:19 +0000 2017
Ekonomikas ministra nostāju piesardzīgi vērtē Fidžeralds Sutrapjan.
Fidžeralds Sutrapjan
@F_Sutrapjans
@aseradens @EM_gov_lv Nu tad – kad būs reāli sodi – aizturēšanas – kontu iesaldēšanas – komercdarb.apturēšana – tad… twitter.com/i/web/status/9…
Mon Oct 16 08:33:16 +0000 2017
Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka ministram jāizmanto šī situācija.
Jānis Ikstens
@JanisIkstens
@aseradens iespeja uz atvadam papurinat kreisos energetikus un vainagot savu EM karjeru. Preteja gadijuma stasti par tiesiskumu bus blavi.
Sun Oct 15 19:22:58 +0000 2017
Žurnāliste Evija Unāma min, vai šī situācija varētu glābt Ašeradena pārstāvēto “Vienotību”.
Unama
@EvijaUnama
Varbūt tieši šis ir @VienotibaLV izdzīvošanas jautājums… tik, kuras puses interešu vārdā delfi.lv/a/49343411
Mon Oct 16 08:32:49 +0000 2017
Savukārt “Rīgas pilsētbūvnieka” sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Kiršblats cenšas situāciju izmantot sev izdevīgā veidā.
Ivo Kiršblats
@kirshblac
Pērku granulu katlu “OIK 2017”
Mon Oct 16 09:20:51 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/0377096d-37ab-44d6-8338-a69f30b5a1ca/
