Jauns modelis NATO un Eiropas Savienības attiecību nostiprināšanai. Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) sadarbībā ar Austrumu studiju institūta nodibinājumu (Polija) un Polijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu rīko trīs jūru iniciatīvas projekta ziņojuma prezentāciju un publisko diskusiju: “Sadarbības vīzijas: Adrijas-Baltijas-Melnā jūra”, kas norisinās šī gada 16. oktobrī no plkst. 13.00 līdz 14.30 Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28. (Sarunu telpa, 1.stāvs).
Trīs jūru iniciatīvas projekta mērķis ir veicināt un attīstīt ekonomisko sadarbību starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, primāri uzsvaru liekot uz Adrijas, Baltijas un Melnās jūras reģionu attīstības perspektīvām. Publikācijas autori izejot no atbilstoša vēsturiskā un ģeogrāfiskā konteksta identificē svarīgākos nākotnes attīstības aspektus.
Lai arī šobrīd galvenās sadarbības jomas projekta dalībvalstīm – Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Austrijai, Bulgārijai, Horvātijai, Rumānijai un Slovēnijai ir transports, enerģētika un digitalizācija, iniciatīva apliecina, ka pārrobežu sadarbība starp ziemeļu un dienvidu valstīm ir iespējama arī plašākā nozīmē, tā apliecina, ka šāda veida sadarbība ir tieši vērsta arī uz NATO un Eiropas Savienības (ES) attiecību nostiprināšanu. No iniciatīvas viedokļa, neskatoties uz dažādo izaicinājumu plosīto ES, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ir jākļūst par spēka avotu plašākai Eiropas kopienai. Tomēr līdz tam projekta dalībvalstīm ir jākoncentrējas uz saskaņotas situācijas veidošanu ES, izmantojot gan padziļinātu iekšējo integrāciju, gan līdzsvarotu reģionālo attīstību.
Par dažādajiem attīstības virzieniem, to scenārijiem un iesaistīto valstu prioritātēm diskutēsim kopā ar ekspertiem no Polijas, Rumānijas un Latvijas Ārlietu ministrijām. Diskusiju vadīs LĀI direktors Andris Sprūds. Uzrunā piedalīsies Polijas Republikas vēstniece Latvijā, Eva Dembska un Austrumu studiju institūta programmu direktore Kinga Redlovska.
Pasākuma reģistrēties varēja šeit: http://ej.uz/The_ThreeSeasInitiative
Pasākuma valoda – angļu, ar tulkojumu pēc pieprasījuma.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/6B31F208-A270-4289-B03F-F60A94D5D154/
ĀM: Triju jūru iniciatīvā Latviju interesē sadarbība infrastruktūras attīstībā un enerģētikā
Rīga, 16.okt., LETA. Triju jūru iniciatīvā Latvijas interesēs ir sadarbība infrastruktūras attīstībā un enerģētikā, publiskās diskusijas “Sadarbības vīzijas: Adrijas-Baltijas-Melnā jūra” laikā sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) divpusējo attiecību direkcijas vadītājs, bijušais Latvijas vēstnieks Polijā un Rumānijā, Ilgvars Kļava.
Viņš norādīja, ka Triju jūru iniciatīva, ko veido 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru, ir pievilcīga ideja, un tajā saskatāms potenciāls. Cieša sadarbība, neapšaubāmi, Latvijai izveidojusies ar Poliju, ar kuru Latvijai ir ļoti daudz saskarsmes punktu un liela apjoma ekonomiskais apgrozījums, savukārt iniciatīva šo sadarbību vēl vairāk paplašinās.
“Latvijas intereses ir attīstīt infrastruktūras projektus un savienojumus, arī runājot par elektrību un gāzi, un skatīties, ko labāk var koordinēt reģiona ietvaros. Katra valsts, protams, attīsta savus projektus, taču jautājums – kā visi var sanākt kopā. Jāsaprot, ka modernās infrastruktūras attīstība ir stimuls tālākai ekonomikas attīstībai,” teica Kļava.
Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs skaidroja, ka ekonomiskajā plānā iniciatīvā iekļauto valstu atšķirības netraucētu sadarboties, jo tās visas ir ES dalībvalstis. Ņemot vērā to, ka iniciatīva savā ziņā vēl ir tikai izveides stadijā, jo kopš iniciatīvas izveides pagājuši tikai divi gadi un notikuši tikai divi samiti – Horvātijā un Polijā, vēl tiek spriests par saskarsmes punktiem un iespējamajiem sadarbības formātiem, norādīja bijušais vēstnieks.
“Ekspertu līmenī ir bijušas spekulācijas, ka Triju jūru iniciatīva ir alternatīva kādām ES iniciatīvām, bet tas ir diezgan absurdi, jo visas iesaistītās valstis ir ES dalībvalstis. Te ir runa par savienojumiem ES iekšienē un tas nevar eksistēt ārpus funkcionējošas ES. Šis nav kāds politisks projekts, kas ir vērsts pret kaut ko,” pārliecību pauda Kļava.
Arī klātesošie Rumānijas un Polijas ārlietu ministriju pārstāvji pauda viedokli, ka trīs galvenie iniciatīvas sadarbības virzieni ir infrastruktūras attīstība, enerģētika un digitālais tirgus un šo valstu sadarbības veidošana nav jāuztver kā centieni izveidot alternatīvu ES kodolu jau pastāvošajam.
Eksperti bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt diskutēt par iespējamiem sadarbības formātiem, katrai valstij jānosaka ko tā vēla no šī iniciatīvas un tad jāmeklē kopīgie saskarsmes punkti sadarbībai, kā arī jāskaidro Briselei, ka ieguvēji no šīs iniciatīvas un tās ietvaros realizētajiem projektiem ir ne tikai konkrētas valstis, bet visa ES. Kā svarīgu elementu projektu realizācijai eksperti minēja līdzekļu pieejamību un minēja, ka galvenie ieguves avoti ir valstu nacionālie budžeti, ES fondi un ārvalstu investīcijas.
Triju jūru iniciatīvu veido Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija. Neformālā platforma ir veidota, lai nodrošinātu politisku atbalstu starpvalstu un reģionālu projektu īstenošanai, un tādējādi dotu ieguldījumu vienotas, drošas un konkurētspējīgas Eiropas veidošanā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E1C30445-4392-4DFA-871F-9684670E0510/
