Austrijā notiek parlamenta vēlēšanas
Vīne, 15.okt., LETA–AFP. Austrijā šodien notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurās saskaņā ar aptaujām uzvarēs 31 gadu vecā līdzšinējā ārlietu ministra Sebastiana Kurca vadītā konservatīvā Tautas partija (ÖVP), par kuru grasās balsot aptuveni 33% austriešu.
Par otro vietu cīņa norisinās starp 51 gadu vecā pašreizējā kanclera Kristiāna Kerna pārstāvētajiem sociāldemokrātiem (SPÖ) un galēji labējo Brīvības partiju (FPÖ) 48 gadus vecā Heinca Kristiāna Štrahes vadībā, kas katra var cerēt uz aptuveni 25% balsu.
Vairums ekspertu uzskata, ka gadījumā, ja aptauju prognozes apstiprināsies, visticamākais scenārijs ir konservatīvo un galēji labējo koalīcija Kurca vadībā.
2000.gadā, kad Brīvības partija pirmo reizi, pēc sava krasās nobīdīšanās uz politiskā spektra labējo flangu, iekļuva valdībā sava toreizējā, bet tagad mirušā līdera Jerga Haidera vadībā, Austrija piedzīvoja ļoti asu Eiropas Savienības (ES) reakciju un uz neilgu laiku pat tika apturētas Vīnes balsstiesības Eiropadomē.
Taču tagad, domājams, tik asa reakcija nav sagaidāma, jo kopš tā laika Eiropai nācies pierast pie nacionālistu panākumiem arī citās dalībvalstīs un visumā atzīts, ka kādreizējā reakcija uz Austrijas vēlēšanu iznākumu bijusi kļūda.
Otrs iespējamākais scenārijs ir “lielās koalīcijas” atjaunošana, ÖVP turpinot sadarbību ar SPÖ. 72 gadu gadu laikā, kas aizvadīti kopš Otrā pasaules kara beigām, šāda koalīcija pie varas atradusies 44 gadus, bet neviena valdība kopš 1945.gada nav iztikusi bez vismaz vienas no abām lielākajām tradicionālajām partijām.
Tomēr pastāv lielas šaubas, vai konservatīvie un sociāldemokrāti spēs sadarboties pēc desmit gadiem, kas jau aizvadīti “bezmīlas laulībā”. Turklāt abu partiju attiecības īpaši saasinājusi netīrā un skandālu aizēnotā priekšvēlēšanu kampaņa.
Sociāldemokrāti laikā no 1983. līdz 1987.gadam ir veidojuši koalīciju arī ar Brīvības partiju, taču tas bija pirms FPÖ kursa radikālās maiņas. Jau 1986.gadā SPÖ pieņēma rezolūciju, apņemoties nekad nākotnē vairs nesadarboties ar Brīvības partiju.
Tomēr atsevišķos sociālās politikas jautājumos, piemēram, par minimālo algu un pensijām, abu partiju programmas ir līdzīgas, un tas ļauj domāt, ka šis senais tabu var tikt arī lauzts. Turklāt jau kopš 2015.gada sociāldemokrāti un galēji labējie dala varu Burgenlandes federālajā zemē.
Taču visumā svarīgākajos jautājumos starp SPÖ un FPÖ joprojām valda kardinālas domstarpības, un šāda mazticama koalīcija varētu pat novest pie sociāldemokrātu sašķelšanās.
Pastāv arī iespēja, ka viena no lielākajām partijām varētu izlemt sadarboties ar vairākām sīkpartijām – “zaļajiem”, liberālo “Jauno Austriju” (NEOS) un Pētera Pilca sarakstu, kurā apvienojušies pret istablišmentu noskaņoti intelektuāļi, mākslinieki un uzņēmēji.
Taču visām šīm mazākajām partijām aptaujas sola tikai ar viencipara skaitli mērāmu balsu skaitu, un jebkura no tām var nepārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto procentu barjeru.
Nav izslēgta arī mazākuma valdības veidošanas iespēja, taču tas var novest pie valdības nestabilitātes un pat pie vēl vienām pirmstermiņa vēlēšanām.
Papildus neskaidrību vieš apstāklis, ka valdības veidotāju formāli izraugās prezidents. Lai gan tradicionāli kanclera amats tiek uzticēts tās partijas pārstāvim, kas vēlēšanās guvusi visvairāk balsu, nav skaidrs vai pašreizējais valsts galva Aleksandrs van der Bellens būs gatavs pieņemt tādu valdību, kuras sastāvā būtu eiroskeptiski noskaņotā FPÖ.
Van der Bellen, kurš prezidenta vēlēšanās tikai ar niecīgu balsu skaitu pagājušā gada decembrī pārspēja Brīvības partijas kandidāti Norbertu Hoferu, iepriekš ir paziņojis, ka Austrijai esot “jāatrodas Eiropas sirdī” un solījis nekad nepieļaut galēji labējo vadītu kabinetu.
Tomēr prezidenta atteikšanās akceptēt koalīciju, par kuru vienojušās partijas, var izraisīt valstī konstitucionālo krīzi.
….Info avots: http://www.leta.lv/news/world/E0033EE2-DA9F-4EFB-B46F-F0F2F591B54A/
Brīvības partija gatava atgriezties Austrijas valdībā
Austrieši svētdien dodas pie balsošanas urnām, un pēc šīm parlamenta vēlēšanām Austrijas politikā sagaidāms pavērsiens pa labi, kanclera amatu ieņemot jauneklīgajam konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) līderim Sebastianam Kurcam, kurš varētu veidot koalīciju ar galēji labējo Brīvības partiju (FPÖ).
Aptaujas ÖVP sola aptuveni 30% balsu, kamēr FPÖ var cerēt vismaz uz 25%, kas galēji labējiem varētu nodrošināt otro vietu, apsteidzot sociāldemokrātus (SPÖ), kas vadīja līdzšinējo “lielo koalīciju”.
Kopš 2015.gada, kad Eiropu pārņēma tā dēvētā migrācijas krīze, Austrijā patvērumu pieprasījuši gandrīz 150 000 ārvalstnieku, un ņemot vērā 8,75 miljonus lielo valsts iedzīvotāju kopskaitu, tas ir viens no proporcionāli augstākajiem rādītājiem visā kontinentā.
Līdzīgi saviem ideoloģiskajiem līdziniekiem – “Alternatīvai Vācijai” (AfD), Francijas Nacionālajai frontei (FN) un Gērta Vildersa vadītajai Nīderlandes Brīvības partijai (PVV) – arī FPÖ imigrācijas ierobežošanu padarījusi par savas kampaņas galveno tēmu, kamēr sociālajos jautājumos partija faktiski ieņem kreisākas pozīcijas, nekā līdzšinējā valdība.
48 gadus vecais Brīvības partijas līderis Heincs Kristiāns Štrahe atkārtoti uzsvēris, ka “islāms nav piederīgs Austrijai”, un FPÖ programma paredz, ka imigrācija “līdz turpmākajam” ir jāaptur, bet patvērums personām, kas atzītas par atbilstošām bēgļa statusam, piešķirams vienīgi uz laiku.
“Štrahe ir pretsvars [Vācijas kanclerei] Angelai Merkelei, kuras “viesmīlības kultūra” iznīcina Eiropu,” sarunā ar aģentūru AFP norāda viens no Brīvības partijas atbalstītājiem, kas savu vārdu gan nevēlas atklāt. “Priekšroka jādod austriešiem,” piebilst galēji labējo aktīvists.
Tomēr imigrācijas jautājumos arī tradicionālās partijas pieņēmušas daudz stingrāku nostāju nekā iepriekš, un tas Štrahem kampaņas laikā ļāvis ÖVP un SPÖ pasludināt par FPÖ “oriģināla kopijām”. Tomēr Brīvības partijas popularitāte ir sarukusi, un tai vairs nav izredžu uz kanclera amatu, uz ko galēji labējie cerēja vēl pirms gada. Tomēr Štrahes pretenzijas uz vicekanclera krēslu joprojām ir visai pamatotas.
31 gadu vecais līdzšinējais ārlietu ministrs Kurcs, kas izpelnījies iesauku “Wunderwuzzi” (tikai austriešu vācu valodai raksturīgs vārds, ko aptuveni varētu tulkot kā “zibens zellis” vai “ziķeris”), partijas vadību pārņēma maijā un beidzot pielika punktu jau ilgstoši saspīlētajai “bezmīlas” koalīcijai ar sociāldemokrātiem, panākot pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.
Kurcs sevi pozicionējis kā jaunu seju Austrijas politikā, lai gan valdībā viņš darbojas jau kopš 2011.gada, bet ÖVP pie varas bez pārtraukuma atrodas jau kopš 1987.gada. Tomēr tieši viņa vadībā konservatīvajiem aptaujās beidzot izdevies apsteigt Brīvības partiju, kura pērn tikai par mata tiesu neguva uzvaru prezidenta vēlēšanās.
To pamatā var skaidrot ar Kurca apņēmīgo pavērsienu pa labi, īpaši imigrācijas jautājumos. Cita starpā viņš sola slēgt islāma bērnudārzus un samazināt pabalstus ārvalstniekiem.
Kurcam ar Štrahi viedokļi lielā mērā saskan arī tādos jautājumos kā nodokļu samazināšana, Austrijas uzpūstās birokrātijas reformēšana un Eiropas Savienības (ES) ietekmes mazināšana uz valsts iekšpolitiku.
Tikmēr savulaik ietekmīgie sociāldemokrāti, kas kopš 1945.gada valdībā aizvadījuši aptuveni 60 gadus, svētdienas vēlēšanās, domājams, būs galvenie zaudētāji, lai gan arī viņi noslējušies par labu stingrākai imigrācijas politikai.
Pašreizējais 51 gadu vecais kanclers Kristiāns Kerns, kurš amatā stājās pagājuša gada maijā un kura saikne ar biznesa aprindām deva sociāldemokrātiem cerības uz “otro elpu”, kopš tā laika ierauts virknē skandālu, kas gaisinājušas SPÖ izredzes noturētie pie varas.
Visgraujošākais skandāls, kurā šobrīd ierauti sociāldemokrāti, saistīts ar partijas nolīgo izraēliešu vēlēšanu konsultantu Talu Zilberšternu, kura vadībā tika izveidoti vairāki viltus “Facebook” konti, lai nomelnotu Kurcu.
Viena no šīm viltus lapām bija veidota kā šķietamu Kurca atbalstītāju konts, kas saturēja dažādus radikālus ierakstus, kuri atbaidītu tos mērenāk noskaņotos vēlētājus, kas potenciāli varētu balsot par SPÖ.
Otra lapa ar nosaukumu “Patiesība par Sebastianu Kurcu” šķietami piederēja Brīvības partijas atbalstītājiem. Tā saturēja ksenofobiskus un vāji slēptus antisemītiskus ierakstus, kā arī apgalvojumus, ka Kurcam esot draugi musulmaņi un sakari ar ungāru izcelsmes ASV finansistu Džordžu Sorosu.
Lai gan Zilberšterns, kas savulaik konsultējis Izraēlas premjerministrus Ehudu Baraku, Ehudu Olmertu un Benjaminu Netanjahu, tagad ir atlaists un Kerns apgalvo, ka viņš neko neesot zinājis par šiem netīrajiem trikiem, SPÖ nodarītais kaitējums, šķiet, vairs nav labojams.
Pats Kerns jau paziņojis, ka gadījumā, ja sociāldemokrāti vēlēšanās neuzvarēs, partija aizies opozīcijā. Tādējādi, ņemot vērā arī jau tā šķietami neglābjami sabojātās ÖVP un SPÖ attiecības, uz jaunu “lielo koalīciju” cerēt nav pamata, ja vien nenotiek kāds dramatisks iekšējais apvērsums sociāldemokrātu rindās.
Tāpēc vienīgā ticamā iespēja nākamās Austrijas valdības izveidošanai ir konservatīvo un galēji labējo koalīcija. Tomēr, domājams, ka pārējās Eiropas reakcija uz šādu pavērsienu vairs nebūs tik asa, kā tas bija 2000.gadā, kad Brīvības partija toreizējā, tagad mirušā līdera Jerga Haidera vadībā pirmo reizi iekļuva valdībā.
Tolaik ES pat spēra tik radikālu soli kā Austrijas balsstiesību apturēšana Eiropadomē, kas gan kopš tā laika visumā tiek atzīta par pārsteidzīgu kļūdu.
Tomēr sagaidāms, ka jaunā Austrijas valdība nebūs viegls partneris Briselei. Turklāt nākamā gada otrajā pusē, tas ir, “Breksita” sarunu noslēguma posmā Austrijai rotācijas kārtībā jāpārņem ES prezidējošās valsts pienākumi.
Štrahe jau paudis vēlmi, lai Austrija pievienotos Centrāleiropas valstu Višegrādas grupai, kuru šobrīd veido Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija, kas daudzos, tostarp imigrācijas jautājumos, nonākušas asā konfliktā ar Briseli. Štrahe paudis arī viedokli, ka Lielbritānijai, iespējams, klāsies labāk ārpus ES, kā arī pieprasījis atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas.
Taču arī Kurca idejas, sākot ar imigrāciju un beidzot ar ekonomikas politiku, var izrādīties par konflikta avotu, atzīst Francijas Nacionālās zinātnisko pētījumu centra eksperts Austrijas jautājumos Patriks Moro. Kurcs nepiekritīs proeiropeiski noskaņotā Francijas prezidenta Emanuela Makrona ES reformu programmai, sarunā ar AFP uzsver Moro. “Kurca nostāja ir lielā mērā diametrāli pretēja (..) Makrona nostājai un lielā mērā konfliktē arī ar Merkeli. Tā ir eksplozīva kombinācija. ”
(Avoti: AFP, DPA, APA.)
Publicēta: 13.10.2017 01:01
Nozare.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C9048-8405-D45F-8EFF-638480159790/
