Aivars Lembergs
Dubultmorāles paradīze
Kad finišam tuvojās Latvijas Radio (LR) valdes locekļu izraudzīšana, publiskajā telpā tika nopludināta informācija par it kā diviem kandidātiem uz LR valdi. Bija grūti neredzēt, ar kādu degsmi Sorosa vadošās bazūnes vērsās pret kādu Uldi Salmiņu. Precīzi tas pats rokraksts kas neskaitāmas citas reizes, kad norokams kāds šai sabiedrības daļai netīkams kandidāts. Jūtams, ka mediji tiek izrīkoti un kampaņas organizētas. Taču izrādās, ka norādes sabiedriskajiem medijiem un to mārketinga nodaļām tiek dotas nekautrējoties, visai atklātā formā norādot, kā organizējami uzbrukumi konkrētai nevēlamai personai vai nekritisks atbalsts citai – vēlamai kandidatūrai. Faktiski vienas biedrības – Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) – atsevišķi biedri ir privatizējuši sabiedriskos medijus un izmanto Latvijas sabiedrībai piederošo ēteru savu interešu realizēšanai. Kad vēlas, uzrīko uzbrūkošas reklāmas kampaņas kādai personai vai iestādei, kad vēlas – izmanto ēteru tendenciozu, vienpusēju sižetu veidošanai, atspoguļojot tikai to viedokli, kas izdevīgs konkrētās biedrības interesēm. Diez vai jebkurai citai no 21300 Latvijā reģistrētajām biedrībām (Lursoft dati) ir dotas tikpat visaptverošas tiesības un iespējas izmantot tik ietekmīgo publisko resursu savu interešu vienpersoniskai realizācijai. Aprakstīto ainu vēl dramatiskāku padara fakts, ka šādu kampaņu vada un organizē LŽA valdes priekšsēdētāja Ruduša atklātā veidā, ļoti konkrēti dodot norādes medijiem, kas un kā jādara. Kā jau labi organizēti savītai zirnekļtīkla struktūrai, tai ir arī sava pašpasludināta mediju eksperte Rožukalne, kura gandrīz vienīgā tiek intervēta gadījumos, kad jāpakaunina citi mediji, bet, kad šmuce pašu saimniecībā, mediju eksperte nav manāma vispār. Tomēr ne vienmēr viss virzās pa ierastajām sliedēm. Sorosoīdu norietais kandidāts Salmiņš pēkšņi uzraksta blogu, kurā plaši un detalizēti ataino, kā, izrādās, tieši viņš pašā oligarhu midzeņa viducī cīnījies par mediju brīvību pret šiem pašiem ļaunajiem oligarhiem. Un sorosoīdu vadošās bazūnes met kažoku uz otru pusi. Pieklust uzbrukumu skaļums, atmaigst izvēlētās retorikas tonis. Ulda Salmiņa blogs kļūst par dienas hītu. Ja Salmiņš šo blogu būtu uzrakstījis pirms NEPLP izšķirošā balsojuma par radio valdes locekļiem, sorosoīdu vadošās bazūnes ar visām jembergām, ločmelēm, leitāniem un kupčiem piketētu ar plakātiem par labu konkrētajam kandidātam.
Salmiņa blogā esmu pieminēts arī es. Kā nu bez manis! Taču saistībā ar mani vienīgā patiesība ir tā, ka Salmiņš ar Lembergu tā arī nav saticies klātienē. Viss cits – nepatiesība! Man nekad nav piederējusi Latvijas Krājbanka – ne viena trešdaļa, ne jebkādas citas proporcijas. Turklāt apgalvojumi, ka par 1/3 Krājbankas akciju tolaik varētu saņemt 100 miljonu, ir tuvu stāstiem par labajām fejām un laumiņām no fantastikas pasaules. Starp citu, lai ko runātu Šlesers, par Dienu viņam nekādu sarunu ar mani nav bijis.
Tā ka – ik diena arvien interesantāka, jo, kā redzams, katrs mēģina pielikt savu pirkstu skarbajam pretoligarhu cīņas baļķim. Un vairs nav pat svarīgi – kā, ar kādiem paņēmieniem, jo dubultmorāle dažiem ir kļuvusi par ikdienas dzīves sastāvdaļu – pilnīga paradīze.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/BF303144-FA25-4F53-A19D-D47A91A66AD2/
Lembergs: Ierosinājums pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā ir provokācija
Ventspils, 12.okt., LETA. Ierosinājums pāriet uz mācībām skolā tikai latviešu valodā uzskatāms par provokāciju, jo nav veikta nekāda analīze par mazākumtautību skolām un skolēnu un pedagogu gatavību šādai izglītības reformai, šodien preses konferencē teica Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”).
“Nacionāli radikālā spārna pārstāvji jau sen aicina un cenšas izdarīt visu, lai, runājot skaidru valodu, slēgtu krievu skolas,” sacīja Lembergs.
“Tas ir populisms un politikānisms, jo nav nekādas analīzes par šo skolu darbību un izglītības kvalitāti, sākot ar informātiku un beidzot ar latviešu valodu. Nav nekādas analīzes, ko prot pirmklasnieki un devītklasnieki, kāda ir viņu gatavība tam, ka tās būs latviešu skolas,” sacīja Lembergs, piebilstot, ka nav pētīta arī mazākumtautību skolu pedagogu gatavība šādai reformai.
“Nekādas analīzes nav. Ir politiski revolucionārā pārliecība – lūk, mēs parādīsim, ka esam vairākums un tādu lēmumu juridiski varam pieņemt un pieņemsim!” turpināja Ventspils mērs.
“Ir Jānovērtē esošā situācija un tad jāskatās, kā var virzīties uz priekšu, lai vairāk pielietotu latviešu valodu, bet tā vienkārši, ar administratīvo lēmumu – tā, pēc manām domām, ir provokācija,” turpināja Lembergs.
“Es redzu vienu mērķi – tas ir mērķtiecīgs darbs, lai pēc iespējas dziļāk un vairāk sašķeltu Latvijas sabiedrību un provocētu iekšējo nacionālo konfliktu. Ja tas izdosies, tādos apstākļos ir ļoti viegli manipulēt ar valsti, un tad apdraudējums pastāvēšanai ir būtiski lielāks nekā pie manevriem “Zapad 2017″,” salīdzināja Lembergs.
Ventspils mērs aicināja reformas iniciatorus pavērot, kas notiek skolās Zinību dienas svinīgajos pasākumos brīdī, kad atskaņo Latvijas himnu. “Tas, ko jūs tur redzēsiet, ir šīs politikas auglis – ļoti uzskatāms un saprotams, un šāda veida aktivitātes – krievu skolu slēgšana – tikai veicinās dziļu klusēšanu, starp citu, ne tikai mazākumtautību skolās,” savu viedokli pauda Lembergs.
Kā ziņots, valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, pēc valdošo politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Tāpat tika izskatīts nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam. Pēc VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara teiktā, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) koalīcijas sanāksmē apliecinājis, ka nepieciešama “pilna pāreja” uz mācībām valsts valodā. “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka politiskā spēka piedāvājums paredz plašāku integrācijas programmu, kur ir jautājums par izglītību, mediju saturu un citiem jautājumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9045-40EA-110D-70F4-EA10F8EEEEDE/
Politologs: Valodas diskusijai iegūstot taustāmas aprises, “Vienotība” varētu iegūt citu partiju atbalstītāju balsis
Rīga, 13.okt., LETA. Valodas diskusijai iegūstot taustāmas aprises, “Vienotība” varētu iegūt citu partiju atbalstītāju balsis, aģentūrai LETA pieļāva Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Profesors izteica minējumu, ka izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) uzsāktā diskusija daļēji ir interpretējama kā “Vienotības” skatīšanās uz nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlētājiem, jo šo partiju atbalstītāju vidū ir tādi vēlētāji, kas aktīvi atbalstītu šādu politiku arī mērenā variantā, piemēram, ar gariem pārejas periodiem.
Vienlaikus viņš lēsa, ka “Vienotība” varētu sev iegūt balsis no citu partiju atbalstītājiem tikai tad, ja Saeima ķertos klāt konkrētam likumprojektam un veiktu attiecīgas izmaiņas, taču šobrīd šis jautājums ir tikai diskusiju līmenī un tas nav arguments citu partiju atbalstītāju balsu piesaistīšanai.
“Šobrīd par šo jautājumu ir tikai diskusijas. Tā varētu būt sava veida zondāža – kāds ir noskaņojums parlamentā, kāds ir noskaņojums skolotāju vidū, noskaņojums to pedagogu un vecāku vidū, kuri ir saistīti ar skolotāju arodbiedrību un krievvalodīgajām skolām,” uzskata Skudra.
Viņš arī pieļauj, ka ar šo diskusiju tiek testēta arī partijas “Saskaņa” gatavība šajā jautājumā un, viņaprāt, attiecībā uz šo partiju ir divi testa punkti. “Viens ir vienošanās ar “Vienoto Krieviju”, kur it kā ir pārtraukta sadarbība, bet nav skaidrs, vai oriģinālajos dokumentos vispār ir atrunāta sadarbības pārtraukšana un kas tajos teikts par līguma termiņu. Otrs, protams, ir valodu referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu, līdz ar to vēršanās pret pāreju uz latviešu valodu ir mēģinājums pa sētas durvīm saglabāt krievu valodai puslegālas un pusoficiālas valsts valodas statusu,” sacīja Skudra.
Kā ziņots, aizvadītajā piektdienā preses konferencē Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Politiķis stāstīja, ka esošā valdība tika veidota daudzu reformu īstenošanai. “Strādājot pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijas izveides, “Vienotības” priekšlikums bija par nepieciešamību izstrādāt vienotu mācību standartu, kā arī pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs,” pauda Šadurskis.
Īsi pirms tam VL-TB/LNNK paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Pēc šo jautājumu apspriešanas pirmdienas koalīcijas sēdē Kučinskis norādīja, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25.oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/49CF3925-4BE2-4769-9DCD-6F98AF4C24A9/
Valmieras 2.vidusskolas direktors: Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā nepalīdzētu skolēniem
Valmiera, 13.okt., LETA. Ja tiktu realizēta izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) iecere pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus pasniegt tikai latviski, tas jauniešiem lielu labumu nesniegtu, aģentūrai LETA pauda Valmieras 2.vidusskolas direktors Andrejs Gluhovs (“Valmierai un Vidzemei”).
Viņš uzskata, ka pašreizējais izglītības sistēmas modelis strādā veiksmīgi, un to apliecinot Valmieras 2.vidusskolas piemērs. Esošais modelis skolēniem varot sniegt labākās iespējas darba tirgū.
Ņemot vērā minēto, varētu sākt domāt par iespējām skolām ļaut pielietot svešvalodas arī citu priekšmetu apguvē, pieļauj Gluhovs. “Ja mēs paliekam pie esošās sistēmas un mēģinām nodrošināt skolām elastību, piemēram, priekšmetu vai fakultatīvu pasniegšanā arī citās valodās, piemēram, angļu vai vācu valodā, tad kāpēc gan ne?” vaicāja Gluhovs. Viņa vadītā skola patlaban arī strādājot pie bilingvālās izglītības metožu pielietošanas.
Dati Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) interaktīvajā skolu kartē gan liecina, ka Valmieras 2.vidusskola atpaliek no pārējām skolām pilsētā – divām vidusskolām un divām ģimnāzijām, kur 2015./2016. mācību gadā vidusskolas eksāmenu nokārtojušo skolēnu skaits pārsniedz 90%. Valmieras 2.vidusskolā šis skaitlis ir 77,4%. Arī pamatskolas eksāmenu nokārtojušo indeksā šī izglītības iestāde ierindojas pēdējā vietā.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis oktobra sākumā preses konferencē pavēstīja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Šadurskis atgādināja, ka sabiedriskai apspriešanai nodots jaunā mācību satura projekts, kur nopietna uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Ministrs pauda, ka jādomā par vienotu vēstures izpratni, valstiskuma apziņu, kā arī vienotu informatīvo telpu, taču šī joma ir Kultūras ministrijas pārziņā, līdz ar to Šadurska ieskatā “valdībai jādarbojas saliedēti, lai risinātu lielos mērķus”.
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam. Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9052-C45B-E315-88A2-78873FC6FC9E/
