SUDRABA: NĀKAMĀ GADA BUDŽETU LATVIJAS SABIEDRĪBA NEVAR ATĻAUTIES
Latvija nevar atļauties tādu 2018.gada budžetu, kāds nu ir iesniegts Saeimā, jo augošas ekonomikas apstākļos valsts nevar audzēt parādu.
Tā intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja “No sirds Latvijai” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ingūna Sudraba.
Sudraba solīja veidot priekšlikumus, kas ļautu mazināt neracionālu naudas tērēšanu un atvēlēt līdzekļus jomās, kur finansējuma trūkst. Viņasprāt, līdzekļi būtu jāpārdala par labu bērniem, kas mācās internātskolās, kā arī zinātnes attīstībai. Arī citas nozares esot nepietiekami finansētas – tie ir pasažieru pārvadājumi un medicīnas pakalpojumus apmaksa.
“No sirds Latvijai” frakcija uzskatot, ka valsts aparāts ir pārāk liels, lai to atļautos valsts ekonomika.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāj Nellija Kleinberga pauda gandarījumu par budžetā iekļauto solījumu valsts aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta un apņemšanos šogad atteikties no “deputātu kvotām”. Tāpat viņa atzinīgi vērtēja plānu samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, jo no tā iegūšot gan patērētāji, gan audzētāji.
Taču kopumā frakcija nevarot atbalstīt budžetu, jo vairākās jomās nepieciešama lielāka skaidrība. Viņu nepārliecina tas, ka atstāti pārāk lieli tēriņi valsts pārvaldei. Tas neradot iespaidu, ka Latvijā vēlas mazināt birokrātijas slogu. Tāpat neesot skaidras pārliecības, ka veselības aprūpei papildu atvēlētais finansējums tiks izlietots mērķtiecīgi.
Kā zināms, 2018. gada budžeta likums un to pavadošie likumprojekti, tostarp vidēja termiņa budžeta ietvars turpmākajiem trim gadiem trešdien, 11. oktobrī, iesniegts izskatīšanai Saeimā. Budžeta paketi galīgajā lasījumā plānots pieņemt 22. un 23. novembrī.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2018. gadā plānoti 8,75 miljardi eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardi. Budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP. Lielākais finansējuma pieaugums – 235 miljonu eiro apmērā – nākamgad paredzēts veselības nozarei. Aizsardzības joma papildus saņems 126,8 miljonus eiro – finansējums šai jomai sasniegs NATO prasītos 2% no IKP.
…Info avots: http://puaro.lv/politika/sudraba-nakama-gada-budzetu-latvijas-sabiedriba-nevar-atlauties/
Finanšu ministre iesniedz Saeimā nākamā gada budžeta projektu
Rīga, 11.okt., LETA. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) trešdienas rītā iesniedza Saeimā 2018.gada budžeta projektu, uzsvērdama, ka tas nākamgad padarīs mūs stiprākus un veselākus.
Ministre sacīja, ka nest budžeta portfeli uz Saeimu ir tradīcija, kuru ir jākopj, jo leģenda vēstot, ka vienīgajā gadā, kad tas netika atnests, iestājusies krīze. “Krīzes nebūs, būs attīstība,” uzsvēra Reizniece-Ozola.
Uz parlamentu tika atnests gan budžeta portfelis, gan zibatmiņa ar visiem dokumentiem. Zibatmiņa tika pasniegta kastītē, kas rotāta ar ābolu. Finanšu ministre skaidroja, ka tāds rotājums izvēlēts tāpēc, “ka būsim stiprāki un veselāki”, jo papildus finansējums paredzēts drošībai veselībai un demogrāfijai.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzvēra, ka ir būtiski, lai nebūtu krīžu un satricinājumu. Viņa atzina, ka budžets ir pietiekami labs.
Tradīciju nest budžetu uz Saeimu portfelī 1997.gadā ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kurš ziedoja savu darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998.gada budžetu. Uz portfeļa tika piestiprināta metāla plāksnīte, uz kuras tika iegravēts finanšu ministra vārds un budžeta gads.
Kopš 1997.gada uz budžeta portfeļa plāksnītes jau iegravēti 20 ieraksti. Visvairāk reižu budžeta portfeli Saeimā nogādājuši bijušie finanšu ministri Oskars Spurdziņš (TP) un Andris Vilks (V) – katrs pa četrām reizēm.
2015.gadā uz vecās plāksnītes vairs nebija vietas, kur iegravēt finanšu ministra vārdu un budžeta gadu, tāpēc tika nolemts veco plāksnīti ar gravējumiem piestiprināt portfeļa aizmugurē, bet vecās vietā piestiprināt jaunu, uz kuras kā pirmais minēts iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira (V) vārds un 2016.gads. Pērn plāksnīti papildināja Reiznieces-Ozolas vārds un 2017.gads.
2018.gada valsts budžeta likumprojekts paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.
2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/59EF958F-4F73-4DD6-8ED9-3395418978C4/
Finanšu ministre: Nākamajam gadam ir izdevies sagatavot ļoti labu budžetu
Rīga, 11.okt., LETA. Valdībā darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas noritēja ļoti gludi un ir izdevies sagatavot ļoti labu budžetu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
“Ņemot vērā, ka ir priekšvēlēšanu gads, kad daudziem varētu būt kārdinājums kļūt populistiskākiem, nekā parasti, es domāju, ka darbs ar budžeta veidošanu ir noritējis ļoti gludi. (..) Manuprāt, ir izdevies sagatavot ļoti labu budžetu, kas nodrošinās, ka mēs būsim stiprāki un veselāki,” teica ministre.
Viņa arī atzīmēja, ka nākamā gada budžetā galvenās prioritātes ir aizsardzība un iekšējā drošība, kā arī veselība.
Vienlaikus Reizniece-Ozola atzina, ka pilnīgi visām interesēm nekad nevarēs izdabāt, jo valsts drīkst tērēt tikai to naudu, kas ir nopelnīta, lai neuzliktu papildu slogu nākamajām paaudzēm. “Nākamais gads ir gads, kad būtu jau nopietni jāpiedāvā vidēja termiņa budžets, kas būtu pozitīvs – bez budžeta deficīta, tāpēc loģiski, ka visas vēlmes apmierināt nevarēs,” piebilda ministre.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka trešdien finanšu ministre iesniegs Saeimā 2018.gada budžeta portfeli. Trešdien plkst.9.45 Reizniece-Ozola ministrijā elektroniski parakstīs likumprojektu un plkst.9.55 dosies ceļā uz Saeimu.
Saeimā ministre iesniegs 2018.gada budžeta projektu ar 28 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadam.
Pēc valsts budžeta projekta iesniegšanas no plkst.10.30 Saeimas nama Dāvanu zālē paredzēts Saeimas priekšsēdētājas, finanšu ministres un FM parlamentārā sekretāra mediju brīfings.
Tradīciju nest budžetu uz Saeimu portfelī 1997.gadā ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kurš ziedoja savu darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998.gada budžetu. Uz portfeļa tika piestiprināta metāla plāksnīte, uz kuras tika iegravēts finanšu ministra vārds un budžeta gads.
Kopš 1997.gada uz budžeta portfeļa plāksnītes jau iegravēti 20 ieraksti. Visvairāk reižu budžeta portfeli Saeimā nogādājuši bijušie finanšu ministri Oskars Spurdziņš (TP) un Andris Vilks (V) – katrs četras reizes.
2015.gadā uz vecās plāksnītes vairs nebija vietas, kur iegravēt finanšu ministra vārdu un budžeta gadu, tāpēc tika nolemts veco plāksnīti ar gravējumiem piestiprināt portfeļa aizmugurē, bet vecās vietā piestiprināt jaunu, uz kuras kā pirmais minēts iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira (V) vārds un 2016.gads. Pērn plāksnīti papildināja Reiznieces-Ozolas vārds un 2017.gads.
2018.gada valsts budžeta likumprojekts paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.
2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2D879C1F-4712-4629-9B31-728CF35E8DC9/
Reizniece-Ozola: Priekšvēlēšanu gadā koalīcija neļāvās populisma vilnim, veidojot budžetu
Rīga, 11.okt., LETA. Veidojot 2018.gada budžeta projektu, politiķi neļāvās populisma vilnim, ko varētu izraisīt Saeimas vēlēšanu tuvums, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre, iesniedzot budžeta projektu Saeimā, slavēja valdošās koalīcijas partnerus, ierēdņus un valdības sociālos partnerus. Viņa skaidroja, ka koalīcijā bija diskusijas un panākti kompromisi daudzos jautājumos.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) prognozēja, ka arī parlamentā diskusijas par budžeta projektu un saistītām likumu izmaiņām būs spraigas. Parlamentam būšot pietiekami daudz laika budžeta izskatīšanai: nodot izskatīšanai komisijās to paredzēts nākamnedēļ, izskatīt pirmajā lasījumā – oktobra beigās, bet pieņemt galīgajā lasījumā – novembra beigās.
Mūrniece arī pauda pārliecību, ka budžets Saeimā tiks atbalstīts. Viņa gan piebilda, ka ir grūti dot solījumus citu vietā, bet “budžets būs”.
Kā ziņots, finanšu ministre trešdienas rītā iesniedza Saeimā 2018.gada budžeta projektu, uzsvērdama, ka tas nākamgad padarīs mūs stiprākus un veselākus.
Kopš 1997.gada uz budžeta portfeļa plāksnītes jau iegravēti 20 ieraksti. Visvairāk reižu budžeta portfeli Saeimā nogādājuši bijušie finanšu ministri Oskars Spurdziņš (TP) un Andris Vilks (V) – katrs pa četrām reizēm.
2015.gadā uz vecās plāksnītes vairs nebija vietas, kur iegravēt finanšu ministra vārdu un budžeta gadu, tāpēc tika nolemts veco plāksnīti ar gravējumiem piestiprināt portfeļa aizmugurē, bet vecās vietā piestiprināt jaunu, uz kuras kā pirmais minēts iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira (V) vārds un 2016.gads. Pērn plāksnīti papildināja Reiznieces-Ozolas vārds un 2017.gads.
2018.gada valsts budžeta likumprojekts paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.
2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DDD40BCB-AF11-4E36-8CBD-9B6762CE6DAB/
Budžetā nebūs paredzēts papildu finansējumus deputātu priekšlikumiem, bet tiks gaidīti ierosinājumi par efektīvāku līdzekļu izlietojumu
Rīga, 11.okt., LETA. Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi apņēmušies atteikties no tā dēvētajām “deputātu kvotām”, tātad nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem, tomēr viņi varēšot iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu.
Iesniedzot budžeta projektu parlamentā, apņemšanos atteikties no “deputātu kvotām” uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), līdzīgu nostāju pauda arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Mūrniece akcentēja, ka papildu fiskālās telpas deputātu priekšlikumiem nav. Parlamentāriešu priekšlikumi var attiekties uz to, kā naudu, kas atvēlēta kādai nozarei, izmanto efektīvāk. Šādi ierosinājumi tikšot vērtēti, uzklausot arī attiecīgās jomas ministru.
Reizniece-Ozola skaidroja, ka deputātiem ir iespējas izteikt piedāvājumu budžeta pilnveidošanai. Tomēr iepriekšējos gados bija ierasts, ka deputāti rosināja piešķirt finansējumu konkrētiem projektiem, bet kā resurss tika norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Šādi priekšlikumi tiks noraidīti, akcentēja ministre.
Kā ziņots, finanšu ministre trešdienas rītā iesniedza Saeimā 2018.gada budžeta projektu. 2018.gada valsts budžeta likumprojekts paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.
2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro.
Nodot izskatīšanai komisijās budžeta projektu paredzēts nākamnedēļ, izskatīt pirmajā lasījumā – oktobra beigās, bet pieņemt galīgajā lasījumā – novembra beigās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/025545A2-813E-47E6-A343-46A09F0B0CED/
Nevalstiskās organizācijas uzstāj uz sabiedrības iesaisti valsts budžeta veidošanā
Virkne nevalstisko organizāciju nosūtīja vēstuli augstākajām valsts amatpersonām un politiķiem, aicinot ievērot atklātības un labas pārvaldības principus valsts budžeta veidošanā. Nevalstiskās organizācijas norāda, ka sabiedrības strukturēta iesaiste valsts budžeta veidošanā ir nozīmīgs demokrātiskās līdzdalības princips, kas sasaucas ar Satversmes preambulā nostiprināto Latvijas valsts uzdevumu – gādāt par Latvijas tautas labklājību. Taču, vērtējot procesu, kādā ticis pieņemts 2018.gada valsts budžets, nevalstiskās organizācijas secina, ka nav pilnvērtīgi nodrošināts tas, ka budžeta pieņemšanas procesā būtu uzklausītas sabiedrības intereses un vajadzības.
Nevalstiskās organizācijas vēstulē norāda, ka tās organizācijas, kas pārstāv sabiedrības intereses, nevis biznesa intereses, kā arī daudzas nozaru organizācijas, netika iesaistītas diskusijās par valsts budžetā iestrādājamām prioritātēm. Piešķirtais finansējums noteiktām organizācijām un jomām nav ticis izdiskutēts ar nozari un nav skaidrs, kādi bija argumenti, izlemjot par labu vienai vai otrai jomai.
Tāpat nevalstiskās organizācijas atkārtoti aicina valsts pārvaldi izstrādāt visaptverošu valsts budžeta finansējuma pārdales mehānismu, kurā visām ieinteresētajām pusēm tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas iesniegt priekšlikumus Finanšu ministrijā budžeta izstrādes procesā, ja nozaru ministrijas tos nevirza, kā savas prioritātes, kā arī nevalstiskā sektora horizontālos jautājumus un pārnozariskos jautājumus virzīt centralizēti, iesniedzot prioritātes Valsts kancelejā.
Vienlaikus nozare uzsver, ka Latvijā nevalstiskās organizācijas īsteno ievērojamu skaitu valsts funkciju, tā faktiski uzņemoties sociālā partnera lomu, kas nozīmē to, ka nevalstisko organizāciju pārstāvības mehānismam sarunās ar valdību, kas šobrīd ir NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu statusu un līdzdalības iespējas, kādas tās ir Nacionālā trīspusējās sadarbības padomei, tai skaitā pilnvērtīgu iesaisti valsts budžeta veidošanā, lai tajā tiktu iestrādātas sociāli ekonomiskās sabiedrības intereses.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/11FAEA13-BF56-4E8E-AFC3-CE4ED81553E7/
Budžets iesniegts
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) trešdienas rītā iesniedza Saeimā 2018.gada budžeta projektu, uzsvērdama, ka tas nākamgad padarīs mūs stiprākus un veselākus. Ministre sacīja, ka nest budžeta portfeli uz Saeimu ir tradīcija, kuru ir jākopj, jo leģenda vēstot, ka vienīgajā gadā, kad tas netika atnests, iestājusies krīze. “Krīzes nebūs, būs attīstība,” uzsvēra Reizniece-Ozola. Uz parlamentu tika atnests gan budžeta portfelis, gan zibatmiņa ar visiem dokumentiem. Zibatmiņa tika pasniegta kastītē, kas rotāta ar ābolu. Finanšu ministre skaidroja, ka tāds rotājums izvēlēts tāpēc, “ka būsim stiprāki un veselāki”, jo papildus finansējums paredzēts drošībai, veselībai un demogrāfijai. Ikgadējo tradīciju pamanījuši arī tvitera lietotāji.
Ministre Dana Reizniece-Ozola tvītoja pirms budžeta nogādāšanas.
Dana Reizniece-Ozola
@DanaReiznieceOz
#Budzets2018 portfelis 5 minūtes pirms parakstīšanas. https://t.co/sksLHuMwkw
Wed Oct 11 06:44:51 +0000 2017
Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis pamanījis, ka zibatmiņa tika pasniegta kastītē, kas rotāta ar ābolu.
Edgars Pīgoznis
@EPigoznis
Abolā vēl nav iekodies neviens… twitter.com/danareiznieceo…
Wed Oct 11 07:47:49 +0000 2017
Latvijas Universitātes profesors Ģirts Karnītis interesējas par ikgadējās tradīcijas norisi.
Girts Karnitis
@GirtsKarnitis
Kādreiz portfelī uz Saeimu nesa budžetu uz papīra, ko nes tagad?
Wed Oct 11 04:01:52 +0000 2017
Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders pieļauj, ka valsts pārvalde vairs neveic valsts budžeta likumprojekta izdruku.
Ivars Neiders
@IvarsNeiders
@GirtsKarnitis Tagad viss mākonī.
Wed Oct 11 04:06:38 +0000 2017
Tādā gadījumā Karnītis nesaprot, kāpēc nepieciešams portfelis.
Girts Karnitis
@GirtsKarnitis
@IvarsNeiders Bet kas portfelī? Neticu, ka polšs un zacene.
Wed Oct 11 06:40:59 +0000 2017
Par pasākuma norises vietu nav pārsteigts ierēdnis Valērijs Stūris.
Valerijs Sturis
@valerijssturis
“Pēc valsts budžeta projekta iesniegšanas no plkst.10.30 Saeimas nama Dāvanu zālē paredzēts….” – Dāvanu zālē Karl! Dāvanu!, kur gan citur
Wed Oct 11 05:24:53 +0000 2017
Latgaliski rakstošais Saeimas deputāts Juris Viļums (LRA) novērtē valsts budžeta sadalījumu.
Juris Viļums
@jureits
“Veseleigi izgleituots” budžets!
Izgletieibai paradzāti 350 miljoni eiru,
veseleibai (skait – pamatā slimeibu apkaruošonai) – 1 miljards!
Wed Oct 11 07:48:28 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/640266d4-bb59-41fa-b225-5c11975bdb6a/
