svētdien, 24 maijs, 2026
HomeTālavas TaurētājiLatvijas Radio valdes priekšsēdētājas amatā ieceļ Unu Klapkalni. Ruduša apzināti maldinājusi sabiedrību...

Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas amatā ieceļ Unu Klapkalni. Ruduša apzināti maldinājusi sabiedrību par liegumu LŽA iesaistīties LR valdes amatu kandidātu izvērtēšanā

Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas amatā ieceļ Unu Klapkalni

Rīga, 2.okt., LETA. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētājas amatā apstiprinājusi Unu Klapkalni, bet valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatā apstiprināta Mārīte Tukiša, pirmdien žurnālistiem paziņoja NEPLP pārstāvji.
Abas valdes locekles izvēlētas konkursa kārtībā, kurā kopumā pieteicās gandrīz 30 pretendentu. Gan Klapkalne, gan Tukiša amatos apstiprinātas uz turpmākajiem pieciem gadiem.
Klapkalnei ir plaša pieredze vadošos amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Pēdējos desmit gadus viņa bijusi Nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes locekle un kopš 2016.gada bijusi gan LETA, gan ziņu portāla “Tvnet” valdes priekšsēdētāja. Klapkalne ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) Mentoru kluba valdes locekle un viņa ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā (MBA).
Tukiša kopš 2002.gada strādājusi dažādos amatos “Radio Skonto Grupā”. Kopš 2008.gada viņa bijusi SIA “Radio Skonto” administratīvās struktūrvienības vadītāja, savukārt kopš 2009.gada – SIA “Skonto Reklāma” administratīvās struktūrvienības vadītāja. Tukišai ir profesionālais maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā.
Kā žurnālistiem sacīja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš, lēmums par Klapkalnes un Tukišas iecelšanu amatos LR valdē bija vienbalsīgs. “Tas uzticības kredīts, ko mēs esam devuši jaunajiem valdes locekļiem, ir ļoti liels. Visās viņu intervijās paustais redzējums sakrīt arī ar mūsu redzējumu gan par strukturālajām reformām, gan par algu reformu, gan par sadarbības nosacījumiem sponsorēšanas jautājumos ar trešajām personām,” uzsvēra Āboliņš.
Klapkalne pēc iecelšanas amatā žurnālistiem sacīja, ka, viņasprāt, jebkura uzņēmuma vadības maiņa nozīmē automātiskas pārmaiņas un ne vienmēr tās darbiniekiem ir patīkamas. “Šis uzņēmums ir vēsturisks, tas ir ļoti svarīgs Latvijas valstij, un tajā strādāt ir ļoti liela atbildība. Uzticības kredīts ir ļoti augsts, un mēs centīsimies to attaisnot,” sacīja jaunā LR valdes priekšsēdētāja.
Pagaidām viņa nevarēja plašāk komentēt plānotās izmaiņas LR darbā, jo vēl nav iepazinusies ar attiecīgo dokumentāciju un atalgojuma sistēmu LR, un viņas vīzija par to, kā būtu jādarbojas LR, pagaidām balstās tikai uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju. Tomēr Klapkalne uzsvēra, ka viņas iepriekšējā pieredze valsts pārvaldes jomā, kas ir saistīta ar darba samaksas reformu veikšanu, kā arī papildus piešķirtie finanšu līdzekļi LR, viņasprāt, palīdzēs sakārtot LR darbinieku atalgojuma sistēmu. Tāpat viņa sacīja, ka tiks pilnveidota sponsorēšanas līgumu sistēma.
Vienlaikus jaunā LR valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka viņas iepriekšējā pieredze nacionālajā informācijas aģentūrā LETA palīdzēs darbā ar LR redakcionālās neatkarības stiprināšanu. “Es desmit gadus biju nostrādājusi nacionālajā informācijas aģentūrā LETA, un šī redakcionālā neatkarība bija šajā uzņēmumā. Man nav ne mazākās šaubas, kāpēc [tā] nevarētu turpināties šādā pašā veidā LR (..) Es ļoti gribu, lai LR kā sabiedriskais medijs ir cienīts, respektēts,” sacīja Klapkalne.
Viņa uzsvēra, ka darbam LR pieteikusies, jo vienmēr izvēlējusies uzņēmumus, kuros ir misijas klātbūtne, kuri ir Latvijas valstij nozīmīgi. Turklāt viņas iepriekšējā pieredze valsts pārvaldē un mediju jomā devusi pārliecību pretendēt uz LR valdes priekšsēdētāja amatu.
Savukārt Tukiša žurnālistiem sacīja, ka viņas iepriekšējā pieredze radio nozarē, viņasprāt, ir viens no galvenajiem kritērijiem, kādēļ viņa apstiprināta amatā. Pēc jaunās LR valdes locekles teiktā, viņas pieredze komerciālajos medijos ļaus īstenot tajos esošo labo
praksi arī LR.
Klapkalne aģentūrai LETA norādīja, ka jaunās valdes turpmākais darbs ietvers LR budžeta veidošanu, darba samaksas sistēmas sakārtošanu, kā arī darbības plāna izstrādi nākamajiem gadiem. “Tā ir prioritāte – tur nav citu jautājumu,” sacīja jaunā LR valdes priekšsēdētāja.
Vaicāta, kādēļ, viņasprāt, iepriekšējā LR valde netika galā ar attiecīgo jautājumu risināšanu, Klapkalne skaidroja, ka viņa to nevar komentēt, jo nav skaidrs, kā šie jautājumi līdz šim ir risināti.
Taujāta, kāda turpmāk varētu būt sadarbība ar NEPLP, Klapkalne uzsvēra, ka viņa ir vērsta uz sadarbību. “Strādājot sabiedriskajā medijā, tas ir viens no priekšnosacījumiem – jāspēj sadarboties gan ar pasūtītājiem, gan ar sabiedrību kopumā, gan ar sadarbības partneriem un Latvijas Televīziju,” norādīja Klapkalne, vienlaikus uzsverot, ka svarīgi ir nodrošināt, lai sabiedriskajam medijam būtu nevainojama reputācija visos aspektos.
Savukārt Tukiša aģentūrai LETA sacīja, ka gan NEPLP, gan LR galvenais uzdevums ir darboties sabiedrības interesēs. Tāpat viņa pauda viedokli, ka gan NEPLP, gan arī LR, ir vienādi mērķi, tādēļ sadarbībā ar padomi nebūs problēmu.
Vienlaikus kā vienu no svarīgi risināmajiem jautājumiem Tikuša minēja LR redakcionālās neatkarības un medija uzticamības stiprināšanu, lai publiskajā telpā vairāk nebūtu negatīvu asociāciju un viedokļu par sabiedrisko mediju.
NEPLP locekle Gunta Līdaka aģentūrai LETA norādīja, ka abu LR valdes locekļu atbilstība amatiem izvērtēta atbilstoši plašam kritēriju kopumam, tostarp pretendentu iesniegtajiem rakstiskajiem redzējumiem, kas vērtēti anonīmi. Tāpat kandidātu atbilstība amatam vērtēta pēc to spējas pārvaldīt uzņēmumu, spējas komunicēt gan ar kolektīvu, gan ar kapitāldaļu turētāju, kā arī pēc spējas orientēties ekonomiskos procesos un tirgus situācijā.
Vienlaikus viņa atzina, ka NEPLP pieļāva kļūdu, atstājot bijušo LR valdes locekli Sigitu Roķi kā vienīgo LR valdes locekli, jo, viņasprāt, Roķei nebija pietiekami liels kompetenču klāsts, lai viena varētu vadīt tik lielu uzņēmumu kā LR.
Šim viedoklim pievienojās arī NEPLP loceklis Patriks Grīva, uzsverot, ka laikā, kad padome izteica neuzticību iepriekšējiem LR valdes locekļiem Aldim Pauliņam un Uldim Lavrinovičam, NEPLP to vajadzēja darīt arī attiecībā uz Roķi. Tomēr, pēc Grīvas teiktā, padome tolaik nevēlējās tās pašā darbības sākumā rīkot jaunu konkursu uz LR valdi, kā arī bija svarīgi nodrošināt kādu cilvēku, kurš vadītu LR radio. “Mums vajadzēja nodrošināt kādu cilvēku, kas vada LR. (..) Mēs negribējām ātri veidot konkursu. (..) Toreiz arī Roķes kundzei bija redzējums, kas vārdos bija ļoti labi aprakstīts, bet izpilde tam neatbilda,” sacīja NEPLP loceklis.
NEPLP kā galvenos uzdevumus jaunajai valdei izvirzījusi darbu pie 2018.gada sabiedriskā pasūtījuma un budžeta izstrādes, jaunas atalgojuma sistēmas izveidi, LR stratēģijas izstrādi, strukturālo reformu īstenošanu LR, kā arī sadarbības principu ar trešajām pusēm izstrādi, piesaistot finansējumu satura veidošanai.
Tāpat NEPLP arī lēma, ka LR finanšu direktors Juris Gavars turpina pildīt pagaidu valdes locekļa pienākumus.
Visus kandidātus izvērtēja īpaši izveidota LR valdes locekļu amata kandidātu nominācijas komisija. Komisijas vadītājs bija NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, tajā strādāja arī Grīva un Līdaka, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kā arī eksperti – biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore, bijusī NEPLP priekšsēdētāja vietniece, NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dace Kotzeva un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
Pēc otrās kandidātu izvērtēšanas kārtas uz LR valdes priekšsēdētāja amatu kandidēja divi kandidāti, savukārt uz LR valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu kandidēja trīs kandidāti, no kuriem viens savu kandidatūru atsauca.
NEPLP ir vērsusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Kultūras ministrijas vērību uz faktu, ka šobrīd pastāv pretrunas starp NEPLP likumu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un MK noteikumiem Nr.686. Šobrīd likums liedz konkursa norises gaitā izpaust kandidātu vārdus un nodot viņu kandidatūras sabiedriskai apspriešanai. NEPLP pauda atvainošanos visiem, kuru vārdi dažādu spekulāciju rezultātā ir izskanējuši saistībā ar šo konkursu.
Jau ziņots, ka atbilstoši aģentūras LETA rīcībā neoficiālajai informācijai nominācijas komisija LR valdes priekšsēdētāja amatam bija izvirzījusi divus kandidātus – vairāku agrāk “Dienas” grupā ietilpušo reģionālo laikrakstu izdevēja SIA “Reģionu mediji” īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Uldi Salmiņu un Klapkalni. Viņi abi šo informāciju aģentūrai LETA iepriekš ne apstiprināja, ne arī noliedza.
Uz sabiedriskā medija vadītāja amatu pretendēja arī bijušais LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, kurš, atsaucoties uz saviem avotiem, sociālajos tīklos paziņojis, ka palicis “pirmais aiz strīpas”.
Tāpat ziņots, ka NEPLP nominācijas komisija apstiprināšanai LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatos izvirzīja kopumā piecus kandidātus. Divi kandidāti tika izvirzīti valdes priekšsēdētāja amatam, bet trīs – valdes locekļa amatam.
Darbu jaunā LR valde sāks otrdien, 3.oktobrī.
Ceturtdien, 28.septembrī, NEPLP izteica neuzticību Roķei. Konkursu uz Roķes ieņemto LR valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumus plānots izsludināt tuvāko divu nedēļu laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/890F37FA-3D68-4228-B44F-5BA33F13F8D7/

NEPLP: Ruduša apzināti maldināja sabiedrību par liegumu LŽA iesaistīties LR valdes amatu kandidātu izvērtēšanā

Rīga, 2.okt., LETA. Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša ir apzināti maldinājusi sabiedrību par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) liegumu asociācijai iesaistīties Latvijas Radio (LR) valdes amatu kandidātu izvērtēšanas procesā, šodien žurnālistiem pastāstīja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš.
Ruduša šorīt intervijā LR sacīja, ka NEPLP, izraugoties jaunus LR valdes locekļus, nav rīkojusies caurspīdīgi, neļaujot nevalstiskajām organizācijām novērot atlases procesu. Viņas ieskatā sabiedrība vai vismaz žurnālistu profesionālās organizācijas nebija informētas par pēdējā kārtā nonākušajiem kandidātiem. Turklāt LŽA, pēc Rudušas teiktā, lūdza padomei atļauju novērot atlases procesu, bet šāda iespēja tika liegta.
Āboliņš norādīja, ka padomei konkursa gaitā nav tiesību izpaust kandidātu vārdus, jo to liedz likums. Tomēr viņš sacīja, ka padome ir vērsusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ar lūgumu lemt par likumdošanas izmaiņām, kas paredz kandidātu, kas nonāk sabiedrisko mediju vadības konkursa pēdējā kārtā, vārdu publiskošanu. “Sabiedrībai ir tiesības zināt un apspriest. Tagad tas ir iedots politiķu rokās un mēs turpināsim [par to] uzstāt,” uzsvēra Āboliņš.
Vienlaikus viņš sacīja, ka LŽA valdes priekšsēdētāja intervijā LR apzināti maldinājusi sabiedrību, jo, pēc Āboliņa teiktā, viņa ļoti labi zināja, ka LŽA nokavēja termiņu un likums neļāva viņus iekļaut kā novērotājus. “Savukārt runājot par caurspīdīgumu, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums nebija tiesību šos konkursa gala kandidātus atklāt. (..) Šis konkurss noritēja maksimāli godīgi un uzvarēja spēcīgākie kandidāti,” skaidroja NEPLP loceklis.
Viņš norādīja, ka konkursa kandidātu vērtēšana notika anonīmi, nominācijas komisijai nezinot, kuri kandidāti rakstījuši iesniegtos LR attīstības redzējumus. Āboliņš uzsvēra, ka tie veidoja ļoti būtisku punktu skaitu konkursā uz amatiem LR valdē.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Ruduša pieteikumu par LŽA vēlmi novērot kandidātu atlases procesu NEPLP atsūtīja vienu mēnesi pēc tam, kad bija izveidota konkursa nominācijas komisija. Tomēr tas, pēc NEPLP locekļa teiktā, bija par vēlu, un, atbilstoši likumdošanai, tobrīd vairs nebija iespējams iesaistīt LŽA konkursa novērošanas procesā. “Ruduša to ļoti labi zina. Ar viņu rakstiski tas ir pārrunāts un komunicēts, un viņa ļoti labi zina to kā argumentu – ja LŽA nokavē termiņus, tad NEPLP neko tur nevar darīt,” sacīja Āboliņš.
Viņš norādīja, ka LŽA ir tiesības paust savu viedokli, tomēr, noklausoties šā rīta interviju ar asociācijas vadītāju, Āboliņam radies iespaids, ka viņa nav lasījusi nedz konkursa nolikumu, nedz attiecīgo likumdošanu, atbilstoši kurai NEPLP ir aizliegts publiski izpaust kandidātu vārdus konkursa laikā uz LR valdes locekļu amatiem.
Ruduša aģentūrai LETA pastāstīja, ka termiņš, par kuru runā Āboliņš, iepriekš nebija noteikts, tādēļ LŽA nebija nokavējusi iespēju pieteikties novērotāja statusā. “Tāda termiņa nebija, nebija izsludināta pieteikšanās iespēja LR valdes amatu konkursa procesa novērošanai. Nebija šāda saruna. Nekorekti teikt, ka esam nokavējuši šādu termiņu, jo tāda nebija,” sacīja LŽA valdes priekšsēdētāja.
Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka uz LŽA iepriekš sūtīto vēstuli ar lūgumu piedalīties LR valdes locekļu atlases procesā, NEPLP atbildes vēstulē minēti citi atteikuma iemesli. Atteikuma pamatojums ir LŽA it kā pastarpinātā līdzdalība procesā caur Sabiedrisko konsultatīvās padomes pārstāvi.
Kā ziņots, NEPLP pirmdien apstiprinājusi LR valdes priekšsēdētājas amatā Unu Klapkalni, bet valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatā apstiprināta Mārīte Tukiša.
Abas valdes locekles izvēlētas konkursa kārtībā, kurā kopumā pieteicās gandrīz 30 pretendentu. Gan Klapkalne, gan Tukiša amatos apstiprinātas uz turpmākajiem pieciem gadiem.
Klapkalnei ir plaša pieredze vadošos amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Pēdējos desmit gadus viņa bijusi Nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes locekle un kopš 2016.gada bijusi gan LETA, gan ziņu portāla “Tvnet” valdes priekšsēdētāja. Klapkalne ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) Mentoru kluba valdes locekle un viņa ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā (MBA).
Tukiša kopš 2002.gada strādājusi dažādos amatos “Radio Skonto Grupā”. Kopš 2008.gada viņa bijusi SIA “Radio Skonto” administratīvās struktūrvienības vadītāja, savukārt kopš 2009.gada – SIA “Skonto Reklāma” administratīvās struktūrvienības vadītāja. Tukišai ir profesionālais maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā.
Kā žurnālistiem sacīja Āboliņš, lēmums par Klapkalnes un Tukišas iecelšanu amatos LR valdē bija vienbalsīgs. “Tas uzticības kredīts, ko mēs esam devuši jaunajiem valdes locekļiem, ir ļoti liels. Visās viņu intervijās paustais redzējums sakrīt arī ar mūsu redzējumu gan par strukturālajām reformām, gan par algu reformu, gan par sadarbības nosacījumiem sponsorēšanas jautājumos ar trešajām personām,” uzsvēra Āboliņš.
Klapkalne aģentūrai LETA norādīja, ka jaunās valdes turpmākais darbs ietvers LR budžeta veidošanu, darba samaksas sistēmas sakārtošanu, kā arī darbības plāna izstrādi nākamajiem gadiem. “Tā ir prioritāte – tur nav citu jautājumu,” sacīja jaunā LR valdes priekšsēdētāja.
Taujāta, kāda turpmāk varētu būt sadarbība ar NEPLP, Klapkalne uzsvēra, ka viņa ir vērsta uz sadarbību. “Strādājot sabiedriskajā medijā, tas ir viens no priekšnosacījumiem – jāspēj sadarboties gan ar pasūtītājiem, gan ar sabiedrību kopumā, gan ar sadarbības partneriem un Latvijas Televīziju,” norādīja Klapkalne, vienlaikus uzsverot, ka svarīgi ir nodrošināt, lai sabiedriskajam medijam būtu nevainojama reputācija visos aspektos.
Savukārt Tukiša aģentūrai LETA sacīja, ka gan NEPLP, gan LR galvenais uzdevums ir darboties sabiedrības interesēs. Tāpat viņa pauda viedokli, ka gan NEPLP, gan arī LR, ir vienādi mērķi, tādēļ sadarbībā ar padomi nebūs problēmu.
Vienlaikus kā vienu no svarīgi risināmajiem jautājumiem Tukiša minēja LR redakcionālās neatkarības un medija uzticamības stiprināšanu, lai publiskajā telpā vairāk nebūtu negatīvu asociāciju un viedokļu par sabiedrisko mediju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0266BD3D-8B59-4186-9000-40E6AA9AE83C/

NEPLP Latvijas Radio valdē ieceļ Unu Klapkalni un Mārīti Tukišu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pirmdien, 2.oktobrī lēma par Valsts SIA “Latvijas Radio” (LR) valdes locekļu iecelšanu. Padome LR valdes priekšsēdētāja amatā uz turpmākiem pieciem gadiem vienbalsīgi apstiprināja Unu Klapkalni un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatā uz turpmākiem pieciem gadiem vienbalsīgi apstiprināja Mārīti Tukišu.
U.Klapkalnei ir plaša pieredze vadošos amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Pēdējos 10 gadus viņa bijusi Nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes locekle, kopš 2016.gada bijusi gan LETA, gan ziņu portāla TVNET valdes priekšsēdētāja. U.Klapkalne ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Mentoru kluba valdes locekle. U.Klapkalnei ir maģistra grāds biznesa vadībā (MBA).
M.Tukiša kopš 2002.gada strādājusi dažādos amatos Radio Skonto Grupā, kopš 2008.gada bijusi SIA Radio Skonto administratīvās struktūrvienības vadītāja, kopš 2009.gada – SIA Skonto Reklāma administratīvās struktūrvienības vadītāja. M.Tukišai ir profesionālais maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā.
NEPLP ir izvirzījusi galvenos uzdevumus jaunajai valdei, to skaitā par prioritātēm uzskatāmi darbs pie 2018.gada sabiedriskā pasūtījuma un budžeta izstrādes, jaunas atalgojuma sistēmas izveide, LR stratēģijas izstrāde, strukturālo reformu īstenošana LR, kā arī sadarbības principu ar trešajām pusēm izstrāde, piesaistot finansējumu satura veidošanai.
NEPLP arī lēma, ka LR finanšu direktors Juris Gavars turpina pildīt pagaidu valdes locekļa pienākumus.
Visus kandidātus izvērtēja īpaši izveidota LR valdes locekļu amata kandidātu nominācijas komisija. Komisijas vadītājs bija NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, tajā strādāja arī NEPLP locekļi Patriks Grīva un Gunta Līdaka, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kā arī eksperti – biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore, bijusī NEPLP priekšsēdētāja vietniece, NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dace Kotzeva un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
Pēc otrās kandidātu izvērtēšanas kārtas uz LR valdes priekšsēdētāja amatu kandidēja divi kandidāti, savukārt uz LR valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu kandidēja trīs kandidāti, no kuriem viens savu kandidatūru atsauca.
NEPLP arī ir vērsusi Saeimas Cilvēktiesību komisijas un Kultūras ministrijas vērību uz faktu, ka šobrīd pastāv pretrunas starp NEPLP likumu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un MK noteikumiem Nr.686. Šobrīd likums liedz konkursa norises gaitā izpaust kandidātu vārdus un nodot viņu kandidatūras sabiedriskai apspriešanai. NEPLP atvainojas visiem, kuru vārdi dažādu spekulāciju rezultātā ir izskanējuši saistībā ar šo konkursu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/10024B39-5318-4DAF-AAB8-4A185FB269E5/

Jaunas vēsmas radio

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētājas amatā apstiprinājusi Unu Klapkalni, bet valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatā apstiprināta Mārīte Tukiša, pirmdien žurnālistiem paziņoja NEPLP pārstāvji. Abas valdes locekles izvēlētas konkursa kārtībā, kurā kopumā pieteicās gandrīz 30 pretendentu. Klapkalne ir bijusi valdes priekšsēdētāja nacionālajā ziņu aģentūrā LETA, portālā “TVnet”, kā arī savulaik strādājusi Valsts kancelejas direktores vietnieces amatā. Tvitera lietotāji gan nopietni, gan jokojot apspriež Klapkalnes saistību ar mecenāta Džordža Sorosa vārdu.

Izvirzītie kandidāti nepārliecināja dzejnieku un mūziķi Guntaru Raču.
Guntars Račs @GuntarsRacs
Izskatās, ka #NEPLP ķērušies pie pēdējā salmiņa, lai izpildītu #LatvijasRadio “sakārtotāju” pasūtījumu. lsm.lv/raksts/zinas/l…
Sat Sep 30 15:15:24 +0000 2017

Latvijas Radio žurnālists Edgars Raginskis interesējās par kandidātiem.
Edgars Raginskis @koleegjis
Izskaidrojiet, lūdzu,KAS IR ­ŠIE @LatvijasRadio vadības kandidāti? Strādāju LR tikai 11 gadus,diemžēl viņus nezinu. lsm.lv/raksts/zinas/l…
Fri Sep 29 14:43:17 +0000 2017

Sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Balode norādīja uz Klapkalnes saistību ar Sorosa fondu.
Dace Balode @DaceBalode
@koleegjis @LatvijasRadio Klapkalne – ilggadēja LETAs uzpilddirektore. Pirms tam – Sorosa fonds.
Fri Sep 29 15:03:56 +0000 2017

Sabiedrisko attiecību speciālists Krišs Ēlerts interesējas par aktualitātēm valstī.
Krišs Ēlerts @krisselerts
Vai Sorosa astoņkājis ir uzvarējis? Una Klapkalne ir bijusī SFL valdē. #konotiek
Mon Oct 02 10:12:37 +0000 2017

Meteoroloģisko prognozi sniedz radio žurnālists Edgars Kupčs.
Edgars Kupčs @edgarskupcs
Ventspilī zibeņo un dārd, bet sinoptiķi sola izmaiņas kādā padomē. 😀
twitter.com/krisselerts/st…
Mon Oct 02 10:31:45 +0000 2017

Polittehnologs Jurģis Liepnieks izsaka savas gaidas.
Jurģis Liepnieks @JurgisLiepnieks
Gaidu, kurš pirmais no Latvijas Radio pazińos, ka sorosīti un oligarhu ielikteńi tas patiesībà ir viens un tas pats. @unaklapkalne
Mon Oct 02 10:42:27 +0000 2017

Reklāmas jomas speciālists Ēriks Stendzenieks piebalso teiktajam.
Eriks Stendzenieks @E_Stendzenieks
@JurgisLiepnieks Esmu vīlies, ka aizmirsti Kremļa pakalpiņi un lakstīgalas.
Mon Oct 02 10:44:58 +0000 2017

Līdzcilvēku bažas nesaprot portāla “Draugiem.lv” radošais direktors Guntars Meluškāns.
Guntars Meluškāns @GMeluskans
Kas man būtu jāzina par Klapkalni, kāpēc viņa iet uz tādu reputācijas risku? Publiski pieejamā informācija neko ļaunu nesola…
Mon Oct 02 08:45:42 +0000 2017

Biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) vadītāja Inese Vaivare atklāj savu pieredzi, sadarbojoties ar Klapkalni.
Inese Vaivare @vaivarei
@GMeluskans Jautājums labs. Profesionāli man pagātnē ir pozitīva pieredze. Ir jau arī vēl cilvēki, kam svarīgi profesionālie izaicinājumi.
Mon Oct 02 08:53:36 +0000 2017
Guntars Meluškāns @GMeluskans
@vaivarei Cerēsim, vai ne?
Mon Oct 02 08:58:02 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/26ce33d0-d41c-4dae-8c51-24983cde1e94/

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas