Protestos sola iestāties pret draudiem krievu skolām. Ja Saeima atbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem, VL-TB/LNNK jau nākamnedēļ rosinās jautājumu par izglītību valsts valodā

Ja Saeima atbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem, VL-TB/LNNK jau nākamnedēļ rosinās jautājumu par izglītību valsts valodā

Rīga, 20.sept., LETA. Ja Saeimas vairākums atbalstīs Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) jau nākamnedēļ rosinās jautājumu par izglītību valsts valodā.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja – ja parlaments prezidenta priekšlikumu atbalstīt, tad jautājums par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā jārisina uzreiz. Nacionālā apvienība iesniegs attiecīgus likuma grozījumus, kā arī jau pirmdien rosinās šo jautājumu izrunāt valdošās koalīcijas partiju sanāksmē.
VL-TB/LNNK piedāvātais likumprojekts paredzētu principu – mācībām jānotiek valsts valodā, bet atrisināt pārējos jautājumus, piemēram, par termiņiem tiktu uzdots valdībai. Ja prezidenta ierosinātais likumprojekts Saeimas vairākuma atbalstu negūs, tad šie jautājumi nebūšot tik cieši saistāmi.
Runājot par “Vienotības” Saeimas frakcijas atsevišķu deputātu lēmumu pretēji koalīcijas nostājai atbalstīt prezidenta iniciatīvu, Dzintars norādīja, ka tas pasliktina situāciju ar valstības stabilitāti un rada precedentus. Proti, turpmāk varētu gadīties situācijas, kad VL-TB/LNNK varētu kādā jautājumā balsot atšķirīgi no pārējiem koalīcijas partneriem.
Kā ziņots, “Vienotības” Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju “Kustība Par!”, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.
“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa sacīja, ka no 22 deputātiem divi nepiedalīsies sēdē, 16 balsos pret vai atturēsies, bet “četrinieks” – Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis – atbalstīs prezidenta iniciatīvu.
Saeima rīt lems, vai nodot šo likumprojektu izskatīšanai parlamenta komisijās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FFF72F78-2B41-4ED9-A646-42DD71505748/

Koalīcijas partneri gatavi vērtēt VL-TB/LNNK iespējamo rosinājumu par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā

Rīga, 20.sept., LETA. Koalīcijas partneri ir gatavi vērtēt nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) iespējamo rosinājumu par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā.
Ja Saeimas vairākums atbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, VL-TB/LNNK sola nākamnedēļ nākt klajā ar augstāk minēto iniciatīvu.
“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka varētu tikt veidota ceļa karte, kādā veidā virzīties uz to, lai latviešu valoda iegūtu savu pienācīgo lomu un nebūtu jautājumu par to, ka vajag integrēt kādu cilvēku bez valodas zināšanām.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis sacīja, ka priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā vērtēs pēc tam, kad tas būs oficiāli iesniegts izskatīšanai. Vaicāts par ZZS vērtējumu pašreizējam valodu regulējumam skolēnu izglītības sistēmā, Brigmanis atbildēja, ka nav pamata mainīt pašreizējo kārtību, kas paredz visiem skolēniem likt eksāmenus latviešu valodā.
Kā ziņots, ja Saeima atbalstīs Vējoņa iniciatīvu, nacionālā apvienība iesniegs attiecīgus likuma grozījumus, kā arī jau pirmdien rosinās šo jautājumu izrunāt valdošās koalīcijas partiju sanāksmē.
VL-TB/LNNK piedāvātais likumprojekts paredzētu principu – mācībām jānotiek valsts valodā, bet atrisināt pārējos jautājumus, piemēram, par termiņiem tiktu uzdots valdībai. Ja prezidenta ierosinātais likumprojekts Saeimas vairākuma atbalstu negūs, tad šie jautājumi nebūšot tik cieši saistāmi.
LETA jau vēstīja, ka partiju paustais un to spēku samērs liecina, ka Vējoņa iniciatīva ceturtdien gaidāmajā balsojumā varētu negūt Saeimas vairākuma atbalstu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F7CFDBE8-5C7E-4EAB-8BFB-8959655E5355/

Latvijas krievu kopiena protestos sola iestāties pret draudiem krievu skolām

Rīga, 20.sept. LETA. Latvijas krievu kopiena būs spiesta atbildēt uz jebkādiem draudiem krievu skolām, izvēršot protesta akcijas, komentējot nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Mitrofanovs uzsvēra, ka patlaban no koalīcijas partijām, izņemot nacionālo apvienību, ir atkarīgs, vai tiks destabilizēta situācija valstī, vai arī izdosies saglabāt nestabilo līdzsvaru, kas jau tika nedaudz satricināts, pateicoties lēmumam aizliegt kārtot eksāmenus krievu valodā.
“Tas bija pirmais zvans, ko krievu kopiena uztvēra ļoti negatīvi. Jau notika pirmā Krievu skolu atbalsta štāba tikšanās, kurā apspriestas iespējamās rīcības, tostarp masveidīgas protesta akcijas,” teica Mitrofanovs, piebilstot, ka lēmums par to rīkošanu gan vēl nav pieņemts, taču tas tikšot paveikts dažu tuvāko nedēļu laikā. Papildu protesta akcijām tiek plānota virkne citu darbību, viņš teica.
Mitrofanova ieskatā nacionālās apvienības uzvedība, kas, viņaprāt, saistīta ar gaidāmajām vēlēšanām un “jebkādu pozitīvu darbības rezultātu trūkumu”, var izprovocēt atbildes akcijas.
“Mēs ar to esam dziļi neapmierināti, bet krievu kopiena būs spiesta atbildēt uz jebkādiem draudiem krievu skolām, izvēršot protestu akciju,” sacīja Mitrofanovs.
Viņš uzsvēra, ka lēmums par protestiem tagad ir Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības rokās. “Vai nu viņi piespēlēs nacionālistiem un spers vēl vienu nedraudzīgu soli pret krievu skolām, vai arī viņiem pietiks saprāta, lai neeskalētu situāciju un izmestu šo projektu miskastē,” pauda Mitrofanovs.
Latvijas Krievu savienības valdes loceklis Jakovs Pliners aģentūrai LETA pauda nostāju, ka valodas reformas jautājums dienaskārtībā patlaban parādījies tādēļ, ka “nacionālradikāļi nav spējīgi risināt sabiedrībai būtiskus jautājumus – pensijas, nodokļus, ekonomikas izaugsmi, veselības aprūpi”. Plinera ieskatā nacionālā apvienība ar valodas reformu skolās mēģina novērst uzmanību no patiesi svarīgām problēmām valstī.
“Protams, latviešu valoda ir jāzina un latviešu valoda ir jāmācās, bet tiesības mazākumtautībām saņemt izglītību savā dzimtajā valodā tiek uzskatītas par demokrātijas principu visā pasaulē,” piebilda Pliners.
Kā ziņots, Dzintars otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” sacīja, ka, ja četri Saeimas “Vienotības” frakcijā strādājošie “Kustības Par!” deputāti atbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, nacionālā apvienība to uzskatīs par koalīcijas līguma pārkāpumu, tomēr valdības demisiju neprasīs, bet tā vietā uzstās uz izglītību tikai valsts valodā.
Secinot, ka koalīcijas līgums nav ievērots, VL-TB/LNNK iesniegs grozījumu projektu Izglītības likumā, lai pārietu uz izglītību tikai valsts valodā, pastāstīja Dzintars.
Saeimā balsojums par to, vai Vējoņa iniciatīvu nodot vērtēšanai komisijās, notiks 21.septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/25413237-8AD0-4802-94F7-CFA16A7B68D0/

Saeimas Izglītības komisijas vadītājs: Jāsaglabā bilingvālās izglītības programmas

Rīga, 20.sept., LETA. Bilingvālās izglītības programmas jāsaglabā – ne tikai krievu, bet ari poļu, baltkrievu un citās mazākumtautību valodās, laikrakstam “Latvijas Avīze” paudis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, kādreizējais Preiļu mērs Aldis Adamovičs (V).
Viņaprāt, mācīties tikai latviešu valodā ir iespējams, taču, ja tas tiks uzspiests, būs pretreakcija.
Deputāts skaidroja, ka viņa pārstāvētajā “Vienotībā” šajā ziņā ir dažāda nostāja. “Manu viedokli noteikti ietekmē tas, ka nāku no Latgales, kur sadzīvo dažādas mazākumtautības,” teica Adamovičs.
Viņš arī uzskata, ka sākumskolām jābūt diezgan tuvu mājām, tāpēc šīs skolas jāsaglabā arī tad, ja tajās mācās vien daži desmiti bērnu. Ja skolēnu skaits ir zem 30, tad gan jāapsver iespēja vest bērnus uz kādu citu skolu.
Vidusskolas klasēs toties ir svarīgi mācīties skolās, kur ir labi aprīkotas laboratorijas, modernas sporta zāles. Tas ir svarīgāk nekā skolas tuvums. Tāpēc šajā vecumā skolēni jau var braukt mācīties uz tālākām skolām un dzīvot internātā.
“Lai celtu izglītības kvalitāti, vidusskolu skaits būs pakāpeniski jāsamazina,” pauž Adamovičs.
Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien vienbalsīgi par komisijas vadītāju ievēlēja deputātu Adamoviču.
Līdzšinējā Izglītības komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (Par) devusies mācībās uz ASV, tāpēc nolikusi deputātes mandātu.
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, Adamovičs 1998.gadā Latvijas Universitātē ieguvis ekonomģeogrāfa izglītību, bet 1999.gadā turpat Latvijas Universitātē dabas zinātnes maģistra grādu.
Pirms darbības Saeimā Adamovičs bijis Preiļu novada domes priekšsēdētājs un Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/09F6E8A6-8A0B-4B0A-AD79-21B7BE6B93B7/

LIZDA: Jautājumā par valodas reformu skolās jādomā par visu pedagogu gatavību mācīt tikai latviešu valodā

Rīga, 20.sept., LETA. Jautājumā par valodas reformu skolās jādomā par visu pedagogu gatavību mācīt tikai latviešu valodā, komentējot nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vanaga uzsvēra, ka, lai īstenotu šādu reformu, ir jāskatās, vai visiem pedagogiem tiks nodrošināti atbalsta mehānismi valsts valodas zināšanu pilnveidei.
Vienlaikus viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka, piemēram, bērnudārzos ne visi skolotāji prot arī krievu valodu, līdz ar to rastos nopietna problēma – kā nodrošināt bērnu, kas nāk no krievvalodīgas ģimenes, un skolotāju, kas neprot krievu valodu, savstarpēju saprašanos un izglītības procesu.
Vanaga pauda, ka ļoti būtiski ir izvērtēt arī mācību līdzekļu pieejamību. Grāmatām un citiem mācību līdzekļiem būtu jābūt saprotamiem visiem skolēniem, piebilda Vanaga.
LIZDA vadītāja uzsvēra, ka, ja tomēr notiek izšķiršanās par labu valodas reformai izglītības iestādēs, tad ieviešanas procesā nekādā gadījumā nedrīkst pielietot “agresīvas metodes”. Tieši pretēji – jāsaprot, kā labāk veicināt visu izglītības procesā iesaistīto pušu sekmīga iekļaušanās jaunajā kārtībā, sacīja Vanaga.
Kā ziņots, Dzintars otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” sacīja, ka, ja četri Saeimas “Vienotības” frakcijā strādājošie “Kustības Par!” deputāti atbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, nacionālā apvienība to uzskatīs par koalīcijas līguma pārkāpumu, tomēr valdības demisiju neprasīs, bet tā vietā uzstās uz izglītību tikai valsts valodā.
Secinot, ka koalīcijas līgums nav ievērots, VL-TB/LNNK iesniegs grozījumu projektu Izglītības likumā, lai pārietu uz izglītību tikai valsts valodā, pastāstīja Dzintars.
Saeimā balsojums par to, vai Vējoņa iniciatīvu nodot vērtēšanai komisijās, notiks 21.septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/68409594-5D41-4BCA-A0B9-E1E4D691E57B/