Dzintars Zaļūksnis
Ar ko “sabiedriskais medijs” atšķiras no “valsts medija” jeb oficioza? Vispirms jau ar to, ka kalpo sabiedrības nevis pie varas esošo politiķu interesēm. Kā jums šķiet, vai plašsaziņas līdzeklis, kura eksistence ir pilnībā atkarīga no politiķu piešķirtā finansējuma, var būs “sabiedrisks medijs”?
Var! Taču tikai tādā gadījumā, ja valsts politiskajā sistēmā ir spēcīgas tradīcijas, kas nodrošina opozīcijas tiesības, aizsargā konstruktīvu kritiku un žurnālistu neatkarību, kultivē viedokļu dažādību. Kā jūs saprotat, Latvijā nekā tāda nav! Tātad Latvijā nevar eksistēt plašsaziņas līdzeklis, kura finansējuma lauvas tiesa nāk no valsts budžeta un kura darbību turklāt uzrauga īpaša valsts institūcija jeb cenzors.
Latvijas Radio un televīzijai sevi labpatīk dēvēt par “sabiedriskajiem medijiem”, lai gan tie tādi ir tikai daļēji – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) neļaus sameloties. Nedz Latvijas Televīzijas (TV), nedz Latvijas radio darbību valdošās koalīcijas politiķi nefinansē pilnībā, taču pietiekami, lai vajadzības gadījumā varētu noteikt robežas, kurās “drīkst” aplūkot kādu jautājumu. Taču – gods godam – šajos plašsaziņas līdzekļos strādā daudz profesionāļu, kas spēj “amortizēt” šīs politiķu “neķītrās” tieksmes. Amortizēt – nevis izslēgt.
Tāpēc pašreizējo – lai arī nosacīti – sabiedrisko mediju pārcelšana pilnīgā “valsts maizē”, liedzot tiem pelnīt naudu ar reklāmas palīdzību, nozīmē tikai vienu: valdošās koalīcijas partiju triumvirāta politķi vēlas iegūt neierobežotu kontroli pār Latvijas TV un Radio, padarot tos par pilnībā valsts nevis sabiedriskiem medijiem.
Kā jau ierasts, šādas rīcības motīvi ietērpti visumā pereizos, taču pa gabalu pēc liekulības smirdošos vārdos: “Latvijas mediji ir viena no valsts demokrātiskās iekārtas pamatinstitūcijām ar vienu būtisku atšķirību – tie pamatā ir organizēti privātas uzņēmējdarbības formā. Latvijas mediju uzņēmējdarbību šobrīd apdraud fundamentālas, globāla mēroga mediju ekonomiskās vides izmaiņas un valsts ārpolitiskie apdraudējumi. Lai palielinātu Latvijas mediju vides drošumspēju, ir jāveic tādas valsts politikas darbības, kas ir vērstas uz mediju uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.” Tā teikts Kultūras ministrijas (KM) ziņojumā “Par scenārijiem sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, kā arī scenāriju, ja iziešana no reklāmas tirgus nenotiek”, ar kuru klerki pūlas pamatot, kāpēc “sabiedriskajiem medijiem” jau nākamajā, 2018. gadā ir jāiziet no reklāmas tirgus.
Šai “cēlajai” darbībai būšot nepieciešami štrunta 5-8 miljoni eiro, tiesa, “indikatīvi” (latviski izsakoties, summa var “mainīties”). Kas gan Latvijas budžetā ir 8 miljoni eiro gadā, ja runa ir par koalīcijas politiķu mentālo veselību un komfortu?
Taču visvairāk mani sajūsmina šāds KM klerku apgalvojums: “Mediju politikas pamatnostādņu izstrādē iesaistītie eksperti, nozares pārstāvji un plašāka sabiedrība vienojās (izcēlums mans – Dz.Z.), ka mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības iespēju un tādējādi saglabātu un attīstītu mediju daudzveidību.”
Ellē ratā! – kas ir šī “plašākā sabiedrība”, kas “vienojusies” pabāzt Latvijas TV un radio zem treknā jo treknā politiķu dibena?
Šādai rīcībai “varētu būt pozitīva ietekme uz visu mediju nozari kopumā, palielinot vietējā satura veidošanai Latvijas medijos pieejamo līdzekļu apjomu”, apgalvo KM. Tieši vietējais saturs esot “vērtējama kā galvenā Latvijas mediju priekšrocība pārrobežu mediju konkurencē par Latvijas auditoriju uzmanību,” apgalvo ministrijas činavnieki, izraisot aizdomas par to, ka nauda tiks piešķirta propagandai nevis žurnālistikas kvalitātes paaugstināšanai.
Tajā pašā ziņojumā teikts, ka 2015. gadā kopējais televīziju reklāmas tirgus apjoms bija 33,3 miljoni eiro, bet radio – 9,6 miljoni eiro. No attiecīgā tirgus segmenta “sabiedriskās” TV daļa bija aptuveni 9,7% jeb 3,2 miljoni eiro, bet Latvijas radio gadījumā esot “pamats pieņēmumam”, ka šā medija dalība tirgū sasniedza nepilnus 22% ar kopējo finansiālo daļu tirgū 2,1 miljona eiro apmērā. 3,2+2,1 politiķu kalkulatorā patiešām varētu būt “indikatīvi 5-8 miljoni eiro”. Ar piebildi: ik gadu, bet tas jau atkal, jāsaka, tāds sīkums iepretim ai! – cik brīnišķīgajai iespējai ar “plašākas sabiedrības” svētību un platu liberālu pakaļu “nosegt” informatīvās telpas “sabiedrisko” sektoru.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/km-gadajot-par-sabiedrisko-mediju-brivibu-japalielina-to-atkariba-no-politikiem
