“KPMG Baltics”: “Lattelecom” un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators
Rīga, 10.aug., LETA. Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu “Lattelecom” un “Latvijas mobilais telefons” (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija “KPMG Baltics” rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.
“KPMG Baltics” veiktajā pētījumā “Valsts stratēģijas rīcībai ar “Lattelecom” un LMT kapitāla daļām izstrāde” secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu “Lattelecom” un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.
“KPMG Baltics” piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, “Telia” un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.
Pētījumā secināts, ka integrētā uzņēmuma tirgus daļa varētu būt aptuveni 52%, rēķinot pēc ieņēmumiem. Situācijas analīze pārējos Eiropas tirgos liecina, ka šāda tirgus daļa atbilst caurmēra nozares līderu tirgus daļai Eiropas tirgos, saglabā konkurenci un nodrošina nepieciešamo darbības efektivitāti turpmākai attīstībai.
“KPMG Baltics” ieteiktais risinājums ļaus saglabāt būtisku valsts ietekmi uzņēmumā un nodrošinās valsts ieguldījumu vērtības pieaugumu iegūto sinerģiju rezultātā.
Kā konstatējuši pētījuma autori, tad, neapvienojot “Lattelecom” un LMT, pastāv būtisks risks, ka citi tirgus spēlētāji izveidos integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļu “Lattelecom” un LMT.
Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs šodien žurnālistiem sacīja, ka konsultantu sagatavotais risinājums ir tikai “KPMG Baltics” ieteikums, bet par galīgo risinājumu lems valdība. “Valdība, lemjot par valstij labāko uzņēmumu turpmākās darbības stratēģiju, ņems vērā arī stratēģiskās infrastruktūras jautājumus un elektronisko sakaru pieejamības nodrošināšanu universālā pakalpojuma ietvaros,” skaidroja Loginovs.
“KPMG Baltics” konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte informēja, ka pētījumā secināts – tehnoloģiju konverģences rezultātā notiek dažādu telekomunikāciju pakalpojumu veidu sniedzēju integrācija, kas ļauj piedāvāt klientiem vairāk pakalpojumu vienā paketē, kā arī nodrošina uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu.
“Latvija pašlaik ir vienīgā valsts Eiropā, kurā vadošo telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju integrācija nav notikusi. Arī visās Baltijas valstīs notiek telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju integrācijas procesi, kas nākotnē var būtiski mainīt gan tirgus struktūru, gan ietekmēt “Lattelecom” un LMT tirgus daļas,” stāstīja Miezīte.
“KPMG Baltics” veiktajā pētījumā ir konstatēts, ka konkurences un jaunas paaudzes tehnoloģiju attīstības rezultātā telekomunikāciju tirgus vērtība, klientu bāze un vidējie ieņēmumi uz vienu lietotāju 2010.-2015.gada periodā Latvijā turpināja samazināties. Tas atbilst tendencēm visā Eiropā, kur notiek operatoru apvienošanās, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz operatoru darbu.
“Kopumā telekomunikāciju tirgus vērtība Latvijā šajā periodā samazinājās par 3%. Tas liek uzņēmumiem meklēt risinājumus tirgus zaudējumu kompensācijai, integrējoties vai arī attīstot jaunus pakalpojumus,” skaidroja Miezīte.
Citi pētījumā apskatītie iespējamie scenāriji paredz turpināt attīstīt katru uzņēmumu atsevišķi, kas nozīmē veikt paralēlas investīcijas produktu attīstīšanā, kas jau tagad notiek, piemēram, uzņēmumiem attīstot televīzijas pakalpojumus. Kā rāda ziņojums, tad lielāks skaits integrētu operatoru automātiski nenozīmē zemākas pakalpojumu cenas, bet ir riski, ka uzņēmumiem būs mazāk pieejamu resursu jaunu produktu attīstībai un investīcijām jaunās tehnoloģijās, kas potenciāli var novest pie to konkurētspējas un vērtības samazināšanās.
Loginovs norādīja, ka, īstenojot “KPMG Baltics” piedāvāto risinājumu, būtu vairāki ieguvumi. Piemēram, pārdodot ap 30% akciju biržā, iegūto naudu varētu izmantot citiem prioritārajiem mērķiem. Tāpat šis risinājums sniegtu iespēju attīstīt eksporta iespējas un ieiet citu valstu telekomunikāciju tirgos, kā arī kalpotu par iespēju attīstīt Latvijas kapitāla tirgu. Tāpat būtu ieguvumi arī patērētājiem, jo pakalpojumi būtu ērtāki un kvalitatīvāki.
Loginovs arī piebilda, ka apvienojot “Lattelecom” un LMT, kā arī daļu akciju piedāvājot biržā, ilgtermiņa ietaupījums varētu būt ap 100 miljoniem eiro. “Turklāt, ja pēc vairākiem gadiem valsts gribētu samazināt līdzdalību uzņēmumā, tad caur biržu to varētu izdarīt mazās paketēs,” sacīja Loginovs.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka valdība 8.augustā uzdeva PA līdz 5.oktobrim izstrādāt konkrētu priekšlikumu tālākai rīcībai ar valstij piederošajām LMT un “Lattelecom” kapitāldaļām.
Kā aģentūrai LETA sacīja kompānijas “Telia Company” vecākais viceprezidents Roberts Andersons, tā kā “Telia Company” vēl nav iepazinusies ar pētījuma rezultātiem, sniegt plašākus komentārus par iespējamo situācijas attīstību patlaban nav iespējams. Taču uzņēmums “Telia Company” ir gatavs iesaistīties konstruktīvā dialogā.
“Mēs gaidām savlaicīgu risinājumu abu akcionāru interesēs, kas vienlaikus novērstu akcionāru bažas un atbalstītu kopējos nozares turpmākās attīstības mērķus, nodrošinot, ka Latvija spēj būt globāli konkurētspējīga un digitalizēta sabiedrība,” uzsvēra Andersons.
2015.gada 20.novembrī tika saņemts LMT un “Lattelecom” apvienošanas piedāvājums no “TeliaSonera”, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar “Lattelecom” un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.
“KPMG Baltics” uzvarēja PA slēgtajā iepirkumā par valsts stratēģijas izstrādi rīcībai ar “Lattelecom” un LMT kapitāla daļām. Minēto stratēģiju auditorkompānija piedāvāja izstrādāt par 179 400 eiro.
Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, Nīderlandē reģistrētajai kompānijai “Sonera Holding B.V.” uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, “Telia Company AB” – 24,5%, SIA “Lattelecom” pieder 23%, VAS “Latvijas Radio un televīzijas centrs” – 23%, bet Privatizācijas aģentūrai – 5%.
Savukārt uzņēmuma “Lattelecom” 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% – Dānijā reģistrētajai kompānijai “Tilts Communications”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D79FF9C0-72B7-4FC3-82EA-23291DAA9E11/
Neatkarīgi eksperti atzīst, ka ir nepieciešams apvienot LMT un “Lattelecom”
2017.gada 10.augusts
Telia Company atzinīgi vērtē Latvijas valdības lēmumu publiskot KPMG veikto pētījumu par valdības rīcības stratēģiju attiecībā uz tās īpašumtiesībām LMT un Lattelecom. Mēs uzskatām, ka caurspīdīgas un atklātas debates ir veids, kādā šo jautājumu beidzot atrisināt. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim detalizēti iepazīties ar auditora veikto analīzi.
No Telia Company puses būtu pārsteidzīgi komentēt KPMG rekomendēto modeli un pētījumā analizētos rīcības scenārijus, jo mums vēl nav bijusi iespēja detalizēti tos izpētīt un neesam saņēmuši konkrētus priekšlikumus no Latvijas valdības. Kā saprotam, tad KPMG pētījumā ir atzīts, ka pašreizējā īpašumtiesību struktūra nav optimāla un pausts atbalsts abu uzņēmumu apvienošanai – tā ir pieeja, ko Telia Company jau ilgu laiku ir mudinājusi atbalstīt kā vienīgo risinājumu, lai nodrošinātu LMT un Lattelecom ilgtspējīgu nākotni.
Telia Company ir gatava iesaistīties konstruktīvā, caurspīdīgā un atklātā dialogā ar visām iesaistītajām pusēm, uzņēmums cer uz drīzu valdības iekšējās diskusijas noslēgumu, lai varētu iepazīties ar valdības redzējumu un stratēģiju abu uzņēmumu attīstībai.
Te arī saite uz paziņojumu:
http://www.teliacompany.com/en/news/news-articles/2017/latvian-report/
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/83E103CA-8EDD-4FC0-901A-2021DF05C0BF/
Kučinskis: Latvija nevar atļauties zaudēt kontroli par “Lattelecom” un LMT
Rīga, 9.aug., LETA. Latvija nevar atļauties zaudēt kontroli par SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom”, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš atzīmēja, ka abi uzņēmumi savās nozarēs šobrīd ir līderi ar ļoti labu reputāciju. Uz jautājumu, vai valdība varētu atbalstīt abu uzņēmumu apvienošanu, premjers konkrēti neatbildēja, taču norādīja, ka auditorkompānija “KPMG” ir izstrādājusi astoņus iespējamos variantus.
Kučinskis sacīja, ka valdības lēmums nedrīkst būs pārsteidzīgs un nedrīkstētu lemt par neapdomīgu apvienošanu. Turklāt, valdībai ir jāsaglabā kontrole pār uzņēmumiem, lai tie nekļūtu par kāda starptautiska uzņēmuma filiālēm par kurām Latvijai nav nekādas teikšanas. Tādēļ ministri ar lēmuma pieņemšanu ir “stipri piesardzīgi”.
Viņš gan solīja, ka valdība attiecībā uz uzņēmumu nākotni pieņems, jo partneri [“TeliaSonera”] jau pārāk ilgi gaida atbildi.
Jau vēstīts, ka auditorkompānija “KPMG” valdībai piedāvā izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot LMT un Lattelecom”.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepriekš stāstīja, ka valdība vakar iepazīstināta ar auditora pētījumu par tālāko rīcību saistībā ar abiem uzņēmumiem. Kopumā izvērtēti astoņi rīcības scenāriji, taču valdībai piedāvāts izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot abus uzņēmums, vienlaikus saglabājot valsts kontroli.
Ministrs atzina, ka valdības partneris uzņēmumos “TeliaSonera” jau ilgstoši vēlējies kompānijas apvienot, tajā saredzot tehnoloģiskās izaugsmes un izmaksu efektivitātes priekšrocības. Nianse gan ir, ka “TeliaSonera” vēlējusies pārņemt kontroli pār potenciāli jaunveidojamo uzņēmumu, tāpēc būtu jādomā par risinājumu savstarpējās akcionāru attiecībās.
Ašeradens norādīja, ka abu uzņēmumu kopējā vērtība sasniedz gandrīz miljardu eiro, tāpēc tālākas darbības ir rūpīgi jāapsver. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz 5.oktobrim jānāk klajā ar konkrētu priekšlikumu, kā rīkoties ar valsts kapitāldaļām.
Taujāts, kāda ir viņa ir personīgā pozīcija šajā jautājumā, ministrs pauda, ka pienācis laiks ieklausīties nozares ekspertu ieteikumos. Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka viņš atbalsta uzņēmumu apvienošanu, Ašeradens norādīja, ka par to skaidrība būs rudenī.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka valdības līmenī iespēja uzņēmumus pārdot netiek izskatīta.
Kā ziņots, auditorkompānija “KPMG”, kura bija izvērtējusi tālākās rīcības scenārijus attiecībā uz LMT un “Lattelecom”, rosināja uzņēmumus apvienot.
Tāpat vēstīts, ka 2015.gada 20.novembrī tika saņemts LMT un “Lattelecom” apvienošanas piedāvājums no “TeliaSonera”, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar “Lattelecom” un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.
“KPMG Baltics” uzvarēja Privatizācijas aģentūras slēgtajā iepirkumā par valsts stratēģijas izstrādi rīcībai ar “Lattelecom” un LMT kapitāla daļām. Minēto stratēģiju auditorkompānija piedāvāja izstrādāt par 179 400 eiro.
Par uzņēmumu apvienošanu vairākkārt iestājies “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka nesaskata ieguvumus no kompāniju apvienošanas.
Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, Nīderlandē reģistrētajai kompānijai “Sonera Holding B.V.” uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, “Telia Company AB” – 24,5%, SIA “Lattelecom” pieder 23%, VAS “Latvijas Radio un televīzijas centrs” – 23%, bet Privatizācijas aģentūrai – 5%.
Savukārt uzņēmuma “Lattelecom” 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% – Dānijā reģistrētajai kompānijai “Tilts Communications”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/07D169FD-229C-42D2-99F6-BF456C75E9F5/
“Telia Company” atbalsta LMT “Lattelecom” apvienošanu
Rīga, 10.aug., LETA. Zviedrijas un Somijas telekomunikāciju uzņēmums “Telia Company” atbalsta SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” apvienošanu, aģentūrai LETA pauda “Telia Company” vecākais viceprezidents Roberts Andersons.
Vienlaikus viņš norādīja, ka patlaban vēl kompānija nesniegs plašākus komentārus par šo jautājumu. “Telia Company” gaidīs konkrētus priekšlikumus no Latvijas valdības.
“Kā saprotam, tad konsultāciju kompānijas “KPMG Baltics” pētījumā ir atzīts, ka pašreizējā īpašumtiesību struktūra nav optimāla un pausts atbalsts abu uzņēmumu apvienošanai – tā ir pieeja, ko “Telia Company” jau ilgu laiku ir mudinājusi atbalstīt kā vienīgo risinājumu, lai nodrošinātu LMT un “Lattelecom” ilgtspējīgu nākotni,” sacīja Andersons.
Kā ziņots, ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu “Lattelecom” un LMT esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija “KPMG Baltics” rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.
“KPMG Baltics” piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, “Telia” un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.
Pētījumā secināts, ka integrētā uzņēmuma tirgus daļa varētu būt aptuveni 52%, rēķinot pēc ieņēmumiem. Situācijas analīze pārējos Eiropas tirgos liecina, ka šāda tirgus daļa atbilst caurmēra nozares līderu tirgus daļai Eiropas tirgos, saglabā konkurenci un nodrošina nepieciešamo darbības efektivitāti turpmākai attīstībai.
“KPMG Baltics” ieteiktais risinājums ļaus saglabāt būtisku valsts ietekmi uzņēmumā un nodrošinās valsts ieguldījumu vērtības pieaugumu iegūto sinerģiju rezultātā.
Kā konstatējuši pētījuma autori, tad, neapvienojot “Lattelecom” un LMT, pastāv būtisks risks, ka citi tirgus spēlētāji izveidos integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļu “Lattelecom” un LMT.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4C5D1288-4209-4433-8628-38ACC4D100E7/
Imants VĪKSNE; Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
Pārdot vai paturēt
Apvienojam, un trešdaļa mums, trešdaļa jums, trešdaļu pārdodam biržā – ne jums, ne mums. Tāds ir konsultanta KPMG Baltics ieteikums Latvijas valsts rīcībai ar telekomunikāciju uzņēmumiem LMT un Lattelecom
Apvienojam, un trešdaļa mums, trešdaļa jums, trešdaļu pārdodam biržā – ne jums, ne mums. Tāds ir konsultanta KPMG Baltics ieteikums Latvijas valsts rīcībai ar telekomunikāciju uzņēmumiem LMT un Lattelecom.
Bet premjers un ekonomikas ministrs jau paziņojuši, ka par uzņēmumu pārdošanu nevarot būt ne runa, un tas nozīmē, ka arī šajā mēģinājumā tikt pie kontroles Latvijas uzņēmumos to līdzīpašniece Telia Sonera būs cietusi fiasko.
Kādēļ zviedru kompānija tik ļoti vēlas pārņemt vadību Latvijas uzņēmumos, kļūst skaidrs, aplūkojot karti ar vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Ziemeļvalstīs un Baltijā. Telia Sonera pieder kontrole uzņēmumos gandrīz visās valstīs. Visā Skandināvijā, arī Lietuvā un Igaunijā. Tikai Islandē un Latvijā viņu zīmols neparādās.
Nesanāca jau Kalvītim
Valdības rīkojums par LMT privatizāciju ir spēkā kopš 2006. gada, 2007. gadā tika nolemts pārdot arī Lattelecom. Tomēr katru reizi, kad šī iecere tuvojās reālai rīcībai, valdības rāva stopkrānu vai krita – kā tas gadījās telefonu privatizācijas idejas pirmavotam Aigaram Kalvītim.
Visus šos gadus uzņēmumi cītīgi turpināja strādāt diviem īpašniekiem – Latvijas valstij, kam tajos pieder kontrole, un Telia Sonera. Biznesa rādītāji liecina, ka veiksmīgi. Spējuši attīstīties – izmirušās telefonbūdiņas Lattelecom aizstājis ar platjoslas internetu, LMT piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir tālu pāraugusi vidējo Eiropā. Cenas pie mums zemākas, attiecīgi no viena klienta ieņēmumi uzņēmumiem mazāki. Tajā pašā laikā abi spēj investēt attīstībā un vēl saviem akcionāriem izmaksāt fantastiskas dividendes. Par 2016. gadu Lattelecom pavasarī izmaksāja 31,6 miljonus, LMT – gandrīz 24,3 miljonus. Kopš deviņdesmito gadu sākuma kopējais radītais labums no dividendēm un investīcijām ir lēšams pa diviem miljardiem katram. Līdz ar to likumsakarīgs ir jautājums, kādēļ gan Latvijas valstij būtu jāatsakās no kaut kā tik vērtīga.
Nav gan tā, ka konsultanti būtu ieteikuši uzņēmumus vienkārši ņemt un pārdot Telia Sonera. Aplūkotie scenāriji ir vairāki, bet ieteiktais atbilst versijai: «Lattelecom un LMT tiek apvienoti. Valsts iegūst līdzdalību bez kontroles pār apvienoto uzņēmumu.»
Apvienot superuzņēmumā
Kā notiktu kontroles zaudēšana un kāds no tā būtu labums, vakar preses konferencē mēģināja apskaidrot KPMG Baltics konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. Uzreiz jāpaskaidro, ka konkrēti finanšu aprēķini un precīzi skaitļi, kas atklājās pētījumā, ir komercnoslēpums. Gan tāpēc, ka to nevēlas izpaust iesaistītie uzņēmumi, gan tāpēc, ka Latvijas valstij sarunas ar otru akcionāru vēl tikai priekšā.
Ieteikuma pirmā daļa ir abus uzņēmumus apvienot. Šāda tendence vērojama visā Eiropā. Klientiem labi, jo pie viena operatora iespējams saņemt visu veidu pakalpojumus – internetu, mobilos sakarus, fiksētos, televīziju, un Lattelecom tirgo pat elektrību. Savukārt uzņēmumiem labi, ka iespējams ietaupīt izdevumus – piemēram, veidojot vienu, nevis katram savu interneta televīziju. Ietaupījumu radītā vērtība varētu sasniegt 100 miljonus eiro, savukārt kopējā telekomunikāciju tirgus daļa būtu 52 procenti.
Un pārdot biržā
Krietni piesardzīgāk vērtējama ieteikuma otra daļa – apvienoto uzņēmumu daļēji pārdot. Šis scenārijs paredz, ka katrs no esošajiem īpašniekiem saglabā identiski lielu – aptuveni 30 līdz 40 procentu – daļu, bet atlikušie 30 procenti tiek kotēti biržā. Vienkārši izsakoties, pārdoti privātiem investoriem. Šādā gadījumā gan būtu arī jāpārskata akcionāru līgums ar Telia Sonera, nosakot, ka tā nedrīkst nākamajā dienā aiziet uz biržu un izpirkt visas akcijas, iegūstot kontroli pār apvienoto superuzņēmumu.
Privatizācijas aģentūras vadītājs uzsver, ka, pārdodot daļu akciju, akcionāri saņemtu summu divu trīs gadu dividenžu apjomā. Tajā pašā laikā dividenžu apmēri tiek rēķināti attiecībā pret akciju daudzumu, un tas nozīmē, ka Latvijas valsts turpmāk saņemtu mazākas dividendes. To daļēji varētu kompensēt, turpinot privatizāciju. Arī tāda iespēja tiek apskatīta šajā scenārijā – pamazām tirgot nost Latvijas valsts akciju daļu.
Vai tas atbilst Latvijas un tās iedzīvotāju interesēm, tagad jādomā valdībai. Satiksmes un Ekonomikas ministrijai ar saviem priekšlikumiem jānāk klajā līdz 5. oktobrim, savukārt uz valdību nav nekāda spiediena nedz termiņu, nedz iespējamās rīcības ziņā. Tā var domāt, cik ilgi vēlas, un tiklab neizdomāt neko, atstājot visu kā ir. Status quo – divus labi strādājošus un Latvijas valstij uzticamus uzņēmumus.
***
Iespējamie scenāriji
1. Lattelecom un LMT darbojas kā atsevišķi uzņēmumi
Kopīga valsts un Telia kontrole Lattelecom un LMT (Status quo)
Lattelecom un LMT pilnībā pieder valstij
Lattelecom pilnībā pieder valstij. LMT pilnībā pieder Telia
LMT pilnībā pieder valstij. Lattelecom pilnībā pieder Telia
***
2. Lattelecom un LMT tiek apvienoti
Valsts iegūst pilnu kontroli pār apvienoto uzņēmumu
Valsts iegūst līdzdalību ar kontroli pār apvienoto uzņēmumu
Valsts iegūst līdzdalību bez kontroles pār apvienoto uzņēmumu (konsultantu ieteiktais scenārijs)
Valstij nepieder daļas apvienotajā uzņēmumā
…Info avots: http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/08/11/pardot-vai-paturet
Raivis Šveicars; Latvijas Avīze
179 tūkstoši tikai par ieteikumu
“Mēs nekur nesteidzamies. Abi uzņēmumi ir veiksmīgi un pelnoši, taču meklējam veidus, kā tos padarīt vēl veiksmīgākus,” tā vakar izteicās Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs, iepazīstinot ar auditorfirmas “KPMG Baltics” pētījumu par telekomunikāciju nozari Latvijā un Eiropā.
Auditori rekomendē apvienot un biržā kotēt abus valsts telekomunikāciju milžus “Lattelecom” un “LMT”, kas nozīmētu vairākuma akciju zaudēšanu, taču kontroles saglabāšanu kopā ar otru uzņēmumu īpašnieku “Telia Sonera”, kam šobrīd abos uzņēmumos pieder 49% akciju.
“KPMG Baltics” konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte norādīja, ka kopumā gan Latvijā, gan Eiropā telekomunikāciju tirgus samazinās – krītas gan klientu skaits, gan vidējie ienākumi no viena iedzīvotāja. Lai radītu papildu pakalpojumus, kompensētu ieņēmumu kritumu, optimizētu uzņēmumu darbību un veiktu lielākas investīcijas, telekomunikāciju uzņēmumiem ir tendence apvienoties. Apvienojot “Lattelecom” un “LMT”, rastos operators, kuram Latvijā piederētu 52% telekomunikāciju tirgus daļa. Līdzīga situācija esot arī Norvēģijā un Igaunijā. “Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav viena liela vadošā operatora, kas sniegtu gan mobilos, gan fiksētos pakalpojumus,” sacīja E. Miezīte.
Pēc apvienošanās Latvijai un “Telia Sonera” piederētu vienāds akciju daudzums – no 30 – 40%, pārējo atstājot privātajiem investoriem vai, piemēram, pensiju fondiem, piebilda V. Loginovs. Šobrīd abos uzņēmumos Latvijai pieder 51% akciju. Lai izvairītos no, piemēram, Kremļa intereses uz kotētajām akcijām, noteikti iesaistītos valdība kā darījuma apstiprinātājs. Savukārt, lai izvairītos no “Telia Sonera” intereses nopirkt pārējās akcijas, būtu jāmaina akcionāru līgums, kas aizliegtu šādas darbības.
Cenām celties nevajadzētu
Konsultanti, izstrādājot “LMT” un “Lattelecom” apvienošanas plānus, ņēmuši vērā vairākas valstij svarīgas prioritātes. Viena no tām – valsts konkurētspējas attīstīšana telekomunikāciju nozarē, kas, iespējams, ietvertu arī apvienoto uzņēmumu lūkošanos pāri Latvijas robežām. V. Loginovs gan atzina, ka “Telia Sonera” pārāk nevēloties apvienotā uzņēmuma pakalpojumu piedāvāšanu citās valstīs. Kā zināms, šim uzņēmumam jau pieder akcijas apvienotajos telekomunikāciju uzņēmumos vairākās citās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā.
No apvienošanās mēs iegūtu ērtākus un kvalitatīvākus pakalpojumus. Bet kā ar cenām? V. Loginovs sacīja, ka palielināties cenām nevajadzētu – būtu jāpaliek esošajos apmēros vai pat jāsamazinās, jo apvienojoties abi uzņēmumi ieekonomētu ap 100 miljoniem eiro.
…Info avots: http://www.la.lv/179-tukstosi-tikai-par-ieteikumu/ un http://www.la.lv/179-tukstosi-tikai-par-ieteikumu/2/
“Telia Company” atbalsta LMT un “Lattelecom” apvienošanu
Zviedrijas un Somijas telekomunikāciju uzņēmums “Telia Company” atbalsta SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” apvienošanu, aģentūrai LETA pauda “Telia Company” vecākais viceprezidents Roberts Andersons. Vienlaikus viņš norādīja, ka patlaban vēl kompānija nesniegs plašākus komentārus par šo jautājumu. “Telia Company” gaidīs konkrētus priekšlikumus no Latvijas valdības. Kā ziņots, ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu “Lattelecom” un LMT esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija “KPMG Baltics” rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses. Tvitera lietotāji piesardzīgi vērtē uzņēmuma plānus.
Uzņēmējs Kaspars Spunde ir pesimistiski noskaņots.
Spunde @sp_un_de
@Talis_L No lietotāja viedokļa raugoties, @mansLMT un @Lattelecom supermonopola izveide neko labu nesola. Kāda jēga… twitter.com/i/web/status/8…
Thu Aug 10 11:23:48 +0000 2017
Nobažījies par valdības lēmumu ir deputāts Ivars Zariņš (S).
Ivars Zariņš @ZarinsI
@Talis_L Ar bažām atliek gaidīt,kāds līmenis būs valdības lēmumam par šo 🙁
Jo ilgāk tūļājās,jo vairāk tiek zaudēta… twitter.com/i/web/status/8…
Thu Aug 10 08:46:50 +0000 2017
Tvitera lietotājs Kristaps Lācis brīdina par savu rīcību pēc uzņēmumu apvienošanas.
Kristaps Lācis @KristapsLcs
@Lattelecom un @mansLMT apvienošanās rezultēsies ar vismaz viena (manis) klienta zaudēšanu.
Thu Aug 10 10:27:42 +0000 2017
Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/81ceb626-8a56-4d4d-aea9-475a6aa9f7e6/
