Mediju telpas Latvijā ir nošķirtas, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju mediju pratību 2017.gadā.
Iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, kādā valodā viņi visbiežāk patērē medijus. Vairums jeb 63% iedzīvotāju lieto medijus latviešu valodā, savukārt vēl 32,3% iedzīvotāju lieto medijus krievu valodā. Vēl 0,3% iedzīvotāju, kas latviešu un krievvalodīgo medijus lieto vienādā apmērā.
Latviešu valodā runājošo iedzīvotāju vidū dominē latviešu mediju lietojums, taču cittautiešu vidū – krievvalodīgo mediju patēriņš, no kā secināms, ka mediju telpas Latvijā ir nošķirtas, norādīts pētījumā. 90% latviešu norādīja, ka visbiežāk viņi patērē medijus latviešu valodā, 5% – krievu valodā, bet vēl 5% – citās valodās.
Cittautiešu vidū galvenokārt tiek patērēti mediji krievu valodā – šos medijus patērē 80% iedzīvotāju. Latviešu valodā raidošos medijus cittautiešu vidū izmanto 15% cittautiešu.
Aptuveni puse jeb 54% respondentu atzina, ka informācija par vienu un to pašu notikumu dažādos medijos mēdz atšķirties. Ceturtdaļa iedzīvotāju pauda, ka, viņuprāt, visos medijos atspoguļotā informācija par kādu notikumu ir vienāda ar ar nebūtiskām atšķirībām. Vēl aptuveni katrs piektais šādam jautājumam nav pievērsis uzmanību.
Vairums jeb 65% no tiem iedzīvotājiem, kas atzīst, ka dažādos medijos informācija tiek atspoguļota atšķirīgi, norādīja, ka viņi patērē vairākus pārsvarā sev jau pazīstamus medijus, savukārt vēl 15% izvēlas tikai vienu, viņuprāt, uzticamāko mediju. Aptuveni tikpat jeb 14% iedzīvotāju mediju izvēle ir spontāna vai nejauša, savukārt vēl 4% iedzīvotāju pārliecināti, ka nevienam medijam vispār nevar uzticēties.
Latviešu vidū par uzticamākajiem medijiem tiek saukti portāls “delfi.lv”, Latvijas Televīzija un šī kanāla raidījums “Panorāma”, savukārt cittautieši vidū, lai gan pirmajā vietā arī ir portāls “delfi.lv”, uzticamāko mediju augšgalā ir 1.Baltijas kanāls un kanāls “RTR Rossija”. Kopumā latviešu un cittautiešu vidū uzticamāko mediju saraksti atšķiras – latviešu vidū dominē Latvijā veidoti mediji un raidījumi pārsvarā latviešu valodā, savukārt cittautiešu vidū patērētie mediji pamatā tiek veidoti krievu valodā.
Nosauktos medijus respondenti uzskata par uzticamākajiem, jo viņi pārliecināti, ka var ticēt tajos teiktajam un tie ir uzticamāki par citiem – tā norādīja katrs piektais aptaujātais. Aptuveni tikpat (19%) iedzīvotāju izvēlētajiem medijiem tic, jo tā ir tradīcija un medijs ir “pārbaudīta vērtība”. 14% ieskatā viņu izvēlētie uzticamākie mediji ir interesanti, 13% ieskatā tie nesniedz lieku informāciju, 12% – mediji ir neitrāli, neatkarīgi un objektīvi. Katrs desmitais aptaujātais arī norādīja, ka uzticamākie mediji viņiem vienkārši patīk un tie raisa pozitīvas emocijas.
Pētījumā pievēršoties Krievijā veidoto TV programmu patēriņam, respondentiem tika lūgts norādīt, vai viņi skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. 37% atzina, ka tos patērē, savukārt vēl 26% – ka tās skatās dažreiz. Gandrīz trešdaļa aptaujāto norādīja, ka Krievijā veidotās TV programmas neskatās. Plašāks kaimiņvalstī veidoto TV programmu lietojums fiksēts 45-74 gadus vecu cilvēku vidū.
Krievijā veidotajās TV programmās 45% iedzīvotāju skatās filmas un seriālus, pa 32% – humora raidījumus, koncertus un muzikālos šovus, savukārt 28% skatās ziņu pārraides.
Iedzīvotājiem vaicājot to, vai, viņuprāt, mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus, 83% norādīja, ka tas uzskatus ietekmē, savukārt uz jautājumu, vai mediji un to saturs ietekmē viņu pašu uzskatus, apstiprinoši atbildēja jau uz pusi mazāks respondentu skaits.
Pētījumu pēc KM pasūtījuma veica uzņēmums “Latvijas fakti”. Aptaujā pēc nejaušības principa iekļauti 1082 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptauja tika veikta šī gada jūnijā.
VIDEO: https://youtu.be/h4jZHCchgN0
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7DE9-B5A2-18ED-8A49-C07507B4B534/
Pētījums: puse Latvijas iedzīvotāju nevar lepoties ar augstu medijpratību
Otrdien, 18.jūlijā, Kultūras ministrija (KM) prezentēja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātus. Tie fiksē situāciju 2017.gada jūnijā un liecina, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas.
“Ja asins analīzēs ir iespējams pārbaudīt, piemēram, kāda vitamīna trūkumu, tad lai konstatētu medijpratības līmeni, nav viena universāla jautājuma, kuru uzdodot iespējams secināt par kāda cilvēka vai Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni. Medijpratības jēdziens ir jāsadala vairākās komponentēs un jāmēģina no atbildēm uz daudziem jautājumiem salikt kopā pilno ainu. Piemēram, noskaidrojot respondenta mediju patēriņa ieradumus, pārliecības un uzskatus par mediju satura veidošanu, uzticamību sociālajos medijos publicētajai informācijai, par interneta meklētāju programmu darbību, pašvērtējumu viltus ziņu atpazīšanā un pieredzi informācijas pārbaudīšanā pirms tās “padošanas” tālāk saviem sociālo mediju draugiem,” skaidro KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.
Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt, par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.
Aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju neprot izvērtēt interneta meklēšanas programmu (piemēram, Google, Bing vai citu) piedāvātos rezultātus. 26% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka interneta meklētāju pirmie piedāvātie rezultāti ir uzticamākie, un 15% respondentu nav varējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu. Taču nereti kā pirmās meklētājprogrammās tiek parādītas sponsorētās saites un reklāmas. Vairākums (61%) interneta lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka interneta pirmie piedāvātie rezultāti tiek parādīti kā pirmie, jo tie ir vispopulārākie.
Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Jo sevišķi augsts īpatsvars ir jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem (gandrīz 40%).
Pētījumā konstatēts, ka pastāv korelācija starp valodu, kādā patērē medijus, izglītības un ienākumu līmeni un medijpratību. Iedzīvotāji, kuri medijus patērē angļu vai latviešu valodā, mazāk tic sociālajos medijos rodamajai informācijai, kritiskāk izvērtē interneta meklētāju piedāvātos rezultātus nekā tie, kas patērē medijus pārsvarā krievu valodā. Iespējams, skaidrojums meklējams tajā, ka respondentus, kas lielā mērā atrodas citas valsts informatīvajā telpā, nav bijis iespējams sasniegt ar līdzšinējo aktivitāšu palīdzību. Cittautiešu vidū medijiem latviešu valodā priekšroku dod tikai 15% respondentu. Dominējošā daļa (80%) cittautiešu informācijas gūšanai vai izklaidei parasti izvēlas informācijas avotus krievu valodā.
Pilnībā vai daļēji Krievijā veidotās televīzijas programmas kā, piemēram, PBK, NTV Mir Baltic, RTR Rossiya, mēdz skatīties gandrīz divas trešdaļas (63%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Lielākā Krievijas TV programmu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū – 82%. Arī vairāk par pusi (52%) aptaujāto latviešu regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. No Krievijas televīziju piedāvātā satura Latvijas iedzīvotāji skatās filmas, seriālus (45% respondentu), humora raidījumus, koncertus, muzikālos šovus (katrs trešais – 33%) un ziņu pārraides (28% Latvijas iedzīvotāju).
Vienīgā sociāli demogrāfiskā grupa, kur Krievijas TV kanālu skatītāju auditorija ir mazāka par 50%, ir gados jaunākie respondenti vecumā līdz 34 gadiem. Iedzīvotāju vidū vecumā virs 45 gadiem Krievijas TV programmas skatās vairāk nekā 70% respondentu.
Cilvēkiem ar zemu izglītību (pamatizglītība) un ienākumiem ir arī zemāki medijpratības rādītāji. Jo augstāks ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī, jo lielāka izpratne par to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties. (No aptaujātajiem ar augstu ienākumu līmeni šim apgalvojumam piekrīt 67%, savukārt no respondentiem ar zemiem ienākumiem tā uzskata 44%). Vairāk nekā uz pusi atšķiras respondentu sniegtās atbildes atkarībā no viņu dzīvesvietas – to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties, apliecina 66% rīdzinieku, kamēr tikai 31% Latgales iedzīvotāju.
Tāpat vērojama sakarība – jo zemāka respondenta izglītība, jo vairāk viņš tic sociālajos medijos atrodamajai informācijai (62% – no aptaujātajiem ar pamata izglītību, 26% – ar augstāko izglītību). Apgalvojumam, ka interneta meklētāju programmas (Google, Bing vai citas) kā pirmos parāda uzticamākos rezultātus, no respondentiem ar pamata izglītību piekrīt – 43% respondentu, savukārt no aptaujātajiem ar augstāko izglītību – gandrīz uz pusi mazāk jeb 22%. Cilvēki ar augstāko izglītību arī vairāk apzinās to, ka mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus. Tā domā 88% no respondentiem ar augstāko izglītību, kamēr 67% – ar pamata izglītību. Turklāt, 20% no respondentiem ar pamata izglītību uz šo jautājumu nav varējuši sniegt atbildi.
No Kultūras ministrijas plānotajām aktivitātēm medijpratības veicināšanai tuvākā pusgada laikā turpināsies bibliotekāru un skolotāju apmācības, līdz gada beigām tiks adaptēts Latvijas situācijai starptautiski atzīts mācību līdzeklis, kas būs noderīgs medijpratības tēmas skaidrošanai bērniem un jauniešiem. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā arī rudenī tiks organizēti medijpratības debašu un diskusiju pasākumi, tostarp, skolēnu un citu jauniešu mērķauditorijai, kā arī notiks apmācības pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem. Nākamajā gadā paredzēts izstrādāt audiovizuālu mācību līdzekli pirmsskolas un 1.-2.klašu vecuma bērniem, lai par medijpratības jautājumiem runātu viņiem saprotamā veidā. Šos pasākumus paredz 2016.gada rudenī pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns.
“Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, ir acīmredzams, ka nepieciešams papildu finansējums, lai pilnveidotu jau esošos pasākumus jauniešu, pedagogu un bibliotekāru apmācībām, un, vissvarīgākais – sasniegtu tās sabiedrības grupas, kuru medijpratība ir visvājākā. Tie ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni, zemiem ienākumiem, lielākoties no lauku reģioniem un patērē medijus pārsvarā krievu valodā,” akcentē K.Ločmele. “Medijpratība ietekmē gan cilvēka ikdienas lēmumus un dzīves kvalitāti, piemēram, akli paļaujoties reklāmu solījumiem ar brīnumlīdzekļu palīdzību nedēļas laikā strauji zaudēt svaru vai iemācīties svešvalodu, gan rada nopietnus draudus valsts drošībai – tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju,” vērš uzmanību KM eksperte.
Nepieciešamību veikt pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību paredzēja Latvijas mediju politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plāns. Pētījumu veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti”, kas uzvarēja š.g. aprīlī izsludinātajā iepirkumu konkursā. Pētījumā aptaujāti 1082 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2017.gada jūnijā.
Medijpratība ir auditorijas prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, piedalīties mediju satura veidošanā.
Papildu informācija: Lita Kokale, Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, 67330343, 26469946; Lita.Kokale@km.gov.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/5340EE62-A7D1-4ECB-96A8-42AFCB6C9F9D/
Pētījums: Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos
Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.
Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.
Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.
Aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju neprot izvērtēt interneta meklēšanas programmu, piemēram, “Google” vai “Bing”, piedāvātos rezultātus. 26% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka interneta meklētāju pirmie piedāvātie rezultāti ir uzticamākie, bet 15% respondentu nav varējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu. Taču nereti kā pirmās meklētājprogrammās tiek parādītas sponsorētās saites un reklāmas. Vairākums (61%) interneta lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka interneta pirmie piedāvātie rezultāti tiek parādīti kā pirmie, jo tie ir vispopulārākie.
Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Jo sevišķi augsts īpatsvars – gandrīz 40% – šai tendencei ir jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem.
Pētījumā konstatēts, ka pastāv korelācija starp valodu, kādā patērē medijus, izglītības un ienākumu līmeni un medijpratību. Iedzīvotāji, kuri medijus patērē angļu vai latviešu valodā, mazāk tic sociālajos medijos rodamajai informācijai un kritiskāk izvērtē interneta meklētāju piedāvātos rezultātus nekā tie, kas patērē medijus pārsvarā krievu valodā. Iespējams, skaidrojums meklējams tajā, ka respondentus, kas lielā mērā atrodas citas valsts informatīvajā telpā, nav bijis iespējams sasniegt ar līdzšinējo aktivitāšu palīdzību, secinājusi KM.
Cilvēkiem ar zemu izglītību (pamatizglītība) un ienākumiem ir arī zemāki medijpratības rādītāji. Jo augstāks ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī, jo lielāka izpratne par to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties – no aptaujātajiem ar augstu ienākumu līmeni šim apgalvojumam piekrīt 67%, savukārt no respondentiem ar zemiem ienākumiem tā uzskata 44%. Vairāk nekā uz pusi atšķiras respondentu sniegtās atbildes atkarībā no viņu dzīvesvietas – to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties, apliecina 66% rīdzinieku, kamēr Latgalē šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars ir tikai 31%.
Tāpat vērojama sakarība – jo zemāka respondenta izglītība, jo vairāk viņš tic sociālajos medijos atrodamajai informācijai, skaidroja KM. Apgalvojumam, ka interneta meklētāju programmas kā pirmos parāda uzticamākos rezultātus, no respondentiem ar pamata izglītību piekrīt 43%, savukārt no aptaujātajiem ar augstāko izglītību – gandrīz uz pusi mazāk jeb 22%. Cilvēki ar augstāko izglītību arī vairāk apzinās to, ka mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus. Tā domā 88% no respondentiem ar augstāko izglītību un 67% no respondentiem ar pamata izglītību. Turklāt 20% no respondentiem ar pamata izglītību uz šo jautājumu nav varējuši sniegt atbildi.
No KM plānotajām aktivitātēm medijpratības veicināšanai tuvākā pusgada laikā turpināsies bibliotekāru un skolotāju apmācības, līdz gada beigām tiks adaptēts Latvijas situācijai starptautiski atzīts mācību līdzeklis, kas būs noderīgs medijpratības tēmas skaidrošanai bērniem un jauniešiem. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā arī rudenī tiks organizēti medijpratības debašu un diskusiju pasākumi, tostarp skolēnu un citu jauniešu mērķauditorijai, kā arī notiks apmācības pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem. Nākamajā gadā paredzēts izstrādāt audiovizuālu mācību līdzekli pirmsskolas un 1.-2.klašu vecuma bērniem, lai par medijpratības jautājumiem runātu viņiem saprotamā veidā. Šos pasākumus paredz 2016.gada rudenī pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns.
KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele sacīja, ka, iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, ir acīmredzams, ka nepieciešams papildu finansējums, lai pilnveidotu jau esošos pasākumus jauniešu, pedagogu un bibliotekāru apmācībām un sasniegtu tās sabiedrības grupas, kuru medijpratība ir visvājākā – cilvēkus ar zemu izglītības līmeni, zemiem ienākumiem, lielākoties no lauku reģioniem un tādus, kuri patērē medijus pārsvarā krievu valodā.
“Medijpratība ietekmē gan cilvēka ikdienas lēmumus un dzīves kvalitāti, piemēram, akli paļaujoties reklāmu solījumiem ar brīnumlīdzekļu palīdzību nedēļas laikā strauji zaudēt svaru vai iemācīties svešvalodu, gan rada nopietnus draudus valsts drošībai – tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju,” norādīja Ločmele.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4FDFF419-B547-45A9-9D7B-2E5AFEC10C40/
kiriļicā pārsvarā huiņa – muiņa. kas tikai kiriļicu pazīst, gauži apdalīti.