ES pilsoņi maksā par EP deputātu “spoku birojiem”

Eiropas Savienība (ES) ik gadu maksā 40 miljonus eiro Eiropas Parlamenta (EP) deputātu biroju uzturēšanai to pārstāvētajās dalībvalstīs, taču, kā liecina žurnālistu veiktā izmeklēšana, šī nauda bieži tiek tērēta citiem mērķiem.
Veicot pārbaudes visās 28 dalībvalstīs, konstatēti vismaz 42 gadījumi, kad biroju īres nauda nonāk vai nu deputātu pārstāvēto partiju kasēs, vai pat viņu pašu personīgajos kontos. 249 gadījumos deputāti paziņojuši, ka viņiem šādu biroju nav vai arī atteikušies atklāt to atrašanās vietu. Tā kā EP šos izdevumus nepārbauda, šobrīd nav pieejami dokumenti par biroju uzturēšanai domāto līdzekļu izlietojumu. Arī žurnālistu pētījums apliecina, ka parlaments nepārbauda nedz biroja esamību deputāta pārstāvētajā valstī, nedz to uzturēšanas nosacījumus.
Šī bezprecedenta pētījuma gaitā žurnālisti pieprasīja informāciju no visiem 748 pašreizējiem EP deputātiem, kā arī analizēja dokumentus, kas iegūti no EP, zemes grāmatām un citiem avotiem. Līdz šim atbildes par savu nacionālo biroju uzturēšanai tērētajām summām snieguši tikai 133 deputāti, kamēr attiecīgus dokumentus piekrituši sniegt tikai 53 no viņiem.
Katrs EP deputāts mēnešalgā saņem 8484 eiro. Papildus viņam tiek maksāti 24 164 eiro biroja personāla uzturēšanai, kā arī 307 eiro liela dienasnauda personīgo tēriņu segšanai parlamenta sesiju laikā. Turklāt pēdējā no šīm summām netiek aplikta ar nodokļiem. Līdztekus minētajam, EP deputāts mēnesī saņem vēl 4342 eiro lielu tā dēvēto pabalstu vispārējiem izdevumiem (GEA), kas domāts biroja uzturēšanai paša valstī, lai nodrošinātu EP saikni ar ES pilsoņiem. Arī šī summa netiek aplikta ar nodokļiem.
Taču, kā liecina žurnālistu veiktais pētījums, pašiem deputātiem, šķiet, ir visai dažāda izpratne par to, kam domāts GEA. Daudzi no EP deputātiem apgalvojuši, ka visa šī summa ik mēnesi tiek iztērēta biroja precēm, interneta pieslēgumam un citām ar darbu saistītām izmaksām. Citi šajos “vispārējos tēriņos” iekļāvuši arī ceļa izmaksu kompensācijas apmeklētājiem, ziedojumus labdarībai un maksājumus paša partijai.
Žurnālistu jautājumus izsaukuši arī biroju īres naudu saņēmēji. Kā liecina pētījums, tikai Vācijā vien astoņi deputāti, kas pārstāv dažādas partijas, paši ir birojiem izīrēto telpu īpašnieki. Viņu vidū ir arī centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers. Viņa birojs izvietots paša privātmājas piebūvē, kas atrodas nelielā Bavārijas lauku pilsētiņā tālu no biezāk apdzīvotām vietām. Uz žurnālistu jautājumiem Vēbers tā arī nav sniedzis atbildes.
Bieži deputāti ir savu vietējo partiju telpu apakšīrnieki. Vismaz 38 EP deputāti apstiprinājuši, ka īres naudu par viņu birojiem saņem to pārstāvētās nacionālās partijas vai to vietējās apakšnodaļas. Tikmēr citi atteikušies atbildēt uz šiem jautājumiem vai arī apgalvojuši, ka viņu partijas nesaņem nekādas subsīdijas no ES līdzekļiem.
Tajā pašā laikā daudzos gadījumos nav skaidrs, kā deputāti tērē GEA līdzekļus un vai tie tiek izlietoti paredzētajiem mērķiem. Daļa deputātu atteicās atklāt, kur viņu biroji atrodas. Vairākos gadījumos nedz EP, nedz tā pārstāvniecības vismaz trīs dalībvalstīs arī nevarēja sniegt informāciju, kur šie biroji atrodas, bet vienā dalībvalstī saņemtās adreses nebija pareizas.
Šī situācija acīmredzami ir pretrunā ar ilgstoši skanošajiem EP paziņojumiem, ka deputātiem jācenšas pārvarēt plaisu starp Briseli un ES pilsoņiem. 2017.gada EP kalendārā ārpusparlamentārām aktivitātēm, tas ir politiskajam darbam, kas nenotiek Briselē vai Strasbūrā, atvēlētas deviņas nedēļas, un EP tīmekļa vietnē uzsvērts, ka četras nedēļas deputāti “ekskluzīvi” pievēršas saviem vēlēšanu apgabaliem. Taču žurnālistiem tā arī neizdevās pārliecināties, ka visiem deputātiem pašu valstīs ir biroji, kuros tie varētu “ekskluzīvi koncentrēties darbam ar vēlētājiem”.
Vismaz 19 deputāti atzinuši, ka viņi biroja darbu darot pašu dzīvesvietā. Tikmēr vairāku dalībvalstu deputāti atteikušies atbildēt uz vairākkārtējiem žurnālistu jautājumiem e-pastā vai pa tālruni. Visliktākā situācija bijusi ar Polijas deputātiem, no kuriem 51 tautas pārstāvis atteicies atbildēt uz jautājumiem par saviem publisko līdzekļu tēriņiem.
Tajā pašā laikā EP norādījis, ka deputāti drīkst īrēt biroju telpas gan paši no sevis, gan no savas partijas, ja vien tiek ievēroti zināmi nosacījumi. Šie nosacījumi gan nav formulēti kādos iekšējās kārtības dokumentos un, šķiet, ir vien neformālas vadlīnijas un to ievērošana nekādā veidā netiek uzraudzīta.
Tomēr saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem deputāti nedrīkst izlietot līdzekļus savu partiju finansēšanai vai personīgiem mērķiem. GEA domāts to izdevumu segšanai, kas “tieši saistīti ar parlamenta locekļa mandāta pildīšanu”. Uz papīra izklāstītājās vadlīnijās arī teikts, ka biroja telpas izmantojamas “vienīgi deputāta parlamentārajai darbībai”.
“Biroja īrēšana ir vieni no tēriņiem, ko sedz pabalsts vispārējiem izdevumiem. Tā ir nedalīta summa, kuru Eiropas Parlaments, kā likums, nekontrolē,” paskaidrojusi EP preses biroja vadītāja Mārdžorija Van Den Breke. “Patiesībā deputāts drīkst īrēt biroju no nacionālās politiskās partijas, ja vien tiek ievēroti zināmi nosacījumi un īre atbilst tirgus cenai, lai novērstu tiešu vai netiešu nacionālās partijas finansēšanu.” Turklāt šim birojam jābūt skaidri nošķirtam no citiem birojiem un nepārprotami apzīmētam kā EP telpām. To nedrīkst izmantot arī citas personas un tas nedrīkst tikt izmantots citiem mērķiem, piebilda Van Den Breke.
Tomēr viņa atzinusi, ka EP neesot iespēju pārliecināties, vai šie noteikumi tiek ievēroti. Ņemot vērā to, ka GEA ir nedalīts ikmēneša maksājums, deputātiem nav jāiesniedz nekādi dokumenti. Tādējādi EP kancelejai nav arī nekādas informācijas par deputātu birojiem to pārstāvētajās valstīs.
Nav arī nekāda mehānisma, kas nodrošinātu, ka deputāti atmaksātu to līdzekļu pārpalikumu, kas nav ticis izlietots parlamentārajam darbam. Tikai neliels skaits deputātu atmaksā parlamenta administrācijai neizmantotos līdzekļus. To deputātu skaits, kas kādā no gadiem, kuri pagājuši kopš 2010.gada, atmaksājuši neiztērētos līdzekļus, mērāms no pieciem līdz 20, bet viņu atmaksātā kopīgā summa no 100 līdz 600 tūkstošiem.
Kritiķi jau gadiem žēlojušies, ka nav mehānisma, lai pārliecinātos, ka šie līdzekļi tērēti pamatoti. Vēl tikai aprīlī EP noraidīja grozījumus, kas paredzēja lielāku GEA tēriņu caurskatāmību un pieprasīja veikt pārbaudes vismaz nejaušas izlases kārtībā.
“Visumā tas ir problemātiski, jo sabiedrībai trūkst caurskatāmības,” atzīst Lēvenas Katoļu universitātes Publiskās pārvaldības institūta pētnieks Vauters Volfss. “Tā nebūtu problēma, ja mēs būtu pārliecināti, ka parlamentā pastāv stingra iekšējā kontrole. Taču, kā zinām, tādas arī nav.” Laikā, kad sabiedrības ticība politikai, īpaši ES institūcijām, ir zema, “tas ļoti kaitē Eiropas Parlamenta un politiķu tēlam,” piebilst Volfss. “Tādējādi no šī viedokļa būtu labi gādāt par pilnīgu caurskatāmību, lai nodrošinātu, ka viss notiek saskaņā ar noteikumiem.”
Viņš uzsver, ka, ņemot vērā stingro kontroli, kādai pakļauts ES budžets, īpaši zīmīgs ir apstāklis, ka EP deputāti šādus standartus neuztur, kad tas attiecas uz pašu finansēm. “Protams, jebkurai kontrolei jābūt samērīgai, taču, ja ņem vērā, ka ikgadējais apjoms ir 40 miljoni eiro un ka ir pamats aizdomām, jo iepriekš bijuši nepamatoti tēriņi, stingrāks GEA audits ir attaisnojams,” norāda eksperts.
“Nespēju iedomāties, ka deputāti dalībvalstīm kohēzijas politikai piešķirtu 40 miljonus gadā bez nevienas kvīts,” šo situāciju savukārt vērtē nevalstiskās organizācijas “Transparency International” pārstāvis Niks Aiosa, piebilstot, ka EP deputātu attieksme finanšu jautājumos izrādās pārsteidzoši divkosīga.
Tikmēr Zaļo-Eiropas Brīvās alianses EP frakcija nesen apstiprinājusi deklarāciju, kurā tās locekļiem, sākot ar šī gada jūliju, uzdots ievērot stingrākus GEA līdzekļu izmantošanas noteikumus. Dokumentā teikts, ka katra pilnvaru termiņa beigās frakcijas locekļiem jāatmaksā EP kasē visi neizlietotie GEA līdzekļi. Viņiem turpmāk līdz pilnvaru termiņa beigām būs jāuzglabā visi rēķini un jāpublisko izdevumu atskaites.
Pētījums, kurā piedalījās 48 žurnālisti, kas pārstāv visas 28 ES dalībvalstis, ilga vairākus mēnešus un tika veikts ar pētnieciskās žurnālistikas fonda “Journalismfund.eu” atbalstu plašākā projekta “The MEPs Project” ietvaros.
2015.gadā žurnālisti oficiāli pieprasīja EP piekļuvi dokumentiem par deputātu publiskajiem tēriņiem, taču viņu prasība tika noraidīta. Atteikums tika apstrīdēts ES Tiesā, taču lieta šobrīd joprojām atrodas izskatīšanā.
(Avots: “EUobserver”.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C7698-BEBC-7897-F649-B3AF5C9861CD/