SAB Maizītis Valsts noslēpuma likumu nepildīs un sabiedrībai nozīmīgu informāciju neatklās. MK noteikumi “ļaujot” nepildīt likumu

Kaut gan Valsts noslēpuma likums ne tikai skaidri un kategoriski aizliedz noslepenot sabiedrībai nozīmīgu informāciju, bet arī apraksta, kāda tieši informācija nedrīkst tikt noslepenota, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis oficiāli paziņo – lai ko noteiktu šis likums, mēs to nepildīsim, jo uz mums tas nemaz neattiecas, un sabiedrībai nozīmīgu informāciju neatklāsim.
Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. pantā ir precīzi un detalizēti uzskaitītas ziņas, kas nevar būt valsts noslēpums. Tā ir informācija, kas attiecas uz vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību, ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.
Atsaucoties uz šo Valsts noslēpuma likuma normu, Pietiek pārstāvis vērsās Satversmes aizsardzības birojā ar oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot SAB sniegt visu to informāciju, kas 2016. gadā sniegta Nacionālās drošības padomei, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai un kas attiecas uz Valsts noslēpuma likuma 5. pantā uzskaitītajām jomām.
Uz šo informācijas pieprasījumu Maizītis ir sniedzis atbildi, oficiāli paziņojot, ka viņa vadītā iestāde šo Valsts noslēpuma likuma normu nepildīs, jo tai saistošāki par šo likumu esot Ministru kabineta noteikumi.
„Kā izriet no Ministru kabineta 2004.gada 06.janvāra noteikumiem Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”, kā arī Ministru kabineta apstiprinātā valsts noslēpuma objektu saraksta, tā atsevišķos punktos par valsts noslēpumu ir atzīta informācija, kas ir apkopotā formā. Likumdevējs ir uzsvēris, ka informācija kopumā ir jutīgāka nekā atsevišķi informācijas elementi,” skaidrojot, kāpēc SAB ignorēs šo normu no Valsts noslēpuma likuma, uz kuru iestāde citkārt bieži atsaucas, paziņojis Maizītis.
Vēl piebilstot, ka ir pieprasīta „informācija, kas iegūta SAB darbības rezultātā”, SAB direktora oficiālais atteikums ir: „Pamatojoties uz iepriekš teikto un vadoties no Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta pirmās daļas, Jūsu pieprasītā informācija netiek sniegta.”
Maizīša skaidrojumā Valsts noslēpuma likumu viņš pildīt netaisoties tāpēc, ka viņa pieminētā „Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta pirmā daļa kategoriskā un imperatīvā formā nosaka īpašu, no vispārīgās tiesību sistēmas atšķirīgu informācijas aizsardzības sistēmu valsts drošības iestādēs, tajā skaitā SAB”.
Maizītis oficiāli skaidro, ka „šī tiesību norma liedz izpaust jebkura veida, tajā skaitā arī neklasificētu informāciju, kas kļuvusi vai bijusi pieejama sakarā ar dienesta pienākumu veikšanu, bez īpaša iestādes vadītāja pilnvarojuma”. To, ka viņš pats ir SAB vadītājs, Maizītis oficiālajā atbildē ir „piemirsis”.
Tā vietā viņš atzīst, ka vispār jau „informācijas apriti valsts pārvaldē regulē Informācijas atklātības likums un likums “Par valsts noslēpumu””, taču”atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 13.pantam SAB ir valsts drošības iestāde. Ņemot vērā norādīto, virkni ar SAB funkcionēšanu saistītos jautājumus regulē Valsts drošības iestāžu likums un Satversmes aizsardzības biroja likums kā speciālā tiesību norma”. Tāpēc arī SAB konkrēto Valsts noslēpuma normu nepildīšot.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/maizitis_sab_valsts_noslepuma_likumu_nepildis_un_sabiedribai_nozimigu_informaciju_neatklas