LTV: Latvijā jāslēdz vai jāreorganizē vismaz 100 vidusskolas un 200 pamatskolas

Latvijā kopumā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vairāk nekā 100 vidusskolas un vairāk nekā 200 pamatskolas. Par to liecina pagaidām neoficiāli, taču uzticamu avotu apstiprināti dati, vēsta LSM.lv
Neviena valsts visā Eiropas Savienībā (ES) procentuāli no valsts budžeta neiegulda tik daudz naudas izglītībā, kā to dara Latvija. Taču finansējums nedod vajadzīgo efektu reformu bremzēšanās dēļ. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzīst – skolas no pašvaldību rokām savā pārziņā jāpārņem valstij, tad tās varēšot reformēt un augšot izglītības kvalitāte.
Tas jādara ne tikai visas sabiedrības kopējam labumam, lai celtu izglītības kvalitāti un līdz ar to visu Latvijas valsti. Bet tas nepieciešams bērnu dēļ, lai dotu viņiem vienlīdzīgas iespējas saņemt labu izglītību neatkarīgi no tā, cik labvēlīga vai nelabvēlīga ir šī bērna ģimene. Patlaban tas nenotiek.
Atšķirības starp izcilām un ļoti sliktām skolām ir milzīgas. Piemēram, dati par skolēnu sasniegumiem pamatskolās rāda – silktākā situācija pārsvarā ir nelielās lauku skolās. Starptautiski ilgus gadus krāti pētījumu dati un pieredze rāda – ja bērns nonāk mazā skoliņā, mācībās neveidojas konkurence. Bērni netiecas uz panākumiem, rezultātā daudz biežāk neiegūst labu izglītību.
Igaunijā rasts risinājums šai problēmai. “Pašvaldībām tika pateikts – ja jūs gribat uzturēt savu mazo skoliņu, kura ir neefektīva un tur ir desmit bērni, uzturiet! Bet mēs jums naudu nedosim. Ja jūs esat ar mieru apvienot un uztaisīt efektīvu skolu, jūs dabūsiet Eiropas Sociālā fonda naudu un jūs varat uzcelt jaunu skolu,” stāsta Igaunijas OECD starptautiskā pētījuma vadītāja Gunda Tire.
Tikmēr Latvijā, kā informē Izglītības ministrijā, nauda ir lielā mērā izniekota, vienkārši bez reformām sadalot to starp pašvaldībām. Iemeslus skaidro galvenā par izglītību politiski atbildīgā amatpersona – izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis:
“Mēs parasti pieprasām, lai mums būtu visi priekšnoteikumi, lai mums būtu izglītības kvalitāte un tas virziens tā, kā Igaunijā. Bet tas ir vienīgais, ko mūsu sabiedrība pieprasa. Jo tiklīdz mēs ķeramies pie konkrētām reformām, tā ir tūkstoš iemeslu, kāpēc nedarīt to vai nedarīt vēl kaut ko.
Es teikšu ļoti vienkārši – pietrūkst politiskās gribas novest lēmumus līdz galam. Ministrijas pusē ir skaidri piedāvājumi, ko mēs varētu izteikt pašvaldībām, bet jūs jau redzat, kādā veidā mums gāja sarunas par pedagogu atalgojuma modeli. Gāja ļoti grūti, un Pašvaldību savienība panāca ļoti daudzus pārejas periodus un rezervācijas, lai šī reforma vienkārši neietu tik ātri, kā mēs to esam iecerējuši.Es atkal atgriežos pie tā, ka šis ir tas dalītais atbildības un dalītais finansējuma jautājums, kas neļauj mums pieņemt racionālus lēmumus.”
Ministrs gan atsakās nosaukt konkrētus cilvēkus, pie kuru lēmumiem apstājās reformas iecere: “Katrā jautājumā ir citi personāži, ar kuriem nav iespējams panākt vienošanos.”
Jau iepriekš vēstīts, ka pēdējos 15 gados skolēnu skaits Latvijā ir samazinājies divas reizes straujāk nekā skolu skaits. Ar katru gadu pieaug noslāņošanās starp laukiem un pilsētām, kas līdzi nes plaisu zināšanu līmenī. Latvijas mazās skolas nereti kalpo kā glābiņš grūtībās nonākušu ģimeņu atvasēm, taču tās nereti nespēj dot galveno – labu izglītību.
…Info avots: http://nozagts.com/news/ltv-latvija-jasledz-vai-jareorganize-vismaz-100-vidusskolas-un-200-pamatskolas?10778