Atklātā vēstulē Valsts prezidentam prasa atdod Saeimai otreizējai caurskatīšanai nepārdomato budžetu

Atklātā vēstule Valsts prezidentam!
Satversme nosaka 10 dienu laikā prezidents var atdod likumprojektu otreizējai caurskatīšanai. 23. novembrī pieņemot budžetu, kas nav saskaņots ar valsts pilsoņiem, tiek bojāta valsts ekonomika.
Sūtiet iesniegumus caur Latvija.lv , autorizējoties caur banku bezmaksas https://www.latvija.lv/epakalpojumi/ep155/apraksts
Lejupielādē vēstuli: Iesniegums-valsts-prezidentam.docx
02.12.2016 notiks protesta sapulce pie Prezidenta pils, lai aicinātu Prezidentu atdod budžetu konstruktīvai un saskaņotai ar pilsoņiem izvērtēšanai un labošanai.
Pasākuma adrese Facebook:  Par sabalansētu un taisnīgu nodokļu sistēmu valstī. Uzrunāt prezidentu atgriezt likuma grozījumus Saeimā.
Pasākuma adrese Draugiem.lv: Par sabalansētu un taisnīgu nodokļu sistēmu valstī. Uzrunāt prezidentu atgriezt likuma grozījumus Saeimā.

Tautas kustības darba grupa

LLR valsts prezidentam
god. R.Vējoņa k-gam
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
Latvija Pils laukums 3
Rīga, LV-1900, Latvija

zināšanai Latvijas Republikas Saeimai:
frakcijai “Saskaņa”,
frakcijai “Vienotība”,
frakcijai “Zaļo un Zemnieku savienība”,
frakcijai “VL-TB/LNNK”,
frakcijai “Latvijas Reģionu apvienība”,
frakcijai “No Sirds Latvijai”,
pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem

2016. gada 1. decembris

iesniegums

Ļoti cienījamais Prezidenta kungs!

Šā gada 23. novembrī Latvijas Saeima pieņēma Latvijas Republikas 2017. gada budžetu un budžetu pavadošo likumprojektu paketi.

Latvijas Republika iedzīvotāji ir mierīgi un ievēro likumu. Neskatoties uz to, ka 57% no viņiem neatbalsta Latvijas valsts budžeta līdzekļu izlietojumu (“Baltic International Bank Latvijas barometrs” aptaujas dati), viņi parasti cenšas ievērot likumā noteikto. Bet šajā gadījumā pieņemtā izmaiņu pakete, vēl nestājoties spēkā, ir izsaukusi asu reakciju un lielu neapmierinātību Latvijas sabiedrībā.

Pirmkārt šo neapmierinātību izsauca pretrunīgās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Šīs izmaiņas, kas savā būtībā neietekmē budžetu, veido situāciju, kad gandrīz 50 000  MUN maksātāji un viņu ģimenes locekļi (tas ir minimums 150 000 cilvēku) nezina, kas ar viņiem notiks nākotnē. Pareizāk sakot, viņi zina, ka tuvākajā nākotnē viņi vairs nespēs strādāt kā iepriekš, bet tajā pašā laikā viņi arī nezina, kā viņi varēs strādāt. Pilnvērtīga alternatīva nav piedāvāta, kas liek secināt, ka tikai dažiem mikrouzņēmumiem izdosies pārorientēt savu darbību uz uzņēmumu, kas nav pārslogots ar papildu birokrātiskiem nosacījumiem, kurus lielākā daļa mikrouzņēmumu izpildīt nevarēs. Tas viss veido no Eiropas standartu skatupunkta  nepieļaujamu tiesību nenoteiktību un biznesa attīstības perspektīvas prognozējamības neesamību.

Mēs esam pārliecināti, ka pēc šī likuma izmaiņu stāšanās spēkā liela daļa uzņēmēju būs spiesti izbeigt savu darbību. Kļūst skaidrs, ka Latvijā tiek realizēta pārdomāta mazā biznesa iznīcināšanas politika. Saskaņā ar LR Finanšu Ministrijas datiem, šā gada oktobrī Latvijā strādā 50 071 mikrouzņēmums. Šie uzņēmumi nodrošina vairāk kā 100 000 darba vietas. Ja šie uzņēmumi tiešām pārtrauks darbību, tad liels daudzums iedzīvotāju neizbēgami paliks bez iztikas līdzekļiem, Latvijā strauji pieaugs bezdarba līmenis, kas novedīs pie jauna emigrācijas viļņa no jau  tā tukšojušās valsts. No tā izriet, ka tas vēl vairāk pasliktinās  valsts budžeta ienākumu situāciju tuvākajā nākotnē. Vislielākie riski veidosies ar papildinājumu jau tāpat problemātiskā sociālajā budžetā. Nenovēršami pieaugs arī sociālā spriedze sabiedrībā.

Mēs uzskatām, ka šo likumu apspriešana nav bijusi pietiekami publiska un atvērta. 23. novembrī pie Saeimas ēkas notika protesta mītiņš, kas pulcēja vairāk kā 500 cilvēku. Mītiņa  laikā finansu ministre Dana Reizniece-Ozola nevarēja atbildēt uz sapulcējušos uzņēmēju jautājumiem un dot kādas skaidras prognozes uz jautājumu – kas notiks ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā pēc mikrouzņēmumu likvidācijas. Vēl jo projām nav atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1.   Kādas ir ekspertu, profila ministriju un politiķu prognozes, kas saistītas ar šīm izmaiņām:

1.1    Cik uzņēmumu tiks NEATGRIEZENISKI likvidēti 2017. un 2018. gadā sakarā ar pieņemtajām izmaiņām?

1.2 Cik Latvijas Republikas iedzīvotāju zaudēs darbu uzņēmumu likvidācijas periodā?

1.3 Cik papildu līdzekļu paredzēti LR budžetā, lai atbalstītu cilvēkus, kas paliks bez darba šo izmaiņu dēļ? No kurienes tiks ņemti līdzekļi šiem izdevumiem? Vai būs nepieciešams un kā tieši no jauna palielināt nodokļus?

1.4 Cik Latvijas iedzīvotāju atkal būs spiesti pamest valsti 2017.-2018. gadā, meklējot darbu ārzemēs?

1.5 Cik liels ir ienākumu apjoms, kuru Latvija taisās zaudēt katru gadu, zaudējot šos iedzīvotājus?

1.6 Kā samazināsies valsts IKP pēc mikrouzņēmumu likvidācijas 2017.-2018. gadā?

2.      Kurš personīgi, kā morāli tā arī politiski un finansiāli būs atbildīgs par zaudējumiem, kas radīsies pēc šo izmaiņu pieņemšanas? Mēs, vēstules parakstītāji, uzskatām, ka šo pretrunīgo izmaiņu apstiprināšana būs neapdomāts un pat noziedzīgs solis līdz laikam, kad būs sagatavots skaidrs un detalizēts skaidrojums par to, cik smagus rezultātus šīs izmaiņas izraisīs valstī.

Negatīvi Latvijas ekonomiku  ietekmēs arī citi 2017. gada budžeta paketes likumi. Pilnā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme uz pusslodzi strādājošiem darbiniekiem rada dubultu aplikšanu ar nodokļiem, no kuras Latvijas valsts cenšas izvairīties  attiecībās ar ārvalstu partneriem, bet tajā pašā laikā ievieš to valstī. Tas pasliktinās iedzīvotāju stāvokli, novedīs pie masveida atlaišanas no darba un samazinās nodokļu aplikšanas bāzi.

Ekonomiku negatīvi ietekmēs arī nesamērīgi augstās dienas maksas ieviešana par ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu automašīnu izmantošanu Latvijas teritorijā personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tādai personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju. Tas pavisam noteikti samazinās tūristu skaitu un ļoti lielā mērā apgrūtinās cilvēkus, kas Latvijā uzturas sezonāli.

Daudzi speciālisti ir pārliecināti, ka 2017. gada budžets negatīvi ietekmēs biznesa vidi un nodarīs neatgriezenisku kaitējumu Latvijas ekonomikai. Turklāt tas arī veidos vēl lielāku tautas atšķeltību no valsts un samazinās uzticību valdībai. Likums mūsdienīgā pasaulē – tie nav noteikumi, kas strādā pēc principa “pieņemts – lūdzu izpildiet”. Likums ir brīvprātīga apzināta vienošanās starp valsti un sabiedrību par noteikumiem, pēc kuriem dzīvos iedzīvotāji. Tikai tādā veidā likumi efektīvi strādās un valsts tērēs minimāli līdzekļu un resursu to izpildes kontrolei. Šādas norunas neesamība novedīs pie likuma nepildīšanas jebkurā  iespējamā veidā  plašā apmērā un arī pie iedzīvotāju pārvietošanās zem citu valstu jurisdikcijas, tas ir, iedzīvotāju emigrācijas, ar kuru Latvijas Republika cenšas cīnīties ar visiem spēkiem.

Mēs esam pārliecināti, ka tikai valsts iedzīvotāju atbalstīta saliedētu risinājumu pieņemšana nodrošinās Latvijai veiksmi un izaugsmi.

Ekonomistiem ir termins “nodokļu slazds”. Kad budžetā nepietiek līdzekļu, valdībai  visvieglākā un ātrākā izeja vienmēr ir – palielināt nodokļus. Bet nodokļu paaugstinājums veido attālinātu negatīvu efektu ekonomikā. Tādēļ ir jāmeklē citi veidi. Piemēram, Īrija 2015. gadā palielināja savu IKP par 26% nodokļu atvieglojumu dēļ, tādējādi piesaistot savai ekonomikai investīcijas (https://en.wikipedia.org/wiki/Economy_of_the_Republic_of_Ireland).

Mēs esam gatavi visi kopā palīdzēt Latvijas valdībai atrast izeju no izveidojušās ekonomiskās un sabiedriskās situācijas. Mēs esam pārliecināti, ka, tikai izveidojot labvēlīgu vidi biznesam un investīcijām, mēs spēsim visi kopā panākt un pārspēt mūsu kaimiņus – Lietuvu un Igauniju.  Latvijā ir viss dzīvei un attīstībai nepieciešamais. Nepietiek tikai politiskās gribas to realizēt.

Mēs tāpat arī piedāvājam Jums, Prezidenta kungs, izskatīt iespēju nākotnē izveidot Prezidenta konsultatīvo padomi, kas palīdzētu nogludināt valdības un sabiedrības pretrunas, kas veidojas šādās krīzes situācijās, kā pašlaik. Šī organizācija varētu arī koriģēt parlamenta partiju pozīciju tā, lai tā būtu iedzīvotāju interesēs.

Tieši tādēļ, Prezidenta kungs, mēs uzstājam, lai Jūs, kā nosaka Latvijas Republikas Satversmes 71.p., nosūtītu Saeimai atkārtotai izskatīšanai  2017. gada budžetu un likumus, kas ar to saistīti. Mēs tāpat arī Jūs lūdzam publiski izvērtēt notikumus, kādi veidosies pēc minēto likuma pieņemšanas, un atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem plašsaziņas līdzekļos un Interneta tīklā.

Tautas kustības darba grupa

Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-2016-6-11-2017/