Portāls “lvportals.lv” uz pasākumu, kas notika 14.11.2016 plkst. 15 Latvijas Universitātes Mazajā aulā laipni aicinājis visus interesentus: “Patriotu nedēļas ietvaros šodien, 14. novembrī, plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā visi interesenti laipni aicināti uz “Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā izdotās grāmatas “Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā” (2 daļās) atvēršanas svētkiem.” (info skatīt šeit: http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=283303 )
Maldinoša reklāma ir aizliegta saskaņā ar Reklāmas likuma 8.panta pirmo daļu, bet ja publicētajā informācijā nav nekādas norādes par ielūguma nepieciešamību ieejai, tad www.protests.online blogeris kā likumpaklausīgs LR pilsonis ieeju attiecīgajā pasākumā uztver kā brīvu t.i. bez ielūguma.
Kā no viena pasākuma dabūt divus “zaķus” – publisko un slēgto?
Diskriminē biedrības “Varu Latvijas tautai” valdes priekšsēdētāju
Pasākumā ieradās arī www.protests.online blogeris, kurš pārstāv biedrību “Varu Latvijas tautai” kā tās valdes priekšsēdētājs un kurš ieguvis arī vairākas augstākās izglītības, proti, Mg.chem., Mg.oec., B.iur.. Pasākuma oficiālās daļas nobeigumā Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītājs, profesors Dr.iur. Ringolds Balodis visus klātesošos aicinājis uz neformālām sarunām pie kafijas tases.
Pēc grāmatas tapšanā iesaistīto fotografēšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) izpilddirektore Anita Brakša pienāca pie www.protests.online blogera un klusī paziņoja, ka sarunas pie kafijas ir tikai “uz ielūgumiem”, uz ko blogeris atbildēja, ka šo kārtējo diskrimināciju tikai vēloties pieredzēt. Tad Anita Brakša izgāja no LU Mazās aulas, lai, acīmredzot, nodotu komandu “Fas” dažiem jaunajiem aktīvistiem blogera izdzīšanai no neoficiālām sarunām. Lēnā solī blogeris virzījās uz blakustelpu pie LU Mazās aulas, kur paredzētas neformālās sarunas. Anitas Brakšas “režijā” blogerim nācās piedzīvot vairākus diskriminējošus šķēršļus: divi jaunieši pēc A.Brakšas “instruktāžas”, pieprasījušas uzrādīt ielūgumu, bet blogeris uz to atbildēja ar pretjautājumu, proti, kāds tad tas ielūgums izskatoties. Atbildes nebija, bet pie durvīm nostājusies pati “kafijas pauzes saimniece” Anita Brakša un arī uzstājīgi pieprasīja blogerim uzrādīt ielūgumu. Blogeris pamanīja, ka vairākas personas, kurām arī nevarētu būt nekādu ielūguma, brīvi ieiet neformālo sarunu telpā. Spēcinājies pārliecībā par notiekošo netaisnību un diskrimināciju pasākumā, blogeris tomēr veiksmīgi ticis iekšā neformālo sarunu telpā. Blogeris novēroja, ka viena cita šī pasākuma apmeklētāja netika ielaista komunicēties neformāli, Anitai Brakšai aizšķērsojot ieeju pasākumā.
Biedrības “Par Satversmi” valdes locekles stāsts par “neformālām sarunām ar LU durvīm”
Piedalījos grāmatas ,,Parlamentārā izmeklēšana Latvijas republikā” atklāšanas pasākumā, kas notika 2016.gada 14.novembrī plkst.15.00 LU Mazā aulā (skatīt: http://www.protests.online/lu-juridiskas-fakultates-izpilddirektore-kartejo-reizi-diskrimine-un-pazemo-vairakus-pasakuma-apmekletajus-bet-soreiz-tas-ka-bumerangs-trapa-pasai/ ) .
Portāls “lvportals.lv” uz pasākumu aicinājis visus interesentus: “Patriotu nedēļas ietvaros šodien, 14. novembrī, plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā visi interesenti laipni aicināti uz “Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā izdotās grāmatas “Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā” (2 daļās) atvēršanas svētkiem.” (skatīt šeit: http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=283303 )
Maldinoša reklāma ir aizliegta saskaņā ar Reklāmas likuma 8.panta pirmo daļu, bet ja publicētajā informācijā nav nekādas norādes par ielūguma nepieciešamību ieejai, tad es kā likumpaklausīga LR pilsone ieeju attiecīgajā pasākumā uztveru kā brīvu t.i. bez ielūguma.
Kad svinīgais pasākums bija beidzies D.iur Ringolds Balodis aicināja visus klātesošos uz neformālām sarunām pie kafijas tases. Reizē ar citiem devos uz telpu, kurā bija uzklāts kafijas galds ar maizītēm un augļiem. Ar lielu uzmanību biju klausījusies SKDS direktora Arņa Kaktiņa teikto: pēc aptaujas datiem tikai 16% Latvijas iedzīvotāji uzticas esošajam Parlamentam, Saeimas deputātu darbs esot ļoti zemā kvalitātē, deputātiem būtu jājūt atbildību par pašu pieņemtajiem lēmumiem un to radītajām sekām. Sociologs brīdināja, ka tautas lielā neuzticēšanās valsts varai var novest pie negaidītiem vēlēšanu rezultātiem, un esot tikai laika jautājums, lai Latvijas pašreizējā valsts vara kristu. Dzirdot šādu satraucošu ziņu, vēlējos neformāli aprunāties ar Arni Kaktiņu. Esmu publiciste, man ir ap 300 publikāciju, un arī par šo jautājumu vēlējos uzrakstīt.
Dodoties uz norādīto telpu, kur paredzētas neformālās sarunas, biju nepatīkami pārsteigta, kad durvīs izaicinoši nostājās LU Juridiskās fakultātes (LU JF) izpildirektore Anita Brakša un mani neformālo sarunu telpā neielaida, bet naidīgā tonī pieprasīja man ielūgumu. Atbildēju, ka uz grāmatas atvēršanas pasākumu bija aicināti visi interesenti, ka šis ir pilnībā publisks pasākums, tāpēc ielūgums ieejai nav nepieciešams. Prasīju, lai parāda, kāds izskatoties tas “oficiālais ielūgums”, bet viņa to atteicās darīt. Saruna ar A.Brakšu notika tikai pie ieejas neformālo sarunu telpā, kurā es netiku ielaista. Nevienam, izņemot mani un www.protests.online blogeri, netika prasīts ielūgums. Pie manis pienāca viens jauns vīrietis vārdā Krišjānis, un mai “apgaismoja”, ka pasākumā cilvēki tika ielaisti pēc saraksta. Kad prasīju, lai uzrādot šo sarakstu, tad jauneklis smīkņādams nomurmināja, ka tas saraksts esot galvā. Pēc tik visaptverošas atbildes sapratu, stāvot karidorā pie tām pašām durvīm, kas ved uz neoficiālo sarunu telpu, ka tieku pazemota un izsmieta. Pie tam šāda izsmiešanas kultūra Latvijas Universitātē pastāv gadiem kā ierasta lieta.
Esmu apmeklējusi pasākumus vairākās Latvijas augstskolās, arī pati 10 gadus esmu strādājusi Rīgas Stradiņa Universitātē, taču nekad un nekur es netiku tā pazemota, kā tas notiek LU. 2015. gada 9.oktobrī grāmatas “Latvijas valsts tiesību avoti, valsts dibināšana, neatkarības atjaunošana, dokumenti un komentāri” atklāšanā arī notika nepatīkams incidents, kuru izraisīja A.Brakša, kad deva komandu Saeimas priekšsēdētājas apsardzes dienesta darbiniekiem izdzīt ārā no pasākuma un pazemot www.protests.online blogeri. Lai noskaidrotu izdzīšanas un naida iemeslus, biju spiesta izsaukt policiju. Blogerim policijā tika uzlikts administratīvais sods, kas tika atcelts ar 28.11.2016 tiesas spriedumu. Tiesas spriedums jau stājies spēkā (skatīt tiesas spriedumu par šo gadījumu: http://www.protests.online/tiesas-spriedums-latvijas-satversme-bez-ielugumiem-ari-lu-juridiska-fakultate/ ) . Esmu pārliecināta, ka A.Brakša mani atceras no šī gadījuma, jo es nostājos blogera pusē, un tagad viņa man par to atriebjas.
Nav saprotams, kā LU JF var strādāt tāda persona, kura ir tik naidīga un atriebīga. Šādi uzvedoties, viņa taču grauj LU akadēmisko, intelektuālo vidi un tās tēlu sabiedrībā. 2016.gada 21.septembrī apmeklēju pasākumu, kurā LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Dr.phil.Skaidrīte Lasmane secināja, ka LU personāls nedrīkst pazaudēt ar informatīvo tehnoloģiju sasniegumiem savu intelektuālo profilu. Ja cilvēkiem trūkst zināšanu un intelekta, tad viņi neapzināti paļaujas jaunajai masu barbarisma un izsmieklu kultūrai. Cienījamā komunikācijas, filozofijas un ētikas pasniedzēja atgādināja, ka LU visam personālam ir jāstrādā, lai studentos vispirms attīstītu intelektuālo potenciālu.
Izprotot Dr.phil. S.Lasmanes teikto, nevaru samierināties ar LU JF izpilddirektores A.Braksas uzvedības kultūru un viņas negatīvo attieksmi pret mani un citiem līdzcilvēkiem. Es viņu saprastu, ja atrastos tirgus placī, bet, strādājot LU Juridiskā fakultātē, kas ir augstākās izglītības paraugs visai Latvijas sabiedrībai, ir jāprot uzturēt ne tikai LU akadēmisko izglītību, bet arī jāmāk ar cieņu izturēties pret pārējiem līdzcilvēkiem.
Ar nožēlu jāsecina, ka to A.Brakšai iemācīt nevaru, tādēļ griežos pie Jums, Augsti Godājamais LU Rektora kungs. Varbūt Jums izdotos mainīt A.Brakšas pārāk negatīvo attieksmi pret līdzcilvēkiem. Nudien nezinu, bet varbūt viņai ir savi savtīgi nolūki: ka viņai pat ir izdevīgi, lai pie klātiem galdiem ietu mazāk cilvēku, jo tad pārpalikums no galdiem ir lielāks. Varbūt viņai ir maza alga un trūkst naudas pārtikai?
Diskriminē arī pensijas vecuma kundzīti
Sašutušā Anita Brakša, izrādot savu administratīvā resursa varu attiecībā pret “dažiem ieklīdušajiem mohikāņiem”, centās izraidīt vēl trešo apmeklētāju, kundzīti cienījamā vecumā, lūdzot tai uzrādīt ielūgumu, bet šajā netaisnībā arī iejaucās blogeris, teicot, ka parlamentārā izmeklēšana domāta ne tikai dažiem izredzētajiem, bet gan visai Latvijas tautai, un LU JF darbiniecei nu nekādi neklātos tagad izraidīt personu pat cienījamā vecumā no neoficiālo sarunu daļas, jo tas esot klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un neesot demokrātiski. Anitai Brakšai šādi blogera vārdi lika pašai “kā korķim” (tā sakot, “suns zinot ko ir ēdis”) izmesties laukā no neformālo sarunu telpas, jo notiekošo vēroja vairākas juristu un politiskā vidē prominentas personas. LU Mazā aula pasākuma laikā nebija ne pasākuma dalībnieku pārblīvēta, un kafija taču pietiktu visiem klātesošajiem.
LU JF amatpersona pazemo apmeklētājus jau gadiem
Šāds LU JF darbinieces “izraidīšanas bosings un mobings”, kas 14.11.2016 tika vērsts pret trim publiskā pasākuma apmeklētājiem, turpinās pret blogeri jau gadiem.
Arī saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 7.pantu visas sapulces tiek iedalītas 2 kategorijās – slēgtas un atklātas, bet slēgtās sapulcēs var piedalīties tikai to organizatora uzaicinātas personas un slēgtas sapulces var rīkot tikai tādās vietās, kuras šīs sapulces norises laikā nav sabiedriskā lietošanā. Slēgta sapulce iepriekš jāpiesaka, ka tā ir slēgta. Tas jānorāda, un tad sapulcēs drīkst piedalīties tikai tie, kas ir uzaicinati. Dotajā gadījumā šādi ierobežojumi nebija norādīti publikācijā portālā “lvportals.lv” t.i. pasākums bija atklāts visiem interesentiem. LU JF izpilddirektorei savu personīgo nepatiku nedrīkstētu izrādīt sabiedriskā vietā, jo tā jau ir pazemošana. Redz, pazemotā persona LU ieguvusi vairākas augstākās izglītības un blogerim ļoti žēl, ka LU ir tā pret viņu izrīkojusies. Esot kauns par augstskolu, kur tās darbiniecei visvarīgākais par cilvēcību ir nauda. Blogeris taču LU JF studēja, maksājot par studijām, bet tagad viņam tiek liegta ieeja visos publiskos LU JF pasākumos t.i. liegta mūžizglītība.
Spēkā stājies arī 28.10.2016 blogera kā iesniedzēja saņemtais tiesas spriedums, kurā tiesa skaidrojusi, ka Latvijas Republikas Satversmei būtu jābūt bez ielūgumiem arī LU JF (tiesas spriedumu skatīt šeit: http://www.protests.online/tiesas-spriedums-lu-juridiska-fakultate-lr-satversmei-jabut-bez-ielugumiem/ ).
Patriotu nedēļas ietvaros 2016.gada 14. novembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā visi interesenti laipni aicināti uz “Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā izdotās grāmatas “Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā” (2 daļās) atvēršanas svētkiem. Pasākuma norisi varēs vērot arī tiešraidē.
Grāmatas idejas autors Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītājs, profesors Dr.iur. Ringolds Balodis norāda: “Par likumdevēja darbu var dzirdēt ziņās ik dienu, taču juridiskas literatūras par Saeimu praktiski nav.
Šī grāmata lasītājiem sniegs ieskatu par vienu no Saeimas darba specifiskākajām jomām – parlamentāro izmeklēšanu. Latvijas Republikas 12 Saeimās no 1926. līdz 2016. gadam darbojusies 31 izmeklēšanas komisija. Informācija par tām nekad nav tikusi apkopota un pat publiski pieejama. Varu droši teikt, ka grāmata ir arhīvu putekļos gulējušu dokumentāru liecību un vēsturisku faktu pirmpublicējums.”
R. Balodis atzīmē, ka grāmata neatstās vienaldzīgu nevienu un tajā varēs lasīt valstī atzītu juristu un žurnālistu vērtējumus, kas ir parlaments, parlamentārā kontrole un politiskā atbildība.
Jaunā izdevuma kopējais apjoms − 1168 lappuses, un tas izdots divās grāmatās. Tas ir zinātnisks projekts, kas tapis Latvijas Universitātes paspārnē, un projekta vadītāja ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, asociētā profesore Annija Kārkliņa.
I daļā apkopotas dokumentāras liecības un vēsturiski fakti, to autori − tādi tiesībzinātnieki kā Egils Levits, Jānis Pleps un Kristīne Strada-Rozenberga. Savukārt par parlamentāro izmeklēšanu un žurnālistisko izmeklēšanu rakstījis žurnālists Jānis Domburs. Plašākam lasītāju lokam lielākā daļa no grāmatā iekļautās informācijas līdz šim nav bijusi pieejama.
II daļā: Saeimas izmeklēšanas komisiju galaziņojumi, viedokļi un liecības. Par savas izmeklēšanas rezultātiem aptaujāti mūsdienu Saeimas izmeklēšanas komisiju vadītāji, Saeimas deputāti (Vilis Krištopans, Pēteris Tabūns, Igors Pimenovs, Jānis Šmits, Roberts Milbergs, Pēteris Salkazanovs un daudzi citi).
“Izpildvaras kontrole un tās pārkāpumu izmeklēšana ir klasiska parlamenta funkcija. Apkopotais materiāls sniedz iespējami pilnīgu un vispusīgu ieskatu tajā, kā šīs funkcijas tiek realizētas Latvijā, un ļauj izdarīt secinājumus par šī konstitucionālā institūta funkcijām,” par grāmatu viedokli pauž Ivars Ījabs, LU asociētais profesors, Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisijas loceklis.
“Komisiju secinājumi, vērtējumi un priekšlikumi ļauj mums objektīvāk izprast ne tikai laiku, kad tie tapuši, bet arī dod iespēju kritiski palūkoties uz “oficiālo” skatījumu uz notikumiem. Gribētos naivi ticēt, ka grāmata kaut nedaudz palīdzēs mums tikt galā ar tādām iesīkstējušām likstām kā politiskā bezatbildība un politisks gļēvums un palīdzēs nostiprināt svētāko, kas mums bijis un būs – nacionālo valsti, ” atzīst R.Balodis.
…Info avots: http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=283303
14.novembrī prezentēts “Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgāda publicējums – izdevums divās daļās: “Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā”.
“Nonācis izmeklēšanas komisijas vadībā, es sapratu, ka jāsāk saprast, kā vadīt izmeklēšanas komisiju. Es savācu visu iespējamo informāciju par izmeklēšanas komisijām Latvijā. Materiāls bija tik apjomīgs, ka man bija žēl atstāt to kaut kur plauktā un es izdomāju, ka jātaisa grāmata”, izdevumu atvēršanas pasākumā ideju piesaka profesors, Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis.
“Grāmatas ir domātas, nevis tāpēc, lai kādam sariebtu, bet tāpēc, ka mums par parlamentu ir traģiski maz literatūras,” atklāj R. Balodis.
Apliecinājums kvalitatīvi izdarītam darbam
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzīmē, ka jaunās grāmatas ir kā stratēģiskās nozīmes prece ar divejādu pielietojumu. “Pirmkārt, šo darbu pētīs gan studenti, gan žurnālisti, gan vēstures pētnieki. Otrkārt, varbūt šo grāmatu var iekļaut Latvijas Zāļu reģistrā kā veiksmīgu pretmiega līdzekli, ko var palasīt pirms gulētiešanas pat tie, kuriem tas nav tik saistoši.”
“Šis ir tas darbs, kurš ir nozīmīgs ne tikai tiesībzinātnei. Varbūt pat vairāk nozīmīgs tas ir daudziem citiem. Tas ir kā vēstures piemineklis, kas liecina par tā brīža notikumiem, par to, kas tā brīža sabiedrībai licies svarīgi. Tas liecina par to, kas Saeimai tai brīdī likās svarīgi,” norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes tālākizglītības un profesionālās pilnveides izpētes centra vadītāja Kristīne Strada-Rozenberga.
12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris grāmatas atklāšanas pasākumā norāda uz problēmu, proti, pār parlamentāro izmeklēšanas komisijas darba uzdevumu izpildi nav kontroles. “Nākotnē, attīstot parlamentārās izmeklēšanas darbību, vajadzētu ieviest mehānismu, ar kuru kontrolēt komisijas galaziņojumā ietvero priekšmetu tālāku attīstību, ko noved līdz kādam rezultātam – vai nu likuma grozījumi, vai nu kārtības sakārtošana.”
G. Kūtris piedāvā: idejas, kas izskanējušas, problēmas, kas identificētas, var atspoguļot publikācijā “Jurista Vārdā”, proti, ieskicēt, kas ir jāizdara.
“Es domāju, ka šai grāmatai būtu ļoti lietderīgi būt katra topošā deputāta portfelī. Neatkarīgi no tā, vai viņš būs pozīcijā vai opozīcijā, deputātam ir iespēja nonākt tādā situācijā, ka viņš vada parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tāpēc šai grāmatai jābūt pieejamai kā mācību līdzeklim ne tikai studentiem, bet arī topošajiem parlamentāriešiem,” pauž politologs Filips Rajevskis.
Kur iegādāties?
Jaunā izdevuma abas daļas no šodienas var iegādāties “Latvijas Vēstneša” Klientu centrā un e-grāmatnīcā. Jaunās grāmatas: e-grāmatnīca
Lasītāju serviss (T.: 80006000; 67311161; e-pasts: gramatas@lv.lv)
Abu grāmatu kopapjoms – 1168 lappuses. “Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā” ir zinātnisks projekts, kas tapis LU paspārnē.
Tajā apkopota informācija par 31 izmeklēšanas komisiju, kas darbojušās no 1926. līdz 2016. gadam, kā arī Saeimas izmeklēšanas komisiju galaziņojumi, viedokļi un liecības.
Papildu informācija: Santa Sāmīte, oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” komunikācijas speciāliste, T.: +371 67310675, santa.samite@lv.lv , www.lv.lv
…Info avots http://www.leta.lv/press_releases/C51D4D55-F708-46CB-9716-99000408ACA2/
Parlamentārā izmeklēšana balstās uz Satversmes 26. pantu : “Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.”
[…] atklāšanas pasākumā, kas notika 2016.gada 14.novembrī plkst.15.00 LU Mazā aulā (skatīt: http://www.protests.online/lu-juridiskas-fakultates-izpilddirektore-kartejo-reizi-diskrimine-un-pazemo-v… ) . Portāls “lvportals.lv” uz pasākumu aicinājis visus interesentus: “Patriotu nedēļas […]