Konkurenci kropļos plānotās atlaides start-up uzņēmumiem līdzīgi kā mikrouzņēmumu un solidaritātes nodoklis

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) ir bažas, ka iecerētais iesācējuzņēmumu (start-up uzņēmumu) darbības regulējums radīs tādus pašus konkurences kropļojumus kā savulaik mikrouzņēmumu nodoklis, intervijā aģentūrai BNS atzina LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Tāpat darba devēji nav apmierināti, ka nākamā gada budžeta veidošanas procesā nav panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu.
“Mēs ļoti vēlamies veicināt start-up uzņēmumu ienākšanu Latvijā, bet pašlaik Ekonomikas ministrijas piedāvātais modelis ar ļoti būtisku sociālo iemaksu atlaidi šādiem uzņēmumiem rada bažas par konkurences kropļošanu.
Protams, ir paredzēts, ka uzņēmumiem, lai tie kvalificētos start-up nodokļu režīmam, būs jāiziet cauri ļoti nopietnam vērtējuma sietam. Tas ir labi un pareizi. Bet atšķirība darbaspēka nodokļos, kas būs jāmaksā IT iesācējuzņēmumam un jau strādājošam IT uzņēmumam, būs mērāma vairākās reizēs.
Tas veicinās to pašu negatīvo situāciju, kāda bija ar mikrouzņēmumu nodokli, kurš bija domāts kā mazos uzņēmumus atbalstošs, bet aizgāja kā erozija. Mēs šobrīd brīdinām, ka līdzīga situācija var izveidoties arī ar šo iecerēto start-up nodokļu režīmu,” uzsvēra Meņģelsone.
Ministru kabinets ir atbalstījis Ekonomikas ministrijas izstrādāto risinājumu par start-up regulējumu. Tostarp ir paredzēts, ka darbības sākumposmā start-up uzņēmumiem tiks radīta iespēja par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto mēneša maksājumu – divu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā, kas šobrīd ir 252 eiro. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Tāpat LDDK nav apmierināta, ka valdība nav pildījusi augustā ar sociālajiem partneriem noslēgtās vienošanās punktu attiecībā uz sociālā nodokļa pārskatīšanu un nodoklis ir saglabāts arī nākamā gada budžeta likumu paketē.
“Iemesls, kādēļ mēs kritizējam solidaritātes nodokli, ir tas, ka tas tiek uzlikts algai un pēc būtības ir sociālais nodoklis. Tikko mums bija ļoti nepatīkama ziņa, ka Latvija ir piedzīvojusi kritumu Globālās konkurētspējas indeksā. Īpaši smags kritums šajā indeksā ir tieši punktā, kurš raksturo valsts spēju piesaistīt un noturēt augstas kvalifikācijas profesionāļus.
Skaidrs, ka tas ir noticis pateicoties tieši šim nodoklim. Rezultāts ir tāds, ka daudzi augstas kvalifikācijas speciālisti no Latvijas ir aizbraukuši vai arī privātais bizness ir pielāgojies un izmanto viņu pakalpojumus citādāk,” pauda Meņģelsone.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/1928737C-911F-4461-839E-ECD24F2EF2D4/