Neskatoties uz frankofono valoņu veto CETA jautājumā, valdībai Latvijas tautas intereses ir “pie kājas”

Jūlija Stepaņenko
ES samits ir noslēdzies bez vienošanās parakstīt CETA.
Neskatoties uz to, pirmdien, 24.oktobrī Ministru Kabinets sasaucis ārkārtas sēdi, lai pilnvarotu Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Sanitu Pavļutu-Deslandes parakstīt Ministru kabineta 2016. gada 17. oktobra sēdē (prot. Nr. 54 2. §) atbalstīto Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses ( Info: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40401856 ).
…Info avots: https://www.facebook.com/profile.php?id=100005308365667&fref=nf
ES samits noslēdzas bez vienošanās par iespējām parakstīt CETA.
Eiropas Savienības (ES) līderu samits Briselē ir noslēdzies bez norādēm, ka ir panākta vienošanās par iespējām parakstīt bloka un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu, ko bloķē Beļģijas Valonijas reģiona valdība.
«Oktobra ES Padomes sanāksme ir noslēgusies,» mikroemuāru vietnē «Twitter» paziņoja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska preses pārstāvis.
Savukārt Beļģijas Valonijas reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets piektdien informēja reģionālo parlamentu par jautājumiem, kas liedz viņa vadītajai valdībai apstiprināt Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) parakstīšanu starp ES un Kanādu.
Maņets paziņoja, ka joprojām atsakās parakstīt plašo brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Kanādu, pēdējā brīža piedāvājumu nodēvējot par nepietiekamu.
ES līderi samitā Briselē dedzīgi gaidīja pavērsienu sarunās ar frankofono Valonijas reģionu, bažījoties, ka tā noraidošā attieksme var iedragāt bloka uzticamību turpmākās sarunās par tirdzniecības līgumiem.
Valonijas parlaments pagājušajā nedēļā nobalsoja par CETA bloķēšanu, kas nozīmē, ka Beļģija nevar parakstīt līgumu, par kuru sarunas turpinās jau septiņus gadus.
Beļģijas sarežģītajā politiskajā sistēmā ir federālais parlaments, Valonijas un Briseles reģionu parlamenti, parlamenti, kas pārstāv valsts frankofono kopienu, vācu valodā runājošo kopienu, kā arī Flandrijas parlaments, kas vienlaicīgi pārstāv flāmus.
Maņets piektdien īpaši norādīja uz krasi pretrunīgo investīciju aizsardzības plānu, kas ietverts līgumā un ir izsaucis aktīvistu iebildumus.
Šī ierosinājuma mērķis ir aizsargāt investorus, kas bažījas, ka vietējie tiesību akti, piemēram, veselības un vides standarti, var būt brīvās tirdzniecības līguma pārkāpums un apdraudēt viņu investīcijas.
Savukārt līguma pretinieki norāda, ka tas ļauj ar komerciālām interesēm panākt, ka valdības groza likumus.
«Man liekas, ka Valonijas valdība ir radikalizējusi savu pozīciju,» paziņoja Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kurš atbalsta ES un Kanādas līgumu.
Kanādas pārstāvji ir pauduši, ka zaudē pacietību sarunās ar ES un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo varētu atcelt nākamnedēļ plānoto vizīti, ja netiks panākta vienošanās.
Maņets ir lūdzis Trudo vizīti atlikt uz nenoteiktu laiku.
ES līderi Briselē ceturtdien un piektdien pulcējās uz samitu, kurā tika runāts par tirdzniecības jautājumiem, aicinot Valoniju parakstīt vienošanos.
«Es uzstāju, ka mums ir nepieciešams šis tirdzniecības līgums ar Kanādu. Tas ir labākais, kādu jebkad esam noslēguši,» sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Savukārt Tusks ceturtdien brīdināja, ka bloks nevarēs iesaistīties sarunās par nevienu jaunu tirdzniecības līgumu, ja Beļģija līdz piektdienai neapstiprinās līgumu ar Kanādu. CETA starp Kanādu un ES «varētu kļūt par mūsu pēdējo brīvās tirdzniecības līgumu, ja mēs nespēsim pārliecināt cilvēkus, ka sarunās iesaistāmies, lai aizsargātu viņu intereses», Tusks sacīja žurnālistiem, ceturtdien ierodoties uz divu dienu ES samitu.
Lai Trudo spētu parakstīt CETA 27.oktobrī Briselē iecerētajā ES un Kanādas samitā, to vispirms nepieciešams apstiprināt visām 28 bloka dalībvalstīm otrdien plānotajā sanāksmē.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonu cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
…Info avots: http://apollo.tvnet.lv/zinas/es-samits-nosledzas-bez-vienosanas-par-iespejam-parakstit-ceta/775752?utm_source=RaivooNET&utm_medium=RaivooNET&utm_term=Apollo